You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Milleru un Kulbaru dzimtas radniecība izveidojās<br />
XII paaudzes pārstāvju Lūcijas Emīlijas Milleres<br />
un Kristapa Voldemāra Kulbara laulību rezultātā (pēc<br />
mutvārdu leģendas laulības Jelgavā tika reģistrētas divas<br />
reizes - 1936. un 1942. gados). Lūcijas un Kristapa<br />
iepazīšanās notika <strong>30</strong>. gadu otrajā pusē, kad Lūcijas<br />
jaunākās māsas – Veltas Elfrīdas Milleres vīra Kārļa<br />
Ādolfa Freiberga armijas dienesta biedrs, frizieris<br />
Kristaps Voldemārs Kulbars ieradās darba meklējumos<br />
Jelgavā un kļuva par frizieri savai nākamajai sievai<br />
Lūcijai piederošajā frizētavā. Savukārt Kulbaru dzimtas<br />
saknes ir meklējamas divās dzimtās – Kulbaru dzimtā<br />
Kuldīgas-Skrundas-Vārmes apkaimē (galvenokārt –<br />
Snēpelē) un Dobeļu dzimtā, kuras pārstāvis te ieprecējās<br />
no Mazgramzdas muižas Priekules apkaimē, migrējot uz<br />
Laidu-Snēpeles apkaimi caur Bunkas muižu.<br />
Jāpiezīmē, ka uzvārda “Kulbars” atveide baznīcu grāmatās<br />
ir bijusi gan “Kulber” gan “Kulbar”, kas ļauj izteikt<br />
varbūtību, ka šis salīdzinoši retais uzvārds (tā ģeogrāfiskā<br />
koncentrācija ir konstatēta Kuldīgas – Aizputes - Skrundas<br />
apkaimē, ar Snēpeli kā centrālo punktu) saista vienas<br />
dzimtas dažādu atzaru pārstāvjus. Atsevišķos gadījumos<br />
uzvārds ir ticis atveidots kā “Kulbārs”, taču šī uzskatāma<br />
par atveides interpretāciju. Ir atrasti arī dokumentāki<br />
pierādījumi, ka dažkārt “Kulbars” ir transformēts par<br />
“Kulberg”.<br />
Kulbaru dzimta XI paaudzē ir saradojusies ar Dobeļu<br />
dzimtu, tādēļ šajā pētījumā ir iekļautas arī šīm abām<br />
dzimtām veltītas nodaļas. Abu dzimtu radniecība<br />
izveidojās apprecoties Jēkabam Kulbaram un Līzei<br />
Dobelei, tomēr senākās ziņas šajā dzimtas atzarā Dobeļu<br />
dzimtas virzienā ir atrastas līdz VII paaudzei. Dobeļu<br />
dzimtas saknes, kas kopumā aptver visu Mazgramzdas<br />
muižu, ir likušas pamatu vairākiem Dobeļu dzimtas<br />
atzariem, no kuriem Kulbaru-Milleru dzimtas virziena<br />
atzara saknes ir meklējamas Mazgramzdas muižas ļaužu<br />
saimē.<br />
Par senāko šobrīd zināmo Dobeļu dzimtas pārstāvi mēs<br />
uzskatām V paaudzes Jāni Dobeli (*ap 1685. †14.3.1765.<br />
Mazgramzda), kura ģimenes pirmā mājvieta bija<br />
“Gobzemu” mājas. Šajā ģimenē piedzima (VI paaudze):<br />
• Makke Dobelis (*ap 1705. † pirms 1765.), pēcteči<br />
ir norādīti “Gobzemu” mājas saimei veltītajā<br />
nodaļā.<br />
• Ģirts Dobelis (*ap 1715. †pirms 1765.).<br />
• Jēkabs Dobelis (*1716. †1801.), precējies<br />
ar Barbi (*17<strong>30</strong>. †1800.), pēcteči ir norādīti<br />
