Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
• Indriķis Bāliņš (*22.7.1849. Bērzmuiža<br />
†10.10.1849.), par krustvecākiem kļuva Indriķis<br />
Valters [no “Dreimaņu Ozoliņiem”, no Sprūde<br />
Apšupes muižas], “Dreimaņu” [domāts – Upes<br />
Dreimaņi] saimnieks Jānis Brūms, un “Dreimaņu”<br />
saimniece Lavīze. Šis krustvecāku saraksts ir savā<br />
ziņā unikāls, jo tajā ir pārstāvēti visu ar Bāliņu<br />
dzimtu saistīto māju pārstāvji. Miris kā zīdainis.<br />
• Jānis Bāliņš (*19.8.1852. Mazā Bērzmuiža<br />
(Kl.Bersenhof) †1912. [jeb pēc 1914.]), tiešais<br />
dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā. Par<br />
viņa krustvecākiem kļuva “Liel [nesalasāms]”<br />
saimnieks, Jānis Brūms, Lavīze Bāliņa, saimniece.<br />
• Jūle Bāliņš (Ģipnere) (*9.6.1854. Bērzmuiža †?),<br />
par krustvecākiem kļuva Jūle Vīzmane, Kaspars<br />
Gailītis un Trīne Vīlmane.<br />
• Kaspars Bāliņš (*15.5.1858. Bērzmuiža †?),<br />
par krustvecākiem kļuva Kaspars Bāliņš, Trīne<br />
Vīlmane, Lavīze Jākobsone.<br />
• Grieta Bāliņš (*1.4.1862. Bērzmuiža †?), par<br />
krustvecākiem kļuva Grieta Modre, Kristaps<br />
Jēkabsons, Jānis Modre.<br />
• Kristaps Bāliņš (*24.2.1865. Bērzmuiža<br />
†7.5.1866. “Dreimaņos”), par krustvecākiem kļuva<br />
Kristaps Bāliņš, Trīne Bāliņa. Miris kā bērns.<br />
X paaudzes pārstāve Jūle Bāliņa (Ģipnere) (*9.6.1854.<br />
Bērzmuiža †?) 1874. gada 3. novembrī apprecējās ar kalpu<br />
Jāni Ģipneru un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Anete Paulīne Ģipnere (*14.9.1876. “Maz<br />
Degaiņu” mājās)<br />
• Jūle Auguste Ģipnere (*1.4.1883. “Balderu”<br />
mājās)<br />
• Jānis Ģipners (*9.12.1884. “Maz Grīņu” mājās).<br />
X paaudzes vecākajam dēlam Kārlim Bāliņam<br />
(*12.2.1847. Bērzmuiža †16.12.1907. Bērzmuiža), kurš,<br />
spriežot pēc baznīcas grāmatas ieraksta dzīvo sava tēva<br />
“Dreimaņu” mājās, laulībā ar Lizeti (*1852. †3.8.1908.<br />
mirusi no kuņģa kaites) dzimst četri dēli (XI paaudze):<br />
• Karls Bāliņš (*7.1.1871. †24.2.1871.),<br />
krustvecāki – Jānis Bāliņš (puisis), Kaspars Gailītis<br />
(saimnieks), Jūle Bāliņa (saimnieka māte), miris<br />
kā zīdainis.<br />
• Frīdrihs Karls Bāliņš (*2.2.1872. [17.2.1872.]<br />
Bērzes pag. †23.10.1941.), krustvecāki Karls<br />
Valters, Karls Brūms (saimnieks), Jūle Bāliņa<br />
(saimnieka māte).<br />
• Jānis Aleksandrs Bāliņš (*19.8.1873. Līvbērze †<br />
pēc 1921.), krustvecāki saimnieks Kaspars Bāliņš,<br />
puisis Jānis Bāliņš, saimnieka māte Jūle Bāliņa.<br />
• Johans Vilhelms Bāliņš (*7.11.1876.<br />
†17.5.1877.), krustvecāki saimnieks Kaspars Bušs,<br />
Grieta Bāliņa, Grieta Baumane.<br />
XI paaudzes pārstāvis Jānis Aleksandrs Bāliņš<br />
(*19.8.1873. Līvbērze † pēc 1921.) [pasē norādīts kā Jānis<br />
Bāliņš] kļuva par atslēdznieku un spriežot pēc 1920.<br />
gada 13. septembrī Rīgā izsniegtās pases, bija atgriezies<br />
no bēgļu gaitām. Pirms tam viņš bija laulājās ar Aneti<br />
(† pirms 1920.) un abu laulībā piedzima meita (XII<br />
paaudze), kuras dzimšanas fakts nav atrodams Dobeles<br />
latviešu draudzes reģistros, kur minēts tikai viņas nāves<br />
fakts:<br />
• Emīlija Lavīze Bāliņa (*4.1894. †21.12.1894.),<br />
mirusi astoņu mēnešu vecumā.<br />
Jāņa Aleksandra Bāliņa pirmā sieva mira bēgļu gaitās vai<br />
pirms tam (1920. gadā viņš norādīts kā atraitnis), un 1921.<br />
gada 15. maijā Rīgas dzimtsarakstu nodaļā ir reģistrēta<br />
viņa nākamā laulība - ar Jāņa Gabrāna meitu, polieti<br />
