Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 376.<br />
Rundāles pils īpašnieks grāfs Pēteris Šuvalovs.<br />
Šajā laikā grāfs Pēteris Šuvalovs (*1827. †1889.) kļuva<br />
par Baltijas ģenerālgubernatoru (1864.-1866.), bet vēlāk<br />
- Trešās nodaļas policijas šefu (1866.-1874.) un Krievijas<br />
sūtni Anglijā (1874.-1879.). 315 Tomēr nav izslēgts, ka<br />
Melleru ģimene Vecplatones (mūsdienās - Platone) muižu<br />
apdzīvoja arī ilgāk.<br />
Jāatzīmē, ka jautājums par Vecplatones kroņa muižu un tās<br />
faktisko atrašanās vietu, ilgu laiku raisīja virkni jautājumu,<br />
jo daudzo Platones nosaukumu (Lieplatone, Jaunplatone,<br />
Mazplatone, Vecplatone, Platone) dēļ tie dažkārt tika<br />
savstarpēji jaukti. Tā piemēram, Jūliusa Dēringa atmiņās<br />
ir par Vecplatones muižu ir atrodama tikai viena norāde,<br />
kas attiecināma uz 1853. gadu: “(..) Ar savu saimnieku [te<br />
domāts Karls fon Frīde], kurš agrāk bija ieņēmis Jelgavas<br />
policijas priekšnieka amatu un dzīvoja zem mums, mēs<br />
tikāmies maz. Viņš bija vīrs jau gados, sirmiem matiem un<br />
tādām pašām ūsām, garš un vājš. Viņa otrā sieva, dzimusi<br />
Attēls 375.<br />
Heiligenbeilas (mūsdienās – Mamonovo) pilsētas<br />
panorāma 17. gadsimtā.<br />
Zīversa no Vidzemes, vēl ir dzīva, tāpat arī lielākā daļa viņa<br />
bērnu no abām laulībām. Viņam pieder Podžūnu muiža<br />
Lietuvā un vēl pirms neilga laika viņš nomāja Platones<br />
kroņa muižu, ko pēc viņa pārņēma Dūres muižas īpašnieks<br />
fon Hārena kungs [domāts Jūliuss Karls Vilhelms fon<br />
Hārens] (..).” 316 Mulsinošākais ir fakts, ka pie “Platones<br />
kroņa muižas” ir dota zemsvītras paskaidrojošā norāde,<br />
ka tā ir Vecplatone. Savukārt pārējā grāmatas tekstā<br />
Platone un un Lielplatone tiek uzskatītas par vienu un to<br />
pašu muižu, kas tolaik piederēja fon Hānu ģimenei, kas<br />
to arī apdzīvoja. Mutvārdu sarunā šīs grāmatas sastādītāja<br />
Valda Kvaskova izteica pieņēmumu, ka Platones muižu<br />
jautājumā, veicot grāmatas sastādīšanu, iespējams, ir<br />
ieviesusies kļūda.<br />
Veicot lauka ekspedīcijas pētījumus 2017. gada augustā<br />
Platonē un aptaujājot vietējos iedzīvotājus un pašvaldības<br />
pārstāvjus, sākotnēji tika izvizrzītas divas versijas par<br />
iespējamo muižas ēku. Tagadējās Platones teritorijā atradās<br />
divas ēkas, kuras, iespējams, bija Vecplatones kroņa muiža.<br />
Viena no ēkām (sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nojaukta 2013.<br />
gadā) ilgu laiku bija Vecplatones (Platones) astoņgadīgā<br />
skola. Ēkas izskats un būvapjoms atbilst tradicionālas<br />
muižas ēkas būvapjomam. Ēkas rekonstrucijai 1939.<br />
gadā tika piešķirti 11000 latu. 317 Vienlaikus par šo ēku<br />
ir ziņas, ka tajā pirms skolas atradās nabagu patversme,<br />
taču neviens dokuments, kas pierādītu ēkas celtniecību<br />
vai pielāgošanu šīm vajadzībām, pagaidām nav atrasts.<br />
Šis fakts ir tikai norādīts 20. gadsimta 20.-<strong>30</strong>. gadu presē:<br />
“Skolas vienā gala senāk mitinājušies pagasta nespējnieki.<br />
Tagad tas stāv tukšs. Nākamā gadā tur paredzēts ierīkot<br />
skolēnu vingrošanas zāli.” 318 Ja 1939. gadā nespējnieki šajā<br />
ēkā vairs nedzīvoja, tad 1927. gadā situācija bija citādāka:<br />
“(..) Vecplatones pag. 7 nespējnieki ievietoti 4 istabās,<br />
pagasta 2-klasīgās pamatskolas ēkas vienā gala. Telpas<br />
gaišas, grīdas labas. (..)” 319<br />
Par otru iespējamo Vecplatones kroņa muižas ēku vietējie<br />
iedzīvotāji norādīja celtni, kas gājusi bojā ugunsgrēkā 20.<br />
gs. 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā. Tā bija koka ēka<br />
uz akmens pamatiem, kurā tās pastāvēšanas pēdējā laikā<br />
atradās pienotava, pasts, kā arī vairāki dzīvokļi. Iedzīvotāju<br />
skatījumā šīs ēkas iespējamo saikni ar Vecplatones kroņa<br />
muižu apliecināja vēl mūsdienās saglabājušies muižas<br />
parkam raksturīgie elementi – dīķis (kādreiz tas bijis ar<br />
salu), dižozols un sens ābeļdārzs. Arī šī ēka atradās Platones<br />
