You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Vien trīs gadus ilgāk par savu tēvu nodzīvoja Jāņa Ģibieša<br />
dēls - X paaudzes pārstāvis Alberts Ģibietis (*1907.<br />
†23.5.1943. Krievija), kurš bija ieguvis 6 klašu izglītību un<br />
dzīvoja Gramzdas “Vecģibiešu” mājās, bet vēlāk “Sālavos”.<br />
1941 gada 14. jūnijā tika deportēts (lieta Nr. 17547). Bija<br />
zemnieks, aizsargs. 1942. gada 25. novembrī PSRS IeTK<br />
Sevišķā apspriede par “piederību kontrrevolucionārai<br />
organizācijai” piesprieda brīvības atņemšanu uz 10<br />
gadiem, nosakot termiņa sākumu 1941. gada 14. jūnijā,<br />
bet termiņa beigas –1951. gada 14. jūnijā. Alberts Ģibietis<br />
Vjatlagā ieradās 1941.gada 9. Jūlijā, PSRS IeTK Juhnovas<br />
LDN, bet miris 1943. gada 23. maijā 3. lagpunktā Malij<br />
Sozima stacijā (personālā lieta arhīvā – Nr. 40360). Alberta<br />
Ģibieša laulībā ar Emīliju Ellu Preisu (*1905.) piedzima<br />
(XI paaudze):<br />
• Ingrīda Gunta Ģibiete (*1936. †Sibīrijā).<br />
• Vizma Ģibiete (*1940. Gramzda †1941. ceļā uz<br />
Sibīriju).<br />
Līdz ar Albertu Ģibieti tika represēta arī viņa sieva un<br />
meitas, kas mira izsūtījumā. Pēc atbrīvošanas Latvijā<br />
atgriezās tikai Emīlija Ella Preisa (Ģibiete), kura apmetās<br />
Jelgavā vai tās apkaimē kur arī mira.<br />
Ir zināms, ka Ellas Emīlijas Preisas vecāki dzīvoja Asītes<br />
“Preikšu” mājās, kas bija 50,5 ha plaša saimniecība ar<br />
gateri un sierotavu. Tāpat ģimenei Liepājā piederēja<br />
viesnīca un restorāns “Olimpija” [“Olimpija” bija<br />
peldvieta, stadions, restorāns un viesnīca Jaunajā ostmalā,<br />
kas gāja bojā 1941. gada jūnijā], taču visi šie īpašumi tika<br />
nacionalizēti. Kad Liepājas viesnīcas vadību uzņēmās<br />
Fricis Preiss, “Preikšu” saimniecību pārņēma viņa dēls<br />
Žanis Arnolds Preiss. Saimniecībā bija 5 zirgi, 13 govis,<br />
6 cūkas, 8 aitas, piederēja sava lauksaimniecības tehnika,<br />
tika algoti divi pilna laika strādnieki, kā arī vasaras sezonā<br />
tika pieņemts darbā gans. Kopumā restorānā, viesnīcā,<br />
gaterī un sierotavā tika nodrošināts darbs 14 cilvēkiem.<br />
Fricis Preiss bija Zemnieku savienības biedrs. Friča Preisa<br />
(*20.12.1878. Asīte †pēc 1941.) un Olgas Preiss [Kārļa<br />
meitas] (*10.9.1887. Asīte †pēc 1941.) laulībā piedzima (X<br />
paaudze):<br />
• Emīlija Ella Preisa (Ģibiete) (*1905.)<br />
• Žanis Arnolds Preiss (*3.8.1909. Asīte<br />
†28.11.1941. Krievija),<br />
• Ženija Auguste Erna Preiss (*14.9.1915.)<br />
X paaudzes pārstāvis Žanis Arnolds Preiss (*3.8.1909.<br />
Asīte †28.11.1941. Krievija) kopš 1924. gada bija skautu<br />
organizācijas biedrs (līdz skolas absolvēšanai 1927. gadā,<br />
