You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
[domājams] brāli Melngaili (*) un šajā laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Antonija Melngaile (*), neprecējusies, apglabāta<br />
Priekuļu kapos.<br />
• Mārtiņš Melngailis (*), apglabāts Talsu kapos<br />
• Jānis Melngailis (*)<br />
XII paaudzes pārstāvis Mārtiņš Melngailis (*) bija<br />
precējies ar Ilgu (*).<br />
XII paaudzes pārstāvis Jānis Melngailis (*) bija precējies<br />
ar Zelmu (*) un dzīvoja “Ķiršlauku” mājās.<br />
XI paaudzes pārstāvis Kārlis Puriņš (*13.4.1886. †19.)<br />
salaulājās ar Martu Eicēnu (*) un šajā laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
XI paaudzes pārstāvis Eduards Puriņš (*5.2.1878.<br />
†1961.) [jeb *23.1.1879.] bij aprecējies ar Emīliju Miezīti<br />
(*16.1.1884. Vaives pag. †1963.) un abu laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Voldemārs Kārlis Puriņš (*22.10.1906. Priekuļi<br />
†7.5.1981.), pēcteči ir aprakstīti iepriekš, Austrai<br />
Zelmai Pūcītei (*11.7.1911. Ape [Rīga] †8.9.2003.<br />
Vaive) veltītajā nodaļā.<br />
• Hermīne Emma Puriņa (Pūcīte) (*22.6.1909.<br />
Priekuļu pag. †Līgatne), pēcteči aprakstīti tālāk,<br />
Robertam Pūcītim (*25.11.1897. Vaive †25.6.1966.<br />
Līgatne) veltītajā sadaļā.<br />
• Jānis Puriņš (*1915. †1944.).<br />
• Mārtiņš Puriņš (*1919. †1990.).<br />
• Velta Puriņa (*1923. †1934.), mirusi kā bērns,<br />
apglabāta Priekuļu kapos.<br />
XII paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*1915. †1944.) krrita<br />
II Pasaules kara laikā [iespējams, pie Daugavpils]. Dzīve<br />
slaikā bija precējies ar Elzu Zariņu (*1921. †2011.), kura<br />
ir apglabāta Mārsnēnu kapos. Abu laulībā piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Jānis Puriņš (*1944.).<br />
Attēls 737.<br />
No kreisās - Austra Pūcīte (Puriņa), Lūcija<br />
Andersone (Liparte) un Alma Pūcīte<br />
(Grandovska).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*1944.) salaulājās<br />
ar Āriju Tomsoni (*1947.) un abu laulībā piedzima (XIV<br />
paaudze):<br />
• Vilnis Puriņš (*1969.).<br />
• Arnis Puriņš (Puriņš-Salavejs) (*1972.).<br />
• Ilona Puriņa (Priedīte) (*1974.).<br />
• Jānis Puriņš (*1980.).<br />
• Mārtiņš Puriņš (*1985.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Vilnis Puriņš (*1969.) salaulājās<br />
ar Innu Nazārovu (*1970.) un abu laulībā piedzima (XV<br />
paaudze):<br />
• Kristīne Puriņa (Vanaga) (*1991.).<br />
• Artūrs Puriņš (*).<br />
XV paaudzes pārstāve Kristīne Puriņa (Vanaga) (*1991.)<br />
salaulājās ar Ģirtu Vanagu (*) un abu laulībā piedzima<br />
(XVI paaudze):<br />
• Samanta Vanaga (*4.3.2013.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Arnis Puriņš (Puriņš-Salavejs)<br />
(*1972.) bija precējies divas reizes - ar Ivitu Puju (*)<br />
un Gitu Saloveju (*1972.). Pirmajā laulīā ar Ivitu Puju<br />
piedzima (XV paaudze):<br />
• Pārsla Puriņa (*1995.†), apglabāta Mārsnenu<br />
kapos.<br />
