Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pirmās rakstītās liecības par Kēnigsbergu parādās 1255.<br />
gadā, kad Ziemeļu krusta karu laikā Vācu ordenis pēc<br />
uzvaras pie Rūdavas, prūšu cilts sembu zemē, nopostītās<br />
Tvagstes pils vietā pie Prēgeles upes sāk celt cietoksni,<br />
kam dod majestātisku nosaukumu - “Konigsberg” jeb<br />
“Karaļu kalns”, tādejādi godinot karagājiena vadītāju,<br />
Bohēmijas karali Otokaru II Pršemislu. Līdz II Pasaules<br />
karam latviski Kēnigsbergu dažkārt mēdza dēvēt arī par<br />
Karaļaučiem, aizņemoties šo nosaukumu no lietuviešu<br />
valodas.<br />
14. gadsimtā Kēnigsberga kļuva par Hanzas savienības<br />
locekli (kopš 1339.), bet 1457. gadā Vācu ordenis savu<br />
galvaspilsētu no Marienburgas pārcēla uz Kēnigsbergu,<br />
ar kuru turpmāko gadsimtu gaitā cieši saistīta arī Melleru<br />
(vācu rakstībā - “Moeller”) dzimta.<br />
Drīz pēc galvaspilsētas pārcelšanas ir fiksētas arī senākās<br />
rakstiskās liecības par Melleru dzimtu – baznīcu grāmatās<br />
tiek pieminēts šobrīd par Melleru dzimtas ciltstēvu<br />
uzskatāmais (I paaudze):<br />
• Tomas Mellers (Thomas Moeller, *ap 1490. gadu<br />
Prūsijā †1536. vai 1539.).<br />
Diemžēl, līdz mūsdienām nav saglabājušās ziņas par viņa<br />
nodarbi, nav zināmi arī viņa vecāku, brāļu, māsu un sievas<br />
vārdi (Darmštadtes arhīvā ir norāde, ka viņa sieva ir bijusi<br />
Neidermane (Neidermann), nenorādot viņas vārdu), kā<br />
arī precīzs bērnu skaits - šobrīd ir atrodamas ziņas tikai<br />
par vienu viņa dēlu (II paaudze):<br />
• Gregors Mellers (Gregorius Moeller, *1525.<br />
Konigsberg †18.1.1581. [vai *1535. †1580.]<br />
Konigsberg).<br />
Saskaņā ar vēstures avotiem, II Paaudzes pārstāvis<br />
Gregors Mellers (Gregorius Moeller, *1525. Konigsberg<br />
†18.1.1581. [vai *1535. †1580.] Konigsberg) 1544. gadā<br />
absolvēja Kēnigsbergas universitāti, bet jau 1557. gadā<br />
viņš bija Kēnigsbergas Altštadtes (viens no Kēnigsbergas<br />
rajoniem) birģeris (mūsdienu izpratnē – pašvaldības<br />
deputāts), kurš šos pienākumus apvienoja ar notāra un<br />
aldara darbiem. Laikā no 1571. līdz 1581. gadam viņš<br />
rakstīja dienasgrāmatu, kurā atspoguļoja nozīmīgākos<br />
Altštadtes ikdienas dzīves notikumus, kas vēlāk ir iekļauti<br />
arī darbos “Acta Borussica” (band 1, Seite 74-99, band<br />
2, Seite 86-120, 726-770 un 816-859) un atkārtoti izdota<br />
1728. gadā Kēnigsbergā, izdevumā “Erleuterten Preussen”<br />
(Band IV, Seite.741 ff).<br />
Savas dienasgrāmatas viņš rakstīja dzejas pantmēros,<br />
aprakstot daudzas sadzīviskas lietas un norises, vienlaikus<br />
piepildot savus tekstus ar Dieva slavēšanu. Kā norāda<br />
F.L.Mellers, lielāko daļu viduslaiku hroniku ir vai nu mūku<br />
rakstītas, vai atrodamas kalendāros un žurnālos. Taču šī ir<br />
personiska hronika, kurā tiek runāts par apkārt notiekošo<br />
sadzīvi un ikdienišķām lietām – cilvēku dzimšanu, nāvi,<br />
pirkumiem, u.t.t. 1<br />
Lai arī pastāv dažādas versijas par Gregora Mellera<br />
pēcteču skaitu, šobrīd pētnieki ir nonākuši pie kopsaucēja,<br />
ka laulībā ar Elizabeti Prillaku (Elisabeth Prilack, *1525.<br />
