2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

PŪCĪŠU – ŠTEKEĻU ATZARS
Attēli 742. un 743.
No kreisās: Katrīne Paulīne Baumane un Lavīze
Baumanis Rīgā ap 1914. gadu.
Runājot par Pūcīšu dzimtu, ir jāatzīmē arī Riharda Friča
Modriņa Pūcīša māsa Velta Aina Pūcīte (Štekele)
(*10.6.1924. Ozolnieki), kas 1947. gada septembrī Jelgavā
apprecējās ar aviokonstruktoru Hubertu Štekeli (Hubert
Stokkel *31.1.1922. Magdeburg). Abu laulība savulaik tika
šķirta un Huberta Štekeļa otrajā laulībā ar Ritu Bruntāli
(*19.8.1931. Rīga †22.6.2015. Jelgava) piedzima meita
(XIII paaudze):
• Inga Štekele (*8.7.1971. Jelgava), kura nodarbojas
ar zirgkopību.
Pēc Ritas nāves Huberts atgriezās savas pirmās sievas
Veltas mājās. Veltas Ainas Pūcītes bērnība aizritēja
Ozolniekos, turpat Ozolnieku skolā tika iegūta arī
pirmā izglītība (pirmās četras klases - Skuju skolā,
tad – Ozolnieku sešklasīgā skolā). Velta Pūcīte iestājās
vidusskolā, bet nepabeidza mācības, jo nomira viņas
tēvs un vajadzēja saimniekot lauku mājā. Pirms kolhozu
dibināšanas Velta Pūcīte strādāja zirgu fermā Brankās
par saimnieci un gatavoja pusdienas fermas strādniekiem
(šajā laikā viņa dzīvoja mājā līdzās fermai). Vēlāk viņa bija
rūpnīcas noliktavas pārzine Jelgavā, kur viņa iepazinās ar
Hubertu Štekeli. Par nākamo darba vietu (neskatoties uz
profesionālās izglītības trūkumu) kļuva aptieka Jelgavā,
kur Velta gatavoja zāles (viņa pensionējās 1987. gadā).
1949. gadā Velta un Huberts uzbūvēja savu ģimenes māju
Jelgavā. Viņa dziedāja kultūras nama korī un skolotāju korī
“Gaisma”. Laulība ar Hubertu Štekeli tika šķirta 1971. gada
februārī un pēc 10 gadu faktiskās kopdzīves 1981. gadā
Velta salaulājās ar Artūru Borisu Beijeru (*26.4.1919.
Auce, †1998. Jelgava), kurš pirms tam bija precējies ar
Skaidrīti (šajā laulībā bija divas meitas – Gundega Beijere
un Inta Beijere).
Latvijas vēsturē interesanta personība ir arī Veltas
Ainas Pūcītes pirmais vīrs Huberts Štekels (Hubert
Stokkel *31.1.1922. Magdeburg). Lai arī dzimis Vācijā,
visu savu mūžu Huberts Štekels ir pavadījis Latvijā,
cenšoties atrauties no zemes visiem spēkiem – paštaisītos
planieros un lidmašīnās. Garāmbraucēji vienmēr
veltīja ziņkārus skatus Huberta pagalmam, kurā dižojās
Jelgavas savrupmājām netipisks skats – pieklājīga izmēra
lidmašīna. Bailēs no iespējamās bēgšanas, VDK pat
aizliedza Štekelim lidot, tomēr vēl 87 gadu vecumā viņš
droši sēdās pie lidmašīnas stūres, lai paceltos virs Jelgavas.
Šķiet, aviācija ir Huberta gēnos, jo viņa tēvs – XI paaudzes
pārstāvis Francis Ernests Štekels (Franz Ernest Stockell,
*19.8.1891. †9.2.1926. Magdeburg) bija viens no aviācijas
pionieriem Vācijā, kurš mira traģiskā aviokatastrofā 1926.
gadā Magdeburgā, kad dēlam bija tikai četri gadi. Diemžēl,
nav zināms, kādēļ un kad tieši latviete Matilde Zelma
Hermine Ozola (*15.2.1899. Jelgavā, Miezītē †6.12.1943.
Jelgavā) [1941. gada tautas skaitīšanā norādits, ka
*15.5.1899.] apprecējās ar vācu karavīru un devās viņam
līdzi uz Vāciju, taču visticamāk, tas notika I Pasaules kara
laikā Jelgavā. Pēc vīra zaudēšanas Magdeburgā, Zelma
nolēma atgriezties pie savas ģimenes Latvijā – te dzīvoja
viņas māsas un vecāki.
Pēc pārcelšanās no Vācijas uz Latviju, apmetoties Jelgavā,
Hubertam ātri vien bija jāpierod pie jaunās vides un
valodas, kas jauneklim neradīja lielas grūtības – viņš
mācījās Jelgavas skolā, bet 1940. gada 13. oktobrī tika
iesvētīts Jelgavas Sv.Annas baznīcā. Pusaudža gados
Huberta uzmanību piesaistīja aviācija – to, nenoliedzami
veicināja gan tās straujā attīstība, gan medijos pievērstā
uzmanība aviācijai un pilotiem, it īpaši – Herbertam
Cukuram, ar kuru Huberts bija vairākkārt ticies. No
iepriekš žurnālistiem sacītā, var secināt, ka ar planierismu
šis nabadzīgais, taču centīgais un zinātkārais Jelgavas
puika sāka nodarboties 1939. gadā.
Spriežot pēc Jelgavas Dzimtsarakstu arhīvā esošajiem
dokumentiem, Matilde Zelma Hermīne Štekele mira
1943. gada 6. decembrī pl. 17.00, un viņas pēdējā
dzīvesvieta Jelgavā bija Ā.Hitlera iela (tagd. – Lielā ielā)
5 dz. 2. Dokumentos ir arī norāde, ka viņa bija Vācijas
pavalstniece, atraitne, apbedīta Baložu kapos. Mutvārdos
ir izteikts minējums, ka viņa bija precējusies otrreiz, taču
šīs ziņas nav guvušas dokumentālu apstiprinājumu – tām
par ļaunu liecina arī fakts, ka miršanas reģistrā viņa ir
norādīta kā Štekele. 1941. gadā abu Štekeļu mājvieta bija
Attēls 748.
Huberts Štekels ar meitu Ingu Štekeli ap 1976. gadu un Velta Štekele (dzim. Pūcīte), Huberts Štekels un viņa meita
Inga Štekels 2017. gada septembrī Jelgavā.
ATSAUCES:
1. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Frīdrihs_Baumanis
766 767