2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Attēls 404.
Edgars Rūdolfs Valters Gerhards Šēns un Edeltraute
Bodenšteinere kāzu dienā 1967. gadā.
daudz mantu, cik varam panest un steidzmai doties prom,
taču vēlāk atļāva paņemt vairāk mantu. Mums solīja, ka
pārceļoties uz Vāciju saņemsim kompensācijas par mūsu
īpašumiem, taču tas reāli nenotika. Ar kuģi no Liepājas mūs
nogādāja Mēmelē (Klaipēdā), bet tālāk – ar vilcienu līdz
Eihenbrukai (Eichenbruck), kur mēs dzīvojām divus gadus,
līdz es dabūju darbu Pozenā. Kad tuvojās Sarkanā armija,
mēs devāmies bēgļu gaitās – mēs gājām ar kājām līdz
Rosveinai (Roswein), kas ir aptuveni 60 km no Drēzdenes.
Mēs cerējām tur sagaidīt amerikāņus, taču viņi nenāca.
Visbeidzot mēs ar māti atkal devāmies tālāk – sešas nedēļas
mēs bijām zem klajas debess, līdz sasniedzām Luneburgu
(Luneburg).” Pēc kara Elgina un Boriss Bergi dabūja tulka
darbu pie amerikāņiem un nostrādāja tur 10 gadus. Pēc
tam ģimene pārcēlās uz Hamburgu, kur nodzīvoja divus
gadus, līdz visbeidzot pārcēlās uz Hanoveri, kur Boriss
saņēma labu darba piedāvājumu. Bērnu šajā ģimenē
nebija, bet pati Elgina Melānija fon Šēna (Berga) mira
veco ļaužu pansionātā Hannoverē, kur viņa dzīvoja sava
mūža pēdējos gadus.
Savukārt XIII paaudzes pārstāve Arigarda Margarēte Šēna
(Fromane) (Arigard Margarete von Schoen (Fromann),
*2.8.1921. Liepāja †10.2006. Hamburg) 1948. gada oktobrī
apprecējās ar atvaļināto virsnieku un uzņēmēju Hansu
Joahimu Fromani (Hans Joachim Frommann, *13.2.1917.
Breslau †1976. Hamburg), taču šī laulība tika šķirta 1957.
gada februārī Hamburgā. Pirms izceļošanas Arigarda
dzīvoja Lažas pagasta “Jaunlažās”, no kurienes 1939.
gada 14. novembrī izceļoja uz Vāciju (Nr. 37298 347 ), bet
Vācijā strādāja par sekretāri kādā degvielas tirdzniecības
uzņēmumā Hamburgā. Abu laulībā piedzima (XIV
paaudze):
• Gunters Dīters Burkhards Fromanis (Gunter
Dieter Burchardt Frommann, *22.6.1952. Luneburg).
XIV paaudzes pārstāvis Gunters Dīters Burkhards
Fromanis (Gunter Dieter Burchardt Frommann,
*22.6.1952. Luneburg) studēja inženierzinātnes Hamburgā,
dzīvo Itceho (Itzehoe) pilsētā un apprecējās ar Kornēliju
Litflīnu (Cornelia Litflien) un abu laulībā piedzima (XV
paaudze):
• Berte Fromane (Berte Frommann, *9.9.1985.
Pinneberg).
• Hauke Fromanis (Hauke Frommann, *28.5.1987.
Pinneberg).
• Rieke Fromane (Rieke Frommann, *3.11.1989.
Pinneberg).
Par XIII paaudzes pārstāvi, Hildas Idas fon Panceres
un Ādolfa Viktora Šēna dēlu Edgaru Rūdolfu Valteru
Gerhardu Šēnu (Edgar Rudolf Walter Gerhard von Schoen,
*3.2.1937. Potsdam (Glindow) †22.5.2019. Bad Kissingen)
ir zināms, ka viņš dienēja darba dienestā (Berufssoldat)
un kopā ar māti pēc II Pasaules kara dzīvoja Veidenā
(Weiden/Opf.), bet 1967. gada 10. jūnijā Šonzē (Schonsee)
apprecējās ar policijas priekšnieka Hansa Bodenšteinera
(Hanss Bodensteiner, *26.4.1916. Edeldorf bei Weiden †)
un Lauras Luckes (Laura Lutzke, *10.2.1922. Reinerz/
Schlesien †) meitu, katolieti Edeltraudi Bodenšteineri
(Edeltrautd Bodensteiner, *4.10.1948. Waldmunchen
†22.11.2003. Mellrichstadt), bet pēc viņas nāves – ar Petru
Indrāni (Petra Indran, *). Viņa pirmajā laulībā piedzima
(XIV paaudze):
• Andrea Hilde Ella von Šēna (Beka) (Andrea
Hilde Ella von Schoen (Beck), *2.5.1968. Neustadt/
Waldnaab).
