You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 412.<br />
No kreisās: Anna Auguste Borisoglebska (dz.<br />
Gūtmane) un viņas meita Sofija Izabella fon Pantcere<br />
(dz. Borisoglebska).<br />
• Kornēlija fon Pantcers (Cornelia von Pantzer,<br />
*29.3.1967. Hamburg), kristīta St.Stephan baznīcā.<br />
Krustvecāki Irēna Hāgnele (Irene Hagnell),<br />
Vilhelms Švarcs (Wilhelm Schwarz), kas bija mātes<br />
līnijas vecmāmiņas otrais vīrs, Klaus Jurgens fon<br />
Pantcers. Iesvētīta 1982. gada 15. maijā Hamburgā<br />
(St.Stephan Kirche).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Klauss Jurgens fon Pantcers<br />
(Klauss Jurgen von Pantzer, *9.11.1939. Rīga), izglītību<br />
ieguva Veidenā, bet strādāja kā tirgotājs Nirenbergā (sulu<br />
un Pepsikolas dzērienu segmentā), vēlāk darbojās dzērienu<br />
eksporta kompānijās Brēmenē (alus darītavā “Beck”) un<br />
“Jagermeister” ražotnē Volfensbuttelē. Klausa Jurgena fon<br />
Pantcera hobijs ir alus glāžu un paliktņu kolekcionēšana.<br />
Kopš 1969. gada dzīvoja Regensburg, Michael -Burgau<br />
str. 11. Ir zināms, ka 1968. gada 4. janvārī (apstiprinot<br />
laulību Nīrenbergas Lorenckirche baznīcā tā paša gada 12.<br />
oktobrī) viņš salaulājās ar Viktoriju Vasilisu (Florinu)<br />
Aleksandru (Victoria Vasilica (Florina) Alexandru,<br />
*21.9.1946. Valea Voevozilor, Romania), kuras vecāki<br />
bija uzņēmējs, pēc II Pasaules kara - meistars-mehāniķis,<br />
pareizticīgais Toma Aleksandru (Toma Alexandru, *1895.<br />
Valea Voevozilor, Romania †6.6.1957. Tirgoviste, Romania)<br />
un adventistu draudzei piederīgā Aurika Gugoi (Aurica<br />
Gugoi, *7.2.1917. Dragomiresti, Romania †). Ir zināms,<br />
ka Klausa Jurgena fon Pantcera un Viktorijas Vasilisas<br />
(Florinas) Aleksandru laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Svens Rūdolfs fon Pantcers (Sven Rudolf<br />
von Pantzer, *26.3.1970. Regensburg), kristīts<br />
St.Johannes baznīcā Hamburgā. Krustvecāki<br />
Edgars fon Šēns un Kristela fon Pantcere.<br />
• Katrīna Aleksandra fon Pantcers (Katrin<br />
Alexandra von Pantzer, *25.10.1976. Regensburg),<br />
kristīta Rēgensburgā.<br />
XII paaudzes pārstāvis Gerhards Augusts fon Pantcers<br />
(Gerhard August von Pantzer, *3.1.1914. [pēc vecā stila -<br />
*21.12.1913.] Gut Meselau (Mēdzūlas pagasts) †14.2.1966.<br />
Koln) laikā no 1920. līdz 1931. gadam mācījās Lībekā<br />
un Rīgā, kur 1931. gada jūnijā absolvēja Rīgas Vācu<br />
ģimnāziju. Saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem, 1929.<br />
gada 21. februārī pierakstīts Rīgā, Elizabetes ielā 35 dz.<br />
4, kā arī Mēdzulas muižā, Siguldā, Allažu ielā 10, Rīgā,<br />
A.Pumpura ielā 3 dz. 14. Uzturējies arī Jelgavā, Lielā<br />
ielā 18 dz. 3 un Vadoņa ielā 5 dz. 12 , Kuldīgā, Skrundas<br />
ielā 17, Tukumā, vecmoku ielā 25 dz. 1. Laikā no 1931.<br />
līdz 1939. gadam studēja inženierzinātnes Latvijas<br />
