2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

ēgļu gaitās, kad ģimene bija spiesta pamest Vinges
dzirnavas un muižu pēc Napoleona karaspēka apmešanās
tajās. Vācu pētījumos norādīts, ka domājams, dati par
viņas dzīvi ir bijuši Tilzītes baznīcu grāmatās, kuras,
visticamāk, ir gājušas bojā 1944.-45. gados. Saskaņā
ar vācu pētījumos ieviesto indeksācijas sistēmu, ar šo
noslēdzas iepriekš aprakstīto un apzināto Melleru dzimtas
koka t.s. “Pamatstumbrs” un tupmāko dzimtas locekļu
dzīvesstāsti ir meklējami katram atzaram veltītajā nodaļā.
Ņemot vērā, ka daži Pamatstumbra atzari līdz šim vispār
nebija aprakstīti, to pētījums ir apkopots nākamajās
apakšnodaļās.
VIII paaudzes pārstāve Vilhelmīne Jūlija Kristīne Mellere
(Pusch) (Wilhelmina Juliana Christina Moeller (Pusch),
*19.1.1784. Schmoditten † 28.9.1807. Gumbinnen) 1802.
gada 20. jūlijā [vai 30. jūnijā] Šmodittenā salaulājās ar
Gumbinennas aptiekāru Johanu Heinrihu Ludvigu Pušu
(Johann Heinrich Ludwig Pusch, *6.9.1770. Kleszowen
†11.5.1813. Gumbinnen) (Puša tēvs bija mācītājs Johans
Frīdrihs Pušs 63 (Johann Friedrich Pusch, *22.4.1738.
Szirguponnen †5.5.1801. Pillkallen)). Šajā laulībā ir
dzimusi meita (IX paaudze):
• Marianna Puša (Heinemane) (Marianne Pusch
(Heinemann), *19.11.1806. Gumbinnen).
IX paaudzes pārstāve Marianna Puša (Heinemane)
(Marianne Pusch (Heinemann), *19.11.1806. Gumbinnen)
1830. gada 3. oktobrī Kaimenā (Caymen) salaulājās ar
savas mātes vecākās māsas Karolīnes Sofijas Melleres
(Heinemanes) dēlu (tātad – savu brālēnu) Albertu
Otto Heinemani (Albert Otto Heinemann, *27.2.1805.
Tilsit †?), kurš bija karaliskā pulka konduktors (Kgl.
Reg. Kondukteur) Lisā (Lissa). Abu laulībā piedzima (X
paaudze):
• Marija Heinemane (Postlere) (Marie Heinemann
(Postler), *1831. †1881.),
• Eižens Otto Heinemans (Eugen Otto Heinemann,
*26.12.1836. †?),
• Otto Augusts Ernsts Heinemans (Otto August
Heinemann, *15.7.1843. Rawitz †?),
• Auguste Emīlija Heinemane (Auguste Emilie
Heinemann, *23.5.1845. Rawitz †?),
• Johans Augusts Emīls Heinemans (Johanes
August Emil Heinemann, *9.6.1846. Rawitz
†4.3.1932.),
• Alberts Hugo Heinemans (Albert Hugo
Heinemann, *7.3.1848. Rawitz †?),
• Margarēta Heinemane (Margarethe Heinemann),
X paaudzes pārstāve Marija Heinemane (Postlere)
(Marie Heinemann (Postler), *1831. †1881.) 1876. gada
12. oktobrī salaulājās ar Otto Ernstu Hugo Postleru (Otto
Ernst Hugo Postler, *22.1.1829. Milcz (Militsch) †9.4.1878.
Buchenwald bei Schmiedeberg). Šajā laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Magdalēna Postlere (Kolere) (Magdalena Postler
(Kohler), *15.10.1869. †?).
XI paaudzes pārstāve Magdalēna Postlere (Kolere)
(Magdalena Postler (Kohler), *15.10.1869. †?)bija
precējusies ar Augustu Fjodoru Paulu Koleru (August
Fedor Paul Koehler, *11.12.1862. Mechwitz/Krs.Ohlau
†15.12.1935. Breslau). Par pēcnācējiem ziņu nav.
Savukārt X paaudzes pārstāvis Eižens Otto Heinemans
(Eugen Otto Heinemann, *26.12.1836. †?) 1842. gada
20. jūnijā Pozenas baznīcā (Ev. Kirche Rawitsch Posen)
apprecējās ar Augusti Emīliju Krīgeri (Auguste Emilie
Kruger, *11.11.1808. Rawitz †11.1879.).