• Haidruna Hannelore fon Šēna (Boma) (Haidrun
Hannelore von Schoen (Bohm), *26.4.1971. Weiden/
Opf.).
• Patriks Edgars fon Šēns (Patrick Edgar von
Schoen, *5.6.1975. Mellrichstadt), kurš strādā
Nīrenbergā par IT speciālistu, studēja psiholoģiju
Vurtcenburgas universitātē.
• Elvīra Feldheima (Birka) (*7.1.1902. Rīgā).
• Valija Feldheima (Treidene) (*9.5.1905. Rīgā).
• Herta Līna Aleksandra Feldheima (Lagzdiņa)
(*5.12.1906. Rīgā).
• Irēna Elizabete Johanna Feldheima (fon Šēna)
(Irene Elisabeth Johanna Feldheim (von Schoen),
*24.10.1910. Rīga †).
• Kurts Teodors Feldheims (Kurt Theodor
Feldheim *26.10.1920. Rīga).
XII paaudzes pārstāve Elvīra Feldheima (Birka)
(*7.1.1902. Rīgā), 1927. gada 13. augustā salaulājusies ar
Kārli Birku (), pārcēlās uz Švarcmuižas (Melnsila) ielu 14
dz. 13 un šajā ģimenē, kas 1939. gadā repatriējās uz Vāciju,
piedzima (XIII paaudze):
• Ingrīda Elvīra Birka (*23.2.1932. Rīgā).
XII paaudzes pārstāve Valija Feldheima (Treidene)
(*9.5.1905. Rīgā) 1930. gada 26. decembrī salaulājās ar
Ginteru Treideni () un pārcēlās uz Muitas ielu 2 dz. 15,
bet vēlāk - Šarlotes ielu 9 dz. 5.
XII paaudzes pārstāve Herta Līna Aleksandra Feldheima
(Lagzdiņa) (*5.12.1906. Rīgā) 1936. gada 17. oktobrī Rīgas
Sv. Pētera baznīcā salaulājās ar Eiženu Kārli Lagzdiņu (*)
Tāpat ir zināms, ka Valters Rūdolfs Alberts Šēns ieguva
XIV paaudzes pārstāve Andrea Hilde Ella von Šēna
piecu klašu izglītību Liepājas Nikolaja ģimnāzijā un pēc
(Beka) (Andrea Hilde Ella von Schoen (Beck), *2.5.1968.
tās pabeigšanas 1907. gada 8. septembrī uzsāka mācības
Neustadt/Waldnaab) apprecējās ar Matiasu Beku (Mathias
jūras korpusā, ko 1911. gada 10. aprīlī absolvēja flotes
Beck) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):
gardemarīna pakāpē. Laikā no 1911. gada 11. maija līdz 1.
novembrim dienēja uz kreisera “Pallāda”, bet 1911. gada
• Felicija Beka (Felicia Beck, *),
6. decembrī tika paaugstināts par mičmani un nosūtīts
• Henriks Beks (Hendrik Beck, *).
uz Melnās jūras floti. Sevastopolē viņš ieradās 1912. gada
10. janvārī, kur līdz 16. augustam pildīja maiņas virsnieka
XIV paaudzes pārstāve Haidruna Hannelore fon
pienākumus uz līnijkuģa “Ioann Zlatoust”, bet no 25.