†1570.) dzimuši divi dēli un piecas meitas (III paaudze):<br />
Attēls 1.<br />
Kēnigsbergas Altštadtes (attēla augšpusē) un<br />
Kneiphofas (sala attēla vidū) plāns 1581. gadā.<br />
nav.<br />
• Urzula Mellere (Ursula Moeller, *†), plašāku ziņu<br />
nav.<br />
• Sofija Mellere (Menius) (Sophia Moeller<br />
(Menius), *†).<br />
• Tobias Mellers (Tobias Moeller, *? †pēc 1609.).<br />
Par Gregora Mellera meitas, III paaudzes pārstāves<br />
Annas Melleres (Poles) (Anna Moeller (Pohle), *†) dzīvi ir<br />
zināms fakts, ka 1582. gada 14. oktobrī viņa Kēnigsbergā<br />
ir saderinājusies ar Austinu Poli (Austin Pohle, *†). Par<br />
laulībā dzimušiem pēcnācējiem pagaidām nekādu ziņu<br />
nav.<br />
Savukārt par Gregora Mellera meitu, III paaudzes pārstāvi<br />
Sofiju Melleri (Menius) (Sophia Moeller (Menius), *†)<br />
zināms, ka 1591. gada 21. novembrī viņa apprecējusies<br />
Attēls 2.<br />
Gregora Mellera 1571. gadā rakstītā hronika, kuras<br />
fragments pārpublicēts 1932. gadā izdotajā dzimtas<br />
vēstures grāmatā.<br />
ar vēlāko Kēnigsbergas Albertinas (Alberta) universitātes<br />
rektoru Matiasu Meniusu (Matthias Menius, *1544. gadā<br />
Danzig †3.6.1601. Konigsberg). Arī par šajā par laulībā<br />
dzimušiem pēcnācējiem nekādu ziņu nav.<br />
Matias Menius (pazīstams arī kā Matthias Maine, Mainius<br />
vai Meine) bija vācu astronoms, matemāķis un bibliotekārs,<br />
kurš pēc skolas absolvēšanas dzimtajā Dancigā, 1558. gada<br />
20. oktobrī uzsāka studijas Vittenbergas universitātē, kur<br />
viņš klausījās Filipa Melanhtona (Philipp Melanchtons)<br />
priekšlasījumus. Šeit viņš varēja mācīties, pateicoties<br />
Dancigas Rātes stipendijai. 2<br />
Tāpat viņš apmeklēja citu sava laika zinātnieku – Esroma<br />
Rudingera (Esrom Rüdinger 3 ) priekšlasījumus fizikā, Pētera<br />
Vincenta (Petrus Vincentius 4 ) priekšlasījumus loģikā,<br />
kā arī Sebastjana Teodorika (Sebastian Theodoricus 5 ),<br />
Kaspara Peucera (Caspar Peucer 6 ), Mathauza Blohingera<br />
(Matthäus Blöchinger 7 ) un Bartolomeja Šonborna<br />
(Bartholomäus Schönborn 8 ) priekšlasījumus matemātikā. 9<br />
1570. gada 29. augustā Matias Meniuss ieguva maģistra<br />
grādu filozofijas zinātnēs Vitenbergā 10 un 1571.<br />
gadā salaulājās ar Gorlicas (Görlitz) birģermeistara<br />
meitu Klāru Veidneri (Clara Weidner). Pēc laulībām<br />
viņš atgriezās Dancigā, kur gadu nostrādāja par<br />
“Johannischule” ģimnāzijas rektoru. 1572. gadā viņš<br />
turpat kļuva par astronomijas profesoru. Šajā laikā viņš<br />
novēroja un atklāja jaunas zvaigznes, kas aprakstīts<br />
1572. gadā izdevumā “Sternbild Kassiopeia”.<br />
Pateicoties tam, kā arī darbam ar astronomu Tīhu<br />
Brahi (Tycho Brahe 11 ) pie darba darba “Progymnasmat.<br />
Astronom. Instauratae” un nepublicētā manuskripta<br />
“De ortu et occasu lunae supputando”, viņš ieguva<br />
atzinību akadēmiskajā pasaulē un 1579. gadā kļuva par<br />
matemātikas profesoru Kēnigsbergas universitātē. Šeit<br />
viņš kļuva par Nikolaja Kopernika (Nikolaus Kopernikus 12 )<br />
darbu sekotāju un strādāja pie Gregoriāņu kalendāra<br />
pilnveidošanas, paralēli tam laikā no 1568. līdz 1602.<br />