kad tika iegūta 8 klašu izglītība), bet 1933. gada 23.<br />
aprīlī, iestājoties Aizsargos norādīja, ka ir ieguvis kara<br />
radiotelegrāfista izglītību, dienējis Latvijas armijā laikā<br />
no 1931. gada 1. augusta līdz 1932. gada 1. novembrim,<br />
ieguvis kaprāļa pakāpi. Aizsargu organizācijā bija vada<br />
komandieris. 1934. gada 15. maijā piedalījās K.Ulmaņa<br />
rīkotajā valsts apvērsumā, trīs dienas Rīgā apsargājot<br />
valdības ēkas, kā arī piedalījās Latvijas Komunistiskās<br />
partijas biedru meklēšanā un arestēšanā. Žanis Arnolds<br />
Preiss 1935. gadā salaulājās ar Ādolfa Cepurnieka<br />
(†19<strong>30</strong>.) un Martas (*1882.) Jāņa meitas (dzīvoja Madonā,<br />
Blaumaņa ielā 3a) meitu Birutu Cepurnieci (*8.12.1911.<br />
Praulienas pagasts), kura bija mājsaimniece un ieguva 5<br />
klašu izglītību. Uz “Preikša” mājām viņa pārcēlās 1935.<br />
gada 31. decembrī. Birutai bija brālis, dārznieks Alfons<br />
Cepurnieks. Žaņa Arnolda Preisa un Birutas Cepurnieces<br />
laulībā piedzima (paaudze XI):<br />
• Gunārs Fricis Preiss (*28.10.1936. Liepāja †1942.<br />
Krievija).<br />
Spriežot pēc 1941. gada tautas skaitīšanas anketām, Fricis<br />
Preiss ar sievu Olgu 1941. gada 4. martā no Liepājas pārcēlās<br />
uz “Preikšu” mājām un pēc dēla ģimenes deportēšanas<br />
uz Sibīriju ir norādīti kā māju saimnieki. Savukārt tā<br />
paša gada 15. jūlijā no Asītes pagasta uz “Preikšām”<br />
pārcēlās Ženija Auguste Erna Preiss, kas ir norādīta kā<br />
kalpone un spriežot pēc dzimšanas datiem, domājams,<br />
ir Friča un Olgas meita. Žaņa Arnolda Preisa un Birutas<br />
Cepurnieces ģimene tika deportēti 1941. gada 14. jūnijā<br />
– ģimenes locekļi tika šķirti Priekules stacijā un nosūtīti<br />
uz Krasnojarskas apgabalu (represēto lieta Nr. 13144.).<br />
Biruta Preisa tika atbrīvota no nometinājuma vietas 1957.<br />
gada 23. maijā, taču palika dzīvot Krasnojarskas apgabala<br />
Termjukas pilsētā (Sovetskaja iela 133), kur dzīvoja vēl<br />
1989. gadā.<br />
Domājams, ar šo dzimtu ir saistīti arī:<br />
Žanis Ādolfs Preiss (*28.1.1880. †14.2.1942. Liepāja),<br />
kurš dzīvoja Asītes pagastā un mira no izsitumu tīfa.<br />
Jānis Preiss (*20.5.1874. Gramzda) atslēdznieks, Baptists,<br />
kopš 1939. gada 1. jūnija dzīvo Liepājā, Aldaru ielā 48 dz<br />
10 kopā ar Ievu Lasmani (*6.5.1889. Turlavas pagasts).<br />
Preisi arī Priekules pag. Pļavas mājās 1941 TS<br />
Friča ģimenē kopumā bija 9 bērni – 3 meitas un 6 dēli,<br />
no kuriem pagaidām ziņas ir atrastas tikai par diviem<br />
– Jānis Gūža (*1897. Liepāja), kurš pēc kara dzīvoja<br />
Priekules rajona “Lankupu” mājās un Jans Gūža (*1901.<br />
Priekule). Citviet norādīts, ka ģimenē bija 10 dēli un 2<br />
meitas).<br />
