You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 641.<br />
Semendjajevu dzimtas kapi Ludzas pareizticīgo kapos <strong>2019</strong>. gadā. Te esot bijis liels piemineklis, kas nozagts ap 2000.<br />
gadu. Pa labi - Ņinas Semendjajevas (Melleres) PSRS pases foto, 1941. gads.<br />
novadu. Mans vīrs lēģerī nebija ilgi, viņš nomira 1943.<br />
gada 21. septembrī. Būdams krievs, mans vīrs dienēja<br />
valsts darbā. Viņam bija tehniķa izglītība, bet strādāja<br />
par ceļu meistaru Šoseju un grants ceļu kancelejā. Viņa<br />
uzraudzībā bija Ludzas apriņķa ceļi, bet kanceleja atradās<br />
Rēzeknē. Būdams krievs un baidītamies zaudēt savu<br />
darbu, viņš iestājās aizsargos un bija ierindas aizsargs.<br />
Vai tagad, būdama atraitne, es ar bērniem varu atgriezties<br />
Latvijā? Es dzīvoju smagos materiālos apstākļos – man nav<br />
saimniecības, nav govs un bērni aug pusbadā. Aģērbu nav<br />
nekādu. Apavu arī nav. Ziemā neeju kolhoza darbos, jo<br />
nav ne apģērba, ne apavu. Strādāju kolhozā tikai vasarā,<br />
tādēļ ienākumi mazi. Latvijā dzīvo vīramāte, kurai ir<br />
neliela saimniecība, viena govs. Māja viņai ir Rēzeknes<br />
apriņķī, Kaunatas pagastā. Citu radinieku man vairs nav.<br />
Lūdzu palīdziet man – nosūtiet mani ar bērniem atpakaļ<br />
uz dzimteni. Ir apritējuši pieci gadi, kopš esmu izsūtītā.<br />
Dzīve mana ir smaga. Veselība ir pasliktinājusies. Bērni<br />
mocās – viņi ir kaili, bez apģērba un viņiem nav nekādas<br />
pārtikas. Palīdziet man, lai varu apģērbt sevi un bērnus.<br />
Nosūtiet atpakaļ uz Latviju. Pieņemiet manu iesniegumu<br />
un neatsakiet manā lūgumā. Ņina Semendjajeva.” 566 Ņinas<br />
Melleres pieminētā vīramāte Nadežda Semendjajeva<br />
(Tihomirova) nodzīvoja līdz 1953. gada. 18. decembrim,<br />
kad mira Rēzeknē, spriežot pēc pieejamās informācijas –<br />
veco ļaužu patversmē 79 gadu vecumā.<br />
Attēls 634.<br />
Ludza, Tālavijas iela 1920. gada pavasarī. Šīs ielas 3. nams piederēja Semendjajevu ģimenei.<br />
No lietas materiāliem var secināt, ka šis iesniegums<br />
palika bez atbildes, jo 1946. gada 29. novembrī [uz otra<br />
dokumenta norādīts 29. augusts] līdzīgs Ņ.Semendjajevas<br />
iesniegums, kas sagatavots 9. augustā, jau atradās LPSR<br />
AP prezidija priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina<br />
lietvedībā, jo A.Kirhenšteins bija pazīstams ar Ņinas tēvu –<br />
veterinārārstu V.Melleru. Tajā rakstīts: “Augsti godājamais<br />
profesor Kirhenštein! Vēršos pie Jums ar lielu lūgumu.<br />
Esmu vērsusies daudz kur, bet neesmu saņēmusi atbildes.<br />
Es gribu zināt – uz cik gadiem esmu izsūtīta uz Sibīriju.<br />
(..) Varbūt būdama atraitne varu atgriezties dzimtenē?<br />
Jeb atraitnes statuss neko nemaina? Lūdzu uzrakstiet, cik<br />
ilgi man te vēl jādzīvo. Mani vecākie bērni palikuši bez<br />
izglītības. Atgriežoties dzimtenē es viņiem varētu palīdzēt.<br />
