You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls.<br />
No kreisās: Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers, viņa sieva Jūlija Elizabete Līta (ap 1905. gadu), viņu meita Karīna<br />
Katrīna Olga fon Pantcere un dēls Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers (ap 1910. gadu).<br />
Christian Leo Wissor, *6.10.1829. Parnu †ap 1878.) un viņa<br />
sievas Olgas Katrīnas Zilfestas (Olga Catharine Silfest, *ap<br />
1840. †7.2.1880. Rīga) meitu Melāniju Doroteju Vizori<br />
(Melanie Dorothea Wissor, *1.4.1865. Rīga †1940. Berlin),<br />
kura 1931. gadā dzīvoja Rīgā un pārvietojās ratiņkrēslā.<br />
Šajā ģimenē pēcnācēju nebija. Vācu pētījumos līdz šim<br />
kļūdaini minēti Melānijas Vizores vecāku vārdi, norādot<br />
mātes uzvārdu Bujanova (Bujanhoff). Ir zināms, ka Hansa<br />
Kristiana Leo Visora tabakas fabrika savulaik atradās<br />
Ģertrūdes ielā 20 un tai bija vairāki veikali Rīgā.<br />
Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Rūdolfs Vilhelms fon<br />
Pantcers (Rudolf Wilhelm von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis<br />
(Kuses muiža, pēc vecā stila - *<strong>30</strong>.7.1867.) †10.2.1919.<br />
Rīga) bija kristīts Cesvainē, bija zemes īpašnieks un<br />
paralēli saimniekošanai savā Mēdzulas muižā bija arī<br />
Cēsu miertiesnesis. Pats Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers<br />
tika nogalināts Biķernieku mežā t.s. sarkanā terora<br />
valdīšanas laikā 1919. gadā. Ziņas par viņa nāvi divus<br />
mēnešus vēlāk paziņoja sieviešu cietuma priekšnieks<br />
– ir zināms, ka sarkanā terora laikā Rīgas cietumi bija<br />
pārpildīti, ar ko izskaidrojama Rūdolfa Vilhelma fon<br />
Pantcera ieslodzīšana sieviešu cietumā. Ir zināms, ka<br />
Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers saimniekoja savam brālim<br />
Aleksandram piederošajā pusmuižā Kasari (Kassari)<br />
Krievijā (Vitebskas un Minskas apkaimē Baltkrievijā),<br />
kas bija daļa no Lieldolces (Gr. Dolze) muižas. 1902.<br />
gadā viņš atgriezās Vidzemē, iegādājās Mēdzulas muižu<br />
un 1902. gada 27. septembrī [10.oktobrī] salaulājās ar<br />
tekstiltilrūpnieka Līta dzimtas atvasi - Jūliju Elizabeti<br />
Lītu (Julie Elisabeth Luth, *22.4.1876. [4.5.1876.] Rīga<br />
†5.10.1954. Hammergmund bei Weiden), kas 1939. gadā<br />
repatriējās uz Vāciju (kā viņas pēdējā dzīvesvieta ir<br />
norādīta Rīga, Andreja Pumpura iela 3). Jūlija Elizabete<br />
Līta bija kristīta Sv.Ģertrūdes baznīcā, bet pēc 1902. gada<br />
27. septembrī [10. oktobrī] Rīgā notikušajām kāzām,<br />
laikā no 1902. līdz 1905. gadam dzīvoja Mēdzulas muižā.<br />
Sākoties revolūcijai, ģimene bēga uz Rīgu un savā muižā<br />
atgriezās vien pēc tam, kad revolucinārās kaislības bija<br />
rimušas. 1918. gadā ģimene atkal pameta muižu un devās<br />
uz Rīgu, bet 1919. gadā devās trimdā uz Badvorishofenu<br />
(Bad Worishofen/Bayern). 1921. gadā ģimene caur Lībeku<br />
atgriezās Rīgā, lai arī ģimenes mājvietas - Mēdzulas<br />
muižas zemes jau 1920. gadā tika ekspropriētas (Mēdzulas<br />
muiža līdz 1920. gada agrārreformai bija 600 ha plaša),<br />
atstājot vien 50 hektārus, kas to padarīja par atpūtas vietu,<br />
liedzot ekonomiski pamatotu saimniekošanu. 1939. gadā<br />
ģimene izceļoja uz Pozenu, bet 1945. gadā devās bēgļu<br />
gaitās vispirms uz Jēvenstedti (Jevenstedt bei Rendsburg),<br />
tad uz Veideni (Weiden/Oberpfalz), visbeidzot nonākot<br />
patversmē (pansionātā) Hammergmindē (Hammergmund<br />
bei Weiden/Opf.) Šajā ģimenē piedzima (XII paaudze):<br />
• Karīna Katrīna Olga fon Pantcere (Karin<br />
