You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
piedalījies II Pasaules karā Sarkanarmijā, karā zaudējis<br />
kāju.<br />
Mulsumu raisa fakts, ka 1945. gada 1. janvārī Liepājā,<br />
Bāreņu ielā 24 ir dzīvojis kāds Jānis Laucis (*15.8.1899.<br />
Jelgava), kurš šajā brīdī bija precējies un kuram tika<br />
izsniegta jauna pase. Iespējams, te ir runa par to pašu<br />
Jāni Lauci, kurš šajā laikā bija devies bēgļu gaitās, taču<br />
tādā gadījumā viņš būtu norādījis nepareizu dzimšanas<br />
gadu. Par ļaunu šādai versijai vēsta arī fakts par dienestu<br />
sarkanajā armijā.<br />
Par XII paaudzes vecāko dēlu Pauli (Pāvelu) Lauci<br />
(*17.2.1904. †6.9.1988. Jelgavā) ir zināms, ka viņš esot<br />
dzimis kā ārlaulības bērns pirms Kazimira un Annas<br />
laulībām. Paulis Laucis strādāja maizes ceptuvē un bija<br />
precējies ar Valiju Kontrevicu, kuras radinieki dzīvoja<br />
Baldones pagasta “Drūvniekos”. 1944. gadā laikrakstā<br />
tika publicēts sludinājums, no kura secināms, ka Paulis<br />
Laucis un Valija Lauce dzīvoja Jelgavā, Dobeles ielā 50<br />
dz. 4. Šī adrese kā Lauču ģimenes mājvieta ir norādīta arī<br />
1941. gada tautas skaitīšanā, kad minēts, ka vienā dzīvoklī<br />
kopā ar Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas maiznieku<br />
Pāvilu Lauci dzīvoja viņa māte lietuviete, katole Anna<br />
Laucis un mājas saimniece Anna Žukovska (*11.4.1882.<br />
Panemūnes pagasts). No dzimtas mutvārdu nostāstiem ir<br />
saglabājusies leģenda, ka mājas saimniece esot gribējusi<br />
izprecināt Paulim Laucim savu māsu Līni Žukovsku, bet<br />
pats Pāvils ir strādājis arī Annas Žukovskas beķerejā, kas<br />
atradās šīs mājas pirmajā stāvā. Laikā starp 1941. un 1944.<br />
gadu Paulis apprecējās ar Valiju Kontrevicu un šajā laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
• Jānis Laucis (bija precējies, ir meita (XIV<br />
paaudze) Laila Laucis).<br />
• Imants Laucis.<br />
Par XIII paaudzes pārstāvi Imantu Lauci ir zināms, ka<br />
viņš bija precējies un viņa ģimenē piedzima divi dēli (XIV<br />
paaudze):<br />
• Raimonds Laucis (*3.1969.).<br />
• Jānis Laucis (*5.1971.).<br />
XIV paaudzes pārstāvis Jānis Laucis (*5.1971.)apprecējās<br />
ar Aiju Krūmiņu un viņu ģimenē piedzima (XV paaudze):<br />
• Zane Krūmiņa (Videniece).<br />
• Žaklīna Krūmiņa.<br />
• Emīls Krūmiņš.<br />
No XV paaudzes pārstāvjiem šobrīd precējusies ir tikai<br />
Zane Krūmiņa, kuras laulībā ar Videnieku piedzima<br />
meita (XVI paaudze):<br />
• Adriana Videniece.<br />
Slavenākais XII paaudzes Lauču ģimenes pārstāvjiem ir<br />
Staņislavs Laucis (*5.9.1909. Jelgava †12.4.1945.), kura<br />
tautība dažādos dokumentos ir norādīta “lietuvietis”,<br />
bet citviet – “latvietis”. I Pasaules kara laiks un došanās<br />
bēgļu gaitās uz Krieviju liedza Staņislavam Laucim<br />
iegūt labu un pilnvērtīgu izglītību – spriežot pēc<br />
viņa krimināllietā norādītās informācijas, viņam bija<br />
nepabeigta pamatizglītība (dažādās krimināllietas lapās<br />
minēts, ka pabeigtas divas vai piecas klases), kas pēc<br />
atgriešanās Latvijā tomēr netraucēja apgūt galdnieka<br />
arodu. Cik zināms, bēgļu gaitas Lauču ģimene pavadīja<br />
Maskavā. 1929. gadā mirst Staņislava tēvs Kazimirs (viņu<br />
apglabāja kapsētā, kas atradās līdzās Jelgavas stacijai un<br />
tika iznīcināta pēc 1947. gada).<br />
Gadu pēc tēva nāves – 1931. gada 11. februārī Staņislavs<br />
tika iesaukts armijā - Jelgavas – Bauskas kara apgabala<br />
Attēls 682.<br />
Attēls. Kazimira Lauča bēres Jelgavā, 1929. gada 3. martā.<br />
Attēls 681.<br />
Senākā Lauču ģimenes fotogrāfija, kurā redzama māte Anna, kurai klēpī sēž Anna, bet blakus stāv Paulis.<br />
Aiz Annas stāv Kazimirs (pa labi). Pārējie attēlā redzamie pagaidām nav identificēti. Attēls tapis 1908.<br />