Te esmu nonākusi līdz robežai - man nav pat svārku.<br />
Ziemas apģērba nav. Tuvojas ziema, un es ar šausmām<br />
par to domāju. Mana tēva draugs un kolēģis, veterinārārsts<br />
Karls Ātrens atsūtīja man 150 rubļus. Vairāk viņš nevar,<br />
jo ir pensionārs. Mans tēvs, veterinārārsts, tika aizvests<br />
uz Vjatkas lāģeri un tur nomira. Ātrens un mans tēvs<br />
pabeidza Pētera I Reālskolu. Ikgadus oktobrī Pētera I skolas<br />
absolventi pulcējās kopā. Vienā no šiem banketiem bijāt<br />
arī Jūs, tādēļ vēršos pie Jums, augsti godājamais profesor<br />
Kirhenštein, lūdzu uzrakstiet un paziņojiet man, cik ilgi<br />
man šeit jādzīvo. Mana dzīve ir smaga visos aspektos. Man<br />
nav naudas, lai kolhozā izpirktu man pienākošos sāli, tādēļ<br />
esmu spiesta dzīvot bez sāls. Latvijā dzīvo vīra māte. Viņai<br />
ir neliela māja. Atgriežoties dzimtenē, es varētu dzīvot pie<br />
viņas, bet maniem bērniem būtu vismaz kaut kāda iztika.<br />
Mans 5 gadus vecais dēls nekad nav redzējis pienu. Viņš<br />
ir vārgs un slikti staigā. Nepietiekamā uztura dēļ viņam<br />
ir krūšu kurvja izliekums. Dzīve laukos maniem bērniem<br />
patiktu. Sūtīt naudu uz šejieni vecmāmiņa nevar, jo viņas<br />
ienākumi ir niecīgi. Tādēļ esmu spiesta sēdēt un lūgt<br />
palīdzību un atbalstu, jo ciešu smagas mokas. Vēlreiz lūdzu<br />
Jūs, augsti godātais profesor Kirhenštein, kad būs iespēja,<br />
atļaut atgriezties dzimtenē. Atvainojiet par traucēšanu. Jūs<br />
cienošā Ņiņa Semendjajeva. (..) PS Šeit runā, ka mūs ir<br />
izsūtījuši uz mūžu. Vai tiešām tā ir taisnība?” 567<br />
Acīmredzot, pats Augusts Kirhenšteins šo vēstuli, kuras<br />
ar tinti rakstīto tekstu ir pabojājušas tā rakstītājas asaras,<br />
ir atstājis bez ievērības un atbildes, bet Latvijas PSR Valsts<br />
drošības ministrija 1947. gada 14. novembrī atteica atļauju<br />
atgriezties Latvijā, jo Ņinas vīrs Mihails ir bijis Aizsargu<br />
organizācijas biedrs. Tas pats norādīts arī lēmumā<br />
par Ņinas Semendjajevas izsūtīšanu – “ATRADU: ka<br />
Attēls 640.<br />
Semendjajevu ģimenes foto, domājams, 1929. gada<br />
Ziemassvētkos. Attēlā redzamais mazākais zēns ir dēls<br />
Oļegs, bet vecākais zēns – Augusta Voldemāra Mellera<br />
audžudējs Anatolijs.<br />
Semendjajevas-Milleres Ņ.V. vīrs Semendjajevs M.I. 1941.<br />
gada “ “ jūnijā arestēts par kontrrevolucionāro darbību –<br />
bijušais aizsargs, ko apliecina izmeklēšanas lietas Nr. 2579<br />
materiāli. NOLĒMU: Milleri Ņinu Vladimira m., kā sociāli<br />
bīstamu elementu, izsūtīt ārpus Latvijas PSR kopā ar viņas<br />
bērniem: dēlu Semendjajevu Oļegu, dz. 1928.g., meitu<br />
Semendjajevu Gaļinu, dz. 19<strong>30</strong>.g. un dēlu Semendjajevu<br />
Attēls 633.<br />
Ieraksts Ludzas pareizticīgo draudzes grāmatā par<br />
1899. gada 12. decembrī dzimušā Mihaila Semendjajeva<br />
kristībām 18. decembrī.<br />
498 499
Change language