Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
fakts, ka viņu izpircis tirgotājs Millers.<br />
• Antons (Tenis) Baumanis (*25.1.1823. Mazskūpa<br />
†), Limbažos apguvis kurpnieka amatu un 1847.<br />
gadā rekrutēts cara armijā. Rīgā viņu izpirka<br />
pirtnieks Pimenovs. Laulājies ar Alīdu Junkeri un<br />
kopš 1858. gada dzīvoja Sanktpēterburgā – vispirms<br />
pie ģenerāļa Skalona, tad – pie Baumaņiem. Kādu<br />
laiku bijis māceklis pie gleznotāja Lihingera.<br />
• Anna Baumanis (Reniņš) (*16.7.1825. †),<br />
iesvētīta 1841. gadā Limbažos. Precējusies ar Frici<br />
Reniņu un dzīvoja Limbažos.<br />
• Pēteris Baumanis (*1826. †1849.), iesvētīts 1845.<br />
gadā Limbažos, bijis galdnieks, kādu laiku dzīvojis<br />
Rīgā.<br />
• Ilze (Elizabete) Baumanis (*ap 1827. †ap 1827.),<br />
mirusi kā zīdainis<br />
• Mārtiņš Baumanis (*3.2.18<strong>30</strong>. Mazskūpa †),<br />
iesvētīts 1845. gadā Limbažos. Cietis nelaimes<br />
gadījumā Limbažu pilī, īsu laiku bijis gleznotāja<br />
māceklis. Vēlāk dzīvojis Sanktpēterburgā, kur<br />
apprecējies ar kādu krievieti un bija kurpnieks.<br />
• Jēkabs Baumanis (*10.4.1832. Mazskūpa †), bija<br />
drēbnieku amata zellis, strādājis Valmierā, Rīgā,<br />
Sanktpēterburgā un Somijā. Sanktpēterburgā<br />
nokārtoja mājskolotāja eksāmenu un ieguva<br />
skolotāja vietu Sv. Annas bāreņu patversmē.<br />
• Kārlis Baumanis (*11.5.1835. Viļķenē, “Indriķos”<br />
†27.12.1904. [10.1.1905.] Limbažos), kristīts<br />
Limbažu Sv. Katrīnas baznīcā, krustvecāki Ansis<br />
Frīdvalds, Jānis Baumanis, Līze.<br />
• Eduards Baumanis (*9.10.1837. †), krustvecāki<br />
Jānis Prauliņš, Jānis Stūre, Anna Prauliņa.<br />
• Ernests Baumanis (*6.10.1839. †), krustvecāki<br />
Jānis Krastiņš, Stroše Jāns Stūre, Anna Freimann.<br />
Apguva maiznieka arodu un strādāja Limbažos.<br />
Nenoliedzami, slavenākais šī dzimtas atzara pārstāvis<br />
ir Baumaņu Kārlis, kurš par savu pirmo izglītību pats<br />
rakstīja: “Savā sestajā mūža gadā es jau pazinu dažus<br />
burtus un līdz astotajam biju nezinot iemācījies jau diezgan<br />
tekoši lasīt. Līdz ar to arī jau sāku dažus burtus vilkt ar<br />
krītu uz sienas un tāfeles, pie kam man piepalīdzēja vecākie<br />
brāļi.” Arī ganos ejot Baumaņu Kārlis vienmēr ņēmis līdzi<br />
grāmatas. 1847. gadā viņš sāka apmeklēt skolotāja Šmita<br />
dziedāšanas stundas, ko Baumaņu Kārlis aprakstīja šādi:<br />
“Ilgodamies es gaidīju nākošo piektdienu, un kad tā bija<br />
atnākusi, tad jau laikus devos uz skolu, uz dziedāšanas<br />
stundu.” Tieši skolotājs Šmits mazajā zēnā saskatīja<br />
talanta pazīmes un ieteica vecākiem sūtīt viņu vācu skolā,<br />
tādēļ laikā no 1848. līdz 1850. gadam mācās Limbažu<br />
elementārskolā, bet no 1850. līdz 1852. gadam - Limbažu<br />
apriņķa skolā, kuru beidzis ar izcilām sekmēm zīmēšanā<br />
un mūzikā. Pēc draudzes skolas beigšanas mācās Cimzes<br />
skolotāju seminārā Valkā, kur apgūst vispārizglītojošos<br />
priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora<br />
dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli (1853. - 1856.). 1856.<br />
gada vasarā Baumaņu Kārlis pabeidz semināru. 1858.<br />
gadā Baumaņu Kārlis dodas uz Pēterburgu un sāk strādāt<br />
par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Annas baznīcas<br />
skolā. Baumaņu Kārļa intereses attīstījās divos virzienos<br />
- gan kā radošais darbs, gan arī pedagoģija. No 1858.<br />
gada strādā par skolotāju Pēterburgā, no 1860. gada līdz<br />
1881. gadam par vācu valodas pasniedzēju Reformātu<br />