Universitātē un Breslavas tehniskajā augstkolā, bet laikā<br />
no 1935. līdz 1936. gadam 12 mēnešus dienēja armijā.<br />
Laikā no 1937. gada jūnija līdz 1939. gada decembrim<br />
bija ceļu būves inženieris uzņēmumā “E.Anderson &<br />
Co” 1938. gadā kā līdzstrādnieks piedalījies grāmatas<br />
“Verzeichnis lettlandischen Ortsnahmen” sastādīšanā. Par<br />
šo grāmatu Latvijas Vēstures institūta žurnālā ir rakstīts:<br />
“Autori nav pazīstami, netiek minēts arī neviens no šejienes<br />
vācu zinātniekiem, kas būtu stāvējis darbam kūmās, tādēļ<br />
īsti nesaprotam, vai grāmata jāņem kā zinātnes darbs<br />
(palīglīdzeklis) vai kā konjunktūrai piemērots komerciāls<br />
pasākums; jāatzīmē tikai, ka avotos minēts arī Herdera<br />
institūta Volkskundliche Forschungsstelle vietu vārdu<br />
arhīvs, kas nebūs katram pieejams. (..) Izziņām grāmatu<br />
var lietot un lietos, jo tā ērtāka par jebkuru citu mūsu rīcībā<br />
esošo, bet tā varētu būt arī krietni labāka.” 351<br />
Gerharda Augusta fon Pantcera Latvijas pilsoņa pases<br />
lietā ir 1934. gada 21. decembra Valsts arhīva izziņa Nr.<br />
3259, kurā norādīts: “Vidzemes ladrātu kollegijas aktī<br />
(Acta des Livlandischesn Landraths-Collegiums betreffend<br />
die sub Nr. 16 Classe in das Livland Gouvernments-Adelsgeschlechtsbuch<br />
eingetragene Familie von Panzer) vācu<br />
valodā sastopami divējādi Pancera uzvārda rakstības veidi:<br />
“Pantzer” un “Panzer”, bet krievu valodā vienīgi “Pancer”<br />
rakstības veids.”<br />
Pēc repatriācijas Gerhards Augusts fon Pantcers<br />
apmetās Ķelnē, pirms tam 1940. gadā pabeidzot studijas<br />
Breslavas universitātē. No 1940. gada jūnija līdz 1941.<br />
gada augustam strādāja Pozenā, kanālu būvniecībā, bet<br />
1941. gada maijā tika iesaukts “Luftwaffe” dienestā, kur<br />
tika pavadīti visi atlikušie kara gadi. Pēc atbrīvošanas<br />
no amerikāņu kara gūstekņu nometnes 1945. gada<br />
jūlijā, Gerhards Augusts Pantcers strādāja celtniecības<br />
uzņēmumā “L.Kubizek” Veidenē, bet 1947.-1948. gadā<br />
strādāja ASV armijas dienestā. 1957. gadā Pantcers<br />
kļuva par izdevēju un redaktoru “Baltischen Ahnen- und<br />
Stammtafeln” izdevumiem, bet kops 1960. gada bija<br />
redaktors “Baltischen Heften”, kas mūsdienās ir vieni<br />
no nozīmīgākajiem baltvācu ģeneoloģiskajiem uzziņas<br />
dokumentiem.<br />
Gerhards Augusts fon Pantcers 1939. gada 14. oktobrī<br />
Rīgā, Sv.Pētera baznīcā salaulājās ar kādreizējā Krievijas<br />
Valsts kontroles dienesta Maskavā darbinieka Borisa<br />
Borisogļebska (Boris Borissoglebsky, *4.11.1886. Warschau<br />
†7.8.1918. Rēzekne, miris no aklās zarnas iekaisuma) un<br />
medmāsas Annas Augustes Gūtmanes (Anna Auguste<br />
Gutmann, *31.12.1881. Cēsu apr. ([Lubānas apr.]<br />
Moroz mežniecība) †1.9.1958.) meitu Sofiju Izabellu<br />
Borisogļebsku (Sophia Isabella Borisoglebsky, *5.3.1919.<br />
