Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ANNA ŠARLOTE KAROLĪNA MELLERE (BRESLERE)<br />
(MOELLER-BRESSLER-SCHMIDT)<br />
Runājot par X paaudzes sieviešu dzīvesgājumu,<br />
salīdzinoši vismazāk informācijas ir par vecāko māsu<br />
Annu Šarloti Karolīnu Melleri (Anna Charlotte Carolina<br />
Moeller (Bressler), *1789. †16.5.1867. Kuldīga (Goldingen))<br />
un viņas ģimeni. Balstoties uz vācu pētījumā norādīto,<br />
ir zināms, ka Anna Šarlote 1806. gada 20. septembrī<br />
Lieldrogas muižā (Gros Drogen, Kalvenes pagasts, tag.<br />
Aizputes novads) salaulājās ar turpat dzimušo [visticamāk<br />
- strādājošo, nevis dzimušo] sava tēva darbinieku, pasta<br />
stacijas kalēju Karlu Ernstu Bresleru (Carl Ernst Bressler,<br />
*1785. †pirms 1867.) – kāzas tika noslēgtas Durbes vai<br />
Ilmājas baznīcā un reģistrētas Durbes Ziemeļu draudzē.<br />
No šī varam secināt, ka Breslers, visticamāk, strādāja<br />
līgavas tēva pasta stacijā, rūpējoties par pasta zirgiem.<br />
Savukārt Annas Šarlotes Karolīnas Melleres miršanas<br />
ierakstā Kuldīgas draudzes baznīcas grāmatā norādīts, ka<br />
viņa mirusi kā atraitne 75 gadu vecumā.<br />
Vienīgās ziņas, kas šobrīd ir atrastas par šo dzimtas<br />
atzaru, ir fakts, ka pati Anna Šarlote Karolīna Mellere ir<br />
mirusi Kuldīgā (viņas nāves ierakstā kā dzimšanas vieta<br />
ir norādīta Biksti), bet Asītes -Priekules draudzes baznīcas<br />
grāmata un Priekules-Asītes privātmuižas dvēseļu revīzija<br />
sniedz informāciju par to, ka līdz 1813. gadam Ernsts Karls<br />
Breslers bija piederīgs šīs muižas ļaudīm un 1813. gada 8.<br />
februārī sastādītajā revīzijas sarakstā ir norādīts, ka viņš,<br />
būdams 29 gadus vecs, šo muižu pameta. Visticamāk,<br />
tieši šis ir brīdis, kad viņa ģimene pilnībā pārcēlās uz<br />
Tadaiķiem.<br />
Savukārt informācija par abu laulībā dzimušajām meitām,<br />
kas atrasta Durbes Ziemeļu draudzes un Asītes-Priekules<br />
draudzes baznīcas grāmatās. No tām uzzinām, ka pārim<br />
piedzima un tika kristītas (X paaudze):<br />
• Šarlotte Mariane Doroteja Breslere (Charlotta<br />
Mariane Dorothea Bressler, *12.01.1807. Tadaiķi<br />
†?), krustvecāki Polas kundze (frau Pohl), Šarlote<br />
Lokatas jaunkundze (Charlotte Lokat), Doroteja<br />
Melleres jaunkundze (jaundzimušās meitenītes<br />
mātes jaunākā māsa), kā arī rakstvedis Johans Volfs<br />
(Johann Wolf).<br />
• Vilhelmīna Karolīna Rozālija Breslere<br />
(Wilhelmina Carolina Rosalia Bressler, *16.11.1808.),<br />
krustvecāki Priekules [XX nesalasāms] Gustavs<br />
Dreslers, viņa sieva Karolīna Dreslere, Priekules<br />
Lēmaņa kundze (Lehmann), Karls Gustavs Mellers<br />
no Drogam, Engel. Kristīta Asītes-Priekules<br />
Attēls 27.<br />
Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas 1806. gada laulību<br />
reģistrs.<br />
draudzē.<br />
• Luīza Šarlote Breslere (Louisa Charlotta Bressler,<br />
*12.5.1811.), krustvecāki Otto Magnus Engels<br />
