Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rīgas Jūrmalā vai kādā no Valtera onkulim Klūzmanim<br />
(Klussmann) piederošajām savrupmājām Ogrē – te<br />
zēnam izveidojās cieša draudzība ar brālēnu Paulu<br />
Ludvigu Klūzmani (Paul Ludwig Klussmann *15.4.1903.<br />
Rīga † pēc 1983. Vācijā) – abu pastrādātie nedarbi esot<br />
spējuši līdzināties vien Maksa un Morica nedarbiem. Kā<br />
jau vecākajam, tieši Valteram bija jāatbild par pastrādāto.<br />
Nākamais lielais dzīves satricinājums bija 1914. gadā – pēc<br />
1. augusta, kad sākās I Pasaules karš, ar Sanktpēterburgas<br />
valdības lēmumu viss vāciskais Krievijas impērijā tika<br />
aizliegts – uz ielas vairs nedrīkstēja sarunāties vāciski, arī<br />
skolās vāciski mācīties vairs nedrīkstēja. No šī aizlieguma<br />
nespēja izvairīties arī “Albert Schule” (Alberta skola, 1913.<br />
gadā atradās tagadējās Zviedru Ekonomikas augstkolas<br />
ēkā), kurā mācījās Valters, tādēļ mācības bija jāturpina<br />
Rīgas Biržas Komercskolā, kas atradās tagadējās Mākslas<br />
akadēmijas telpās un kur mācības notika krievu valodā.<br />
Te skolēniem bija jānēsā uniformas – žaketes ar augsto<br />
pogājumu un stāvkrāgu, garās bikses un cepure ar kokardi.<br />
“Šajos mainīgajos laikos savu tēvu es satiku reti – līdz vēlam<br />
vakaram viņš strādāja ar karti, uz kuras atzīmēja ģenerāļa<br />
fon Hindenburga 8. Vācu armijas pārvietošanos. Kā<br />
daudzi baltieši, mans tēvs bija uzticīgs Krievijas impērijas<br />
un cara patriots,” raksta Valters. 1914. gada decembrī<br />
Johanns Karls Mellers smagi saslima un Ziemassvētku<br />
vakars ģimenē bijis daudz klusāks kā citkārt. Trešajos<br />
Ziemassvētkos – 27. decembrī viņš mira, būdams vien 50<br />
gadus vecs.<br />
Kā nākošo nozīmīgo dzīves mirkli V.Mellers apraksta<br />
Latvijas Neatkarības kara laiku, un it īpaši - 1919. gadu,<br />
kad sarkanarmieši plosījās Vidzemē un Latgalē, bet<br />
Baltijas vācu jaunieši stājās “Baltischen Landeswehr” jeb<br />
Baltijas Landesvēra rindās. “Es biju 18 gadus vecs skolnieks,<br />
kad kā brīvprātīgais pieteicos brīvprātīgo vienībā. Te plecu<br />
pie pleca cīnījās 70 gadīgi vīri ar saviem mazdēliem,<br />
skolotāji ar saviem skolniekiem. Bija grūti atrast kādu vācu<br />
ģimeni, kuras vīri, tēvi vai dēli necīnītos Landesvēra rindās.<br />
Te cīnījās daudzi mani skolas draugi un korparācijas<br />
“Jung-Baltica” korporeļi. Šo kauju laikā es iepazinu<br />
mūsu dzimtenes krāšņumu – tās muižas, laukus, pilsētas,<br />
augļu dārzus un guldīju zemē daudzus savus draugus.”<br />
1919. gada 22. maijā Landesvēra karaspēks ienāca Rīgā,<br />
patriecot sarkanarmiešus un Pētera Stučkas valdību. “Drīz<br />
vien es novilku savus pelēkos karavīra svārkus un devos<br />
atpakaļ skolā, taču mācības nebija vieglas – mēs vairs<br />
nebijām psiholoģiski gatavi pakļauties skolotāju prasībām,<br />
Attēls 434.<br />
Valtera Hansa Augusta Mellera 1920. gada pase.<br />
tādēļ daudzus manus vienaudžus piemeklēja līdzīgs liktenis<br />
– skola tika pabeigta ar lielām grūtībām.<br />
Mans un mana tēva sapnis par manām studijām mežniecībā<br />
palika tikai sapnis, jo man bija jākļūst par tirgotāju. Es devos<br />
pie sava tēva drauga Gastona Krosa (Gaston Kross), kuram<br />
piederēja liels jūras ekspeditoru uzņēmums “Gebruder<br />
Kross” Rīgā, Miesnieku ielā (tolaik – Kuferstrasse).”<br />
Valters tika pieņemts par uzņēmuma kurjeru, taču 1921.<br />
gadā viņu uzaicināja pie sevis ekspeditoru uzņēmums<br />
“A.Petermann & Co”, kas atradās Grēcinieku ielā (tolaik<br />
– Sunderstrasse). “Es pieņēmu šo piedāvājumu un pēc šī<br />
uzņēmuma vadītāja un prokūrista nāves man piedāvāja<br />
uzņemties tā vadību, ko arī veicu nākamos 15 gadus.”<br />
Viens no uzņēmuma galvenajiem darbības veidiem bija<br />
siltzemju augļu imports no Hamburgas ostas. 1929. gada<br />
7. februārī V.Mellers tika uzņemts Lielās ģildes vecāko<br />