“Birzes-Ezerveitu” mājas saimei veltītajā nodaļā.<br />
• Kristaps Dobelis (*ap 17<strong>30</strong>. † pirms 1765.).<br />
• Attis Dobelis (*1739. †1789.), piederīgs Aizvīķu<br />
saimei.<br />
• Jānis Dobelis (*17<strong>30</strong>. †1780.), piederīgs<br />
Mazgramzdas muižas ļaužu saimei.<br />
Savukārt pie Mazgramzdes muižas saimes ir norādīts VI<br />
paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*17<strong>30</strong>. †1780.), kurš<br />
1773. gada 10. oktobrī salaulājās ar Ernsta Gaļķīša meitu<br />
Annu Gaļķīti (†pirms 1816.). Domājams, ka šīs bija<br />
KULBARU DZIMTA<br />
MILLERS-KULBARS-DOBELIS<br />
otrā Jāņa Dobeļa laulības, jo 1772. gada mirušo reģistrā<br />
ir norādīta aizgājēja Dobeļa Jāņa sieva Anna (†1772.).<br />
ņemot vērā faktu, ka Jānis Dobelis ir norādīts kā muižai<br />
piederīgās saimes loceklis, bet smēdes vēsturiski bija<br />
muižas pārziņā, visticamāk, par Jāņa Dobeļa dēlu būtu<br />
jāuzskata arī kalējs Viļums Dobelis, kurš ir dzimtas<br />
turpinātājs Kulbaru – Milleru dzimtas virzienā. Abās Jāņa<br />
Dobeļa laulībās piedzima (VII paaudze):<br />
• Viļums Dobelis (*1757. Mazgramzdas muiža<br />
†1812., nāves ieraksts nav atrasts), dzimis Jāņa<br />
Dobeļa pirmajā laulībā ar 1772. gadā mirušo Annu.<br />
• Lapiņš Dobelis (*2.10.1775. †1779.).<br />
• Pēteris Dobelis (*15.6.1776.).<br />
• Sīmanis Dobelis (*20.6.1777. Mazgramzde).<br />
• Margrieta [Māruž?] Dobele (*26.2.1780.).<br />
VII paaudzes pārstāvis, kalējs Viļums Dobelis (*1757.<br />
Mazgramzdas muiža †1812., nāves ieraksts nav atrasts),<br />
kurš bija iesvētīts 1778. gadā un precējies ar Maddi un,<br />
visticamāk, ir muižas pavāra Sīmaņa Dobeļa vecākais<br />
brālis. Viļuma un Maddes laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />
• Jēkabs Dobelis (*26.5.1782. Mazgramzdas muiža<br />
†21.1.1810. Mazgramzdas muiža), miris 27 gadu un<br />
6 mēnešu vecumā<br />
• Jānis Dobelis (*1790. Mazgramzdas muiža<br />
†3.8.1831. Mazgramzdas muiža), miris 42 gadu<br />
vecumā, turpināja tēva arodu.<br />
• Ģede Dobele (*ap 1792.?, nav atrodama baznīcas<br />
grāmatā), iesvētīta 1810. gadā.<br />
• Katrīna Dobele (*1803. Mazgramzdas muiža),<br />
iesvētīta 1817. gada februārī.<br />
• Līze Dobele (Ģībiete) (*1807. Mazgramzdas<br />
muiža), iesvētīta 16 gadu vecumā 1823. gadā.<br />
18<strong>30</strong>. gada 2. novembrī salaulājās ar atraitni Pēteri<br />
Ģībieti.<br />
• Viļums Dobelis (*4.1813. Mazgramzdas muiža,<br />
†9.10.1815. Mazgramzdas muiža), miris 2 gadu un<br />
6 mēnešu vecumā.<br />
Lai arī nav precīzi konstatēta kalēja Viļuma Dobeļa nāves<br />
diena un viņa jaunākā dēla Viļuma dzimšanas diena,<br />