un viņa sieva Sibilla Engel no Dilberken. Marija<br />
Doroteja Boma (Boehm). Visticamāk, Marija<br />
Doroteja bija Martina Benjamina Mellera nelaiķa<br />
sievas Annas Katrīnas Regīnas Bomas māsa vai<br />
māte. Kristīta Asītes-Priekules draudzē.<br />
• Agneta Juliana Breslere (Agnet Juliana Bressler,<br />
*21.10.1813. Tadaiķi †?), krustvecāki Agate Bustavas<br />
jaunkundze (Agate Bustau (?)) un tiesas izpildītājs<br />
Štammers (Stammer).<br />
• Juliāna Vilhelmīne Breslere (Šmite)(Juliana<br />
Wilhelmine Bressler (Schmidt), *1.12.1815.<br />
Tadaiķi †?), krustvecāki muižas grāmatveža sieva<br />
Šēnas [Šoena] kundze (frauentin Schoen), Šēnas<br />
jaunkundze, muižas grāmatvedis Šēns (Gut Disp.<br />
Schoen), kā arī muižas rakstvedis Karls Mellers,<br />
kurš bija bērna mātes jaunākais brālis Karls Gustavs<br />
Mellers. Šajā kristību ierakstā kā vecāku dzīvesvieta<br />
ir norādīta Tadaiķi, kurp jau bija pārcēlies Annas<br />
Šarlotes Karolīnas Melleres brālis Karls Gustavs<br />
Mellers.<br />
Saskaņā ar Apriķu baznīcas grāmatas ierakstu, 1832.<br />
gada 27. septembrī, būdama 17 gadus veca Adzes muižas<br />
arendatora Mellera [Moller] mazmeita, X paaudzes<br />
pārstāve Minna Bressen [šeit uzvārds norādīts kā Bressen,<br />
nevis Bressler] salaulājās ar 29 gadus veco ārzemnieku<br />
Emīlu Gustavu Šmitu (Emil Gustav Schmidt, *1803.<br />
Darmstadt), kurš bija Piltenes aitu fermas inspektors<br />
(Inspector der Steuer-Schäferei zum Amt Pilten). Kā Minna<br />
te domāta Juliāna Vilhelmīne Breslere (*1.12.1815. Tadaiķi<br />
†?). Nav saprotams, kādēļ šajā gadījumā Vilhelmīne ir<br />
norādīta kā Martina Benjamina Mellera mazmeita, nevis<br />
kā savu vecāku meita – iespējams, tādēļ, ka viņas vecāki<br />
šajā brīdī jau varēja būt miruši, vai arī tādēļ, ka līdz<br />
laulībām viņa dzīvojusi pie sava vectēva Adzes muižā.<br />
Emīla Šmita un Juliānas Vilhelmīnes Bresleres laulībā<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Karls Viljams Martins Šmits (*Carl William<br />
Martin Schmidt, *<strong>30</strong>.8.1833. Piltene), kristīts<br />
Piltenes draudzē.<br />
Visticamāk, laikā līdz 1841. gadam šajā ģimenē bija vēl<br />
kādi pēcnācēji, taču baznīcas grāmatas par laiku no 1834.<br />
līdz 1840. gadam nav saglabājušās. Savukārt ir ziņas, ka<br />
1852. gada 7. septembrī Piltenes draudzē ir laulājies kāds<br />
Teodors Roberts Šmits (Theodor Robert Schmidt) un<br />
Frederike Konstance Kronvalda [?] (Friderike Constance<br />
Kronwald), bet tā paša gada 25. novembrī – Krists Šmits<br />
(Krists Schmidt) un Edde Feldmane (Edde Feldmann).<br />
Ja pirmais ir ar augstu varbūtības pakāpi uzskatāms par<br />
radinieku, tad pēdējais – diez vai.<br />
Attēls 28.<br />
Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas 1807.gada kristību<br />
reģistrs.<br />
laulībā bija nodzīvojis 18 gadus. No šīm ziņām var secināt,<br />
ka viņš, visticamāk, apprecējās 1780. gadā, būdams 50<br />
