Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
notikumiem, kas iet pār Latviju viņas nacionalā dzīvē.<br />
Tādēļ ari Nacionalās Padomes nodibināšanai tie, ar<br />
nelieliem izņēmumiem, pagājuši gaŗām bez sevišķas<br />
uzmanības. Tā kā Pēterpilī ir apm. 10 Nacionalās Padomes<br />
locekļi, tad gribam rīkot lielākus priekšlasījumu vakarus,<br />
apskatīt jautājumus par Latvijas valsts ideju un viņas<br />
realizēšanu, Latviju un Latvijas satversmes sapulci u.t.t.<br />
Esmu jau runājis ar Goldmani, Kreicberģi, u.c. Kā lektori<br />
paredzēti prof. Rancans, Kreicberģis, Zālīts, Seskis, es un citi<br />
pēterpilieši. Palūdz Akurateri, lai viņš bez kavēšanās man<br />
atsūta savas piezīmes pie protokola, kuŗas gribētu izlietot,<br />
nobeidzot 1.sesijas sēžu protokolu. Tāpat neizgaisiniet,<br />
lūdzami, Dr. Zālīša referatu, kuŗu no manim paņēma<br />
Vītoliņš.”<br />
Savās atmiņās, kas izdotas grāmatā “Latvijas valsts<br />
izcelšanās” Ā.Dobeli ir pieminējis arī Jānis Seskis, kurš<br />
raksta: “1917. gada 17. novembrī Valkā nodibinājās<br />
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kuras Ārlietu nodaļā<br />
tagad automātiski pārgāja arī Latviešu Informācijas birojs<br />
Pēterpilī. Par Ārlietu nodaļas priekšsēdētāju ievēlēja J.<br />
Goldmani, par locekļiem prof. Rancānu, O. Nonācu, A.<br />
Bergu un A. Dobeli, par sekretāriem A. Dobeli un mani.<br />
Ārlietu nodaļai bija tiesības kooptēt vēl dažus locekļus.<br />
Ārlietu nodaļas locekļu izvēle jāatzīst par izdevīgu vismaz<br />
tanī ziņa, ka tas bija personas, no kurām neviena nebija<br />
uz sabiedroto valstu “melnās listes”. Šo principu klusībā<br />
ievēroja stingri arī vēlāk jauno biedru kooptēšanā. Tas bija<br />
pirmais noteikums, lai iegūtu ārvalstu, sevišķi Antantes<br />
pārstāvju, uzticību.<br />
Kā darbabiedru tagad dabūju A . Dobe1i. Tas bija jauns,<br />
nesavtīgs ideālists, kas darbā par Latvijas neatkarību ielika<br />
savu sirdi un dvēseli. Pēc izglītības viņš bija jurists, pēc<br />
dabas liriķis un ne bez panākumiem darbojās arī dzejas<br />
laukā. Tanīs laikos latvie¬šiem bija daudz krietnu juristu,<br />
kas gan bija labi tautieši, bet kam ar latviešu literāro<br />
valodu un sevišķi rakstību gāja tā pavāji. Par Dobeli tad<br />
nu daži darbabiedri mēdza pazoboties, ka viņš laikam<br />
būšot “latviešu juristu biedrības” nākamais sekretārs, jo, kā<br />
zobgaļi apgalvoja, latviešu juristu biedrībai sekretārs būšot<br />
jasameklē ar sludinājumiem laikrakstos... - Ar Nacionālās<br />
padomes Ārlietu nodaļas nodibināšanu Informācijas biroja<br />
darbība dabūja morālu un juridisku pamatu - runāt latviešu<br />
tautas vārdā. - Ārlietu nodaļas darbības programma<br />
bija loti plaša: jāinformē Antantes valstu pārstāvji par<br />
latviešu tautas kultūru, saimniecisko stāvokli, politiskajiem<br />
mērķiem; jāatspēko un jāreaģē uz tiem latviešu tautas<br />
politiskās gribas sakropļojumiem un viltojumiem, ko laida<br />
klajā latviešu lielinieki un vācu okupācijas vara; jāmformē<br />
Antantes valstu pārstāvji un ārzemju prese par latviešu<br />
tautas stāvokli zem okupācijas varas, kā arī par to latviešu<br />
stāvokli, kas smaka zem lielinieku sloga; jānoskaidro<br />
ārvalstu pārstāvjiem lieliniecisko latviešu strēlnieku<br />
stāvoklis pret latviešu tautu un krievu lieliniekiem; jāizdod<br />
propagandas brošūras un ziņojumi par Latviju; jāsagatavo<br />
