2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

JĀNIS HERBERTS KULBARS (LEĢIONĀRS)
KULBARI-
Barona Firksa kalps Jānis Kulbars († pēc 1925.) domājams,
bija precējies ar Anna Kulbars (*9.10.1879. Skrundas
pagasts †pēc 1941.) un abu laulībā piedzima (paaudze)
• Jānis Herberts Kulbars (*12.5.1925. Valtaiķu
pagasts †1996.).
Valtaiķu pagasta “Norvillas” mājās 1941. gada tautas
skaitīšanas laikā dzīvoja gadījuma darbu strādniece Anna
Kulbars (*9.10.1879. Skrundas pagasts †starp 1941. un
1945.) un, domājams, viņas dēls, laukstrādnieks Jānis
Herberts Kulbars (*12.5.1925. Valtaiķu pagasts †1996.). Abi
līdz 1941. gada 23. aprīlim dzīvoja Valtaiķu pagasta “Luksta”
mājās. Jānis Herberts Kulbars ieguva 7 klašu izglītību un
pēc II Pasaules kara strādāja par šoferi Liepājā. Visticamāk,
sekmīgu karjeru Jānim Herbertam Kulbaram neizdevās
izveidot, jo kara laikā viņš bija leģionārs – viņa vārds (ar
kļūdainu norādi par nezināmu nāves datumu) ir iegravēts
arī Lestenes leģionāru kapsētas piemiņas sienā. Ieskatu
Jāņa Herberta Kulbara dzīvesgājumā sniedz arī intervija,
ko viņš 1989. gadā sniedza laikrakstam “Komunists”. Jānis
Herberts Kulbars dzimis kalpu ģimenē – viņa vecāki ilgus
gadus kalpoja Sieksātes muižas baronam Firksam. Agri zēns
zaudēja tēvu, un iztiku sāka pelnīt ganu gaitās, bet sasniedzis
pusaudža gadus, jau strādāja pie saimnieka par puisi. Jau
pirmajos pēckara gados jaunietī brieda doma turpmāko
dzīvi saistīt ar pilsētu. Uz dažiem gadiem par pieturas
punktu kļuva Kurzemes mazpilsēta Aizpute, bet piecdesmito
gadu sākumā Jānis Kulbars jau dzīvoja pilsētā starp ezeru
un jūru. “Iekārtoties darbā uzņēmumā “Liepājas koks” toreiz
nebija viegli. Septiņus gadus nostrādāju par krāvēju, tikai tad
izmācījos un kļuvu par autoceltņa vadītāju”, intervija stāsta
pats Jānis, kurš paralēli darbam aktīvi spēlēja futbolu.
Līdz mūsdienām ir saglabājusies arī Jāņa Herberta Kulbara
filtrācijas lieta Nr. 37927 , no kuras varam uzzināt, ka viņa
pēdējā dzīvesvieta bija Valtaiķu pagasta “Adzeru” mājas,
kurās viņš strādāja kopš 1939. gada. Mācījies Valtaiķu
skolā, kur ieguvis 6 klašu izglītību. 1944. gada 21. augustā
tika mobilizēts un līdz 1945. gada 11. aprīlim dienēja
15. Latviešu divīzijā. No gūsta atbrīvots 1945. gada 11.
augustā. Sadaļā “ģimene” viņš nav norādījis nevienu
piederīgo, no kā varam secināt, ka viņa māte, iespējams, ir
mirusi starp 1941. un 1945. gadu. Savā 1992. gadā Latvijas
arhīvam rakstītajā vēstulē Jānis Herberts Kulbars norāda,
ka 1945. gada 3. aprīlī pie Remtes tika ievainots kreisajā
rokā, tādēļ kapitulāciju viņš sagaidīja slimnīcā “Laidi”.
Pēc kapitulācijas viņu pārveda uz Vaiņodi, taču tā kā roka
sāka pampt, Kulbaru pārveda uz netālu esošo pagaidu
ambulanci, bet vēlāk nosūtīja ārstēties uz Šauļiem Lietuvā,
bet no turienes – uz Daugavpils cietoksni. Savukārt
rudenī viņš tika pārvests uz lēģeri pie Tallinas. Tā kā roka
joprojām nebija izārstēta, medicīnsikā komisja viņu atzina
par darbam nederīgu un 1945. gada 18. novembrī viņš
atgriezās savā dzimtajā pagastā. Kā pēdējā dzīvesvieta ir
norādīta Liepāja, Dārzu iela 5/7-44.
1958. gadā Jānis Herberts Kulbars apprecējās ar Reiņa
meitu Ausmu (*1.7.1928. Liepājā †20.9.1992. Liepāja),
kura pirms tam bija laulāta ar Andreju Lagzdiņu (*†) –
šīs kāzas notika 1946. gadā. Šajā laulībā piedzima meita
(paaudze):
• Zaiga Lagzdiņa (*11.1947.), kurai pēc mutvārdu
informācijas ir sava meita.
Par Ausmu ir zināms, ka 1935. gadā viņa uzsāka skolas
gaitas un 1942. gadā pēc pamatskolas pabeigšanas iestājās
Liepājas valsts komercskolā, kur mācījās divus gadus. Skola
netika pabeigta, jo Ausma devās bēgļu gaitās uz Dunalkas
pagastu un Liepājā atgriezās tikai 1945. gada maijā, kad
sāka strādāt Liepājas mucu fabrikā par kasieri-rēķinvedi.
Meitas piedzimšanas dēļ Ausma laikā no 1948. gada maijam
līdz 1950. gada martam nestrādāja, bet pēc atgriešanās
darbā vispirms bija strādniece mucu fabrikā, bet vēlāk
kļuva par brigadieri uzņēmumā “Liepājas koks”. Vēlāk
Ausma strādāja arī Liepājas dzemdību namā par sanitāri,
Liepājas zivju kombinātā par pakotāju, tirdzniecības namā
“Kurzeme” par pārdevēju un visbeidzot – kokapstrādes
kombinātā “Baltija” par sērkociņu šķirotāju un meistari.
Attēli 396.
Jānis Herberts Kulbars un Ausma Kulbare.
686 687