2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Attēls 158.
No kreisās: Frīdvalds Mellers, Teodors Ešenburgs un
Hermanis Mellers ap 1906. gadu.
*19.9.1941.).
Teodora Ešenburga jr. brālis, XII paaudzes pārstāvis
Haralds Ešenburgs (Harald Eschenburg, *12.6.1914. †?)
apprecējās ar Francisku Kohu (Franziska Koch, *) un šajā
laulībā piedzima divi bērni (XIII paaudze):
• Renāte Ešenburga (Renate Eschenburg, *),
• Mihaels Ešenburgs (Michael Eschenburg, *).
Savukārt Teodora Ešenburga jr. māsa, XII paaudzes
pārstāve Adelheide Ešenburga (Kelnere/Pīlmana)
(Adelheid Eschenburg (Kelner/Pillmann, *26.11.1917. †?)
bija precējusies divas reizes – vispirms ar Kelneri (Kelner),
bet tad – ar Pilmani (Pillmann). Katrā no šīm laulībām
piedzima divi bērni – pirmajā divi dēli, bet otrajā – divas
meitas (XIII paaudze):
• Klauss Kelners (Klauss Kelner, *15.6.1940.),
• Volfs Kelners (Wolf Kelner, *22.2.1942.),
• Darkma Pilmane (Darkma Pillmann),
• Gabriēla Pilmane (Gabrielle Pillmann).
Frīdvalda Luija Mellera meitas Ingrīdas Ellenas Annas
Olgas Melleres ģimenes arhīvā atrastajā Frīdvalda Luija
Mellera konstruētajā dzimtas kokā ir sniegtas arī ziņas par
Attēls 161.
Ellena Vīlere-Mellere (Annas Augustes Rotas pirmās
laulības meita, precējusies ar Ešenburgu), Anna
Mellere (dzim. Rota), Osvalds Vīlers (Annas Augustes
Rotas pirmās laulības dēls) un Luijs Mellers 1895. gadā.
Klēpī – Frīdvalds Luijs Mellers.
Rotu un Veijeru dzimtas atzara pārstāvjiem. Tā piemēram,
ir zināms, ka Johanna Karla Ahācija Rota vecāki bija
garšvielu tirgotājs Veirdsheimā (Weirdsheim) Johans
Karls Rots (Johann Carl Roth, *6.3.1794. Weirdsheim
†30.9.1853. Weirdsheim) un Eva Barbara Hofnere (Eva
Barbara Hofner, *15.1.1801. Wilhelmsdorf †16.3.1875.
Weirdsheim), kas bija precējušies 1822. gada 29. oktobrī
Veirdsheimā. Johana Karla Rota vecāki bija aldaris Georgs
Mihaels Rots (Georg Michael Roth) un Anna Barbara
Štohere (Anna Barbara Stocher).
Nedaudz plašākas ziņas ir atrastas par Evas Barbaras
Hofneres priekšgājējiem. Viņas vecāki bija tirgotājs Johans
Mihaels Hofners (Johann Michael Hofner, *8.12.1752.
Wilhelmsdorf †3.3.1838. Wilhelmsdorf) un Vendorfas
(Wendorf) tiesneša Johana Paula Zīghortnera (Johann
Paul Sieghortner) meita Anna Katrīna Zīghortnere (Anna
Katharina Sieghortner, *†6.8.1809. Wilhelmsdorf). Johana
Mihaela Hofnera un Annas Katrīnas Zīgenhortes laulības
tika noslēgtas 1788. gada 15. aprīlī Vilhelmsdorfā. Pats
Johans Mihaels Hofners bija dzimis tirgotāja Johana
Dāvida Hofnera (Johann David Hofner) un Magdalēnas
Barbaras (Magdalena Barbara) ģimenē.