izstrādājot arī pats savu kalendāru.<br />
Vairākus gadus Mateas Meniuss bija Alberta universitātes<br />
(t.s. Albertina) rektors – pirmo reizi viņš par tādu kļuva<br />
1587., bet vēlāk arī 1593. un 1599. gados, izstrādājot divas<br />
disertācijas “De rotunditate terrae” un “Prognosticon auf<br />
das Jahr 1588”. Kopš 1585. gadā viņš pildīja Prūsijas firsta<br />
karaliskā bibliotekāra pienākumus.<br />
Par Gregora Mellera dēlu, III paaudzes pārstāvi Tobiasu<br />
Melleru (Tobias Moeller, *? †pēc 1609.) ir zināms, ka viņš<br />
bija precējies divas reizes – 1583. gada 28. aprīlī ar fon<br />
Bornena (von Bornen, †1583.) atraitni Katrīnu Zeueri<br />
(Catharina Seuer, †1597.), bet 1597. gada 27. novembrī<br />
– ar advokāta Nikolausa Šarta (Nicolaus Schart) atraitni<br />
Esteri fon Hofenu (Esther von Hoffen), kuras tēvs<br />
Martins Hoffens (Martin Hoffen) bija Altštadtes tiesnesis<br />
(Gerichtsverwandten). Ir ziņas, ka 1602. gadā Tobias<br />
Mellers par 275 markām pārdeva 1/8 mājas Hofgasse ielā<br />
Simonam Lallenam (Simon Lallein) (avots – 1602. gada<br />
22. janvāra “Burgerding” 13 ). Tobiasa Mellera pirmajā<br />
laulībā ar Katrīnu Zeueri piedzima (IV paaudze):<br />
• Tobias Mellers (Thobias Moeller, *2.12.1585.<br />
Konigsberg †?). Kā krustvecāki ir norādīti: Dominika<br />
kungs (H.[err] Dominick, Parchant), Frīdrihs Frīze<br />
(Friedrich Friese) un Otto Šulca sieva Luīze Šulca<br />
(Luisa Otto Schulz Ehefrau). Domājams, precējies<br />
ar Barbaru Neuverku.<br />
• meita Mellere (*6.8.1587. Konigsberg †?), vārds<br />
un dzīves gājums nav zināms.<br />
• dēls Mellers (*10.1.1595. Konigsberg †?), vārds un<br />
dzīves gājums nav zināms. Krustvecāki – Ahasukrs<br />
Brands (Ahasucrus Brandt), Hanss Vissels (Hanss<br />
Wissel), un Zamuels Zeuters (Samuel Seuterss).<br />
• Marija Mellere (Maria Moeller, *18.4.1597.<br />
Konigsberg †?), krustvecāki – Andrejs Fabriciuss<br />
(Andreas Fabritius), konditors Matejs Fravšteins<br />
(küchmeister Mattheus Frawenstein), Mateja<br />
Kraimata atraitne (Ww. Mattheus Krymat), Hansa<br />
Mihalea kundze (Frau Hans Michel), Baltazāra<br />
Plātena kundze (Frau Balthasar Platen).<br />
1618. gadā Kēnigsbergas baznīcā tika uzsaukti Tobias<br />
Mellers un Kristofa Neiverka (Christoph Neuwerks)<br />
atraitne Barbara Neuverka (Barbara Neuwerks) 14 .<br />
F.L.Mellers norāda, ka šajā gadījumā nav precīzi saprotams,<br />
vai šeit runa ir par III vai IV paaudzes Tobiasu Melleru,<br />
taču korelējot šo norādi ar IV paaudzes Tobiasa Mellera<br />
dzimšanas gadu, domājams, šī piezīme ir attiecināma uz<br />
IV paaudzes Tobiasu Melleru.<br />
Attēli 3., 4. un 5.<br />
No kreisās: vācu matemātiķi Mathoiss Blohingers (Matthäus Blöchinger),<br />
Kaspars Peucers (Caspar Peucer) un Nikolajs Koperniks (Nikolaus Kopernikus).<br />
• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *17.3.1570.<br />
[vai *7.5.1570.] Konigsberg †8.2.1636. Konigsberg).<br />
• Anna Mellere (Pole) (Anna Moeller (Pohle)).<br />
• Ģertrūde Mellere (Gertrud Moeller, *†), plašāku<br />
ziņu nav.<br />
• Marija Mellere (Maria Moeller, *†), plašāku ziņu<br />
22 23
Change language