Sabiedroto doma Latvijas valsts neatkarības atzīšanai;<br />
jāglābj un jākopo latviešu tautas dzīvie spēki eventuālai<br />
vēlākai cīņai par Latvijas brīvību; jāuztur dzīvi sakari ar<br />
Nacionālās Pagaidu padomes prezidiju utt.<br />
Ārlietu nodaļas, kā Latviešu Nacionālās padomes orgāna,<br />
vispirmais pienākums bija pārtulkot Nacionālās padomes<br />
izstrādātās un pieņemtās deklarācijas, uzsaukumus un<br />
protestus franču valodā, piegādāt ārvalstu pārstāvjiem un<br />
ārvalstu presei.<br />
Tagad Informācijas biroja personāls palielinājās. Nu jau<br />
bija iespējama darba sadalīšana. A. Dobelim uzdeva<br />
nodibināt sakarus ar krievu sabiedrību un presi un informēt<br />
to par Latvijas centieniem. Man bija jāievada un jāuztur<br />
sakari ar ārvalstu Pārstāvjiem un jāpiegādā propagandas<br />
materiāli ārzemju presei.<br />
Vēlāk birojs pieņēma savā dienestā ari Dr. O. Grosvaldu,<br />
tagadējo sūtni Parīzē, J. Līgotni—Rozi un vēl dažus citus<br />
darbiniekus.”<br />
Voldemārs Dobelis Ģirta dēls (*10.5.1900. Liepāja<br />
†3.10.1919. Jadvigova Latgalē)<br />
Kareivis 3. atsevišķā (studentu) bataljonā.<br />
Dzimis 1900. gada 10. maijā Liepājā.<br />
Kritis 1919. gada 3. oktobrī pie Jadvigovas Latgalē.<br />
Apbalvots par 1919. gada 18. maija cīņu pie Kauguriem.<br />
Paaugstināts par dižkareivi.<br />
3. atsevišķās (Studentu) rotas kareivis.<br />
Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1920. gadā.<br />
Dzimis 1900. gada 10. maijā Liepājā. Izglītojies Liepājas<br />
tirdzniecības skolā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi<br />
1919. gada 5. februārī, piedalījies daudzās kaujās pret<br />
lieliniekiem.<br />
1919. gada 18. maijā pie Kauguriem ienaidnieka<br />
uzbrukuma laikā Voldemārs Dobelis pēc savas iniciatīvas<br />
uzņēmās nodaļas vadību un ar patšauteni atsita visus<br />
uzbrukumus, tā glābdams rotu no ielenkšanas, kas deva<br />
iespēju izsist ienaidnieku no tā ieņemtajiem ierakumiem.<br />
Par nopelniem kaujās paaugstināts dižkareivja pakāpē.<br />
Kritis kaujā Latgalē pie Jadvigovas 1919. gada 3. oktobrī.<br />
Andrejs Inge<br />
Seržants 10. Aizputes kājnieku pulkā.<br />
Dzimis 1887. gada 1. decembrī Liepājā.<br />
Nošauts 1941. gada 28. jūnijā.<br />
Apbalvots par cīņām 1919. gada 14. novembrī pie Liepājas<br />
Ziemeļu un Redana fortiem.<br />
Paaugstināts par virsseržantu.<br />
10. Aizputes kājnieku pulka seržants.<br />
Ordenis piešķirts 1924. gadā.<br />
Dzimis 1887. gada 1. decembrī Liepājā. Pamatskolas<br />
izglītība. Jūrnieks.<br />
Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, piedalījies kaujās,<br />
apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1917. gadā kritis vācu<br />
gūstā.<br />
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. oktobrī,<br />
piedalījies Liepājas aizstāvēšanā, kā arī citās 10. Aizputes<br />
kājnieku pulka kaujās.<br />
1919. gada 14. novembrī Liepājā pie Ziemeļu un Redāna<br />
fortiem Andrejs Inge ar savu vadu devās pretuzbrukumā<br />
un apturēja ienaidnieka pārspēka triecienu, tā dodams<br />
iespēju citām mūsu daļām sakārtoties kaujai. Turpmākā<br />
uzbrukumā sagūstīja bermontiešu virsnieku, vairākus<br />
kareivjus, ieguva smago, 2 vieglos ložmetējus u.c. trofejas.<br />
Dienestu turpinājis līdz 1934. gadam, virsseržants<br />
mīnmetēju rotā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Liepājā,<br />