• Arnis Puriņš (*1996.).<br />
Savukārt Arņa Puriņa otrajā laulībā ar Gitu Saloveju<br />
piedzima (XV paaudze):<br />
• Aldis Salovejs (*1999.).<br />
• Rainers Puriņš-Salovejs (*2002.).<br />
XIV paaudzes pārstāve Ilona Puriņa (Priedīte) (*1974.)<br />
bija precējusies divas reizes - ar Uldi Priedīti (*1964.) un<br />
Valteru Apelu (*). Laulībā ar Uldi Priedīti piedzima (XV<br />
paaudze):<br />
• Linda Priedīte (*1993.).<br />
• Amanda Priedīte (*1998.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*1980.) salaulājās ar<br />
Zandu Bāci (*1982.). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />
• Laura Puriņa (*2003.).<br />
• Jānis Puriņš (*2005.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Mārtiņš Puriņš (*1985.) salaulājās<br />
ar Jāņa Jansona un Dagmāras Pūcītes (*15.4.1958. Ludza)<br />
meitu Līgu Jansoni (*1985.) un abu laulībā piedzima (XV<br />
paaudze):<br />
• Matīss Puriņš (*2013.).<br />
XI paaudzes pārstāve Marija Puriņa (Apine) (*23.9.1894.<br />
†1963.) salaulājās ar Jāni Apini (*1877. †1964.), kurš<br />
dzīves laikā bija precējies divas reizes. Jāņa Apiņa pirmajā<br />
laulībā ar Emīliju Puriņu (*1882. †1925.) piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
Savukārt Jāņa Apiņa otrajā laulībā ar Mariju Puriņu<br />
(Apini) (*23.9.1894. †1963.) piedzima (XI paaudze):<br />
• Ausma Apine (Boruks) (*1928. †1972.).<br />
• Ārija Apine (Mārtinsone) (*19<strong>30</strong>.).<br />
• Ainis Apinis (*1932.).<br />
XI paaudzes pārstāve Daina Apine (Nukse) (*1917.<br />
†1970.) salaulājās ar Valentīnu Nuksi (*1920. †1980.) un<br />
abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Daiga Nukse (Ivanova) (*1962.)<br />
XII paaudzes pārstāve Daiga Nukse (Ivanova) (*1962.)<br />
salaulājās ar Imantu Ivanovu (*1954. ) un abu laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
• Jānis Ivanovs (*1984. †2012.).<br />
• Ilze Ivanova (*1986.).<br />
Caur Jāņa Apiņa un Emīlijas Puriņas laulībā dzimušo<br />
dēlu, XI paaudzes pārstāvi Jāni Apini (*1921.) ved dzimtas<br />
radniecības saikne ar Latvijas valsts Prezidentu Egilu<br />
Levitu. Ir zināms, ka Jānis Apinis Vācijā bija precējies ar<br />
Joannu Ļaksu (*1923. †2016.) un šajā laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Paulis Apinis (*1960.).<br />
• Andra Apine (Levita) (*1962.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Paulis Apinis (*1960. ) ir precējies<br />
ar Annu (*) un šajā laulībā ir dzimuši (XIII paaudze):<br />
• Artūrs Apinis (*).<br />
• Roberts Apinis (*)<br />
XII paaudzes pārstāve Andra Apine (Levita) (*1962.),<br />
kļuva par ginekoloģi un apprecējās ar ebreju disidenta<br />
Jonasa Levita (*) un vācietes Ingeborgas Bargās (*) dēlu<br />
Egilu Levitu (*<strong>30</strong>.6.1955. Rīgā), kurš <strong>2019</strong>. gada 29. maijā<br />
tika ievēlēts par Latvijas valsts Prezidentu. Egils Levits<br />
medijiem stāstījis, ka ar Andru iepazinies Līgo vakarā -<br />
Annabergā pie Bonnas. Savu etnisko piederību Levits<br />
