2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Ir ziņas, ka 20. gadsimta 30. gados Miķelis Dobelis ir
dzīvojis Aizvīķos, 14 ha lielajā jaunsaimniecībā “Noriņi”.
Savukārt viņa dēls, paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis
ieguva 4 klašu izglītību pilsētas (visticamāk – Liepājas)
skolā un 1916. gadā tika kristīts Aizvīķu baptistu draudzē.
Pirms izceļošanas dzīvoja Purmsātos un 1923. gada 27.
janvārī Liepājā saņēma ārzemju pasi Nr. 344. Tā paša
gada 17. martā martā ar kuģi “Espana” iebrauca Santos.
Kopā ar viņu uz Brazīliju izceļoja arī māsas Ženija Dobele,
Jūlija Magrieta Dobele (Cukurs), Paula Dobele un Helēna
Dobele. Pats Ģirts Dobelis piedalījās “Vārpas” kolonijas
apkaimes slāvu evaņģelizācijā. Ir zināms, ka laikā no
1934. gada 22. janvāra līdz 3. februārim slāvu misiones
veicināšanai viņš lasīja lekcijas Bībeles kursā par Mateja
evanģēliju. Tāpat viņš strādāja par žurnāla “Kristīgs
Draugs” redaktoru laikā no 1954. gada līdz pat savai
nāvei 1976. gadā, kā arī bija laikraksta “Družeskoe Slovo”
redaktors. 1936. gadā San Paulo konsulātā Ģirts Dobelis
saņēma jaunu ārzemju pasi, kas tika pagarināta līdz
1939. gada 14. septembrim. Ģirts Dobelis tika ordinēts
1937. gada 29. augustā Palmā, kur bija sludinātājs no 40
gadu vidus, kādu laiku pildot šos pienākumus arī Vārpas
draudzē. Kopš 1935. gada bija slāvu baptistu apvienības
loceklis, ieņemdams tur priekšsēža vietnieka, sekretāra
u.c. amatus. Dzīves laikā Ģirts Dobelis nebija precējies,
ziņu par pēcnācējiem nav, ticis apglabāts savā nāves
dienā – 1976. gada 5. septembra vakarā Vārpas kapsētā,
piedaloties lielam pavadītāju pulkam.
Margrieta Dobele sākumā neesot gribējusi izceļot, taču
devās līdzi brālim – šo izvēli esot ietekmējusi viņa smāte,
kas pati salika nepieciešamākas mantas ceļasomā un
aizveda viņu līdz Možeiķu stacijai. Palmas kopsaimniecībā
viņa strādāja maizes ceptuvē un mazajā virtuvē, bet 1928.
gada 22. decembrī apprecējās ar Jāni Cukuru. 1944. gada
augustā ar vīru un citiem Palmas baptistiem pārcēlās uz
Gaibas ezera apkaimi Brazīlijas – Bolīvijas pierobežā.
Mūža pēdējos trīs gadus vairāk pavadīja istabā, lai gan vēl
cēlās un staigāja. Pēdējās dienas pirms nāves gan vairs nav
cēlusies no gultas un mirusi 17. martā pl. 12., bet apglabāta
jau nākošajā dienā. Zināms, ka viņai bija slima kāja, kas
apgrūtinājusi viņas darbu virtuvē, taču neskatoties uz to
viņa čakli strādāja.
Savukārt Ģirta Dobeļa māsa Jūlija Magrieta Dobele
(Cukurs) (*9.7.1899. Aizvīķi †17.3.1972. Rinkona) savas
darba gaitas uzsāka jau agrā bērnībā, palīdzot vecākiem
viņu saimniecībā. Dzīves laikā bijusi čakla, nopietna –
paklausīga meita un mātes “enģelis”. 1916. gadā tika kristīta
Jūtkaišu baptistu draudzes dievnamā. 1923. gadā kopā ar
brāli Ģirtu no Mažeiķu stacijas izceļoja uz Brazīliju. Viņas
vecāki un viena no māsām palika Latvijā, arī pati Jūlija
Attēls 396.
“Šilderu” māju drupas Aizvīķos 2018. gadā. Saimniecība atradās aptuveni 2 km attālumā no tagadējās
robežas ar Lietuvu, ceļa galā aiz baptistu draudzes nama.
Attēls 396.
Brazīlijas Latviešu Baptistu draudžu apvienības (BLBDA) vadība kongresa laikā 1964.gadā. No kreisās
sēž 1.Kārlis Rūdolfs Andermanis; 2.Osvalds Ronis, 3.Vispasaules Baptistu Savienības (VBS) prezidents
J.Sorens, 4.Andrejs Arājs, 5.Kārlis Štrobergs, 6.Andrejs Ceruks. 2.rindā stāv no kreisās: 1.Jānis Brediks,
2.Hugo Alnis, 3.Žanis Sproģis, 4.Alberts Eihmanis, 5.Augusts Lakševics, 6.Ģirts Dobelis, 7.Verners
V.Krīgers. Fonā Latvijas un Brazīlijas karogi.
802 803