Annu Gabrāni (*25.6.1885. Ilūkstes apr. † pēc 1921.). Kā<br />
liecina uz pases esošais zīmogs, šī pati laulība reģistrēta arī<br />
Rīgas Sv.Franciska Romas katoļu baznīcā, tiesa gan - divas<br />
dienas vēlāk - 17. maijā. Visticamāk, Bāliņš neatgriezās<br />
Bērzmuižā, bet gan pārcēlās uz Rīgu, kur dzīvoja vismaz<br />
1921. gadā. Par šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem ziņu<br />
nav.<br />
XI paaudzes pārstāvis, “Dreimaņu” saimnieka dēls<br />
Frīdrihs Karls Bāliņš (*2.2.1872. [17.2.1872.] Bērzes<br />
pag. †23.10.1941.) bija laukstrādnieks Bērzmuižas<br />
“Torpu Mīmjos”, salaulājās ar šo māju saimnieka Indriķa<br />
Priedcēlāja un Lavīzes Tīmanes meitu Mariju Priedcēlāju<br />
(*17.1.1878. †16.12.1936. apglabāta Bērzes kapos, mirusi<br />
no sirds un aknu slimības). Vēlāk ģimene dzīvoja Bērzes<br />
“Celma Bāliņos”. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Paulīne Valija Bāliņa (Macpāne) (*7.1.1904.),<br />
kuras krustvecāki bija Paulīne Beikmane, kalējs<br />
Roberts Kamfe, Karls Meimanis un sieva Otīlija<br />
Meimane.<br />
• Teodors Aleksandrs Bāliņš (*21.8.1909.<br />
[3.9.1909.] Līvbērze †<strong>30</strong>.7.1939.). Par viņa<br />
krustvecākiem kļuva Aleksandrs Bāliņš, kā arī<br />
Teodors un Gotlībe Balkmaņi (?). Uz Bērzes<br />
kapsētā esošā kapa pieminekļa redzams uzraksts,<br />
ka to uzstādījuši Jelgavas cietuma darbinieki, kas<br />
varētu norādīt uz to, ka Teodors Aleksandrs Bāliņš<br />
strādāja Jelgavas cietumā.<br />
Interesanti, ka Bāliņu “Dreimaņos” ir dzimis Kārlis<br />
Indriķis Priedcēlājs (*2.10.1887.), kura vecāki ir Marijas<br />
Priedcēlājas vecākais brālis Kaspars Priedcēlājs un viņa<br />
sieva Katrīne, kas norāda uz ģimeņu migrāciju, kas balstīta<br />
uz radniecības saitēm.<br />
XII paaudzes pārstāve Paulīne Valija Bāliņa (*7.1.1904.)<br />
1929. gada 14. decembrī salaulājās ar Miķeļa Macpāna un<br />
Annas Krenģeles dēlu, “Gruntmaņu” māju laukstrādnieku<br />
Jāni Macpānu (*28.3.1900. Alšvangā (Alsungā)) un šajā<br />
laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Jānis Dafnis Macpāns (*21.1.19<strong>30</strong>. Džūkstes<br />
“Celma Bāļās”), krustvecāki Teodors Bāliņš,<br />
Emeline Reinvalde,<br />
• Jēkabs Tālivaldis Macpāns (*6.8.1931. Džūkstes<br />
“Bērzkalnos”).<br />
Abu dēlu dzimšanas laikā vecāki dzīvoja Džūkstes pagasta<br />
“Bērzkalnos”, bet Jāņa dzimšanas laikā strādāja “Danckos”.<br />
1941. gada tautas skaitīšanas laikā Macpānu ģimene jau<br />
dzīvoja Bērzes pagasta “Mīmju” mājās, kur kopā ar viņiem<br />
kopš 1938. gada 13. maija (tas ir – no brīža, kad Macpāni<br />
pārcēlās uz “Mīmjiem”) dzīvoja arī Paulīnes Valijas Bāliņas<br />
tēvs Frīdrihs Karls Bāliņš (*2.2.1872. [17.2.1872.] Bērzes<br />
pag. †23.10.1941.), bet kā māju īpašniece ir norādīta<br />
Klotilde Brūma (*23.10.1899. Bērzes pagastā). Domājams,<br />
viņa ir no otra Bāliņu dzimtas atzara – Brūmu dzimtas<br />
pēctece.<br />
Savukārt par Macpāniem Alšvangā (Alsungā) ir atrastas<br />
sekojošas ziņas: 1944. gadā Alšvangas apkārtnē darbojas<br />
Andreja Macpana Ādama dēla sarkano partizānu vienība,<br />
Tiešais dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā ir<br />
kas bija viena no aktīvākajām Kurzemē. Visu savu<br />
X paaudzes trešais dēls Jānis Bāliņš (*19.8.1852. Mazā<br />
pastāvēšanas laiku tā nekad nebija vienota kompakta<br />
Bērzmuiža (Kl.Bersenhof) †1912. [jeb pēc 1914.]) strādāja<br />
580 581<br />
Attēli 100X. Jānis Aleksandrs Bāliņš un viņa otrā sieva Anna Gabrāne 1920. gadā izdotajās pasēs.<br />