definē kā „latvietis”. Viņš ir mācījies Rīgas 2. vidusskolā<br />
līdz 1972. gadam, kad emigrēja uz Vāciju, jo PSRS daļai<br />
ebreju ģimeņu atļāva izceļot uz Rietumiem. “Tā kā mums<br />
Vācijā bija radi, vecāki mēģināja ģimeņu apvienošanas<br />
kārtā dabūt izceļošanas atļauju, taču viņu iesniegumi<br />
arvien tika noraidīti. Un tad nāca 1972. gads ar tā saukto<br />
“saspīlējuma atslābuma politiku”. Pirms ASV prezidenta<br />
Niksona vizītes Maskavā vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas<br />
skaitījās padomju disidenti vai tiem tuvu stāvoši, paziņoja:<br />
jūs varat braukt! Šāda iespēja tika piedāvāta arī manam<br />
tēvam. Viņš nekavējoties teica: jā, labprāt! Tā mēs nonācām<br />
Vācijā, ar ko, kā jau teicu, mums vairākās paaudzēs<br />
pastāvēja ģimenes saites.<br />
Man toreiz bija 17 gadu. Mani vecāki prata vācu valodu,<br />
bet es – ne. Biju absolvējis Rīgas 2. vidusskolu, taču ar tās<br />
atestātu nepietika, lai es varētu studēt augstskolā Vācijā.<br />
Tāpēc es vispirms aizgāju uz Latviešu ģimnāziju Minsterē,<br />
kur pabeidzu 12. klasi. Pēc tam sāku studēt ķīmiju<br />
Hamburgas universitātē, jo Rīgas 2. vidusskola bija ar ķīmijas<br />
novirzienu, man pat bija ķīmijas laboranta diploms. Un vēl<br />
arī māmiņa teica: ķīmija vienmēr un visur būs noderīga”,<br />
intervijā žurnālistei Vijai Beinertei žurnālā “Mājas viesis”<br />
un laikrakstā “Latvijas avīzei” saka Levits. “Jau Minsteres<br />
ģimnāzijas laikā biju aktīvi iesaistījies latviešu trimdas<br />
sabiedrības dzīvē. Tur bibliotēkā aizgūtnēm izlasīju visu<br />
• Daina Apine (Nukse) (*1917. †1970.).<br />
• Jānis Apinis (*1920. †1995.).<br />
• Viesturs Apinis (*1924. †Vācija), apglabāts<br />
Vācijā, Svinamindes kapos.<br />
trimdas literatūru par Latvijas vēsturi. Redzēju, ka vairums<br />
754 755<br />
latviešu trimdinieku ir inženieri, ķīmiķi, nodarbojas ar<br />
dažādām tehniskām lietām, taču starp viņiem maz ir tādu,<br />
kas profesionāli nodarbojas tieši ar valsti un sabiedrību. Bet<br />
Latvija taču bija valsts, lai gan pasaules politiskajā kartē<br />
tolaik neredzama!<br />
Tā pēc diviem ķīmijas studiju gadiem sapratu, ka mans<br />
īstais aicinājums ir tiesības un politika. Tās ir zinātnes, kas<br />
politiskam latvietim piešķir profesionālus instrumentus,<br />
kuri efektīvāk palīdz ceļā uz brīvību. Spriedu: ja jau esmu<br />
brīnumaini izkļuvis no padomju cietuma, man jādomā<br />
par to, kā palīdzēt citiem, kas tur palikuši. Mana studiju<br />
izvēle bija mērķtiecīgi politiski motivēta. Arī savas vēlākās<br />
darbavietas līdz pat pašreizējai Eiropas Savienības tiesā<br />
vienmēr esmu izvēlējies aiz politiskiem motīviem – lai varētu<br />
ar savu profesionālo darbību veicināt tādu sabiedrības<br />
attīstību, ko uzskatu par saturiski pareizu un morāliski<br />
labu.” Pēc tam Levits studēja Hamburgas Universitātes<br />
Tiesību fakultātē un Filozofijas un sabiedrisko zinātņu<br />