Atgriežoties pie Melleru ģimenes, ir zināms, ka Anna
Auguste Rota ir mirusi no sirds un nervu slimības, bet
laulībā ar Luiju Melleru piedzima divi dēli (XI paaudze):
• Frīdvalds Luijs Mellers (Friedwald Louie Moeller,
*21.11.1894. Kiel †20.3.1964. Wiesbaden),
• Hermanis Ēvalds (Osvalds) Karls Mellers
(Hermann Ewald (Oswald) Carl Moeller *13.6.1897.
Kiel †4.12.1970. Wiesbaden).
Kā zināms, tieši pateicoties XI paaudzes pārstāvja
Frīdvalda Luija Mellera (Friedwald Louie Moeller,
*21.11.1894. Kiel †20.3.1964. Wiesbaden), 20. gadsimta
20.-30. gados veiktajam zinātniski pētnieciskajam darbam,
līdz mūsdienām ir saglabāta un apkopota informācija par
dzimtas vēsturi, kas pretējā gadījumā, sadegot daudzu
Prūsijas baznīcu un pilsētu arhīviem, būtu neatgriezeniski
zaudēta II Pasaules kara laikā.
Par Frīdvalda Luija Mellera dzīvi ir zināms, ka kopš 1914.
gada 9. augusta viņš bija seržants Insterburgā, bet jau
17. augustā tika nosūtīts uz kaujas lauku un piedalījās
karadarbībā ne tikai Austrumprūsijā, bet arī Polijā un
Lietuvā (vispirms – Insterburgas 37. Artilērijas pulka
(2. Litthauische Feldartillerie-Regiment Nr. 37), bet
vēlāk – 97. Artilērijas pulka (Feldartillerie-Regiment Nr.
Attēls 162.
Ielūgums uz Luija Mellera un Annas Rotas kāzām
1891. gadā.
97) sastāvā. 1915. gada 18. aprīlī viņš tika paaugstināts
leitnanta pakāpē. Kopš 1915. gada aprīļa viņš kopā ar
lidotāju grupu bijis Kurzemē, kā arī Volīnijas apgabalā
(teritorija tagadējo Polijas, Baltkrievijas un Ukrainas
teritorijās), Ukrainā un Francijā, līdz beidzot 1919.
gadā dienēja Austrumprūsijas robežsardzē. Ir apbalvots
ar Dzelzs krusta II un I šķiru, kā arī vairākiem citiem
apbalvojumiem (Beobachterabzeichnen, Oestereisches
Militar-Verdienst Kreuz III). Martā viņš atstāja Reihsvēru
virsleitnata pakāpē un pārcēlās uz Finkenhofu (Finkenhof
Krs.Friedland). 1929. gadā viņš pārdeva Finkenhofas
īpašumu un kopš 1930. gada kļuva par lauksaimniecības
kooperatīva vadītāju Vehlavā (Wehlau). 1932. gadā viņš
publicēja savu zinātnisko pētījumu par Melleru dzimtas
vēsturi “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus
Konigsberg/Pr.”. 1939. gada 4. septembrī viņš tika iesaistīts
karadarbībā majora pakāpē, bet līdz kara noslēgumam
viņš tika paaugstināts līdz “Luftwaffe” gaisa spēku
štāba pulkvedim – šajā pakāpē 1945. gadā viņš nonāca
amerikāņu armijas gūstā. Vēl pirms kara – 1938. gadā
viņš tika pārdislocēts uz Vīzbādeni, kurp 1939. gada aprīlī
pārcēlās arī viņa ģimene. Tieši te pēc kara viņš turpināja
savu zinātnisko darbību, sagatavojot virkni publikāciju,
piemēram, “Altpreussisches evangelisches Pfarrersbuches
von der Reformation bis zur Vertreibung im Jahre 1945”
(izdota 1968. gadā Hamburgā), u.c.