vienība. Tā bija sadalīta vairākās apakšvienībās, kas,<br />
savukārt, tālāk sadalītas 6-10 vīru grupiņās. Tā beidza<br />
pastāvēt 1945. gada 26. februārī, kad bojā gāja tās vadītājs<br />
Andrejs Macpans. 1944. gada rudenī un 1945. gada sākumā<br />
vienības darbības pārbaudei tika desantētas atsevišķas<br />
„Centra” uzticības personas. Domājams, šeit norādītais<br />
Andrejs Macpans (*6.9.1910. †27.2.1945.) ir Jāņa Macpana<br />
radinieks. Attiecībā uz partizānu komandiera Andreja<br />
Macpāna nāvi ir atrastas ziņas, ka vāciešu lode nāvējoši<br />
ievainojusi Macpānu cirksnī pašā kara izskaņā (1945.<br />
gada 27. februārī). Lai nebūtu par apgrūtinājumu saviem<br />
cīņu biedriem, viņš palūdzis revolveri pielādētu ar vienu<br />
lodi un padarījis sev galu. Bet ir arī neoficiālā versija.<br />
Andrejs esot bijis brunču mednieks, kurš uzsācis romānu<br />
ar vietējā mežsarga sievu. Tas īsti pašam meža uzraugam<br />
nav paticies un uzmācīgais kavalieris saņēmis liktenīgu<br />
šāvienu kājstarpē... A. Macpana nāves vietā netālu no<br />
Tebras upes krasta ir uzstādīts piemineklis.<br />
Tāpat ir ziņas, ka Miķelim Macpānam ir bijis dēls<br />
Pēteris Macpāns, kas bija latviešu strēlnieks un dienēja<br />
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona (pulka) 5. rotā.<br />
1916. gada 23. decembrī viņs tika ievainots kaujā un<br />
nogādāts hospitālī Rīgā, kur viņu apbalvoja ar Sv. Jura 4.<br />
Šķiras medaļu nr.1059683.<br />
Preses virsrakstos Macpāna uzvārds parādījās arī saistībā<br />
ar Aivaru Lembergu – Tālivaldis Macpans ir bijis ilggadējs<br />
Aivara Lemberga miesassargs un šoferis, kas mira dīvainā<br />
nāvē 2012. gadā.<br />
par kalpu Mīnes muižā (Wilhelminenhof) Lielauces<br />
pagastā, kur 1878. gada 25. jūnijā apprecējās ar Lavīzi<br />
Laukmani (*28.3.1853. Vecpienava (Friedrichlust) †1916.).<br />
Kā nāves iemesls 1939. Gadā sastādītajā anketā gan Jānim,<br />
gan Lavīzei ir norādīta dizentērija. Jāpiezīmē, ka šajā<br />
anketā ir konstatētas arī neprecizitātes Līnas dzimšanas<br />
datu atspoguļojumā, kā arī kā vecmāte ir norādīta Marija<br />
Bāliņš, lai gan baznīcas grāmatas kā viņas vecmāte (tēva<br />
māte) ir norādīta Jūle.<br />
Par Lavīzes Laukmanis ģimeni ir zināmi tikai viņas vecāku<br />
vārdi – IX paaudzes pārstāvji Giert (Ģirts) Laukmanis un<br />
Lavīze Laukmanis, kā arī fakts, ka viņai bija vecākā māsa<br />
Grieta Laukmanis (*4.9.1842. Vecpienava (Friedrichlust)<br />
†?) un brālis Jānis Laukmanis (*20.10.1850. Vecpienava<br />
(Friedrichlust) †?). “Friedrichlust” ir tagadējā Lustes<br />
muiža Jaunbērzes pagastā. 1941. gada tautas skaitīšanā<br />
Bērzes pagasta “Mazjukšos” saimniekoja Jānis Laukmanis<br />
(*22.12.1882. Dobeles pag. †pēc 1941.), viņa sieva<br />
Doroteja Laukmane (*2.1.1886. Bērzes pag. †pēc 1941.)<br />
un dēls (paaudze) Zigfrīds Laukmanis (*9.11.1926.), kuri,<br />
visticamāk, ir saistīti ar Laukmaņu dzimtu. Citu ziņu par<br />
šo ģimeni nav.<br />
Jānis Bāliņš un Lavīze Laukmanis salaulājās 1878. gada<br />
25. jūnijā Dobeles baznīcā un šajā laulībā piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Emelīna Magrieta Bāliņa (Millere) (*28.4.1879.<br />
†9.3.1952. Jelgava), par krustvecākiem kļuva<br />
Magrieta Bāliņas jaunkundze, Jānis Ozoliņš<br />
un Lizete Ozoliņa. Kā pēdējā dzīvesvieta viņai<br />
ir norādītas “Pakalnu” mājas Līvbērzē, bet<br />
pēdējā darba vieta bija Līvbērzes ciema kolhozs<br />
“Komunārs”.
Change language