skolā. 1865. gadā pasniedz klavierspēles privātstundas<br />
pie Pēterburgas konservatorijas profesora F.Černija.<br />
1871. gadā apgūst kompozīcijas mācības pie čehu mūziķa<br />
Voiceha Hlavača. Pēterburgā idejiski tuvi ir Krišjānis<br />
Valdemārs un Auseklis. 1862. gadā Pēterburgā izveidojās<br />
Latviešu lasāmā biedrība, kuras biedru vidū bija arī<br />
Baumaņu Kārlis.<br />
1860. gadu beigās un 1870. gadu sākumā radās Baumaņu<br />
Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares. Jāņa Cimzes seminārā<br />
viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt<br />
tautasdziesmas, savukārt Pēterburgā bija iespēja pētīt<br />
krievu komponistu darbu šajā nozarē. Baumaņu Kārlis<br />
sāk domāt par oriģināldziesmu sacerēšanu. Jau Pirmajos<br />
vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos tiek izpildītas trīs<br />
viņa komponētās dziesmas “Tēvijas dziesma”, “Daugavas<br />
zvejnieku dziesma”, “Dievs, svētī Latviju”.<br />
1874. gadā Pēterburgā tiek publicēts dziesmu krājums<br />
“Austra” un izdots dziesmu krājums “Līgo”, kuru konfiscē<br />
un Daugavmalā sadedzina. Kopā ar Ausekli Baumaņu<br />
Kārlis sakārtoja dziesmu krājumus “Dziesmu vītols” (1875<br />
– 1877), kuros bija viņa komponētās dziesmas ar Ausekļa<br />
tekstiem (“Uz skolu”, “Gaismas pils”, “Trimpula”, tautas<br />
dziesmu harmonizējumi u.c.). Otro Dziesmu svētku<br />
repertuārā skan “Trimpula”, “Latviski lai atskan dziesmas”<br />
un “Mūsu Tēvs debesīs”. Baumaņu Kārlis komponējis ar<br />
Attēls 404.<br />
Baumaņu Kārlis un viņa vecāki - Jēkobs Baumanis un Anna Feldmane.<br />
Ausekļa, Andreja Pumpura, Friča Brīvzemnieka un Jāņa<br />
Ruģēna tekstiem, kā arī izmantojis savus tekstus.<br />
1881. gadā viņu atbrīvo no skolotāja darba Reformātu<br />
skolā. 1882. gadā Baumaņu Kārlis apmetas Limbažos,<br />
aktīvi darbojas Limbažu kultūras dzīvē. Viņa redakcijā<br />
izdots “Īstais Baltijas kalendārs”, kur Baumaņu Kārlis<br />
publicējis arī savus sacerējumus. 1888. gadā Trešajos<br />
Dziesmu svētkos simfoniskais orķestris atskaņo “Dievs,<br />
svētī Latviju!”, bet 1895. gadā Ceturtajos Dziesmu svētkos<br />
dziesmai “Dievs, svētī Latviju!” atvēlēts latviešu nacionālās<br />
himnas statuss.<br />
Ērika Amburgera institūta pētījumos ir atrasta norāde uz<br />
kādu līdz šim publiski nezināmu faktu - Kārļa Baumaņa<br />
laulībām ar Šarloti Luīzi Valci (Charlotte Luise Walz,<br />
[?] †pirms 1869. Санкт-Петербург), kas esot notikušas<br />
Sanktpēterburgā 1866. gada 21. oktobrī. Baumaņu Kārļa<br />
oficiālajās biogrāfijās šī laulība agrāk nav pieminēta, tādēļ,<br />
ja tā tiešām ir bijusi, var uzskatīt, ka viņa pirmā sieva ir<br />
mirusi drīz vien pēc kāzām, visticamāk, pirms 1869.<br />
gada 19. jūnija, kad Baumaņu Kārlis Limbažos iepazinās<br />
ar savu nākamo sievu - Mariju Karolīni Elizabeti fon<br />
Vitti Baumaņu Kārlis. Tas notika viņa vecāku zelta kāzu<br />
svinībās, kas noritēja Baimaņu Kārļa vecākās māsas Annas<br />
Baumanes un viņas vīra Friča Reiniņa dzīvoklī Limbažos.<br />
Uz svinībām bija uzaicināta arī Sārumu muižas rentnieka<br />
atraitne Karolīne fon Vitte ar savu meitu Mariju Karolīni<br />
Elizabeti fon Vitti, kura izrādījās veikla dejotāja. Ieraudzījis<br />
jauno meiteni, Baumaņu Kārlis zaudējis sirdsmieru, atstāja<br />
vīru kompāniju pie kāršu galda un turpmāko vakaru<br />
pavadīja ar Mariju. Drīz vien abi saderinājās un kāzu<br />
diena tika nolikta 1870. gada 19. jūnijā. Taču kāzas nācās<br />
atlikt līdz 3. jūlijam, jo līgava pēkšņi saslima ar masalām.<br />
Pēc kāzām jaunlaulātie devās kāzu ceļojumā uz Vidzemes<br />