Katharina Olga von Pantzer, *2.10.1903. Gut<br />
Meselau (Mēdzūlas muiža) †1.6.1917. [†19.5.1917.]<br />
Rīga), mirusi no epidēmijas uzliesmojuma, plašāku<br />
ziņu nav.<br />
• Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers<br />
(Rudolf Friedrich Alexander von Pantzer, *27.1.1906.<br />
Attēls.<br />
Pa kreisi - Helga Līta 19<strong>30</strong>. gadā lauku darbos fon Pantceru Mēdzulas muižā. Pa labi (no kreisās): Gerhards<br />
Augusts fon Pantcers, Volfgangs Līts un Helga Līta 1927. gadā lauku darbos fon Pantceru Mēdzulas muižā.<br />
Riga †15.5.1972. Hamburg), kristīts Doma baznīcā,<br />
krustvecāki jaundzimušā onkulis Aleksandrs von<br />
Pantcers, ko pārstāv jaundzimušā vectēvs, tirgotājs<br />
Frīdrihs Līts, Irmgarde von Pantceres jaunkundze<br />
un tirgotājs Teodors fon Vitte.<br />
• Hilda Ida fon Pantcere (fon Šēna) (Hilde Ida<br />
von Pantzer (von Schoen), *26.4.1910. [*13.4.1910.]<br />
Meselau †16.5.1966. Weiden, Upper Palatinate,<br />
Bavaria), dzimtas pēcteči ir aprakstīti Šēnu dzimtai<br />
veltītajā nodaļā.<br />
• Gerhards Augusts fon Pantcers (Gerhard August<br />
von Pantzer, *3.1.1914. [*21.12.1913.] Gut Meselau<br />
(Mēdzūlas pagasts) †14.2.1966. Koln), krustvecāki<br />
fabrikants Augusts Līts, Magdalēna fon Pantcere,<br />
tirgotājs Fridrihs Līts.<br />
XII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs<br />
fon Pantcers (Rudolf Friedrich Alexander von Pantzer,<br />
*27.1.1906. Riga †15.5.1972. Hamburg) bērnību pavadīja<br />
sava tēva Mēdzulas muižā, kur pirmo izglītību ieguva<br />
pie privātskolotāja, bet laikā no 1915. līdz 1919. gadam<br />
mācījās Rīgā. 13 gadu vecumā zaudējis tēvu, ar māti<br />
devās uz Vāciju, Badvorishofenu (Bad Worishofen/<br />
Bayern), kur 1923. gadā Rostokā pabeidza mācības<br />
Laiku pēc I Pasaules kara Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs<br />
fon Pantcers pavadīja barona Šulca fon Ašerādena<br />
(Schoultz von Ascheraden)ģimenē Varnemindē un Jessu<br />
(Jess) ģimenē Maztesinā (Klein Tessin) pie Rostokas..<br />
Pēc atgriešanās Latvijā 1927.-1928. gadā dienēja Latvijas<br />
armijā un bija pašnodarbināts tekstiltirgotājs, sadarbojās<br />
ar uzņēmumiem “AG Mercatura”, “AG Jagel-Manufaktur”,<br />
“AG Lenta”, trikotāžas fabriku “Gebr. Swetlanow” u.c.<br />
uzņēmumiem, kā arī turēja divus apģērbu komisijas<br />
veikalus Rīgā. Pēc repatriācijas dzīvoja Posenā, kur<br />
1940. gada 26. janvārī kļuva par pilsētas domnieku, bet<br />
1940. gada 4. aprīlī dibināja uzņēmumu “Rudolf von<br />
Pantzer, Wasche- Galanterie und Kurzwaren”, kas atradās<br />
Gr.Gerberstras. 40.<br />
1941. gada jūnijā, dažas dienas pirms uzbrukuma PSRS,<br />
tika iesaukts Vērmahtā, kur nokļuva Guderiāna armijas<br />
4. Pancerdivīzijas 34. bataljona Štābā. Vēlāk paaugstināts<br />
par feldfēbeli un “Z” sonderfīreru Kuldīgas komandatūrā,<br />
kas atbilst virsleitnanta pakāpei (viņš atbildēja par<br />
jaunkareivju rekrutēšanu). II Pasaules kara laikā<br />
Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers saņēma divus<br />
apbalvojumus - 1941. gada 18. oktobrī - II Klases Dzelzs<br />
krustu, bet tā paša gada 18. novembrī - bronzas Tankista<br />
nozīmi (Panzerkampfabzeichen).<br />
Attēls.<br />
No kreisās: Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers, Hilda Ida fon Pantcere (fon Šēna), Gerhards Augusts fon<br />
Pantcers 1927. gadā un Jūlija Elizabete Līta (fon Pantcere).<br />
Attēls.<br />
Mēdzūlas muiža (Gut Meselau) Liezēres pagastā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.<br />
362 363
Change language