gadā.<br />
Smagās artilērijas pulkā, kur kareivja pakāpē viņš pavadīja<br />
visu dienesta laiku līdz pat demobilizācijai 1932. gada 31.<br />
oktobrī.<br />
Atgriežoties Jelgavā, 1934. gadā viņš apprecējās ar Annu<br />
Otīliju Zvirgzdiņu (*3.4.1913. [*3.3.1913.] Lielvircavā<br />
†24.7.1998. Tallinn), kas līdz 1941. gada 14. jūnijam<br />
strādāja dažādās Jelgavas iestādēs kā mašīnrakstītāja. Šajā<br />
ģimenē piedzima (XIII paaudze):<br />
• Lūcija Lauce (*1.3.1935. Jelgava †27.6.1935.<br />
Jelgava).<br />
Diemžēl, viņa mira kā zīdainis nepilnu četru mēnešu<br />
vecumā, bet drīz pēc padomju okupācijas arī abi vecāki<br />
uzsāka savu Golgātas ceļu uz Sibīriju, no kuras Staņislavs<br />
neatgriezās. Citu bērnu abu laulībā vairs nebija. Jāpiezīmē,<br />
ka dzimtas mutvārdu vēsturē saglabājies nostāsts par to,<br />
ka Lūcija Lauce ir dzimusi ātrāk, nekā deviņus mēnešus<br />
pēc vecāku kāzām – tolaik šādam faktam tika pievērsta<br />
uzmanība.<br />
Līdz 1941. gada represijām Staņislavs ikdienā viņš veica<br />
galdnieka pienākumus, bet ziemas sezonā kā strādnieks<br />
strādāja Jelgavas cukurfabrikā pie griezmašīnas, bet vēlāk<br />
– par meistaru Valsts mehāniskajā darbnīcā (traktoru<br />
remonta darbnīcā) Jaunatnes ielā, kas agrāk bija zināma<br />
kā Krāmera fabrika. Tāpat Staņislavs nodarbojās ar boksu,<br />
savukārt krimināllietā norādīts, ka viņam nav kreisās<br />
rokas videjā pirksta, kas acīmredzot, zaudēts galdnieka<br />
darbā. Attiecībā par Staņislava boksēšanos ir saglabājies<br />
dzimtas mutvārdu nostāsts par to, ka reiz, lai “atgrieztos”<br />
cīņai nepieciešamajā – vieglajā svara kategorijā (kopš<br />
1933. gada – pussmagajā), Staņislavs vasaras laikā, uzvilcis<br />
708 709<br />
divus ziemas kažokus, sēdies uz divriteņa un no braucis<br />
no Jelgavas līdz Ozolniekiem un atpakaļ. Šāds skats,<br />
noteikti izraisīja apkārtējo izbrīnu, taču gaidīto efektu tas<br />
esot devis – svars ticis zaudēts. Kā liecina brīvvalsts laika<br />
preses publikācijas, uzmanību izpelnījās ne tikai Lauča<br />
dalība, bet arī viņa nepiedalīšanās kādās sacensībās, kam<br />
1931. gadā savu uzmanību pievērsa laikraksts “Latviešu<br />
balss”.<br />
Pateicoties labajai fiziskajai formai un savam patriotismam,<br />
1939. gada 4. martā viņš kļuva par aizsargu un jau tā paša<br />
gada 11. novembrī viņš tika pārskaitīts uz 2. Riteņbraucēju<br />
rotā. Tieši darbība aizsargos kļuva par formālo ieganstu<br />
Staņislava arestam un deportēšanai 1941. gadā. NKVD<br />
sastādītajos nopratināšanas protokolos, jautāts, kādēļ<br />
iestājes “fašistiskajā organizācijā”, Laucis atbildējis: “Lai<br />
tiktu pie labāka darba”, taču domājams, tā bija tikai atruna<br />
čekistu priekšā, jo krimināllietā redzamie materiāli<br />
nepārprotami liecina par Lauča nacionālpatriotisko<br />
un pret padomju varu vērsto rīcību 1940.-1941. gados,<br />
padomju okupācijas laikā. Pašu Latvijas okupācijas brīdi<br />
1940. gada jūnijā Staņislavs sagaidīja Kurzemē, kur kopš<br />
1940. gada 16.maija atradās mācībās Kurzemes artilēristu<br />
pulkā. Šīs mācības noslēdzās 1940. gada 29. jūnijā.<br />
LVVA arhīvā ir S.Lauča krimināllieta P-7255-L , kurā<br />
saglabājušies vairāku NKVD aģentu ziņojumi par S.Lauča<br />
darbību 1940.-1941. gados. No NKVD ziņotāju “Vilnis”,<br />
“Ansis” un “Jēcis” ziņojumiem, mēs varam aptuveni<br />
rekonstruēt un nojaust S.Lauča darbību 1940.-41. gados. Tā<br />
piemēram, 1940. gada 20. novembrī aģents “Vilnis” raksta,<br />
ka “(..) Š.g. 9.novembrī, strādājot Jelgavas cukurfabrikā,<br />
noklausījos, ka kāds strādnieks, uzvārdā Laucis, nicināja<br />
tagadējo valdību, teikdams, ka drīz būšot karš, tad visus
Change language