IX paaudzes pārstāvis Fricis Gūža (*1872. †1924. [jeb<br />
1921.].), bija precējies ar Annu Piķieli (*1874. †1936.),<br />
abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Jānis Gūža (*23.12.1893.), laulājies ar Mildu<br />
(*20.6.1906.), dzīvoja Priekulē.<br />
• Līze Gūža (Hūna) (*10.11.1895. Asīte †pēc<br />
1941.), precējusies ar Jāni Hūnu (*13.1.1886. Asīte<br />
†pēc 1941.),<br />
• Janis Gūža (*18.3.1901. Asītes pagasts †), laulājies<br />
ar Annu [?], dzīvoja “Zeltiņu” mājās.<br />
• Žanis Gūža (*1.8.1902. †pēc 1941.), laulājies ar<br />
Almu Didrihsoni (*29.10.1912. †pēc 1941.).<br />
• Krišs Gūža (*25.12.1903. Elku Vistiņi †10.5.1952.<br />
Omskas apg.), precējies ar Annu Martu Burvi<br />
(*1.1.1912. Priekule “Krieviņi” †), skat. plašāk<br />
“Krieviņu” un ”Vistiņu” mājas<br />
• Elizabete Gūža (Jostiņa) (mirusi 20 gadu vecumā<br />
†), precējusies ar Jēkabu Jostiņu.<br />
• Vilis Gūža (Miris negadījumā, sabraukts ar<br />
lokomobīli. †) Pagaidām vienīgās ziņas, kas ir<br />
atrastas par Vili Gūžu, ir fakts, ka 1932. gada 11.<br />
martā Elkas Vistiņu mājās tika rīkota ūtrupe Vilim<br />
Gūžam piederošajam lokomobīlim, kas bija 8<br />
zirgspēkus jaudīgs un tā cena bija noteikta 2000 Ls.<br />
Iespējams, precējies ar Annu (), plašāku ziņu nav.<br />
• Alvīne Gūža (Gertnere) laulājusies ar Edvardu<br />
Gertneru, plašāku ziņu nav.<br />
• Andrejs Gūža († aptuveni 20 gadu vecumā),<br />
saimniekoja Virgas pagastā, plašāku ziņu nav.<br />
Kurās mājās?<br />
Vēl 2 brāļi emigrēja uz ASV, liepājā bija 2 īres nami, viens<br />
bija kurpnieks – iespējams tiek jaukts ar Jani (liepāja bija 2<br />
brāļi) – vai šis ir teikts par šīs paaudzes civēkiem/ stāstītāja<br />
Rūta Judvaite<br />
X paaudzes pārstāve Līze Gūža (Hūna) (*10.11.1895. Asīte<br />
†pēc 1941.) bija precējusies ar precējusies ar Ernestu [jeb<br />
Jāni? Pārbaudīt!] Hūnu (*13.1.1886. Asīte†pēc 1941.), un<br />
kopš 1929. gada 28. maija ģimene dzīvoja Asītes pagasta<br />
“Ievnieku” [“Ievenieku”] mājās. Ģimene bija baptistu<br />
draudzei piederīgi un tajā piedzima (XI paaudze):<br />
• Jānis Hūns (*4.7.1927. Liepāja †pēc 1941.).<br />
Iespējamie radinieki Ernestam Hūnam: 1940. gadā “Staņas<br />
Vigeļos” norādīts Krišjānis Hūns (*28.2.1874.) –<br />
Asītes “Ziemeļos” ir Jānis Hūns ar sievu Paulīni, kas<br />
(*25.1.1902 Lībjos)<br />
Spingas mājās Hūnu ģimene (1941 TS dati)<br />
FRIČA GŪŽAS LĪNIJA<br />
GŪŽA-<br />
Attēli 396.<br />
Žanis Arnolds Preiss.<br />
Saulstaru mājās<br />
816 817<br />
X paaudzes pārstāvis Žanis Gūža (*1.8.1902. †pēc 1941.)<br />
bija baptists un laulājies ar luterāni Almu Didrihsoni<br />
(*29.10.1912. †pēc 1941.). Kopš 1940. gada 26. gada<br />
saimniekoja “Virgas” pagasta “Kup-Maigenu” mājās,<br />
