Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēli 763.<br />
Endijs Martinsens ar sievu Evitu un meitu Ketlīnu.<br />
XI paaudzes pārstāve Ilze Potivars (Fārenhorste)<br />
(*1.9.1906. Snēpeles “Pavāru” mājās) salaulājās ar<br />
zemnieka Kriša Fārenhorsa un Ilzes Valkovskas dēlu<br />
Indriķi Fārenhorstu (*6.12.1907. Krācene) un šajā laulībā<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
• Alfrēds Rožkalns (Fārenhorsts) (*).<br />
XII paaudzes pārstāvis Alfrēds Rožkalns (Fārenhorsts)<br />
(*) salaulājās ar savu māsīcu (mātes Ilzes Potivares brāļa<br />
Kristapa Rožkalna meitu) Annu Rožkalni (*) un šajā<br />
laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Arnis Rožkalns (*).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Arnis Rožkalns (*) salaulājās ar<br />
Ritvara Albiņa (*) un X (*) meitu Sarmīti Albiņu ().<br />
X paaudzes pārstāvis Ādams Potivars (*5.4.1872.<br />
“Laucenieku” mājās) 1897. gada 20. aprīlī Kuldīgas latviešu<br />
draudzē salaulājās ar Adama Kaipes un Marijas 19 gadus<br />
veco meitu, Krauzenes kalponi Latti Kaipi (*1878. Tirole)<br />
un abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Fricis Potivars (*13.5.1898. “Rogas” mājās †),<br />
krustvecāki saimnieks Fricis Grīns un viņa sieva<br />
Līze, zemnieks Fricis Kaipa.<br />
• Ieva Potivars (*21.1.1901. “Rogas” mājās †),<br />
krustvecāki zemnieks Fricis Šulcs un viņa sieva<br />
Ilze, zemniece Ieva Kaipa.<br />
• Ilze Potivars (*20.2.1904. Kurmāles “Menge” †),<br />
krustvecāki zemnieka sieva Ilze Šulca, zemnieks<br />
Fricis Potivars un viņa sieva Ieva.<br />
• Jānis Potivars (*26.10.1907. Kurmāles “Menge”<br />
†), dvīnis, krustvecāki puisis Jānis Robežs, atraitne<br />
Margrieta Robežs<br />
• Fricis Potivars (*26.10.1907. Kurmāles “Menge”<br />
†), dvīnis, krustvecāki Fricis Kaipe, zemnieks Jānis<br />
Krūms un viņa sieva Līze.<br />
• Ernests Potivars (*1914. Vārme †28.10.1914.)<br />
Attēli 763.<br />
Mikus Kauliņš ar ģimeni.<br />
miris 7 mēnešu vecumā no karsoņa. Miršanas<br />
ierakstā norādīts, ka tēvs Ādams ir gans “Griķos”,<br />
bet mātes vārds ir norādīts Lote.<br />
Attiecībā uz citiem Potivaru (Butterware) dzimtas<br />
atzariem Kuldīgas latviešu draudzes grāmatās ir<br />
atrastas sekojošas ziņas. Par dzimtas izcelsmes vietu<br />
varam uzskatīt tagadējo Virkas muižu (Firkshof), kas līdz<br />
ar Kuldīgas pilsētas rajonu mūsdienās savu nosaukumu<br />
ieguva, latviskojot vācu baronu Firksu dzimtas īpašuma<br />
nosaukumu – Friehof, Firchshof, (latviski- Werkes, Wirkes<br />
muiža), kas pēc būtības nozīmē Firksiem piederoša zeme<br />
un muiža. Pirmais īpašnieks Jirgens fon Firkss 1494 .gadā<br />
saņēma lēnī zemi no Livonijas Ordeņa Kuldīgas komturejas<br />
un uzcēla pirmo namu 1,5 km uz ziemeļrietumiem no<br />
tagadējā vecā Ventas tilta, upes kreisajā krastā. Virkas<br />
muižai, tautā sauktai arī Althof (Vecmuiža), piederēja 372<br />
ha zemes, divas pusmuižas - Jaunmuiža (Neuhof ) un<br />
Dzilnas, Briģa mājas un sešas zemnieku sētas. Domājams,<br />
ka Virkas muižā valdījušas trīs baronu Firksu paaudzes,<br />
taču pēc Jirgena fon Firksa mazdēla nāves, 1600. gadā šis<br />
īpašums tika iznomāts. Laikā no 1677. līdz 1698. gadam<br />
muižas namā dzīvojis prāvests Gerhards Hartmans, tad<br />
mācītājs Bernhards Johans Nereziuss. Šajā laikā muižā<br />
darbojusies draudzes skola.<br />
iespējams, ka tad ir tapušas torņveida mūra piebūves abos<br />
muižas spārnos. Muižas arhitekta vārds nav zināms un<br />
varam vienīgi minēt, vai celtnieki ir iedvesmojušies no<br />
19. gadsimtā tik aktuālās Šveices koka arhitektūras stila,<br />
vai vēlējušies radīt romantisku, kokgriezumiem rotātu<br />
namu mīļotajai līgavai. Savukārt par senākajiem Potivaru<br />
dzimtas pārstāvjiem, kuri dzīvoja un strādāja šajā muižā,<br />
mēs varam uzskatīt VII paaudzes pārstāvi Ansi Potivaru<br />
(*1775. Firskhof †22.9.1835.), kurš strādāja par vagaru,<br />
mira 60 gadu vecumā būdams precēts. Iespējams, viens<br />
no viņa pienākumiem bija sviesta gatavošanas uzraudzība<br />
vai vadība, ar ko izskaidrojams uzvārds “Butterware” jo,<br />
visticamāk, Ansis Potivars bija pirmais savā dzimtā, kurš<br />
saņēma uzvārdu. Tāpat jāņem vērā, ka 1940. gadā vairāki<br />
1705. gadā muiža nonāca Kurzemes bruņniecības un<br />
hercogistes pārvaldē, bet 1753. gadā tā kļuva par hercoga<br />
Pētera Bīrona privātmuižu. Frīdrihs Ernests Brinkenss<br />
ir Tukuma virspilskungs, sirdsapziņas tiesas prezidents<br />
un nākamais muižas īpašnieks. Ap 1803. gadu muiža<br />
kļuva par barona Didriha Johana Vernera Bēra īpašums<br />
640 641<br />
Attēli 763.<br />
No kreisās: Indulis Kauliņš, Kristiāna Kauliņa.<br />
Potivaru dzimtas pārstāvji savus vāciskos uzvārdus steidza<br />
latviskot, tādejādi ienesot dzimtā jaunus uzvārdus. Kā<br />
nākamos var minēt Anša Potivara dēlus (VIII paaudze):<br />
• Andžs Potivars (*1795. Firskshof †7.5.1863.<br />
Kuldīga).<br />
• Toms Potivars (*1796. †20.6.1847.) - dzimtas<br />
atzars Kulbaru-Milleru dzimtas virzienā.<br />
VIII paaudzes pārstāvis Andžs Potivars (*1795. Firskshof<br />
†7.5.1863. Kuldīga) miršanas ierakstā ir norādīts kā 67<br />
gadus vecs strādnieks Kuldīgā, bet viņa laulībā ar Līzi<br />
(*1804. Firkshof †1852. Firkshof ) piedzima (IX paaudze):<br />
Attēli 763.<br />
No kreisās: Roberts Kauliņš un Rūdolfs Kauliņš.
Change language