kalpotājs Liepājas pasta kantorī.<br />
Nošauts 1941. gada 28. jūnijā.<br />
Fricis Urstiņš<br />
K aprālis 12. Bauskas kājnieku pulkā.<br />
Dzimis 1888. gada 15. aprīlī Liepājā.<br />
Miris 1922. gada 2. jūnijā Liepājā.<br />
Apbedīts Liepājā, Ziemeļu kapsētā.<br />
Apbalvots par sakaru atjaunošanu 1920. gada 28. maijā<br />
pie Bašku-Amjeļinas ciemiem Latgalē.<br />
12. Bauskas kājnieku pulka kaprālis.<br />
Ordenis piešķirts 1920. gadā.<br />
Dzimis 1888. gada 15. aprīlī Liepājā. Zemkopis Dzērves<br />
pagastā. 1. pasaules karam sākoties, aizbraucis uz Maskavu.<br />
Krievu armijā mobilizēts 1915. gadā, 1916. gadā pārnācis<br />
uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, kura rindās<br />
piedalījies strēlnieku cīņās, par Ziemassvētku kaujām<br />
saņēmis Jura krustu.<br />
Latvijas armijā iesaukts 1920. gada 1. janvārī, piedalījies<br />
pēdējās Latgales atbrīvošanas operācijās.<br />
934 935<br />
Kad 1920. gada 28. maijā Latgalē ienaidnieks uzbruka<br />
Bašku un Ameļinas sādžām un artilērijas apšaudes laikā<br />
tika pārtraukti telefona sakari ar bataljona štābu, Fricis<br />
Urstiņš zem spēcīgas ienaidnieka uguns atjaunoja telefona<br />
tīklu, tā dodams iespēju laikus nosūtīt uz frontes līniju<br />
rezerves un noturēt pozīcijas.<br />
Atvaļināts 1921. gada septembrī. Jaunsaimnieks Dzērves<br />
pagasta Vecajā ceplī. Miris ar tuberkulozi 1922. gada 2.<br />
jūnijā Liepājas kara slimnīcā. Apbedīts Liepājā, Ziemeļu<br />
kapos.<br />
Andrejs Vecvagars<br />
K areivis 7. Siguldas kājnieku pulkā.<br />
Dzimis 1896. gada 12. februārī Grobiņas pagastā.<br />
Miris 1961. gada 18. aprīlī.<br />
Apbalvots par darbību 1919. gada 5. novembrī pie Liepājas<br />
Krusta stacijas.<br />
7. Siguldas kājnieku pulka kareivis.<br />
Ordenis piešķirts 1920. gadā.<br />
Dzimis 1896. gada 12. februārī Grobiņas pagastā.<br />
Strādnieks.<br />
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūnijā<br />
Zemessargu rotā, pēc tam 7. Siguldas kājnieku pulkā,<br />
piedalījies Liepājas aizstāvēšanā, kā arī tālākajās pulka<br />
cīņās.<br />
1919. gada 5. novembrī pie Liepājas Krusta stacijas Andrejs<br />
Vecvagars neskatoties uz ienaidnieka ložmetēju uguni,<br />
brīvprātīgi iznesa no kaujaslauka kritušā bruņuvilciena<br />
komandiera leitnanta Alfrēda Klestrova līķi.<br />
Atvaļināts 1921. gada 1. maijā. Vairākus gadus dienējis<br />
Liepājas apriņķa policijā un robežsardzē, pēc tam strādājis<br />
kuģniecības kantorī, dzīvojis Liepājā. Pēc 2. pasaules kara<br />
dzīvojis Vērgales pagasta Rīdziņās. strādājis kolhozā<br />
“Ļeņina ceļš”. Miris 1961. gada 18. aprīlī<br />
p apildus:<br />
Jēkabs Dobelis un Ieva:<br />
• Katrīne Dobele (Ķibure) (*3.5.1870.<br />
[*20.4.1870.] Bārtas pagasts †12.12.1943. Bārtas<br />
pagasta “Priedieni”), nāves brīdī bija saimniece,<br />
atraitne. Kā krustvecāki norādīti saimniece Birzes<br />
Maiga, saimnieks Birzes Klāvs, kalps Dobeļu Klāvs.<br />
1941. gadā Jelgavā, Plūdoņa ielā 20 dz.1 dzīvoja Milda<br />
Dobele (*26.12.1898. Majoros †pēc 1941.) un viņas<br />
meita Marta Dobelis (*16.2.1925. Bārtes pagasts). Abas<br />
uz Jelgavu pārcēlās 1940. gada 1. novembrī un līdz tam<br />
dzīvoja Rīgā, Dzirnavu ielā 31 dz 49, kur bija apmetušās<br />
1939. gada 22. septembrī.<br />
Bernātu ielā 37 dz 3 1941. gadā dzīvoja<br />
Jēkabs Dobelis (*23.2.1870.)
Change language