You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Tirgoņu ielā 6, bet pats Aleksandrs Johans Torčiani gājis<br />
bojā Rīgas dzelzceļa stacijā, par ko rakstīja prese: “Pēc<br />
Rīgas jūrmalas vilciena aiziešanas uz sliedēm ar nobrauktu<br />
galvu atrasts Johans Torchiani no Vašintona laukuma 1. Vēl<br />
nav noskaidrots, vai T. izdarījis pašnāvību, vai arī noticis<br />
nelaimes gadījums.” Citos laikrakstos jau tika apgalvots,<br />
ka tā bija apzināta pašnāvība. Aleksandra Johana Torčiani<br />
tēvs bija precējies trīs reizes un abās pirmajās laulībās ir<br />
dzimusi virkne pēcnācēju. Jelgavas rātes vēsturei veltītajos<br />
pētījumos ir norādīts, ka Torčiani ģimene Jelgavā ieceļojusi<br />
no Borgo Nesso b. Como Itālijā. Ar Torčiani dzimtu<br />
saistīti ieraksti ir atrodami arī Kuldīgas vācu draudzes<br />
grāmatās. Līdz mūsdienām ir saglabājusies fotogrāfija, kas<br />
tapusi Aleksandra Johana Torčiani un Luīzes Augustes<br />
Gaudereres zelta kāzu svinībās 1927. gada 20. oktobrī.<br />
Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Karls Aleksis Vilhelms Torčiani (Carl Wilhelm<br />
Alexis Torchiani *12.12.1878. Jelgava †pēc 1939.)<br />
• Karls Johans Torčiani (Johannes Carl Torchiani<br />
*20.10.1880. Jelgava †)<br />
• Nikolajs Aleksandrs Torčiani (Nicolai Alexander<br />
Torchiani *31.8.1883.Jelgava †)<br />
• Ēriks Vilhelms Torčiani (Wilhelm Erich Torchiani<br />
*5.11.1884.Jelgava †pēc 1939.)<br />
• Georgs Eduards Torčiani (Georg Eduard<br />
Torchiani *22.2.1889.Jelgava †)<br />
• Ernsts Teodors Torčiani (Ernst Theodor Torchiani<br />
*22.2.1889.Jelgava †)<br />
XIII paaudzes pārstāvis Karls Aleksis Vilhelms Torčiani<br />
(Carl Wilhelm Alexis Torchiani *12.12.1878. Jelgava †pēc<br />
1939.) 1939. gadā dzīvoja Rīgā, Elizabetes ielā 3, no<br />
kurienes repatriējās uz Vāciju.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Nikolajs Aleksandrs Torčiani<br />
(Nicolai Alexander Torchiani, *31.8.1883.Jelgava †)<br />
(dokumentos latviskots kā Nikolajs Aleksis) 1935. gadā<br />
dzīvoja Rīgā, Parka ielā 2 dz. 2 un 18. martā nodibināja<br />
uzņēmumu “A.Torchiani”, kuras darbības veids bija<br />
konditoreja un kafejnīca - galvenais uzņēmums atrodas<br />
Rīgā, Marijas ielā 9 (“Cimbura”, darbība atklāta 1920.<br />
gadā), bet otrs - Tirgoņu ielā 6. Domājams, konditorija<br />
un kafejnīca viņam piederēja kopā ar brāli Karlu Johanu.<br />
1939. gadā dzīvoja Rīgā, Elizabetes ielā 9 dz. 41, no<br />
kurienes arī repatriējās uz Vāciju.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Karls Johans Torčiani (Johannes<br />
Carl Torchiani *20.10.1880. Jelgava †pēc 1952.) pārcēlās<br />
uz Rīgu, kur Marijas ielā 9 atvēra konditoreju. 1934. gadā<br />
par viņa konditorejā izgatavotu torti viņam piesprieda 5<br />
dienas aresta un 20 Ls sodu, jo atnesot torti mājās, neviens<br />
no svinību viesiem tai neesot gribējsis skarties klāt - uz tās<br />
esot bijis kas neķītrs. Prese gan noklusē, kas tieši. 1934. gadā<br />
viņa konditorejas skatlogā esot bijusi redzama arī torte ar<br />
kāškrustu, kas izsaukusi plašu rezonansi sabiedrībā. 1932.<br />
gadā Rīgā, Jaunielā 19 atradās pilnsabiedrība “Torchiani,<br />
Scheidt & Kerkovius”, ko turpmāk vadīja Karls Torčiani un<br />
Ernsts Kerkovius zem vecā firma snosaukuma “Torchiani,<br />
Scheidt & Kerkovius”, jo no uzņēmuma izstājās viņu<br />
partneris Vilhelms Heinrihs Šeidts.<br />
1934. gadā viņš dzīvoja Parka ielā 2 dz. 2 un viņa mēbeles<br />
