Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
jāatzīmē, ka tie veido trīs nozīmīgus dzimtas atzarus, kas<br />
aprakstīti turpmākajās nodaļās. Anna Šarlote Karolīna<br />
Mellere aizsāk Bresleru-Šmitu dzimtas atzaru, viņas māsa<br />
Anna Šarlote Doroteja Mellere - Dihtu-Berteļu dzimtas<br />
atzaru, bet dēls Karls Gustavs Mellers - Melleru dzimtas<br />
atzaru, kura tiešais pēctecis ir arī šī pētījuma autors Juris<br />
Millers. Katram no šiem atzariem ir veltīta atsevišķa<br />
grāmatas nodaļa, izsekojot dzimtas attīstībai līdz pat<br />
mūsdienām. Ņemot vērā faktu, ka Johans Lēberehts<br />
Eginks ir Mellera pirmās sievas Lovisas Brīviņas dēls, arī<br />
viņam ir veltīta atsevišķa nodaļa.<br />
Attiecībā uz Mellera bērnu kristību ierakstiem Durbes<br />
baznīcas grāmatā un piederību Durbes draudzei jāpiebilst,<br />
ka Durbes draudzes mācītāji sākumā apkalpoja ļoti plašu<br />
novadu, kas pletās no Aizputes līdz Lietuvas robežai pie<br />
Skodas un piederēja pie Durbes baznīcas draudzes, bet<br />
jau 16.gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā nodalīja<br />
Virgu un Krūti. Arī pašu Durbi jau pirms 1573. gada<br />
dalīja tādā veidā, ka vienam mācītājam uzdeva apkalpot<br />
latviešus un otram vāciešus. Katram mācītājam bija sava<br />
māja – pastorāts. Biežās nevienlīdzības abu mācītāju amata<br />
pienākumos noveda tik tālu, ka 1857. gadā abas draudzs<br />
tika no jauna sadalītas divas iespējami vienlīdzīgās daļās –<br />
Ziemeļu un Dienvidu Durbes draudzēs. Ziemeļu Durbes<br />
mācītājs dabūja vācu pastorātu ar draudzes locekļiem<br />
uz ziemeļiem no mācītāja mājas un Ilmājas baznīcu,<br />
bet Dienvidu Durbes mācītājs - latviešu pastorātu ar<br />
draudzes locekļiem uz Dienvidiem no mācītāja mājas<br />
un Bunkas baznīcu. Dievkalpojumi Durbes baznīcā<br />
notika katru svētdienu, mācītājiem mainoties. Bunkā un<br />
Ilmājā tie bija katru otro svētdienu. Viens no mācītājiem,<br />
kurš baznīcā kalpoja laikā, kad tās draudzes locekļi bija<br />
Melleru ģimene, bija Jānis Kristaps Baumbahs (*1742.<br />
†1801.), kurš bija mācītājs Jelgavā, vēlāk Grobiņas<br />
apriņķa prāvests un Durbes vācu draudzes mācītājs. Viņš<br />
bija arī garīgu dziesmu sacerētājs un tulkotājs. Apglabāts<br />
mācītāju kapsētā pie bijušā Durbes Ziemeļu draudzes<br />
pastorāta. 175 Tas nozīmē, ka faktiski Melleru ģimene, lai<br />
arī skaitījās Ziemeļu Durbes draudzē, dievkalpojumus<br />
varēja apmeklēt arī Ilmājas baznīcā, kas bija divreiz<br />
tuvāka par Durbes baznīcu.<br />
Iepriekš vācu pētījumos izteikto apgalvojumu, ka pasta<br />
stacijas apsaimniekošanu vēlāk mantojis Martina<br />
Benjamina Mellera dēls Karls Gustavs Mellers, ir pamats<br />
apšaubīt, pieņemot, ka kopā ar tēvu viņš strādāja vien<br />
līdz 1818. gadam, kad Karls Gustavs Mellers jau strādā<br />
par rakstvedi Tadaiķu muižā. Savukārt 1820. gadā viņš<br />
no Tadaiķiem pārcēlās uz Vecplatones (Alt Platon) muižu<br />
un turpmākie dzimtas dzīves gadi pamatā ir saistīti tieši<br />