Heinriha Pētera Vilhelma Zasa (Heinrich Peter Wilhelm
Sass, *21.8.1859. Rostock †1941. (?)) un viņa sievas Olgas
Frīdas Luīzes Lēmentas (Olga Frieda Louise Lehment,
*27.12.1871. Rostock †?) meitu Olgu Vilhelmīni Paniju
Elzu Zasu (Olga Wilhelmine Pania Else Sass, *18.11.1900.
Kiel. †4.2.1990. Wiesbaden). Frīdvalda Mellera ģimene
dzīvoja Vīzbādenē - Wiesbaden, Emserstrase 32, bet vēlāk
– 62 Wiesbaden, Neuberg 2, bet šajā laulībā piedzima divas
meitas (XII paaudze):
• Ingrīda Elēna Anna Olga Mellere (Šprengele/
Valentīnena/Hofmane) (Ingrid Ellen Anna Olga
Moeller (Sprengel/Valentien/Hoffmann) *18.5.1925.
Finkenhof, Pr. †10.9.2018. Wiesbaden),
• Gabriela Mellere (Šmīha) (Gabriele Moeller
(Schmiech), *8.8.1933. Konigsberg †22.5.2009.).
Ingrīdas Melleres ģimenes arhīvā tika atrasts viņas tēva
Frīdvalda Luija Mellera gatavotais Zasu un Lēmentu
dzimtas koka shematiskais zīmējums, no kura uzzinām,
ka Heirihs Pēteris Vilhelms Zass un Olga Frīda Luīze
Lēmenta salaulājās Rostokā 1891. gada 16. oktobrī.
Heinriha Pētera Vilhelma Zasa vecāki bija Marija Sofija
Doroteja Vilhelmīne Zengebuša (Maria Sophia Dorothea
Wilhelmina Sengebusch, *14.3.1828. Brunshaupten,
†12.8.1905. Rostock) un Rostokas dzirnavnieks un
tirgotājs Karls Johans Heinrihs Zass (Carl Johann Heinrich
Ir zināms, ka Frīdvalds Luijs Mellers bija precējies divas Sass, *23.11.1815. Kl. Lantow (bei Laage), †25.1.1893.
reizes – 1919. gada 7. oktobrī Šonvīzē (Schonwiese) ar Rostock). Viņu kāzas tika tika svinētas Brunshauptenā
Evu Krīgeri (Eva Kruger, *13.10.1901. Berlin †?), ar kuru (Brunshaupten) 1848. gada 23. februārī. Zasu dzimtas
laulība tika šķirta 1923. gada 18. maijā Bartenšteinā. Otrās vīriešu līnijā vēl ir ziņas tikai par Karla Johana Heinriha
laulības Frīdvalds noslēdza 1924. gada 2. martā Berlīnē Zasa vecākiem – viņa tēvs Johans Zass (Johann Sass,
(Berlin-Grunewald) ar atvaļinātā ķeizariskā viceadmirāļa *†Nustrow) bija zemnieks (hofbesitzer) Mazlantovā (Kl.
Attēls 159.
(No kreisās) Dr Paul Krüger, (Schönwiese muižas īpašnieks), Eva Krüger (Paula Krīgera audžumeita), viņas
draudzene, starp viņām Theodors Ešenburgs (šeit - 9 gadus vecs, (vēlāk – Prof. Dr. Politwissenschaftler, Staatsrat,
Rektor der Uni Tübingen). Nezināms uzvārds - Oberinspektor von Schönwies, pie koka stāv Hermann Moeller
(šeit 16 gadus vecs), sēž Louise Käswurm dzimusi Moeller – (no Margen muižas), Hans Herberts Ešenburgs, sēž –
nezināma, stāv - Ellen Ešenburga dzim. Wieler (Hermaņa Mellera pusmāsa), Teodors Ešenburgs, kontradmirālis,
ķeizara Vilhelma adjudants, Olga Krüger dzim. Moeller, (Aulowöhnen mācītāja Bernharda Mellera meita). 1913.
gads, Šonvīzes muižā.
114 115