Jaunjelgava †8.5.2007. Koln) [ģimenē dēvēta par Izi],<br />
Attēls.<br />
Gerhards Augusts fon Pantcers un Sofija Izabellu<br />
Borisogļebska pie sava auto.<br />
kuras vecāki salaulājās 1914. gada 14. aprīlī Maskavā.<br />
Annas Augustes Gūtmanes pasē ir redzams, ka viņa ar<br />
meitu dzīvoja Rīgā, Strēlnieku ielā 5 dz. 4, bet vēlāk - tās<br />
pašas mājas dz. 28. Bijusi pierakstīta arī Jūrmalā, Kungu<br />
ielā 8/10 un Jaunjelgavā, M.Daugavas ielā 13. Par viņas<br />
dzimšanas vietu ir pretrunīgas ziņas - tiek minēts Cēsu<br />
apriņķis, Lubānas pagasts un Madonas apriņķis. Vēlāk<br />
dzīvojusi Alberta ielā 8 dz. 7, Reimersa ielā 1 dz. 16,<br />
Strēlnieku ielā 9 dz. 9, Strēlnieku ielā 1a dz. 7, Ezermalas<br />
ielā 25 dz. 7, Strēlnieku ielā 5 dz. 28, Vašingtona laukumā<br />
1 dz. 5. 1937. gada 15. septembrī pierakstīta Pl.Brieža ielā<br />
7 dz. 50, J.Alunāna ielā 8 dz. 7.<br />
Sofija Izabella Borisogļebska 1937. gadā absolvējas Rīgas<br />
Vācu ģimnāziju un 1938. gadā sāka strādāt Rīgas vācu<br />
slimnīcā kā žēlsirdīgā māsa. Pēc repatriācijas Izabella<br />
nestrādāja, bet apkopa savu smagi slimo māti. Pēc vīra<br />
iesaukšanas Vērmahtā, Izabella sāka strādāt Pozenas<br />
Rezerves lazaretē kā lazaretes palīgs (žēlsirdīgā māsa), kā<br />
arī kādam baltvācietim Vasmutam (Wasmuth) piederošā<br />
aptiekā. 1945. gada 20. janvārī, -20C salā viņa kopā ar<br />
savu slimo māti kājām pameta Pozenu un devās bēgļu<br />
gaitās. Brīnumainā kārtā viņām pēc trīs dienām izdevās<br />
sasniegt Berlīni, kur viņas apmetās pie kāda radinieka. Kā<br />
bēgles viņas nokļuva Veidenā, bet pēc kara - jūlijā viņas<br />
atrada Gerhards Augusts fon Pantcers. 1958. gadā ģimene<br />
pārcēlās uz Ķelni, kur Gerhards Augusts fon Pantcers<br />
saņēma darba piedāvājumu.<br />
Sofijas Izabellas Borisogļebskas pases saņemšanai<br />
pievienotajā izziņā norādīts, ka viņas tēvs ir kara<br />
ierēdnis, piederīgs Grieķu pareizticīgo draudzei, bet<br />
māte - evanģēliski-luterticīgā. Krustvecāki bijuši Annas<br />
Gūtmanes māsas Herta Devjatkin kundze (Dewjatkin)<br />
[Herta bija precējusies ar baltgvardu virsnieku Devjatkinu<br />
(Dewjatkin)], Asla Gūtmaņa jaunkundze (Guttmann),<br />
un Izabellas vectēvs, Lubānas virsmežzinis Roberts Filips<br />
Gūtmanis (Robert Philipp Gutmann, *26.7.1848. Skrīveru<br />
muiža †29.11.1925. Rīga jeb Jaunjelgava). 1925. gadā<br />
Sofija Izabella dzīvoja Rīgā, Ezermalas ielā 25 dz. 4, bet<br />
1935. gada 19. oktobrī pārcēlās uz Vašingtona laukumu 1<br />
dz. 5. 1937. gada 15. septembrī pierakstīta Pl.Brieža ielā<br />
7 dz. 50, bet 1938. gada 25. jūlijā - Miera ielā 45. 1939.<br />
gada 5. oktobrī pierakstīta A.Pumpura ielā 3 dz. 14, bet 21.<br />
novembrī - Jelgavā, Vadoņa ielā 5 dz. 12.<br />
Par Borisogļebsku dzimtu ir zināms, ka Borisa<br />
Borisogļebska tēvs, X paaudzes pārstāvis Jegors<br />
Borisogļebskis (Jegor Borisoglebsky, *13.12.1840. †1896.)<br />