ar šo vietu. Savukārt, spriežot pēc 1825. gada Mītavas<br />
Attēls 23.<br />
Adzes kroņa muižas drupas 2016. gada oktobrī.<br />
Attēls 24.<br />
Adzes kapsēta 2016. gada oktobrī.<br />
Kamerātsvaldes revīzijas komisijas veiktās atestācijas, vēl<br />
vismaz 1825. gada martā viņa tēvs Martins Benjamins bija<br />
pasta sistēmas ierēdnis, tātad – saimniekojis Drogu pasta<br />
stacijā.<br />
Agrāk veiktie vācu pētījumu dati liecina, ka 1806.<br />
gadā Mellers kļuvis par Adzes kroņmuižas nomnieku,<br />
saglabājot arī ienesīgo pasta stacijas rūpalu, taču ir<br />
pamats uzskatīt, ka pārcelšanās uz Adzi ir notikusi vien<br />
1819. gadā. Uz to norāda Latvijas Valsts arhīvā atrastajā<br />
dokumentā “Pārskats par Kurzemes guberņas kroņa muižu<br />
saimniecisko stāvokli 1821. gadā” 176 atrodamā informācija<br />
par Adzes kroņa muižu. Te rakstīts, ka tā ietilpa Aizputes<br />
apriņķi, tās vērtība bija <strong>30</strong>21 rublis, muižā strādāja 14<br />
strādnieki, no kuriem 7 bija ar zirgiem un 7 - bez. Līgums<br />
par muižas nomu tika noslēgts 1819. gadā un bija spēkā<br />
līdz 1831. gadam. Visticamāk, šis līgums tika pagarināts,<br />
jo tieši šajā muižā 1834. gadā viņš mira.<br />
Šobrīd nav zināmi iemesli, kādēļ Martins Benjamins<br />
Mellers, nolēma pārcelties uz Adzes muižu un atstāt (?)<br />
pasta stacijas un kroga vadību savam dēlam. Iespējams,<br />
uz šo soli viņu pamudināja vēlme mainīt dzīvesvietu,<br />
kurā īsā laika posmā mira trīs viņa sievas, bet iespējams<br />
– fakts, ka abas Mellera meitas un dēls bija precējušies un<br />
uzsākuši patstāvīgu dzīvi, audžudēls – devies studēt uz<br />
Tērbatu, bet Dinsdurbes muižas ēka, iespējams, bija sliktā<br />
tehniskā stāvoklī, jo ir zināms, ka tā nojaukta un tās vietā<br />
ap 1820.-18<strong>30</strong>. gadu tika uzbūvēta jauna muižas ēka, kas<br />
līdz mūsdienām nav saglabājusies. Spriežot pēc dažādos<br />
dokumentos esošajām norādēm, vismaz 1825./26. gadā<br />
Martins Benjamins Mellers vēl bija saistīts ar pastu.<br />
gados daudzi vietējie no šīs ēkas drupām savām vajadzībām<br />
ņēma sarkanos ķieģelus. Šobrīd Adzes muižas ēkas drupas<br />
ir grūti atrodamas, jo tās neatrodas ceļa malā – līdz tām<br />
jādodas pa reti lietotu nelielu stigu. Citas ar muižas<br />
sadzīvi saistītās ēkas vai to drupas netika konstatētas.<br />
Muižas drupas atrodas netālu no Adzes kapiem, kuros,<br />
visticamāk, atrodas Martina Mellera kaps. Lai arī kapsēta<br />
ir neliela un tajā ir redzamas senu (18.-19. gs) apbedījumu<br />
pēdas, par ko liecina kapu kopiņas un krusti, diemžēl, nav<br />
iespējams konstātēt apbedīto personības, jo apbedījumi<br />
nav identificējami. Netālu no Adzes muižas ēkas (aptuveni<br />
2 km attālumā) šobrīd norit Latvijā vienīgā rūpnieciskā<br />
naftas ieguve. 177<br />
Martins Benjamins Mellers mira 70 gadu vecumā, 1834.<br />
gada 24. maijā Adzes kroņa muižā no gripas saslimšanas<br />
(Schlagfluss) un tika izvadīts no Apriķu baznīcas un<br />