domājams, zēns piedzimis īsi pirms vai pēc sava tēva<br />
nāves, tādēļ viņa piemiņai nosaukts par Viļumu, taču zēna<br />
mūžs nebija ilgs.<br />
†14.10.1815. Mazgramzdas muiža), miris kā<br />
zīdainis 1 gada un 8 dienu vecumā<br />
• Margrieta Dobele (Prūše) (*3.4.1816.<br />
Mazgramzdas muiža).<br />
• Katrīna Dobele (Veita) (*ap 1818., nav atrasts<br />
ieraksts) iesvētīta 15 gadu vecumā 1833. gadā.<br />
• Made Dobele (*24.1.1822. Mazgramzdas muiža).<br />
• Jēkabs Dobelis (*7.11.1827. Mazgramzdas<br />
muiža).<br />
Iespējams, ģimenē bija vēl citi bērni, taču, visticamāk,<br />
viņi ir attiecināmi uz cita Jāņa un Annas laulībām, jo šīs<br />
ģimenes kontekstā pie jaundzimušā bērna tēva vienmēr ir<br />
bijusi norāde “kalējs”.<br />
IX paaudzes pārstāve Margrieta Dobele 1837. gada 20.<br />
jūnijā salaulājās ar Briģi Prūši [iespējams, domāts Braže],<br />
bet viņas māsa Katrīna Dobele 1839. gada 29. oktobrī<br />
salaulājās ar Pēteri Veitu.<br />
Savukārt Jēkabs Dobelis (*7.11.1827. Mazgramzdas<br />
muiža), acīmredzami, nevēledamies turpināt kalēja arodu<br />
(kas viņam, kā ģimenes faktiski vienīgajam mantiniekam,<br />
bija gandrīz neizbēgami), izmantojot zemnieku brīvlaišanas<br />
dotās priekšrocības, pēc pilngadības sasniegšanas pārcēlās<br />
uz Priekules novada Bunkas muižu (Funkenhof). Tieši<br />
kā šīs muižas iedzīvotājs, 31 gadu vecais Jēkabs Dobelis<br />
1858. gada 13. novembrī Mežmuižas draudzē (tag.<br />
Augstkalnes baznīca) salaulājās ar Skrundas muižas<br />
iedzīvotāju (domājams, “Augstupju” mājās dzīvojošo),<br />
VIII paaudzes pārstāvju Anša Bārzdas un Līzes meitu, IX<br />
paaudzes pārstāvi, 22 gadus veco Līzi Bārzdu (*1835.).<br />
Nav izslēgts, ka pašas laulības ir notikušas citā baznīcā, bet<br />
to fakts ir piereģistrēts šajā draudzē – uz to norāda vēlāk<br />
veiktie kristību ieraksti. Tādejādi ir notikusi migrācija<br />
no Gramzdas-Priekules apkaimes uz Bunkas apkaimi,<br />
taču neskaidrs ir jautājums, kādēļ divu Kurzemes muižu<br />
jaunieši savām laulībām izraudzījās Tērvetes novadā<br />
esošo Mežmuižas (Grenzhof, mūsdienās - Augstkalnes)<br />
draudzes baznīcu. Pie tam, Mežmuižas draudzes mācītājs,<br />
norādot līgavaiņa dzīves vietu, ir uzrakstījis “Fokkenhof”,<br />
lai gan gramatiski pareizi šis vietvārds vāciski jāatveido<br />
kā “Funkenhof”. Baznīcas grāmatā šis vietvārds parādās<br />
vairākkārt, tādēl nav izslēgts, ka tā ir nevis pārrakstīšanās<br />
kļūda, bet apzināts šāds vietvārda atveidojums.<br />
Spriežot pēc bērnu kristību ierakstiem, Jēkabs Dobelis un<br />
Līze Bārda pēc laulībām dzīvoja Bunkas muižā, kur bija<br />
kalpi “Karkelhof” pusmuižā, kas atradās 5,7 ziemeļrietumu<br />
virzienā no Bunkas muižas. Abu laulībā piedzima un<br />