upes krastā (mūsdienās krasta līnija mainīta, izveidojot<br />
ūdenskrātuvi). Pastāv mutvārdu nostāsts, ka šī ēka ir celta<br />
muižas ļaužu vajadzībām, tai blakus ir bijusi arī liela kūts,<br />
tādēļ nav izslēgts, ka šī bija muižas saimniecības, nevis<br />
dzīvojamā ēkā. Abu ēku ģeogrāfiskais izvietojums ļauj<br />
izteikt pieņēmumu, ka abas ēkas ietilpa muižas kompleksā<br />
Attēli 377.<br />
Senākā zināmā Vecplatones (Alt Platon) muižas ēkas<br />
fotogrāfija, pirms pārbūves (ap 1920. gadu).<br />
Attēli 377. un 377.<br />
Kādreizējās Vecplatones (Alt Platon) muižas ēka ap1935. gadu un tās pēdējā fotogrāfija pirms nojaukšanas 2013.<br />
gadā.<br />
un veidoja vienotu ansambli, ar ko izskaidrojami vietējo<br />
iedzīvotāju izteiktās it kā pretrunīgās versijas.<br />
Ekspedīcijas laikā tika apsekoti arī Platonei vistuvākie<br />
– Poķos esošo Strupdeguņu kapi, kuros tika konstatēta<br />
virkne senu apbedījumu, no kuriem daudzi nav<br />
identificējami, taču ar Melleru dzimtu saistīti apbedījumi<br />
netika atrasti, ļaujot izteikt pieņēmumu, ka dzimtas kapi<br />
bija Jelgavā. 320 Presē ir atrasta norāde, ka 1925. gada 9.<br />
decembrī ir izdots rīkojums par Vecplatones dzelzceļa<br />
stacijas pārdēvēšanu, taču nav norādīts tās jaunais<br />
nosaukums, 321 taču visticamāk, tā tika pārdēvēta par<br />
Platoni, jo šāds nosaukums ir atrodams vēlāko gadu presē.<br />
Arī pati Vecplatone savulaik tika pārdēvēta par Platoni.<br />
Starp citu, Vecplatones pagastā ir dzimis leģendām<br />
apvītais noziedznieks Ansis Kaupēns (*1892. †6.5.1927.).<br />
Salīdzinot iegūtās lauka ekspedīcijas ziņas ar citiem<br />
avotiem jāsecina, ka ticamākā Vecplatones kroņa<br />
muižas ēka ir bijusi tieši vecā skolas celtne, uz ko norāda<br />
publikācijas presē: “(..) Līdz 1926. gadam Platones<br />
pagastam nav bijis pat savas skolas. Pēc arhīva materiāliem<br />
zināms, ka 1925.-1926. gadā Vecplatones muižas dzīvojamā<br />
ēka pārbūvēta, piemērojot to skolas vajadzībām. Darbību<br />
Vecplatones 1. pakāpes pamatskola uzsākusi 1926. gada<br />
1. oktobrī. Ēka iesvētīta 17. oktobrī. (..) 1962. gada vasarā<br />
vecajai skolai uzcēla otro stāvu.” 322<br />
Par Vecplatones kroņa muižu ir atrodamas nelielas<br />
publikācijas, kā piemēram, 6. Rīgas kājnieku pulka<br />
instruktora, virsnieka vietnieka Lazdiņa atmiņas par<br />
1919. gada 22. novembra notikumiem Vecplatonē. “(..)<br />
Pēc Jelgavas ieņemšanas mūsu bataljons saņēma uzdevumu<br />
sekot ienaidniekam un sasniegt Vecplatones-Kroņvircavas<br />
rajonu. Priekšā mums nekādu spēku nebija, tāpēc bataljona<br />
komandieris stāvokļa noskaidrošanai izsūtīja izlūku<br />
patruļu. Par patruļas priekšnieku nozīmēja mani. Mans<br />
uzdevums bija ar patruļu virzīties gar šoseju uz Vecplatones<br />
muižu un noskaidrot, vai tur atrodas ienaidnieks. Patruļas<br />
sastāvā bija astoņi kareivji, kuri paši labprātīgi vēlējās<br />
piedalīties izlūku gājienā. Vispār toreiz izlūku gājienos<br />
piedalījās tikai tie, kas paši labprātīgi pieteicās. Un tādu<br />
bija vienmēr vairāk nekā vajadzēja. Sākām virzīties pa<br />
norādīto ceļu uz priekšu. Viss gāja labi, jo šoseja stiepās<br />
caur mežu un ienaidnieku mēs nesastapām. Bet tad mežs<br />
izbeidzās un priekšā mums atradās līdzens lauks. Varējām<br />
jau saskatīt Vecplatones muižas ēkas. (..) Kad patruļnieks<br />
taisījās pāriet šoseju, pēkšņi no Vecplatones muižas dārza<br />
uz mums atklāja automātisko ieroču un šauteņu uguni.<br />
(..) Līdz ar mūsu uguns atklāšanu ienaidnieks bija kļuvis<br />
nervozs. Muižā bija redzama dzīva kustība un dzirdamas<br />
pavēles. Pie Platones stacijas stāvēja vilciens un tajā kaut<br />
ko steidzīgi iekravāja. (..) Ievēroju, ka ienaidnieks atstāj<br />
Vecplatones muižu un dodas Platones stacijas virzienā. Šis<br />
Attēli 377.<br />
Kādreizējās Vecplatones (Alt Platon) muižas ēkas pārbūves projekts, pielāgojot to skolas vajadzībām (1924. gads).<br />
274 275
Change language