apglabāts <strong>30</strong>. maijā. Iespējams, ka sava brāļa nomātajā<br />
muižā, visticamāk, kā saimniecības vadītāja dzīvoja viena<br />
no Martina Benjamina Mellera māsām Luīze Regīna<br />
Mellere (Loysa Regina Moeller, *7.7.1774. Konigsberg † pēc<br />
1826. [Kurzemē?]).<br />
ATSAUCES:<br />
1. Friedwald Moeller, “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg Pr.”, Kleinhof-Tapiau, 1932 S.88<br />
2. Fogele Sarmīte, Johans Lēberehts Egginks, 11.lpp, Rīga, Zinātne, 1994<br />
3. Hoheisel Arthur, Starck Leon, “Der landische Mittelstand in Kurland”, “Baltische Ahnen- und Stammtafeln” Nr. 16, šķirklis “Nr.<br />
1858 Moeller”, Koln 1991<br />
4. http://www.tournet.lv/page.php?id=114 skatīts 2016. gada 24. decembrī<br />
5. Bēms Romis, “Skopie lauri”, “Apceres par Latvijas mākslu simt gados” Rīga, “Zinātne”, 1984,, 67. lpp<br />
6. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 2173., 72.-76. lpp<br />
7. LVVA 235. fonds, 5. apraksts, lieta Nr. 89.<br />
8. J.Millera 2016. gada 8.-9. oktobra lauka pētījumu ekspedīcija Kurzemē (Rīva-Saļiena).<br />
9. LVVA, 4028. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta, 72-76. lpp<br />
10. Taufzettel von Karl Gustav Moeller, Eesti Ajaloomuseum kolekcija Tallinā, AM.77.1.8.<br />
11. LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 167.,<br />
12. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta 72.-76.lpp<br />
13. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Bagge_von_Boo<br />
14. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta, 72.-76. lpp<br />
15. LVVA 1. fonds, 5. apraksts, 21. lieta<br />
16. Почта // Экономическая история России с древнейших времен до 1861 г.: Энциклопедия. — М.: РОССПЭН, 2009. — Т.<br />
2. — С. 359—364.<br />
17. Attestation des Postmeisters Martin Benjamin Moeller, herausgegeben von der Revisionsexpedition des Livlandischen<br />
Kameralhofes, Eesti Ajaloomuseum kolekcija Tallinā, AM.77.1.8.<br />
18. LVVA 97. fonds, 1. apraksts, 20<strong>30</strong>. lieta<br />
19. А. С. Пушкин., СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ. в 10 тт., Т. 5, 86 cтp. Moskva, 1960<br />
20. Uzziņas materials Durbes baznīcā, skatīts 2017. gada maijā.<br />
21. LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, 694. lieta<br />
22. J.Millera lauka pētījuma ekspedīcija Kurzemē Pievīka-Adze, 2016. gada oktobris.<br />
Lauka pētījumu ekspedīcijas laikā 2016. gada oktobrī<br />
apsekojot kādreizējo Adzes kroņa muižu, tika konstatēts,<br />
ka no kādreizējās ēkas ir saglabājusies tikai drupu kaudze,<br />
kas aptuveni ļauj konstatēt ēkas kādreizējo apjomu. Tā<br />
bija mūrēta no ķieģeļiem, uz pamata, kas veidots no<br />
laukakmeņiem, klāta ar sarkanu dakstiņu jumtu un<br />
apmesta (iespējams, ar krāsojumu baltā krāsā). Ēku<br />
ieskāva neliels muižas parks, par ko šobrīd liecina īpaši<br />
lielie (iespējams – dižkoku statusam atbilstošie) koki.<br />
Sastaptie vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka vēl 1990.-2000.<br />
200 201
Change language