You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
XII paaudzes pārstāvis Kristaps Alberts Millers<br />
(*16.3.1906. Līvbērze †1945. (?) Karēlija) ir viens no<br />
komunistu režīma represiju upuriem Milleru dzimtā, ar<br />
šķiet, vistraģiskāko ģimenes likteni.<br />
No 1906. gada Dobeles latviešu draudzes baznīcas<br />
grāmatas ierakstiem secināms, ka Kristaps Alberts Millers<br />
ir dzimis 16. martā pl. 6 pēcpusdienā, kristīts 2. aprīlī<br />
Bērzes baznīcā, bet par krustvecākiem kļuva strādnieks<br />
Kristians Piķiers, strādnieks Kārlis Vīmans un kalpone<br />
(iespējams – atbildīgā par malku muižas pilī) Roze Olga<br />
Pāleša [iespējams, rakstīts – Bāliņa]. Par Kristapa Alberta<br />
skolas gaitām pagaidām nav plašākas informācijas, tāpat,<br />
kā par viņa dienestu armijā, taču zināms, ka pēc dienesta<br />
armijā viņš apprecējās ar Annu Laucis (Millere/Auziņa)<br />
(*12.6.1907. Jelgava †1981. Jelgava) un dzīvoja Jelgavā, kā<br />
arī strādāja Brankas (Ānes) ķieģeļu ceplī (padomju laikos<br />
tas tika dēvēts par rūpnīcu “Spartaks”), kur 1941. gadā bija<br />
rūpnīcas strādnieks, bet II Pasaules kara beigās, saskaņā<br />
ar dzimtas mutvārdu nostāstiem – šīs fabrikas direktors.<br />
Kopš 1940. gada 7. maija ģimene dzīvoja Jelgavā, Lielajā<br />
ielā 55 dz. 11, kas, visticamāk, bija iepriekš viņa vecākajai<br />
māsai Lūcijai Emīlijai Millerei piederējušās frizētavas<br />
dzīvoklis, ko Kristaps Alberts Millers iegādājās no savas<br />
māsas. Tiesa gan, 1941. gada tautas skaitīšanas anketā ir<br />
konstatēta pārrakstīšanās kļūda – Kristapa Alberta Millera<br />
dzimšanas vieta ir norādīta Lietuva, bet viņa sievas Annas<br />
Laucis dzimšanas vieta - Jelgava.<br />
KRISTAPS ALBERTS MILLERS<br />
(MILLERS- LAUCIS – ZVIRGZDIŅA - ROOTS)<br />
stacijas kādreizējais darbinieks, kuram izdevās atgriezties<br />
dzimtenē no šīs nometnes. Millera filtrācijas lieta Nr.<br />
14354-L tika iznīcināta Uļjanovskas VDK arhīvā 1988.<br />
gadā, par ko liecina iznīcināšāto lietu uzskaites žurnālā<br />
ieraksts Nr. 1735. Latvijas PSR VDK šo dokumentu<br />
iznīcināšanā pārstāvēja 10. nodaļas priekšnieks, pulkvedis<br />
Z.Kārkliņš. Diemžēl, līdz ar šīs lietas iznīcināšanu mēs<br />
tā arī (visticamāk) nekad neuzzināsim precīzu Kristapa<br />
Alberta Millera nāves dienu, kā arī formālo iemeslu, kādēļ<br />
viņš tika apcietināts. No dzimtas mutvārdu nostāstiem<br />
zināms, ka Kristapa apcietināšanas iemesls 1945. gada<br />
februārī vai martā bija atteikšanās izkārt sarkano karogu<br />
pie ķieģeļu cepļa, kurā viņš tolaik strādāja direktoru.<br />
Savukārt 1955. gada 2. aprīlī izsniegtajā miršanas apliecībā<br />
ir norādīts, ka viņš ir miris 1945. gada maijā, bet iemesls –<br />
“bezvēsts prombūtne”.<br />
Pēc kara ģimeni skāra vēl viens trieciens – 1947. gadā<br />
tika pieņemts lēmums likvidēt vairākas Jelgavas kapsētas<br />
Attēls 670.<br />
Kristaps Alberts Millers – ap 19<strong>30</strong>. gadu<br />
un no tām tika dota atļauja pārvest tajās apgabātos<br />
pārapbedīšanai citās kapsētās. Zārku izvilkšana esot<br />
notikusi ar zirgu palīdzību – abu bojāgājušo brāļu zārkus<br />
izdevās izcelt, bet vectēva zārks esot tiktāl sadalījies, ka<br />
to izcelt neesot bijis iespēju. No šī nostāsta secināms, ka<br />
sākotnēji Alberts un Eduards tika apglabāti līdzās 1929.<br />
gadā mirušajam Annas Laucis tēvam Kazimiram Laucim,<br />
bet vēlāk pārapbedīti Jelgavas Miera kapos, līdzās Lauču<br />
dzimtai.<br />
No dažiem līdz mūsdienām saglabātajiem dokumentiem<br />
mēs varam nedaudz rekonstruēt arī Annas Laucis (Milleres/<br />
Auziņas) dzīvesgājumu. Viņa ieguva pamatskolas izglītību<br />
un 19<strong>30</strong>. gada 15. oktobrī viņa parakstīja līgumu ar<br />
uzņēmumu “Brāļi Hiršmaņi”, kas atradās Jelgavā, Katoļu<br />
ielā 3. Šeit viņa bija šuvēja un saņēma 60 latu mēnešalgu.<br />
Līgumā norādīts viņas pases numurs – LK 016025/16669,<br />