Mežmuižas baznīcas grāmatā tika iereģistrēti Sniķeres<br />
(Schnikkerschen) baznīcā veikto jaundzimušo kristību<br />
ieraksti (X paaudze):<br />
• Fricis Dobelis (*29.2.1860. Fokkenhof (Bunka)<br />
VIII paaudzes vecākais dēls - Jēkabs Dobelis laikā starp<br />
†pēc 1908.) krustvecāki saimnieks Mārtiņš<br />
1801. un 1809. gadu (par šo laiku nav saglabājušies laulību<br />
Birzmanis, kalpa sieva Trīne Upīte.<br />
reģistri) 1813. gadā apprecējās ar Magrētu, kas jau dažus<br />
• Jānis Dobelis (*16.3.1861. Fokkenhof (Bunka)<br />
mēnešus pēc sava vīra nāves apprecējās otrreiz – 1810.<br />
†pirms 1864.), krustvecāki Jānis Budmanis, puisis<br />
gadā ir reģistrēta Jēkaba Dobeļa atraitnes Magrētas laulība<br />
Krišjānis Feldmanis, Margrieta Helmane no<br />
ar Lielgramzdas atraitni Jāni Leimaku.<br />
“Kārklenhofas”. Ņemot vērā faktu, ka 1864. identisks<br />
vārds ir dots vēl vienam šajā ģimenē dzimušajam,<br />
Ģimenes vecākā dēla Jēkaba nāve 1810. gadā un ģimenes<br />
varētu izvirzīt pieņēmumu, ka 1861. gadā dzimušais<br />
tēva, kalēja Viļuma nāve 1812. gadā bija acīmredzamais<br />
Jānis ir miris pirms 1864. gada septembra, taču<br />
iemesls, kādēļ kalēja nodarbi mantoja VIII paaudzes<br />
fakts par viņa miršanu 1861.-1864. gadu baznīcas<br />
pārstāvis Jānis Dobelis, kurš 1813. gadā apprecējās ar<br />
grāmatās nav atrodams.<br />
Miķeļa Siksnas meitu Annu Siksni (*1796.). Abi kļuva par<br />
• Jānis Dobelis (*9.9.1864. Fokkenhof (Bunka)),<br />
vecākiem (IX paaudze):<br />
krustvecāki puisis Jānis Burķis, kalps Jānis<br />
Martinons, kalpa sieva Lavīze Oše.<br />
• Ģirts Dobelis (*6.10.1814. Mazgramzdas muiža<br />
• Anlīze Dobele (*19.11.1866. Fokkenhof (Bunka)),<br />
604 605<br />
krustvecāku vārdi ir grūti salasāmi, visticamāk<br />
– puisis Fricis Bengels, kalpa sieva Trīne Ozola,<br />
Anlīze Batrēvica (?) no Saulīteniem (?)<br />
• Vilis Dobelis (*22.6.1871. Fokkenhof (Bunka))<br />
krustvecāki muižas (….) Vilis Hartmanis, Indriķis<br />
Pļaviņš un Līze Jaunzeme.<br />
• Antrīne Dobele (*7.12.1873. Fokkenhof (Bunka))<br />
krustvecāki Antrīne Henko, saimniece Trīne<br />
Šteigele, puisis Kristaps Henko.<br />
Ģeogrāfisko attālumu no Bunkas muižas līdz Ukru<br />
pagastā esošajai Sniķeres baznīcai un pašu kristību<br />
reģistrēšanu Mežmuižas baznīcas grāmatā var izskaidrot<br />
ar faktu, ka abās baznīcās un draudzēs visticamāk, ir bijis<br />
viens mācītājs un Līze Bārda ir bijusi šīs draudzes locekle,<br />
kas arī mudināja vecākus kristīt bērnus te, nevis daudz<br />
tuvākajās baznīcās, piemēram, pašā Bunkā, Priekulē vai<br />
Gramzdā. Ir zināms, ka pirmā Sniķeres baznīca bija celta<br />
