2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

JURIS MILLERS
XIV paaudzes pārstāvis, Dr.philol. Juris Millers
(*19.6.1978. Rīga) vairāk nekā piecus savas dzīves
gadus ir veltījis iepriekš veikto Melleru dzimtas vēstures
pētījumu analīzei, pārbaudei un papildināšanai, pasaulē
izkliedēto Melleru un ar to saistīto dzimtas pēcteču
uzmeklēšanai un šī dzimtas vēstures pētījuma izdevuma
sarakstīšanai un publicēšanai.
Juris ir dzimis Rīgā, kur jau piecu gadu vecumā pievērsās
žurnālistikai – sākot piedalīties Latvijas radio bērnu
raidījumā “Kāpēcīši” (1983.), kam sekoja vairāki Latvijas
Radio raidījumi – “Oktobrēnu dienasgrāmata”, “Zvaigznīšu
brīdis”, “Dzirkstele”, u.c. Darbs Latvijas radio ēterā bija
jāpārtrauc pēc tam, kad raidījumā “Zvaigznīšu brīdis”
1989. gadā tika atskaņota Jura ierakstītā intervija ar
toreizējo Rīgas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju
Alfrēdu Rubiku. Žurnālista gaitas Juris turpināja laikrakstā
“Pionieris” un Latvijas TV raidījumā “Pēkšņi…”, kas bija
Attēls 602.
1988. gada 7. oktobris Mežaparkā,
intervējot LKP CK 1. sekretāru Jāni Vagri.
viens no populārākajiem pusaudžu auditorijai domātajiem
TV raidījumiem 1989.-1992. gados Latvijā. Būdams jaunais
korespondents, Juris intervēja nozīmīgākās sava laika
personības un pat gatavojās 1989. gada decembrī doties
uz Maskavu, lai intervētu toreizējo PSRS līderi - PSKP CK
ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu, taču šis brauciens
nenotika. Viena no atpazīstamākajām fotogrāfijām, kurā
fiksētas Jura Millera agrīnās gaitas žurnālistikā, ir 1988.
gada 7. oktobrī Mežaparka estrādē tapusī fotogrāfija,
kurā iemūžināta Jura Millera intervija ar toreizējo LKP
CK pirmo sekretāru Jāni Vagri. Kā žurnālists un ētera
personība Juris septiņus gadus strādāja “Radio SWH”
(2005.-2012.), kur veidoja raidījumus “Kinokoncerts”,
“Advokātu šovs”, “Ziedu klēpis”, kā arī vadīja brīvdienu rīta
radio šovus “Saulainās svētdienas sarunas”.
2000. gadā Juris sāka darbu kā žurnālists žurnālā “Privātā
dzīve”, bet 2005. gada janvārī kļuva vispirms par laikraksta,
bet vēlāk – žurnāla “Vakara ziņas” redaktoru. Par šī
žurnāla izveidi viņš saņēma balvu par labāko debiju preses
tirgū 2005. gadā, bet pēc aiziešanas no dzeltenās preses,
2007. gadā izdeva grāmatu “Paparaci dienasgrāmata”,
kurā bija apkopotas skandalozākās publikācijas, ko Juris
bija veidojis laikā no 2000. līdz 2007. gadam un kas kļuva
par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā 2007. gadā.
1988. gada rudenī, pēc Latvijas Tautas frontes
nodibināšanas, Juris aktīvi iesaistījās tās darbībā, kļūstot
par pirmo avīžzēnu, kurš laikrakstu “Atmoda” sāka tirgot
ārpus kioskiem – viņa pārinieki visbiežāk bija klasesbiedrs
Renārs Ritums vai vēlākais politiķis Edgars Jaunups. 1991.
gada Barikāžu laikā Juris darbojās kā kurjers, nogādājot
dažādus dokumentus starp LTF mītni Vecpilsētas ielā
13/15 un Augstākās padomes ēku. Par šo pilsonisko
aktivitāti 2006. gadā viņš tika apbalvots ar Barikāžu
Piemiņas zīmi.
1991. gada augustā Juris debitēja kā producents, paša
spēkiem noorganizējot pirmo TV šovu “Mis Peksne”,
kas bija iecerēts kā parodija par tolaik populārajiem
skaistumkonkursiem, bet nākamajos gados kļuva par
Attēls 601.
Juris Millers 2013. gadā.
starptautiski zināmu un populāru TV konkursu “Mini
Miss”, kas tika rīkots līdz 2004. gadam.
Laikā no 1985. līdz 1993. gadam Juris darbojās Rīgas
Attēls 605.
Izrāde “Vārnu ielas republika” Jaunatnes teātrī 1990. gadā. No kreisās: Juris Millers,
Arnis Ļaudanskis, Jānis Kalnups, Ainārs Ančevskis, Dīvs Reiznieks.
Attēls 603.
1989. gada oktobis, LTF II Kongress – pirmo reizi
laikraksts “Atmoda” tiek tirgots ārpus kioskiem. Tālumā
– Edgars Jaunups.
476 477