You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Melleru dzimtas saknes Kurzemē ir meklējamas<br />
vien sākot ar VIII paaudzi, bet šī zara aizsācējs ir<br />
Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin Moeller,<br />
*10.11.1763. Konigsberg †24.5.1834. Adzes muiža) ir dzimis<br />
kā trešais vai ceturtais bērns Karla Reinholda Mellera<br />
(Carl Reinhold Moeller, *1731. †1775., VII paaudze) un<br />
Johannas Sofijas Šoreres (Johanna Sophia Schorer, *1735.<br />
†1811.) ģimenē - Martinam Benjaminam Melleram bija<br />
dvīņubrālis Kristians Frīdrihs Mellers. Savukārt Martina<br />
Benjamina tēvs Karls Reinholds ir Melleru dzimtas<br />
Kneifhofas zara pārstāvis.<br />
Par Martina Benjamina tēvu ir zināms tas, ka viņš bija<br />
veikalnieks un tirgotājs, bet kopš 1759. gada 20. augusta<br />
viņš ieņēma Kēnigsbergas Altštadtes pilsētas birģera amatu<br />
un dzīvoja Polnischen Gasse ielā, bet mira no dedzinoša<br />
drudža. Savukārt Martina Benjamina māte Johanna bija<br />
gleznotāja Leonharda Šorera (Leonhard Schorer, *1715.<br />
†1777.) meita. Interesanti, ka L.Šorers ap 1744. gadu no<br />
Kēnigsbergas parcēlās uz Mītavu (Jelgavu), kur kļuva par<br />
hercoga galma gleznotāju, nostrādājot šajā amatā līdz pat<br />
savai nāvei 1777. gadā (viņa darbi ir eksponēti vairākos<br />
Latvijas muzejos, t.sk. Rundāles pilī).<br />
Martinam Melleram bija 8 brāļi un māsas, tostarp<br />
– dvīņubrālis Kristians Frīdrihs (Christian Friedrich<br />
Attēls 1.<br />
Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin Moeller),<br />
ap 1832. gadu. Gleznas autors – J.L. Eginks, gleznas<br />
oriģināls bija Valtera Augusta Mellera ģimenes īpašumā,<br />
tas gājis bojā II Pasaules kara laikā.<br />
MARTINS BENJAMINS MELLERS<br />
(MOELLER-BRIHWIN)<br />
dēla kristībām – tēva dzīvesvieta te minēta Pievīkas muiža.<br />
Atsevišķi pētnieki ir norādījuši, ka M.B.Mellers par<br />
ķirurgu Pievīkas muižā ir strādājis laikā no 1786. līdz<br />
1791. gadam, kā nākamo dzīvesvietu norādot Dinsdurbes<br />
muižu 1798. gadā. 159<br />
Lavīze Brīviņa ir Lovisa Brihwin (Brewern) (ap *1750.<br />
†1798.), kas strādāja par saimniecības vadītāju Polijas valsts<br />
brīvkunga Frīdriha Dītriha fon Knigges (Friedrich Dietrich<br />
von Knigge, *1748. †1803.) tēvam Heiriham Kristofam fon<br />
Kniggem (Heinrich Kristoph von Knigge, *1722. †1792.)<br />
piederošajā Pievikas (Pewicken, Powicken) muižā. Pats<br />
Frīdrihs fon Knigge dzīvoja netālajā Priežu (Bredenhof,<br />
Predenhof) muižā. Acīmredzot, viesojoties pie sava tēva<br />
1784. gada pavasarī starp tobrīd joprojām neprecēto, 36<br />
gadus veco brīvkungu un viņa tēva saimniecības vadītāju,<br />
kurai tobrīd bija 34 gadi (?), uzplaiksnīja kaisle, kuras<br />
rezultātā Lavīze 1784. gada 20. novembrī laida pasaulē<br />
dēlu, kura tēvs bija brīvkungs Frīdrihs Dītrihs fon Knigge,<br />
kurš tobrīd nebija precējies. Mīlas dēka ar “zemākas<br />
kārtas” pārstāvi nevainagojās ar laulībām starp fon Kniggi<br />
un Brīviņu. Jāpiebilst, ka Brīviņa bija kurzemniece,<br />