RIEBENZĀMU UN VALENTĪNĪ LĪNIJA
(MOELLER - RIBENSAHM)
Melleru dzimtas pamatstumbra Valentīnī un
Rībenzāmu atzari iepriekšejos vācu pētījumos
vispār nebija aprakstīti. Šie atzari veidojas no divām
VIII paaudzes pārstāves Šarlotes Henrietas Amālijas
Melleres (Charlotta Henrietta Amalia Moeller, *8.4.1787.
Schmoditten †23.4.1857. Henriettenhof) laulībām. Plašāku
pētījumu par šo dzimtas atzaru savulaik ir apkopojis Horsts
Šulcs, kura sagatavotais materiāls ir daļēji izmantots šajā
nodaļā.
Šī dzimtas atzara centrs ir kādreizējā Prusische Eylau jeb
Pr.Eylau (mūsdienu Bagrationovska (Багратиoновск))
pilsētas apkaimē esošā muiža, kas izveidojās pie 1325.
gadā celtā Teitoņu ordeņa cietokšņa. Pilsētas tiesības
Pr.Eylau ieguva 1585. gadā, bet kopš 1752. gada pili kā savu
rezidenci izmantoja karaļa vietvaldis (Kgl. Amtmann), kurš
pārvaldīja visas apkārtējās, karalim personīgi piederošās
muižas un to zemes. Pēc studiju pabeigšanas Kēnigsbergā
1802. gada 10. decembrī par šo karaļa vietvaldi tika iecelts
tikai 24 gadus vecais Karls Gotters Rībenzāms (Carl
Gottehr Riebesahm, *9.3.1778. Knauten (mūsdienu Prudki
(Прудки)) †12.3.1813. Vorwerk (vēlak – Henriettenhof)),
kurš drīz vien – 1803. gadā apprecējās ar tobrīd vien
16 gadus jauno Šarloti Henrieti Amāliju Melleri
(Rībenzāma/Valentīni) (Charlotta Henrietta Amalia
Moeller (Riebensam/Valentini), *8.4.1787. Schmoditten
†23.4.1857. Henriettenhof). Pats Karls Gotters Rībenzāms
piedzima Knautenas muižā, kuru viņa tēvs Heinrihs
Rībenzāms (Heinrich Riebensahm, *1745. †1802.) nomāja
no ģenerāļa Ludviga Karla fon Kalkšteina (Ludwig Karl
von Kalckstein).
Kļuvis par karalisko vietvaldi, Karls Goters Rībenzāms
apmetās muižā, kas vēlāk par godu viņa sievai tika nosaukta
par “Henriettenhof”. Viņa pirmie četri saimniekošanas
gadi (1802.-1806.) muižā bija visnotaļ veiksmīgi, bet viss
mainījās, sākoties 1806./1807. gada karadarbībai. Pr.Eylau
savu štābu ierīkoja franču karaspēks, kas izlaupīja visas
apkārtējās muižas – graudi tika aizvesti, liellopi, teļi,
cūkas, aitas un mājputni – izkauti, bet zirgi rekvizēti
armijas vajadzībām. No laupītājiem Rībenzāms spēja
izglābt vien ģerboņzīmogu un vienu kārtu ar siltajām
drēbēm. Apkaimes iedzīvotāji palika bez iztikas un viņu
stāvoklis bija nožēlojams - pēc Napoleona armijas kaujas
pie Pr.Eylau 1807. gada 7. un 8. februārī pret Krievijas
impērijas un Prūsijas sabiedroto armiju 64 , no bada un
slimībām 1807. gadā šeit nomira 605 iedzīvotāji (citos
gados pilsētā mira vidēji 60-70 cilvēki gadā), bet pašā
asiņainajā kaujā gāja bojā vien trīs pilsētas iedzīvotāji.
Glābjoties no kara šausmām, aiz pilsētas mūra centās
patverties daudzas apkārtnes ģimenes, tostarp – muitnieka
(nodokļu inspektora) Valentīnī ģimene, kuras atvase – 19
gadus vecais Heinrihs Zigismunds Valentīnī šeit pirmo
reizi ieraudzīja savu nākamo sievu.