kurp pārcēlās no “Purvišķu” mājām [Herberta atmiņās<br />
kā dzīvesvieta minētas “Ķīru” mājās]. Par abu laulībā<br />
dzimušiem bērniem ziņu nav –Herberta Gūžas atmiņu<br />
stāstā par bēgļu gaitām viņi ir pieminēti tikai divatā, bez<br />
bērniem.<br />
X paaudzes pārstāvis, Janis Gūža (*18.3.1901. Asītes<br />
pagasts) bija baptists, kopš 1926. gada 6. jūlija dzīvoja<br />
Asītes pagasta “Zeltiņu” mājās” (šī iemesla ģimenē<br />
tika saukts par Zeltiņu) un neveiksmīgi apprecējās –<br />
pēc dzimtas nostāstiem Jaņa sieva Anna (*†pēc 1945.)<br />
bija alkoholiķe un palaistuve, tādēļ pēc 12 gadus ilgas<br />
kopdzīves Janis izšķīrās, paturēdams bērnus pie sevis.<br />
Ir zināms, ka kara gados Jaņa Gūžas sieva sadarbojās ar<br />
vāciešiem, tādēļ pēc Sarkanās armijas ienākšanas viņa tika<br />
arestēta, notiesāta un nosūtīta uz Amūru, kur arī mira.<br />
Lai arī sievas un piedzīvotājas Janim esot bijušas daudzas,<br />
bēgļu gaitās viņš bija devies tikai kopā ar dēlu Elmāru.<br />
Savukārt no “Zeltiņu” mājām pēc kara bija palicis tikai<br />
viens staļļa mūra stūris – dzīvojamā māja pilnībā nodega.<br />
Kad pēc vācu kapitulācijas Janis ar Elmāru nolēma<br />
atgriezties savās mājās, ceļā viņus apturēja sarkanarmieši<br />
un par sadarbību ar vāciešiem Jani arestēja, bet tolaik vēl<br />
puišeļa vecuma Elmāram ļāva iet uz visām četrām debess<br />
pusēm. Janis Gūža tika nosūtīts uz [filtrācijas?] nometni<br />
Maskavas tuvumā, no kuras Latvijā atgriezās 1947. gadā<br />
un apmetās “Elkas Vistiņos”. Jaņa un Annas laulībā<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Žanis Ādolfs Gūža (*26.3.1934. Asīte).<br />
• Alvīne Gūža (*) – nav norādīta 1941. gada tauats<br />
skaitīšanas datos.<br />
• Elmārs Voldemārs Gūža (*3.7.1938. Asīte) pēc<br />
tēva apcietināšanas kļuva par klaidoni un tika<br />
ievietots “Līgutu” bērnu namā.<br />
X paaudzes pārstāvis Jānis Gūža (*23.12.1893.) bija<br />
mehāniķis, piederīgs baptistu draudzei, laulājies ar<br />
Mildu (*20.6.1906.), un kopš 1931. gada 9. decembra<br />
dzīvoja Priekulē, Rūdolfam Hartmanim piederošā namā<br />
Liepājas ielā 11. Herberts Gūža savās atmiņās norāda,<br />
ka Jānis Gūža dzīvoja ēkā, kurā atradās viņam piederošā<br />
mehāniskā darbnīca un kas kara gados bija palikusi bez<br />
jumta un logiem (uzraksts “Mehāniskā darbnīca J.Gūža”<br />
vēl ilgus gadus pēc kara bijis redzams pie ēkas fasādes).<br />
Jānis Gūža ēku atjaunoja un izveidoja tajā darbnīcu<br />
uzreiz pēc kara beigām. 1949. gadā šo ēku nacionalizēja<br />
un ierīkoja rūpkombinātu, tādēļ viņš ar dēlu pārcēlās uz<br />
Liepāju. Pēc nāves tika apglabāts Lībju kapos. Laulībā ar<br />
Mildu piedzima (XI paaudze):
Change language