atsevišķos avotos pat norādīta kā dzimtzemniece 160 , nevis<br />
vāciete, kas ļauj daļēji dēvēt viņas dēlu Johanu Lēberehtu<br />
Eginku arī par latviešu gleznotāju.<br />
Atbilstoši laikmeta tradīcijām, brīvkungs oficiāli neatzina<br />
savu ārlaulības dēlu, tādēļ arī Lēberehts pieņēma<br />
pseidonīmu un savu uzvārdu rakstīja nevis kā tēvam –<br />
“von Knigge”, bet gan otrādi – “Eggink”. Šādu apgalvojumu<br />
izvirzīja R.Bēms norādot, ka “viņa uzvārds acīmredzot<br />
darināts, otrādi uzrakstot īstā tēva uzvārdu, un uzskatīt<br />
to tikai par vēlāk pieņemtu mākslinieka pseidonīmu nav<br />
pamata”. 161 Tomēr šo apgalvojumu apgāž LVVA fondos<br />
esošajā dokumentā “Kurzemes guberņas „ekzemptu“<br />
(no nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts. 1798. / 99.<br />
g.” 162 atrastās norādes, kas ļauj izvirzīt apgalvojumu,<br />
ka gleznotāja īstais vārds līdz pat pseidonīma “Eggink”<br />
pieņemšanai bija Karls Dāvids Vinklers (Carl David<br />
Winkler).<br />
Moeller). Diemžēl, ziņas par Martina Benjamina brāļu un<br />
māsu turpmākajiem likteņiem pagaidām nav atrastas –<br />
zināmi tikai viņu vārdi un dzimšanas datumi (visi dzimuši<br />
Kēnigsbergas Altštadtē, VIII paaudze):<br />
• Kristiāna Doroteja Mellere (Christiana Dorothea<br />
Moeller, *18.7.1760. Konigsberg † ?),<br />
• Karls Heinrihs Mellers (Carl Heinrich Moeller,<br />
*8.3.1762. Konigsberg † ?),<br />
• Kristians Frīdrihs Mellers (Christian Friedrich<br />
Moeller, *10.11.1763. Konigsberg † ?),<br />
• Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin<br />
Moeller, *10.11.1763. Konigsberg †24.5.1834. Adzes<br />
muižā)<br />
• Karolina Albertina Mellere (Carolina Albertina<br />
Moeller, *<strong>30</strong>.9.1765. Konigsberg †?),<br />
• Johanna Henriete Mellere (Johanna Henrietta<br />
Moeller, *18.12.1767. Konigsberg †?),<br />
• Daniēla Šarlote Mellere (Daniela Charlotta<br />
Moeller, *29.8.1769. Konigsberg †?),<br />
• Juliāna Frederika Mellere (Juliana Friederica<br />
Moeller, *13.8.1771. Konigsberg † ?),<br />
• Luīze Regīna Mellere (Loysa Regina Moeller,<br />
*7.7.1774. Konigsberg † pēc 1826. [Kurzemē?]).<br />
Atbilstoši V.A.Mellera piešķirtajam dzimtas kodu<br />
dalījumam, Martina Benjamina kods vēl tiek apzīmēts ar<br />
“G”, bet visu turpmākie Kurzemes zara pēcteči – ar “H”.<br />
Dzimtas hronikā ir norādīti Martina Benjamina Mellera<br />
krustvecāki – Vilhelms Jordans (Wilhelm Iordan),<br />
H.Hekniks (H.Heqnich), H.Radzibors (H.Radsibor),<br />
militārās padomes locekļa Klota kundze (frau Kriegsrath<br />
Kloth), Kloppenburga kundze (frau Kloppenburg),<br />
H.Mellers (H.Moller). 157 Iespējams, H.Mellers ir<br />
M.B.Mellera vectēva, garšvielu tirgotāja Johana Albrehta<br />
Mellera (Johann Albrecth Moeller, *11.1.1696. †pēc 1760.)<br />
Lindenavā dzimušais jaunākais brālis Heinrihs Mellers<br />
(Heinrich Moeller, *20.11.1704. Lindenau †?).<br />
12 gadu vecumā Martins zaudē tēvu, tādēļ, visticamāk,<br />
sava onkuļa Frīdriha Vilhelma Mellera (Friedrich Wilhelm<br />
Attēls 4.<br />