kas izdota Jelgavas apriņķī. Darba laiks tika noteikts no<br />
pirmdienas līdz sestdienai, laikā no pl. 8.<strong>30</strong> līdz 18.<strong>30</strong> ar<br />
brokastu laiku no pl. 9.<strong>30</strong> līdz 10.00 un pusdienas laiku<br />
no pl. 12. līdz 13.<strong>30</strong>. Darbs tika uzteikts 1937. gada 31.<br />
decembrī – visticamāk, sakarā ar gatavošanos pirmā<br />
dēla laišanai pasaulē. Kā redzams no algas grāmatiņas<br />
ierakstiem, no ikmēneša 60 latu algas regulāri tika ieturēts<br />
1,80 lati slimokases iemaksai.<br />
Nākamais dokuments ir 1950. gada 25. jūlijā izsniegtā<br />
darba grāmatiņa. Tajā norādīts, ka Anna Millere ir<br />
strādniece. Anna mutvārdos apliecināja, ka viņas darba<br />
stāžs ir 17 gadi un tika pieņemta par viesnīcas istabeni<br />
(apkopēju). Pēc pus gada viņa tika paaugstināta par<br />
viesnīcas dežuranti, bet 1954. gadā – par viesnīcas<br />
administratori un kasieri. Laikā no 1957. līdz 1964. gadam<br />
viņa strādāja par 5. frizētavas administratori - kasieri, bet<br />
tad aizgāja no darba pēc pašas vēlēšanās. Laikā no 1954.<br />
līdz 1956. gadam viņai četras reizes izteikta pateicība par<br />
labu darbu, bet vēlākos gados – trīs reizes izmaksātas<br />
prēmijas. 1964. gadā viņa sāka strādāt rūpnīcā, kur viņas<br />
pienākumos ietilpa izgatavot celofāna iepakojumus<br />
desām. 1977. gadā sakarā ar otrās grupas invaliditātes<br />
saņemšanu viņa pēc pašas vēlēšanas aizgāja no darba.<br />
1955. gada 24. septembrī Anna Laucis (Millere) salaulājās<br />
ar Osvaldu Auziņu (*1894.), par ko tika veikts uzvārda<br />
maiņas ieraksts arī darba grāmatiņā.<br />
Savukārt par XIII paaudzes pārstāvi Edīti Milleri<br />
(Krūmiņu) (*27.9.1945. Jelgava), ir zināms, ka viņa<br />
vada frizētavu Jelgavā, kā arī atjaunoja vienu no senās<br />
Jelgavas koka namiem. Savu pēcnācēju viņai nav, bet viņa<br />
izaudzināja divus audžudēlus - sava brālēna (no mātes<br />
puses) bērnus, kas tika adoptēti 1976. gadā (XIV paaudze):<br />
• Raimonds Krūmiņš (*16.3.1969.).<br />
• Jānis Krūmiņš (*29.5.1971.).<br />
Par XIV paaudzes pārstāvi Raimondu Krūmiņu<br />
(*16.3.1969.) kopš aptuveni 2008. gada plašāku ziņu<br />
nav, jo viņš kontaktus ar ģimeni vairs neuztur, savukārt<br />
Attēli 671. un 672.<br />
Kristaps Millers dienesta laikā Latvijas armijā (grupas bildē – pirmais no labās).<br />
Ģimenes arhīvā ir saglabājusies 1944. gada 7. decembrī<br />
K.Milleram kā rūpnīcas direktoram nosūtītā Ķieģeļu<br />
rūpniecības tresta vadītāja J.Leimaņa vēstule, kurā<br />
Milleram tiek aizliegts izsniegt rūpnīcas teritorijā esošo<br />
sienu bez Ķieģeļu rūpniecības tresta rakstiskas atļaujas. Šī<br />
vestule tapa, jo tresta vadītājs uzzinājis, ka karaspēka daļas<br />
aizved dažādu fabrikas kustamu mantu.<br />
Annas Laucis un Kristapa Alberta Millera laulībā piedzima<br />
trīs bērni (XIII paaudze):<br />
• Alberts Millers (*27.5.1937. Jelgava †13.11.1944.<br />
Āne).<br />
• Eduards Millers (*29.11.1939. Jelgava,<br />
†13.11.1944. Āne).<br />
• Edīte Millere (*27.9.1945. Jelgava), dzimusi<br />
Auziņa, kā tēvs norādīts Osvalds Auziņš.<br />
Ģimenes liktenis bija visai traģisks – 1944. gada novembrī,<br />
rotaļājoties Ānē, netālu no ķieģeļu cepļa, pieci zēni atrada<br />
granātu, kuras eksplozijas rezultātā viens no zēniem kļuva<br />
par invalīdu, bet četri pārējie sprādzienā gāja bojā, tostarp<br />
- arī Alberts un Eduards, kuri tika apglabāti Jelgavā, kapos,<br />
kas kādreiz atradās pie Jelgavas stacijas.<br />
1945. gadā piedzima Edīte, kura savu tēvu nebija redzējusi<br />
nekad, jo 1945. gada februārī viņu apcietināja un deportēja<br />
uz Karēliju, filtrācijas nometni (“Belomorstroj” pārvaldes<br />
darba nometne Nr. 0313) Viški ciemata tuvumā, kur<br />
Kristaps Millers arī mira – Kristapa Millera nāves faktu<br />
ģimenei apliecināja kāds bijušais ģimenes draugs, Jelgavas<br />
704 705
Change language