tika pārdotas izsolē parādu dzēšanai. 1934. gada 1.<br />
septembrī viņš pārcēlās uz Vaļņu ielu 2 dz. 2. 1939. gadā<br />
repatriējās uz Vāciju (kā pēdējā dzīvesvieta norādīta Rīga,<br />
M.Nometņu iela 10 dz. 1), bet 1952. gadā ir pieminēts<br />
pēckara trimdas laikrakstā “Laiks”: “(..) “Laika” 1. oktobra<br />
numurā bija jautāts, kam tagad varētu piederēt bij. Rīgas<br />
Lielās Ģildes un Melngalvju nama dārglietas, kas bijušas<br />
Attēls 370.<br />
Torčiani konditorejas skatlogā redzamās tortes<br />
zīmējums un Karls JohansTorčiani 1928. gadā kā<br />
Saeimas deputātu kandidāts.<br />
redzamas vēsturisko zelta un sudrablietu skatē Nirnbergā,<br />
Vācijā.<br />
Pēc baltvācu žurnāla „Baltische Briefe” un citu avotu<br />
ziņām, Melngalvju nama vēsturiskās vērtības1939. g.,<br />
baltvāciešiem repatriējoties,izvestas uz Vāciju. Kara laikā<br />
tās novietotas kādās sāls raktuvēs pie Halles, kur amerikāņu<br />
apķīlātas un nogādātas uz Vīsbādeni. Pēc sarunām ar<br />
amerikāņu okupācijas pārvaldi, tās izdotas atpakaļ<br />
pēdējam Melngalvju sabiedrības kambarkungam Karlam<br />
Torchiani, kas savukārt tās 1951. g. nodevis glabāšanā<br />
Kārla Širrena biedrībai un Lineburgas pilsētai, kur atrodas<br />
šīs biedrības miteklis. Kā vēlāk ziņots, vēsturiskās, vērtības<br />
paredzēts novēlēt jaunorganizējamai Ziemelaustrumvācijas<br />
akadēmijai, resp. tās kultūras un mākslas pieminekļu<br />
institūtam.<br />
No teiktā jāsecina, ka vēsturiskās vērtības, kas aptver ap 70<br />
priekšmetu, no Latvijas kā vēsturisko baltvācu organizāciju<br />
un institūtu īpašums 1939. gada izvestas legāli un tagad<br />
novēlēts šo iestādījumu pēcnācējām organizācijām.<br />
Torchiani, kas bijis klāt 21. apr. 1951.<br />
g. minēto vērtību nodošanas aktā Kārla Širrena biedrībai<br />
(prezidents prof. Dr. Maksis Bērns) Lineburgā, piezīmējis,<br />
ka vismaz viena daļa seno dārgumu tagad atkal esot<br />
drošībā un pateicies baltvācu landmanšaftes vadībai par<br />
sekmīgi veiktajam sarunām ar amerikāņiem. (..)” No šīs<br />
publikācijas secināms, ka Karls Johans Torčiani bija Rīgas<br />
Melngalvju biedrības kambarkungs.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Vilhelms Ēriks Torčiani<br />
(Wilhelm Erich Torchiani *5.11.1884. Jelgava †pēc 1939.)<br />
1939. gadā - laikā, kad notika Vācijas pilsoņu atlaišana no<br />
Latvijas pavalstniecības, kopā ar savu sievu, arī Latvijas<br />
pilsoni Magdalēni Karlīni Augusti Hermīni Freiheitu<br />
(Magdalena Karlina Auguste Hermine Freiheit, *13.5.1895.<br />
Vācijā †pēc 1939.) dzīvoja Vācijā, Malchin Mecklb. Fr.<br />
Franzstr. 8.<br />
Kā jau norādīts iepriekš, XII paaudzes pārstāvis Heinrihs<br />
Maksimiljāns Gauderers (Heinrich Maximilian Gauderer,<br />
*11.8.1860. Jelgava †), salaulājās ar sava brāļa sievas māsu<br />
Mariju Luīzi Natāliju Volfgramu (Gaudereri) (Marie<br />
Louise Natalie Wolfgram (Gauderer), *11.6.1858. Cērkstes<br />
muiža, Smārde †13.10.1906. Jelgava).<br />
ATSAUCES:<br />
1. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 412. lpp<br />
ISBN978-9984-836-04-1<br />
2. “Jaunais Zemgalietis” Nr. 205, 1927. gada 13. septembris<br />
3. “Latvijas kareivis” Nr. 158, 1938. gada 17. jūlijs<br />
4. “Latviešu avīzes” Nr. 100, 1909. gada 16. decembris<br />
5. “Dzimtenes vēstnesis” Nr. 166, 1908. gada 21. jūlijs<br />
6. “Sadzīve” Nr. 14, 1911. gada 5. februāris<br />
7. “Dzimtenes ziņas” Nr. 1, 1919. gada 2. janvāris<br />
270 271
Change language