1833. gada karte kurā redzamas Pievīkas (Powieken),<br />
Adzes (Adsen) un Piežu (Breedenfeld) muižas.<br />
Moeller, *1739. †?) ietekmē Martins apgūst mediķa<br />
profesiju un kļūst par ķirurgu. Visticamāk, profesijas<br />
apguve notika turpat, Kēnigsbergā vai netālajā Kauņā.<br />
Pēc mediķa izglītības iegūšanas viņš dodas uz Kurzemes<br />
hercogisti, kur kļūst par brīvkunga fon Knigges (von<br />
Knigge) ģimenes ārstu un apmetas Pievīkas muižā, kas<br />
mūsdienās zināma kā Rīvas ciems. Dažos avotos Mellers ir<br />
minēts arī kā zemes mērnieks, taču viņa galvenās nodarbes<br />
dzīves laikā bija medicīna, pasts, kā arī krogs. Jādomā,<br />
šī kļūdainā norāde par zemes mērnieku ir radusies,<br />
interpretējot M.B.Mellera vēlmi izskolot savu audžudēlu<br />
Egginku par zemes mērnieku. Kopumā Mellera dzīvi<br />
Kurzemē var iedalīt trīs laika blokos – Pievīkas muižā<br />
(aptuveni 1785.-1789.), Lieldrogās un Dinsdurbes muižā<br />
(aptuveni 1789.-1806. vai 1819.) un Adzes muižā (1806.<br />
vai 1819.-1834.).<br />
Precīzs Mellera ierašanās laiks Kurzemē nav zināms,<br />
taču to mēs varam aptuveni rekonstruēt pēc dažādiem<br />
dokumentiem. Sarmītes Fogeles grāmatā “Johans<br />
Lēberehts Egginks” (ar atsauci uz V.Melleru) dots precīzs<br />
laiks, kad Martins Benjamins Mellers pavisam noteikti<br />
jau bija ieradies Kurzemes hercogistē: “(..) Pēc V.Mellera<br />
ziņām, 1786. gada augustā L.Brīviņa kļūst par ķirurga<br />
Martīna Mellera, kaimiņu – Adzes (Adsen) – kroņa muižas<br />
rentnieka dzīvesbiedre (..)” 158 Jāpiezīmē, ka saskaņā ar vācu<br />
avotos atrodamo informāciju, uz Adzes muižu Mellers<br />
parcēlās tikai 1806. gadā, līdz tam dzīvojot Pievīkā un<br />
Dinsdurbē, tādēļ šī norāde uz Adzes muižu 1786. gada<br />
kontekstā ir kļūdaina, ko apliecina arī Saļienas baznīcas<br />
1787. gada ieraksts par Lovisas un Martina pirmdzimtā<br />
Attēls 2.<br />
Ēkas Kēnigsbergā, Polnischen Gasse ielā 20.gs sākumā un Pievīkas muižas (vagara) ēka 2016. gadā.<br />
Jāpiezīmē, ka precīzs Lovisas Brīviņas vecums un precīzs<br />
Lēberehta Egginka dzimšanas datums nav zināms –<br />
baznīcu grāmatās pagaidām nav izdevies atrast ierakstus<br />
par šo personu dzimšanu, taču analizējot šobrīd pieejamos<br />
faktus un dokumentus ir jāpieņem, ka L.Brīviņa ir mirusi<br />
pirms 1798. gada, kad M.B.Mellers jau bija precējis<br />
ar nākošo sievu, bet Egginks ir dzimis 1784. gada 20.<br />
novembrī.<br />
Apsekojot klātienē Pievīkas muižu konstatēts, ka<br />
vēsturiskās Pievīkas muižas vieta dabā ir atrodama tagadējā<br />
Rīvas ciema teritorijā – līdz mūsdienām saglabājušās<br />
staļļa drupas un klēts drupas, kā arī neliela divstāvu<br />
muižas vagara ēka ar dakstiņu jumtu, kura, pēc vietējo<br />
nostāstiem, esot uzbūvēta vecās, 1905. gadā nodedzinātās<br />
muižas ēkas vietā. Iepriekšējā muižas ēka esot bijusi<br />
lielāka par mūsdienās redzamo. Līdzās “jaunajai” muižas<br />
ēkai ir 20.gs 20. gados uzbūvēta piebūve. Bijušais muižas<br />
parks ir aizaudzis un nekopts, līdzās muižai tek upe, kas<br />
192 193
Change language