Šēna (Boma) (Haidrun Hannelore von Schoen (Bohm),
augusta līdz 1913. gada 14. aprīlim bija maiņas virsnieks
*26.4.1971. Weiden/Opf.) dzīvo Bad Kissingen, apprecējās
uz kreisera “Oleg”. 6. maijā viņš tika iecelts par līnijkuģa
ar Franku Bomu (Frank Bohm) un šajā laulībā piedzima
“Ioann Zlatoust” maiņas priekšnieku un šos pienākumus
(XV paaudze):
pildīja līdz 16. augustam. Laikā no 1913. gada 16. augusta
līdz 1914. gada 24. martam bija piekomandēts Melnās jūras
• Morics Boms (Morics Bohm,*).
flotes štābam. No 1914. gada 24. marta līdz 1916. gada 30.
• Filips Boms (Philipp Bohm,*).
septembrim bija Melnās jūras flotes komandiera štāba
• Alise Boma (Alicia Bohm,*).
rīkotājnodaļas karogvirsnieks. Par izcilību dienestā 1914.
gada 25. augustā paaugstināts par leitnantu, bet 1916. gada
XII paaudzes pārstāvis Valters Rūdolfs Alberts Šēns
30. septembrī nozīmēts Melnās jūras zemūdeņu brigādē,
(Walter Rudolf Albert von Schoen, *13.10.1889. Liepāja
kur ieradās 2. oktobrī. 6. oktobrī viņš tika ieskaitīts 4.
†16.3.1954. Heilsberg, Bad Viebeln, Hessen) tika kristīts
Zemūdeņu divīzijas zemūdens virsnieku kursos un pēc
Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kā krustvecāki norādīti
to noklausīšanās 1917. gada 1. septembrī tika pielaists
medicīnas doktors Alberts Hufs, meita Alise Attelmeijere,
pie patstāvīgas pienākumu izpildes zemūdenēs. Laikā no
meita Anna Rozenberga, mācītājs Ernsts Klīge un viņa
1917. gada 6. jūnija līdz 3. jūlijam dienēja uz zemūdenes
sieva Ida (dzim. Palte). Bijis jūras virsnieks, bet vēlāk –
“Nerpa”, bet no 3. jūlija līdz 26. septembrim – uz zemūdenes
Berlīnes izdevniecības “Ullstein-Verlag” ārzemju nodaļas
“Tjulenj”. Laikā no 1917. gada 26. septembra līdz 1918.
vadītājs un aktīvs rakstnieks (sarakstījis vairākas grāmatas
gada 31. janvārim bija mīnu virsnieks uz zemūdenes
par karu, piem. “Auf Kaperkurs” (1934.), “Auf Vorposten fur
“Kit”, iecelts zemūdens virsnieka pakāpē 1917. gada 10.
Deutschland” (1935.), “Kreuzerkrieg fuhren” (1936.), “Die
novembrī, saņēmis vairākus apbalvojumus – 1915. gadā
Holle von Gallipoli” (1937.) “Deutschlands Kolonialweg”
Sv.Annas 4.šķiras ordeni ar uzrakstu “Par drošsirdību” un
(1939.)). 1934. gada 6. oktobrī Berlīnē viņš apprecējās ar
Sv.Staņislava 3.šķiras ordeni ar zobeniem un banti, kā arī
Rīgā dzimušo Irēnu Elizabeti Johannu Feldheimu (Irene
1916. gadā – Sv.Annas 3.šķiras ordeni ar zobeniem un
Elisabeth Johanna Feldheim, *24.10.1910. Rīga †), kas bija
banti un angļu ordeni. Lai arī saskaņā ar dzimtas locekļu
prokūrista un grāmatveža Teodora Aleksandra Feldheima
sniegto mutvārdu informāciju, I Pasaules kara laikā Šēns
(Theodor Alexander Feldheim, *8.5.1875. Dobele
bija kapteiņleitnants un zinātnieka, admirāļa, Krievijas
[Zveikuršu pagasts] †23.2.1945. Neu Ruppin) un viņa
Pilsoņu kara baltgvardu armijas vadītāja Aleksandra
sievas Katrīnas Karolīnes Frederikes Vormas (Katharina
Kolčaka (Alexander Kolchak, *16.11.1874. †7.2.1920.)