1669. gadā. Ap 1740. gadu tai līdzās tika uzcelta jauna<br />
koka baznīca, kas 18<strong>30</strong>. gadā sagruva. Jaunā mūra baznīca<br />
tās vietā tikusi uzcelta laikā no 1839. līdz 1841. gadam, bet<br />
baznīca tika sagrauta II Pasaules kara laikā. Ēkas drupas<br />
līdz mūsdienām nav saglabājušās.<br />
No šīs paaudzes plašākas ziņas šobrīd ir atrastas tikai<br />
par Kulbaru-Milleru dzimtas atzara turpinātāju Frici<br />
Dobeli (*29.2.1860. Fokkenhof (Bunka) † pēc 1908.),<br />
kurš ap 1878.-1882. gadu apprecējās ar Annu (*1846.<br />
Skrunda †29.11.1909. Skrunda). Friča Dobeļa sieva<br />
Anna ir dzimusi Skrundas “Augstupju” mājās, bijusi<br />
zemniece “Mežagaiķu” saimniecībā. Miršana reģistrēta<br />
Skrundas baznīcas grāmatā, kā nāves iemesls norādīta<br />
sirdskaite. Pēc laulībām ģimene dzīvoja Kuldīgas apriņķa<br />
Skrundas pagasta “Augstupju” mājās, kas mūsdienās nav<br />
saglabājušās, jo tika iznīcinātas kolhozu meliorācijas<br />
darbu laikā. Tādejādi ir konstatējams, ka pēc laulībām<br />
Fricis Dobelis no Bunkas muižas ir pārcēlies uz Skrundas<br />
apkaimi. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Līze Dobele (Kulbare) (*4.3.1883. Skrunda,<br />
“Augstupju” mājas †29.2.1948.)<br />
• Aina Dobele (Vucēna)<br />
XI paaudzes pārstāve Līze Dobele (Kulbare) (*4.3.1883.<br />
Skrunda, “Augstupju” mājas †29.2.1948.) salaulājās ar<br />
Jēkabu Kulbaru (*29.1.1889. Laidu pagasts †2.5.1942.<br />
Fergāna, Uzbekistāna) un šīs ģimenes turpmākie pēcnācēji<br />
ir aprakstīti Kulbaru dzimtai veltītajā nodaļā. Par Līzas<br />
māsu Ainu Dobeli ir saglabājušās vien mutvārdu ziņas, ka<br />
viņa bija precējusies ar Vucēnu, taču par šo dzimtas atzaru<br />
nekādu plašāku ziņu nav. Tāpat ir saglabājušās mutvārdu<br />
ziņas, ka šajā paaudzē ir bijis pusbrālis Kroņkalns, kas<br />
varētu norādīt uz faktu, ka iespējams, Fricis Dobelis bija<br />
Annas otrais vīrs un pēc laulībām viņš kļuva par Annas<br />
pirmajā laulībā dzimušā dēla audžutēvu. Nekādu plāšaku<br />
ziņu par šo atzaru nav.<br />
Līdzās Jēkaba Kulbara un Līzes Bārzdas pēctečiem,<br />
Mežmuižas baznīcā ir atrasti ieraksti par vēl vairākiem<br />
Dobeļiem, kuru izcelsme ir saistīta ar Gramzdas apkaimi<br />
un kuru radniecību ar dzimtu apliecina arī krustvecāku<br />
sakritības bērnu kristību reģistros. Ziņas par viņiem ir<br />
sniegtas pārējai Dobeļu dzimtai veltītajā nodaļā, savukārt<br />
šīs nodaļas turpinājumā tiks sniegtas ziņas par Kulbaru<br />
dzimtu un tās pārstāvjiem.<br />
Veicot pētījumu par Kulbaru [ar ortogrāfiskajām<br />
interpretācijām “Kulber”, “Kulbar”, “Kulbarš” un “Kulberg”]<br />
dzimtas izplatību, jāsecina, ka par tās pirmssākuma vietu
Change language