bija cariskās Krievijas armijas pulkvedis, 162. Ahaļcihskas<br />
kājnieku pulka (Ахалцыхский полк) komandieris. Viņa<br />
tēvs, IX paaudzes pārstāvis bija Vasīlijs Borisogļebskis,<br />
par kuru nav nekādu plašāku ziņu, bet Jegora otrā sieva<br />
Attēls.<br />
Barbara Irēna fon Pantcere un viņas brālis Georgs<br />
Boris Rūdolfs fon Pantcers 1949. gada rudenī.<br />
366 367<br />
Attēls.<br />
Barbaras Irēnas fon Pantceres un Joahima Vilhelma<br />
Stīdas kāzas.<br />
bija Sofija Hāzenvinkele (Sophie Hasenwinkel, * †1900.),<br />
kuras tēvs bija cariskās Krievijas armijas virsnieks Boris<br />
Hāzenvinkels (Boris Hasenwinkel) [vācu pētījumos<br />
norādīts, ka iespējams, Boris bija Bernhards Hāzenvinkels]<br />
un kāda francūziete, kuras vārds nav zināms. Par Jegora<br />
Borisogļebska pirmo laulību nekādu plašāku ziņu nav.<br />
Kā pēdējā Gerharda Augusta Pantcera un Sofijas Izabellas<br />
Borisogļebskas dzīvesvieta Latvijā pirms 1939. gada<br />
repatriācijas ir norādīta Jelgava, Vadoņa iela 5 dz 12, bet<br />
Ķelnē - Wahrenstr. 2. Savukārt abu laulībā piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Izabella fon Pantcere (Isabella von Pantzer,<br />
*21.4.1940. Breslau †21.4.1940. Breslau), mirusi īsi<br />
pēc dzemdībām.<br />
• Barbara Irēne fon Pantcere (Stīda) (Barbara<br />
Irene von Pantzer (Stieda), *20.3.1945. Neustadt).<br />
• Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers (Georg<br />
Boris Rudolf von Pantzer, *12.6.1949. Neustadt<br />
†28.5.2015.).<br />
XIII paaudzes pārstāve Barbara Irēne fon Pantcere<br />
(Stīda)(Barbara Irene von Pantzer (Stied), *20.3.1945.<br />
Neustadt), apguva pedagoģiju Ķelnē un Minhenē. 1967.<br />
gada 28. februārī Minhenē (apstiprinot laulību tā paša<br />
gada 4. martā Ķelnes Antonitekirche baznīcā) viņa<br />
salaulājās ar Joahimu Vilhelmu Rolfu Stīdu (Joachim<br />
Wilchelm Rolf Stieda, *10.1.1941. Posen), kurš 1961. gadā<br />
pabeida vidusskolu (Oberrealschule) Ingolstadtē un pēc<br />
studijām Minhenē ieguva dipl. ing. grādu un strādāja<br />
Minhenes universitātē un IBM korporācijā. Kā dzīvesvieta<br />
norādīta Minhene, Peter-Vischer str. 17. Viņa vecāki<br />
bija diplomēts inženieris Gunārs Zigurds Ernsts Stīda<br />
(Gunnar Sigurd Ernst Stieda, *5.10.1913. Rīga †17.8.1944.<br />
Agram) un Eleonora Ida Vilhelmīne Šarlote Peters<br />
(Eleonora Ida Wilhelmine Charlotte Peters, *15.7.1918.<br />
Osnabruck †1.8.2008. Gunzenhausen), kuri Kēnigsbergā<br />
apprecējās 1940. gada 12. maijā. Savukārt Barbaras Irēnes<br />
fon Pantceres un Joahima Vilhelma Rolfa Stiedas laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Peteris Stīda (Peter Stieda, *26.12.1967.<br />
Munchen). Nav precējies, pēcnācēju nav. Strādā par<br />
inženeiri IT jomā.<br />
• Ginters Stīda (Gunter Stieda, *2.5.1970.<br />
Munchen).<br />
• Georgs Stīda (Georg Stieda, *6.10.1975.<br />
Munchen).
Change language