Karoline Friederike Worm, *29.9.1876. St.Petersburg †)
adjutants, jāsecina, ka Kolčaka un Šēna dienesta gaitas
meita. Feldheimu ģimene Rīgā dzīvoja Stabu ielā 62 dz. 7,
krustojās vien īsu brīdi 1916. gada vasarā, kad Kolčaks tika
kā arī Mellužos, Jaunā ielā 10 un 11. Kopumā Feldheimu
iecelts par Melnās jūras flotes komandieri A.Ebergarda
ģimenē piedzima (XII paaudze):
vietā, bet Šēns šajā laikā pildīja karogvirsnieka (faktiski
292 293
– adjutanta) pienākumus, drīz vien pārceļoties dienēt uz
zemūdenēm. Pēc I Pasaules kara Šēns emigrēja uz Vāciju,
kur apmetās Berlīnē un II Pasaules kara laikā atkal tika
iesaukts dienestā un dienēja Mariopolē. Pēc kara viņš
dzīvoja Badfībelē (Bad Viebel), kur arī mira, neatst’’ājot aiz
sevis nevienu pēcnācēju.
XII paaudzes pārstāve Margarita Vilhelmīne Otīlija
Marija Šēna (Kiršnere) (Margarethe Wilhelmine
Ottilie Marie von Schoen (Kirschner), *10.11.1893.
Liepāja †21.4.1972. Ratzeburg, Schleswig-Holstein) bija
operdziedātāja un pēc II Pasaules kara līdz pat saviem
pensijas gadiem viņa dzīvoja Leipcigā. Pensionējoties
viņa pārcēlās uz Federatīvo Vāciju, kur dzīvoja pie sava
brāļa Edgara Ratceburgā., kur arī mira un pēc nave
stika apglabāta Berkentinas (Berkenthin) kapsētā pie
Ratceburgas. Ir zināms, ka 1920. gada 17. decembrī Berlīnē
viņa apprecējās ar diplomētu inženieri Hermani Teobaltu
Heinrihu Gustavu Kiršneru (Hermann Theobald Heinrich
Gustav Kurschner (*ap 1891. Thal, Thuringen, †līdz 1963.),
dzimšanas dati precīzi nav zināmi, dzimis Tālē (Thale,
Saxony), miris Vācijā. Šī laulība tika šķirta 1934. gada 8.
decembrī, un pēcnācēju tajā nebija.
Par XI paaudzes pārstāvi Alfrēdu Eduardu Paulu Šēnu
(Alfred Eduard Paul Schoen, *17.8.1849. Saka (Sakas
pagasts) †5.5.1939. Liepāja) ir zināms, ka viņš nodzīvoja
mūžu neprecējies, mācījies Liepājas Nikolaja ģimnāzijā un
1867. gadā kļuva par privātskolotāju Vārmē. 1868. gadā
Tērbatā uzsāka filozofijas studijas, bet laikā no 1868. līdz
1872. gadam turpināja vēstures studijas. Bija korporācijas
“Curonia” biedrs. Viktora Haupta pētījumā norādīts, ka
laikā no 1872. līdz 1915. gadam bija Liepājas Nikolaja
ģimnāzijas virsskolotājs (Oberlehrer). 333 Ģimnāzija
darbojās laikā no 1885. gada, bet 1915. gadā to evakuēja uz
Petrogradu. 334 Mareka Gluško (Marek Głuszko) pētījumā
ir norādīts, ka ģimnāzijai laikā no 1865. līdz 1905. gadam
bija trīs direktori: Kārlis Lessevs (Carl Lessew, direktors
1865. – 1869.), Nikolajs Lenstrēms (Nicolai Lenström,
direktors 1870. – 1883.) un Alberts Volgemuts (Albert
Wohlgemuth, direktors 1883. – 1905.) 335 . 1885. gada
14. decembra laikrakstā “Libausche Zeitung” Nr. 293. ir
norādīts, ka vēstures zinātņu skolotājs (Oberlehrer) Alfrēds
Šēns no 1886. gada 1. janvāra ir iecelts par šīs ģimnāzijas
inspektoru. Savukārt 1939. gada 6. maija laikrakstā
“Libausche Zeitung” nr. 102 ir norādīts, ka 89 gadu vecumā
ir miris virsskolotājs (Oberlehrer) un inspektors Alfrēds
Šēns. 1891. gadā viņš publicēja grāmatu “Der Libauschen
Museengesellschaft zu Feier des funfzigsten Jahrestages
Attēls 393.
Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka ap 1909. gadu.