2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Vēlāk Juris Artūrs Voldemārs Gūža dzīvoja Liepājas
rajona Virgas ciema “Priedēs”.
GŪŽU DZIMTA BĀRTAS “SILENIEKOS”
GŪŽA-
Saskaņā ar represēto lietā Nr. 4516 norādītajām ziņām,
XI paaudzes pārstāvja, strādnieka Kārļa Gūžas dēls (XII
paaudze):
• Jānis Gūža (*5.7.1903. Priekule †1975.).
dzīvoja Bārtas pagasta “Silenieku” mājās, ieguva 2 klašu
izglītību pagasta skolā, jo materiālo grūtību dēļ mācības
nevarēja turpināt. Mācību vietā Jānis Gūža uzsāka darba
gaitas kā dārznieks, apprecējās ar Margrietu (*1907.
Bārtā †pēc 1990.) Andreja meitu un abi kā laukstrādnieki
strādāja līdz 1937. gadam, kad par iekrāto naudu iegādājās
“Silenieku” saimniecību, kas 1939. gadā bija 34 ha plaša,
tajā tika turēti 5 zirgi, 9 govis, 13 cūkas un tika algoti 2 pilna
laika strādnieki. Jānis Gūža arī strādāja lauksaimniecības
kooperatīvās savienības dzirnavās par mašīnistu. Par
Margrietu ir zināms, ka viņa ieguva 3 klašu izglītību. Pēc
atgriešanās no izsūtījuma Margrieta dzīvoja “Sileniekos”.
Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Arnolds Gūža (*1929. Bārtā), dzīvo Rucavā.
• Voldemārs Gūža (*1933. Bārtā †1969.).
• Emīlija Gūža (Šalma) (*1941. Bārtā).
10 gadi, abiem konfiscējot mantu. Spriedumā ir norādīts,
ka Arnolds Gūža ir precējies un viņam ir 7 mēnešus vecs
bērns (XIV paaudze):
• Gūža (*1952. Omskas apgabals).
• Andrejs Gūža (*3.4.1956. Krievija).
Pēc atgriešanās Latvijā Arnolds Gūža dzīvoja Rucavas
“Vīnkalnos”.
Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Voldemārs Gūža ieguva
2 klašu izglītību.
Savukārt XIII paaudzes pārstāve Emīlija Gūža apprecējās
ar Šalmi un dzīvoja Bārtas “Arājos”
* **
Pagaidām nav plašāku ziņu par IX paaudzes pārstāvju
dzimšanas datiem un turpmākajām laulībām, taču ar
augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka viens no šīs
dzimtas pēcnācējiem ir Latvijā pazīstamais mūziķis Jānis
Gūža (*1966.), kurš uzstājas ar skatuves vārdu “Johnny
Salamander”.
1949. gadā Latvijā palika un “Silenieku” mājās turpināja
dzīvot Margrietas māte (*1874.) un brālis.
XIII paaudzes pāsrtāvis Arnolds Gūža (*1929. Bārtā)
ieguva 3 klašu izglītību, Latvijā strādāja par Rūpkombināta
kokzāģētavas vadītāju, bet 1953. gadā Omskas apgabalā tika
tiesāts kopā ar savu tēvu Jāni par to, ka naktī no 1953. gada
7. uz 8. janvāri no vietējām dzirnavām nozaga 33 kg kviešu
sēnalas, ko iznesa maisā un noslēpa to sniegā, netālu no
dzirnavām. Pēc izdarītās zādzības Arnolds devās pie tēva,
kuru aicināja paņemt ragavas, vēl 2 maisus un atgriezties
dzirnavās, lai savāktu vēl kviešu sēnalas, ko abi arī izdarīja,
savācot vēl 67 kg sēnalu. Par izdarīto “noziegumu” tēvam
tika piespriesti 8 gadi darba labošanas kolonijā, bet dēlam –
Attēli 396.
Hermanis Žanis Nikolajs Gūža izsūtījuma brīdī un
1948. gada pasē.
Attēli 396.
Jānis Gūža deportāciju sākumā un pēc apcietināšanas par pelavu zādzību un viņa sieva Margrieta.
830 831