fakultātes Politikas zinātnes nodaļā.<br />
Laikā no 1976. līdz 1981. gadam Levits bija Hamburgas<br />
universitātes Austrumeiropas tiesību nodaļas<br />
līdzstrādnieks. “Jau kā students, izmantojot krievu<br />
valodas prasmi, sāku nodarboties ar Padomju Savienības<br />
un Austrumeiropas pētniecību. Tolaik tā bija ļoti svarīga<br />
politiskās zinātnes nozare, ko vienkāršoti mēdza dēvēt<br />
arī par sovjetoloģiju. Ātri iegāju šajā zinātniskajā apritē.<br />
Iepazinos ar profesoru Lēberu un profesoru Meisneru, kas<br />
kļuva par maniem akadēmiskajiem skolotājiem. Viņi abi<br />
bija baltvācieši, Lēbers no Latvijas, Meisners no Igaunijas.<br />
Lēbera vārds Latvijas juristu un vēsturnieku aprindās ir<br />
vispār pazīstams, bet Meisners ir plaši zināms Igaunijā –<br />
viņš savulaik zinātniski pamatoja Baltijas valstu okupācijas<br />
neatzīšanas politiku, kanclera Adenauera laikā viņš bija<br />
PSRS nodaļas vadītājs Vācijas Ārlietu ministrijā.<br />
Neilgi pirms studiju beigām profesors Lēbers man vaicāja:<br />
vai negribi nākt strādāt uz Ķīles universitāti par zinātnisko<br />
referentu? Tā sākās mans darbs pie viņa Juridiskajā<br />
fakultātē. Mēs rīkojām konferences, izdevām grāmatas,<br />
sniedzām komentārus radio un televīzijā, rakstījām<br />
atzinumus valdībai. Tajā laikā bija liels pieprasījums<br />
pēc speciālistiem, kas varēja kompetenti analizēt norises<br />
Padomju Savienībā, jo Rietumiem vajadzēja noorientēties<br />
jaunajos apstākļos.” Ķīles universitātes Juridiskajā<br />
fakultātē kā zinātniskais līdzstrādnieks Levits strādāja<br />
no 1984. līdz 1986. gadam, bet pirms tam - 1983. gadā<br />
viņš atgriezās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur līdz<br />
1984. gadam bija vēstures un politikas skolotājs. Laikā<br />
no 1986. līdz 1989. gadam viņš bija Šlēzvigas - Holšteinas<br />
Apgabaltiesas dienesta darbinieks. No 1989. līdz 1992.<br />
gadam - Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā<br />
zinātniskais referents, vienlaicīgi advokāts. 1991. gadā<br />
kļuva par Latvijas Augstākās Padomes padomnieku un<br />
pildīja šos pienākumus līdz kļūšanai par Latvijas vēstnieku<br />
Vācijā 1992. gadā. Gadu vēlāk - 1993. gadā viņš kļuva par<br />
Latvijas vēstnieku Šveicē. 1993. gadā tika ievēlēts 5. saeimā<br />
no saraksta “Latvijas ceļš” un bija tieslietu ministrs. 1994.<br />
un 1995. gados bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē un<br />
Ungārijā, bet laikā no 1995. līdz 2004. gadam - Eiropas<br />
Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. 2004. gadā kļuva par Eiropas<br />
Savienības tiesas tiesnesi un pildīja šos pienākumus līdz<br />
ievēlēšanai par Latvijas valsts Prezidentu.<br />
E.Levits ir piedalījies Latvijas trešajā Atmodā, bija Latvijas<br />
Tautas frontes domes loceklis un Pilsoņu kongresa loceklis,<br />
1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas<br />
Neatkarības atjaunošanu autors.
Change language