padomē (Altestenrat). Kopumā šo laiku V.Mellers raksturo<br />
kā “zelta divdesmitos”, kad viņš, turpinot tēva tradīcijas,<br />
bija aktīvs jahtkluba biedrs, mednieks, “Rīgas dziesmu<br />
vainaga” (“Rigaer Liederkranz”) un korporācijas “Jung<br />
Baltica” biedrs. 373<br />
Tieši korporācijas rīkotajā karnevālā 1921. gada 5.<br />
februārī Valters iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri<br />
Margu Bauderi. Margas Bauderes tēvs Karls Ferdinands<br />
Augusts Ramins (Karl Ferdinand August Ramin, *1870.<br />
Potsdam †11.5.1910. Rīga) bija laikraksta “Rigasche<br />
Attēls 432.<br />
1917. gada 9. septembris Stockmannshof (Pļaviņās). No kreisās Nik. Valters, Šmidtke, Reinhards Celms un Valters<br />
Hanss Augusts Mellers (augšā) un 1919. gada 24. augusts Pūrē. Pie lielgabala - no kreisās Smilga, Valters Hanss<br />
Augusts Mellers, Grēve.<br />
Attēls 429.<br />
Gadu vecā Margarēte Anna Matilde Ramina (centrā)<br />
ar savu māti Johannu Florentīni Vilhelmīni Raminu<br />
(dz. Menerte) un tanti Frīdu Raminu (pa kreisi) 1905.<br />
gadā.<br />
Rundschau” redaktors, kura senču saknes ir meklējamas<br />
Potsdamā, bet viņa sievas, Ernesta Menerta (Ernest<br />
Mennert) un Florentīnes de Rovēras (Florentine de<br />
Rouvier) meitas Johannas Florentīnes Vilhelmīnes<br />
Menertes (*29.11.1882. Rīga †pēc 1940.) ģimene ir<br />
cēlusies no Kēnigsbergas. Pateicoties savai izcelsmei, šī<br />
ģimene, dzīvojot Krievijas impērijā, joprojām bija Vācijas<br />
valstspiederīgie, lai arī abu laulības tika noslēgtas Rīgas<br />
Reformātu baznīcā 1902. gada martā. 374<br />
Ar savu strādīgumu Karls Ferdinands Augusts Ramins<br />
ātri tika pie turības – viņam piederēja gruntsgabals<br />
Ādmiņu ielā 9 (tolaik – Gerberstrasse), uz kura atradās<br />
neliels vienstāva nams, kas 1893. gadā tika pārbūvēts un<br />
Attēls 436.<br />
Karla Ferdinanda Augusta Ramina nama Ādmiņu ielā<br />
9 fasādes projekts, 1893. gads.<br />
Attēls 435.<br />
Margarita Anna Matilde Ramin-Baudere un Valters<br />
Hanss Augusts Mellers 1923. gada Ziemassvētkos.<br />
paplašināts, ļaujot aizvadīt laimīgu ģimenes dzīvi. Šis nams<br />
1920. gadā tika nojaukts un zemes gabala jaunie saimnieki<br />
tā vietā uzcēla mūsdienās redzamo vienstāva ēku. 375<br />
Būdams kaislīgs mednieks, ik vasaru Ramins ar ģimeni<br />
devās uz tolaik mežiem bagāto Popi (vācu tekstā norādīta<br />
kā Pupe). Diemžēl, viņš mira 1910. gada 11. maijā – savas<br />
meitas sestajā dzimšanas dienā, būdams vien 40 gadus<br />
vecs.<br />
Kļuvusi atraitne ar mazu meitu, Johanna Florentīne<br />
Vilhelmīne Menerte jau 1911. gada oktobrī salaulājās ar<br />
bankas darbinieku, Kārļa Baudera dēlu Kārli Bauderu<br />
(Karl Bauder, *12.5.1885. Rīga †pēc 1939.) 376 [citos<br />
dokumentos - *10.5.1886., pēc jaunā stila - *22.5.1886.],<br />
kurš, kā atceras Valters, esot bijis ļoti dzīvespriecīgs<br />
cilvēks, kurš diemžēl, dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un<br />
neprata saturēt naudu. Namu Ādmiņu ielā uz testamenta<br />
pamata mantoja atraitne. Nams un ģimenes lielākās<br />
vērstslietas tika pārdotas un iegūtie līdzekļi tika tērēti<br />
ceļošanai – Margarēte Anna Matilde vēl būdama maza<br />
meitene apceļoja Maskavu, Sanktpēterburgu, Varšavu,<br />
Berlīni un Potsdamu.<br />
Saskaņā ar Johannas Florentīnes Vilhelmīnes Menertes<br />
(Bauderes) pases lietā esošo ierakstu, viņa ir saņēmusi<br />
jaunu pasi 1940. gada 25. aprīlī, ka snorāda uz to,. ka<br />
laulība ar Karlu Bauderu tika šķirta un 1939. gadā<br />
viņa pieņēma lēmumu palikt Latvijā (1940. gadā viņa<br />
dzīvoja Rīgā, Mārstaļu ielā 32 dz. 4a). Savukārt saskaņā<br />
ar Karla Baudera pasē redzamajiem zīmogiem, 1920.<br />
gadā ģimene dzīvoja Troņmantinieka bulvārī 15 dz. 7,<br />
1923. gadā - Aleksandra ielā 186 dz. 9, M.Kalēju ielā 4<br />
Attēls 437.<br />
“Rigasche Rundschau” redaktors Karls Ferdinands<br />
Ramins ar savu suni “Manne” medībās.<br />
400 401
Change language