Muižas saimniecības atjaunošana bija ļoti grūta, tādēļ
1807. gada aprīļa beigās, kad Pr.Eylau apmeklēja karalis
Frīdrihs Vilhelms III (Friedrich Wilchelm III) un Krievijas
cars Aleksandrs (Alexander I), Rībenzāms izmantojot
iespēju, uzrunāja karali, lūdzot viņa palīdzību, kas arī
netika atteikta. Neskatoties uz karaļa palīdzību, 1808. gada
58 59
3. janvārī, dziļas nabadzības spiests, Rībenzāms ievietoja
sludinājumu laikrakstā “Konigsberger Intelligenz-Blatt”
par sava amata pēcteča meklējumiem muižas
apsaimniekošanai, taču neviens interesents nepieteicās,
tādēļ Rībenzāms to turpināja vadīt pats. Lai papildinātu
Prūsijas valsts budžetu, 1811. gadā tika pieņemts lēmums
vairākas muižas, tostarp arī Pr.Eylau apkaimes muižas,
pārdot.
1812. gada 1. jūnijā, aizņemoties 13000 tālerus, Rībenzāms
iegādājās karalisko muižu, kas tobrīd ieguva Rībenzāmu
muižas (Gut Riebensahm) nosaukumu, taču Eiropu atkal
satricināja Napoleona karagājiens uz Krieviju. Karaspēka
apgāde kļuva par neizpildāmu nastu Rībenzāma muižai –
viņš nespēja izturēt šo fizisko un psiholoģisko slogu un
1813. gada 12. martā mira. Sākotnēji kā nāves iemesls tika
norādīts nervu sabrukums, taču vēlāk tas tika aizstāts ar
tīfu. Ir zināms, ka nepilnus piecus gadus pirms savas nāves
- 1808. gada 4. septembrī viņš sastādīja savu testamentu,
kas ticis atrasts Prūsijas valsts arhīvā Kēnigsbergā. Pēc
nāves viņš aiz sevis atstāja piecus nepilngadīgus bērnus
(sestais bija miris zīdaiņa vecumā).
Šarlotes Henrietas Amālijas Melleres un Karla Gotera
Rībenzāma ģimenē piedzima (IX paaudze):
• Emma Adelheide Berta Rībenzāma (Emma
Adelheide Bertha Riebensahm, *29.08.1804. Pr.Eylau
†26.8.1826. Henriettenhof),
• Eleonora Rībenzāma (Eleonore Riebensahm,
*16.12.1805. Pr.Eylau †18.4.1806. Pr.Eylau), mirusi
kā zīdainis.
• Luijs Jūlijs Rībenzāms (Louis Julius Riebensahm,
*14.5.1807. Pr.Eylau †28.12.1827. Henriettenhof),
• Francis Rībenzāms (Franz Riebensahm,
*14.1.1809. Pr.Eylau †21.9.1893. Pr.Eylau),
• Karls Gustavs Rībenzāms (Carl Gustav
Riebensahm, *4.1.1811. Pr.Eylau †2.2.1814.
Pr.Eylau), miris kā bērns.
• Ulrika Emīlija Agnese Rībenzāma (Ulrica Emilie
Agnes Riebensahm, *28.7.1812. Pr.Eylau †29.1.1828.
Pr.Eylau), plašāku ziņu nav.
Palikusi viena pati ar pieciem maziem bērniem un
milzīgu saimniecību, Šarlote Henrieta Amālija Mellere
par muižas saimniecības vadītāju pieņēma darbā 25 gadus
veco Heinrihu Zigmundu Valentīnī (Heinrich Siegmund
Valentini, *7.8.1788. Pr.Eylau †23.4.1867. Henriettenhof),
kurš 1814. gada 31. oktobrī izpirka muižu (acīmredzot,
izmaksāja tās iegādei ņemto aizņēmumu) un jau pēc
četrām nedēļām - 1814. gada 28. novembrī (t.i. – turpat
trīs mēnešus pēc abu jaunlaulāto pirmā bērna dzimšanas)
Pr.Eylau pilsētā apprecēja savu līdzšinējo darba devēju
- Šarloti Henrieti Amāliju Melleri. Kā iespējamo kāzu
datumu F.Mellers norāda arī 1803. gada 21. augustu. 65
Viņa vadībā saimniecība uzplauka un muižai tika
pievienotas jaunas pusmuižas – Gallenena (Gallehnen),
Vokelna (Wokelln) un nelielā Grūnhofhenas muiža
(Grunhofchen). 1818. gada 11. oktobrī muiža oficiāli tika
pārdēvēta par “Henriettenhof” un tā eksistēja līdz 1945.