Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ieprecoties ir mainījis uzvārdu, taču šim apgalvojumam<br />
pagaidām nav gūti dokumentāli pierādījumi.<br />
Par Kārli Neilandu ir zināms, ka viņš ir dzimis Lielkunga<br />
“Ķīķos” (Nr.49.), kur viņa brālis Kristaps Neilands (*1823.)<br />
vēlāk par saimnieku kļuva. Mācījies Irlavas skolotāju<br />
seminārā un pirmos gadus pēc Millera nāves strādājis<br />
Baznīcas krogā, tad sava brāļa mājās, līdz 1863. gada<br />
janvārī varējis pāriet uz jauno skolu. Šajā laikā mācībām<br />
un sarunām skolā bija jānotiek vācu valodā. Bērni<br />
uzmanīja viens otru šī likuma pildīšanā. Ja pieķer skolotājs<br />
vai naidnieks nosūdz ienaidnieku – vainīgais latvietis ar<br />
negodu saņem kaklā pakārtu kauna zīmi – koka kluci. Tas<br />
jānēsā tik ilgi, līdz iekrīt cits šai pašā nelaimē.<br />
Pats K.Neilands atdusas Bērzes kapos, blakus meitai<br />
Emīlijai. Viņam ir uzcelts piemineklis kopā ar citiem<br />
piederīgajiem, bet Kārļa Neilanda laulībā ar Lizeti Milleri<br />
piedzima divas meitas (XI paaudze):<br />
• Emīlija Paulīne Neilande (Heņķe) (*27.4.1857.),<br />
kura palika par saimnieci “Lielzariņu” mājās,<br />
apprecoties ar Bērzes dzirnavu melderi Heņķi.<br />
• Jūlija Katrīna Neilande (Bramberga)<br />
(*23.1.1860.) 1894. gada 11. decembrī apprecējās ar<br />
“Degaiņu” māju saimnieku Kristapu Brambergu.<br />
Vēlāk atrodams ieraksts presē – Kristīne Neilande precas<br />
ar Kristapu Teodoru Anšliku (1937. gada maijs)<br />
1856. pieprasa domeņu valdei zemi dzirnavu būvei<br />
melderis Hermanis, vēlāk ir Hencis (Heņķis)<br />
iespējams, 1865. gadā dzimusī Jūle, kas vēlāk pārcēlās<br />
uz Jelgavu un norādīta kā Dimza (no Pankām).<br />
“Kaipšas” māju meita, paaudzes pārstāve Jūlija Millere<br />
(*pirms †1908.) laida pasaulē ārlaulības dēlu, kuram nav<br />
norādīts tēvs (*pirms †1908.):<br />
• Jēkabs Millers (*8.9.1882. Bērzbeķe, Oebelgarde<br />
“Kaipšas” †.), krustvecāki puisis Ansis Millers,<br />
kalps Ansis Ozols, Trīne Millere<br />
• visticamāk, Kristaps Voldemārs Millers<br />
(*21.4.1916. Sīpele †pēc 1941.) un Emīlija Millers<br />
(*31.3.1912. Bērzes pagastā) ir Jēkaba brālis un<br />
māsa. PĀRBAUDĪT!!!!!!!!<br />
Attēls 1001.<br />
Bērzmuižas-Sīpeles savstarpējās ugunsapdrošināšanas<br />
biedrības valde, padome un revīzijas komisija 50 gadu<br />
svētkos 1932. gadā. Pirmajā rindā 3. No kreisās –<br />
J.Birznieks.<br />
Paaudzes pārstāvis Jēkabs Millers (*8.9.1882. Bērzbeķe,<br />
Oebelgarde “Kaipšas” †.), būdams Sīpeles “Ušu” puisis,<br />
1908. gada 1. novembrī Bērzes baznīcā salaulājās ar<br />
Sīpeles “Ušu” meitu, Jāņa Indriksona (*pēc †1908.) un<br />
Grietas (*pirms †1908.) Paulīni Indriksoni (*28.2.1886.<br />
Sīpeles “Uši” †.) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />
• Fricis Eduards Millers (*27.2.1909. [*14.4.1909.]<br />
Sīpeles “Uši”[?] †pēc 1941.), krustvecāki Fricis Buro<br />
[?], Ernests un Jūlija Puna. Bija kalējs, 1941. gadā<br />
bija apcietinājumā, pirms tam dzīvoja Lielkungu<br />
“Ķīķos” .<br />
1941. gada 24. maijā no Lielkungu Ķīķiem uz Bērzes<br />
“LielAnšeiku” mājām pārcēlās Emīlija Millers (*31.3.1912.<br />
Bērzes pagastā), bet Lielkungu “Ķīķos” joprojām dzīvoja<br />
Jēkaba Millera un Paulīnes dēls, kalējs Fricis Eduards<br />
Millers (*27.2.1909. [*14.4.1909.]Sīpeles “Uši”[?] †pēc<br />
1941.), kurš reģistrācijas brīdī bija apcietinājumā, kā arī<br />
kalējs Kristaps Voldemārs Millers (*21.4.1916. Sīpele<br />
†pēc 1941.), kurš uz “Lielkunga Ķīķiem” pārcēlās 1941.<br />
gada 10. februārī no Jaunpils pagasta.<br />
Bērzes dzirnavās strādāja melderis Žanis Roberts Millers<br />
(*10.4.1910. [5.4.] Sīpele †13.5.1974.), kas bija precejies ar<br />
Katrīnu Paulīni Milleri (*25.2.1914. Sīpele †3.11.2001.),<br />
un kopš 1939. gada 23. aprīļa dzīvoja līdzās dzirnavām,<br />
bijušajā aptiekas mājā. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />
ATSAUCES:<br />
• Maiga Millere (*3.11.1933. Bērze).<br />
1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 57. lpp<br />
• Inta Millere (*23.7.1936. Līvbērze).<br />
2. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 86. lpp<br />
• Ilga Millere (*11.2.1939. Līvbērze).<br />
3. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 59. lpp<br />
• Valdis Millers (*5.12.1941. †<strong>30</strong>.8.2011.), kuram ir<br />
4. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 64. lpp<br />
sieva Daila Millere, Bērzes skolas direktore.<br />
5. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 77. lpp<br />
6. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 154. lpp<br />
7. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 52.-54. lpp<br />
8. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />
9. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />
10. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />
11. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 144. lpp<br />
12. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 52.-54. lpp<br />
13. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 88. lpp<br />
14. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 86. lpp<br />
15. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 57-59. lpp<br />
16. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 77. lpp<br />
17. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />
18. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />
Attēls 1001.<br />
19. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 144. lpp<br />
Bērzmuižas Krājaizdevumu sabiedrības valde, padome<br />
20. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 172. lpp<br />
un revīzijas komisija. Centrā – J.Birznieks.<br />
21. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 159. lpp<br />
22. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 128. lpp<br />
23. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 240. lpp<br />
24. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 259. lpp<br />
25. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture, Rīga 1939., 263. lpp<br />
26. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 290.-291. lpp<br />
27. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 276. lpp<br />
28. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 275. lpp<br />
29. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 276. lpp<br />
<strong>30</strong>. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 292. lpp<br />
31. J. un K. Straubergs, “Džūkste”, Džūkste 1939., 502.-503. lpp<br />
32. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 137. lpp<br />
33. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 336. lpp<br />
34. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 336. lpp<br />
35. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 21. lpp<br />
36. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 47. lpp<br />
37. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 147. lpp<br />
38. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 324. lpp<br />
39. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 233. Un 235 lpp<br />
40. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 336. lpp<br />
532 533
Change language