gadus vecs, taču domājams, tās bija viņa otrās laulības [vai<br />
arī norādīts laul’’ībā nodzīvotais laiks līdz sievas nāvei].<br />
Visticamāk, viens no Mihaela Ādolfa Breslera dēliem<br />
bija Georgs Breslers (George Bressler), kurš bija precējies<br />
ar Mariju Elizabeti Heberderlingu (Maria Elisabeth<br />
Heberderling) un kurš Asītes-Priekules baznīcā kristīja<br />
savu dēlu (XI paaudze):<br />
• Ernsts Heinrihs Breslers (Ernst Heinrich<br />
Bressler, *27.10.1831.), krustvecāki E.Jorians<br />
Zinnars (E.Jorian Sinnar), E.Friedrich fon XXribar,<br />
T.Barkoffsky, Muller un viņa sieva.<br />
Tomēr nav izslēgts, ka Georgs Breslers ir paša Karla Ernsta<br />
Breslera līdz šim nezināmais dēls.<br />
Asītes-Priekules draudzes kristību reģistrā ir atrastas<br />
arī ziņas par to, ka 1796. gadā Breslers, kura vārds nav<br />
norādīts, kristīja savu dēlu:<br />
• Ernsts Magnus Breslers (Ernst Magnuss Bressler<br />
*1796.)<br />
Savukārt Aizputes draudzē 1867. gada 12. novembrī ir<br />
reģistrētas Līnas Bresleres un Ernsta Sermuļa laulības.<br />
Līnas Bresleres radniecības saikne pagaidām nav<br />
konstatēta.<br />
Atsevišķas ziņas par Bresleru dzimtai piederīgām<br />
personām ir atrodamas arī Apriķu draudzes baznīcas<br />
grāmatās. Saskaņā ar Apriķu vācu draudzes grāmatā<br />
norādīto informāciju, “Dzintara” krogā (tas atradās<br />
aptuveni 3 km attālumā no Apriķiem, Pāvilostas<br />
virzienā. Vēlāk tas pārveidots par dzīvojamo māju, kas<br />
ieguva nosaukumu “Dzintarnieki”. Šobrīd ēka dabā vairs<br />
neeksistē, tā ir nojaukta.) dzīvoja kāds podnieks, bet vēlāk<br />
– “Dzintaru” kroga krodzinieks Kristofers Breslers (*?<br />
†3.12.1762.), kurš bija precējies ar Mariju Luīzi [Lovisu]<br />
Hessi (Marie Luise [Lovisa] Hess), kas 1764. gadā, būdama<br />
podnieka atraitne, V pēc Trinit, salaulājās ar Kleinšmidtas<br />
(Kleinschmidt) atslēdznieku Dāvidu Fīdrihu Zeidleru<br />
Attēls 29.<br />
Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas 1815. gada<br />
kristību reģistrs.<br />
(David Friedrich Seidler).<br />
Kristofu Bresleru mēs teorētiski varam uzskatīt par vienu<br />
no Mihaela Ādolfa Breslera dēliem, kurš varētu būt dzimis<br />
viņa pirmajā laulībā. Savukārt paša Kristofera Breslera un<br />
Marijas Luīzes Hesses laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Meita Breslere (*1749. †1758.), vārds nav zināms,<br />
saglabājies tikai miršanas ieraksts, kurā teikts, ka<br />
1758. gada Lieldienu pirmdienā viņa ir mirusi 9 ½<br />
gadu vecumā.<br />
• Kristofers Breslers (*2.1754. †5.6.1754.), miris<br />
12 nedēļu vecumā, tēvs norādīts kā podnieks.<br />
Savukārt attiecībā uz Ernsta Karla Bresslera izcelšanos,<br />
ar augstu varbūtības pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka<br />
viņš piedzima 9 bērnu ģimenē, kuru tēvs bija IX paaudzes<br />
pārstāvis Mihaels Ādolfs Breslers (Michael Adolph<br />
Bressler, *1719. †7.1798.), kurš mira 79 gadu vecumā un<br />
202 203
Change language