Šveici, kur pavadīja trīs nedēļas. Pēc šī ceļojuma abi devas<br />
uz Sanktpēterburgu.<br />
Savukārt Marija Karolīne Elizabete fon Vitte raksturā<br />
bijusi klusa, tādēļ, kad vairs nav varējusi paciest mūžīgo<br />
ļaužu burzmu un skaļumu vīra dzīvoklī Pēterburgā, 1881.<br />
gada maijā pametusi vīru toreizējās Krievijas galvaspilsētā<br />
un ar meitām atgriezās Limbažos pie mātes - meitas tolaik<br />
bijušas 8, un 6 gadus vecas. Marija ar meitām apmetās savas<br />
mates namā Limbažos, toreizējā Kungu ielā. Tas ļauj izteikt<br />
pieņēmumu, ka komponista meitu audzināšanā nozīmīga<br />
loma bijusi arī viņu vecmāmiņai un vāciskajai videi.<br />
Baumaņu Kārļa mūža nogale nebija komponista cienīga<br />
– zaudējis sociālo stāvokli un darbu Sanktpēterburgā,<br />
viņš 1882. gadā atgriezās Limbažos, likvidējis lielāko<br />
daļu savas iedzīves un iesniedzis pensijas pieprasījumu.<br />
Pirmo gadu viņš dzīvoja savas māsas – Reiniņu ģimenes<br />
namā (Reiniķiem tolaik bija koloniālpreču veikals Kungu<br />
ielā un pie tā neliels dzīvoklis), taču pēc gada, kad no<br />
Krievijas galvaspilsētas beidzot atceļoja astoņās kastēs<br />
sapakotā Baumaņu Kārļa bibliotēka, te kļuva par šauru un<br />
viņš noīrēja sev atsevišķu dzīvokli, iepretim – Kreišmaņa<br />
namā (jāpiezīmē, ka viņa ģimene turpināja dzīvot Vittes<br />
namā). Baumaņu Kārļa veselība pasliktinājās – joprojām<br />
par sevi atgādināja arterioskleroze un acu slimība.<br />
Neskatoties uz to, Baumaņu Kārlis daudz rakstīja (viņa<br />
piezīmes, ievietotas vairākās kastēs, vēl I Pasaules kara<br />
laikā glabājušās Vittes nama šķūnī, kad krievu karavīri tās<br />
iznīcināja).<br />
Limbažos Baumaņu Kārli siesaistījās arī sabiedriskajā<br />
dzīvē – 1884. gadā tika dibināta “Limbažu saviesīgā<br />
biedrība”, kuras biedrs viņš bija. Pēc diviem gadiem –<br />
1886. gadā viņš dāvāja 170 grāmatas no savas personiskās<br />
bibliotēkas Limbažu saviesīgās biedrības bibliotēkai.<br />
1888. gadā Baumaņu Kārlis no dzīvokļa Kreišmaņa namā<br />
pārcēlās uz savu priekšpēdējo mājvietu – istabu Dubina<br />
nama trešajā stāvā. Pa abiem istabas logiem bijis labs<br />
skats uz Limbažu ezeriem un latviešu kapsētu. 1902. gada<br />
februārī, pavēlāk atgriezies no latviešu teātra izrādes,<br />
Baumaņu Kārlis pakrita un lauza kāju. Divus mēnešus<br />
nogulējis gultā, viņš pārcēlās uz VIttes namu, kur arī<br />
nodzīvoja sava mūža pēdējos divus gadus. Šajā laikā<br />
progresējošās slimības dēļ viņam sāka pamirt kājas un<br />
viņu apmeklējušais ārsts Millers ieteicis kāju amputāciju,<br />
no kuras Baumaņu Kārlis kategoriski atteicies. Līdz mūža<br />
pēdējai dienai viņš, gulēdams gultā, rakstīja piezīmes un<br />
interesējās par sabiedrībā notiekošo – viņam lasīja priekšā<br />
jaunākos laikrakstus.<br />
Savukārt Marijas Karolīnes Elizabetes fon Vittes un Kārļa<br />
Baumaņa laulībā, kas tika noslēgta 1870. gada 3. jūlijā<br />
Limbažu vācu luterāņu draudzē, piedzima četras meitas,<br />
no kurām izdzīvoja vien divas (XIII paaudze):<br />
• Anna Karolīne Elmira Baumane (*25.4.1871.<br />
Санкт-Петербург †1876. Санкт-Петербург),<br />
mirusi no tuberkulozes piecu gadu vecumā.<br />
Krustvecāki Anna Baumane, jaundzimušās<br />
vecmāmiņa, Anna Henning (dzim.Baumane), viņas<br />
vīrs, tirgotājs Frīdrihs Henings. Kristīta Limbažu<br />
Attēls 404.<br />
Baumaņu Kārļa brāļi - drēbniekzellis Jēkabs Baumanis un maiznieks Ernests Baumanis ar sievu un Vittes nams<br />
Limbažos, Kungu ielā (līdz mūsdienām nav saglabājies).<br />
326 327
Change language