Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
AUGUSTS VOLDEMĀRS MELLERS<br />
(MOELLER – GORBAZEWICH - SEMNDJAJEV)<br />
dzīvojošiem radiem, bieži vienā istabā ar visu ģimeni.<br />
Par oglēm un ēdienu viņiem maksā ar produktiem, kurus<br />
atved no laukiem, no trīs līdz astoņiem rubļiem mēnesī.<br />
Dzīvokļu uzturētāji turpretī vēlas no skolēniem ieturēt<br />
20-25 rubļus, neredzot iespēju uzturēt viņus par mazāku<br />
naudu. 468<br />
Latvijas vēsturē Melleru dzimtas XI paaudzes pārstāvis<br />
Augusts Voldemārs Mellers (August Woldemar Moeller<br />
*1.12.1867. Salloney †29.5.1944. Sibiria) ir palicis kā viens<br />
no ilggadējiem Latvijas brīvvalsts laika veterinārārstiem<br />
un viens no nežēlīgo PSRS politisko represiju upuriem,<br />
kura dzīve beidzās Sibīrijas darba nometnē.<br />
Augusts Voldemārs Mellers ir dzimis 1867. gada 1.<br />
decembrī toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes<br />
guberņas Salienas (Salloney) muižā (Ilūkstes apriņķa<br />
Salienas pagasts). Augusts Voldemārs (turpmāk dzīvē<br />
pamatā saukts par Voldemāru, atsevišķos gadījumos –<br />
Vladimiru) piedzimst kā septītais no kopumā deviņiem<br />
bērniem (četri no viņiem miruši zīdaiņu vai bērnu<br />
vecumā). Arī Voldemāra māte Angelika (Angelica<br />
Narkewitz *1839. †1873.) mirst, kad zēnam tik tikko ir<br />
apritējuši pieci gadi.<br />
Augusta Voldemāra kristību ierakstā ir teikts, ka 1867.<br />
gada 1. decembrī dzimušais Augusts Voldemārs kristīts<br />
1868. gada 18. februārī Harunu pusmuižā, kristības<br />
noturējis mācītājs Karls Klauss (Carl Claus), bet par<br />
krustvecākiem kļuvuši Sīķeles muižas nomnieks Augusts<br />
Klatco (August Klatzo), jaunkundze Marija Vāgnere<br />
(Marie Wagner), muižnieks Vilhelms Koerbels (Wilhelm<br />
Koerbel) un pagasta tiesas rakstvedis Jozefs Dubinskis<br />
(Joseph Dubinsky). 465<br />
Spriežot pēc šī ieraksta, par vienu no krustvecākiem ir<br />
kļuvis Fridriha Mellera darba kolēģis – pagasta tiesas<br />
rakstvedis Jozefs Dubinskis, bet Marija Vāgnere, , ir<br />
Frīdriha vecākās māsas Dorotejas Šarlotes Karolīnes<br />
Melleres (Dorothea Charlotte Charoline Moeller) un viņas<br />
vīra, Elejas muižas grāmatveža Frīdriha Heinriha Vāgnera<br />
(Friedrich Heinrich Wagner) laulībā dzimusī meita Marija<br />
Žanete Vāgnere (Marie Jeanette Wagner, *11.4.1850.<br />
Vircava), kas vēlāk salaulājās ar Karli Florentīnu Holvēgu<br />
(Carl Florentin Holweig, *1841. Tsargrad).<br />
Spriežot pēc šobrīd zināmās informācijas, Voldemārs ir<br />
vienīgais no šī dzimtas zara, kurš izvēlējās mediķa karjeru,<br />
kļūdams par veterinārārstu, taču ceļš līdz veterinārārsta<br />
diplomam nebija viegls.<br />
Pirmās skolas gaitas 1884. gadā Augusts Voldemārs<br />
uzsāka no dzimtajām mājām netālajā Dinaburgas<br />
reālskolā, kurā mācījās arī viņa brāļi. Savukārt pēc trešās<br />
klases pabeigšanas, būdams nepilnus 10 gadus vecs, viņš<br />
Attēls 612.<br />
Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1868. gada janvāra<br />
ieraksts Nr.7 par 1867. gada 1.decembrī dzimušā<br />
Augusta Voldemāra Mellera kristībām.<br />
Attēls 611.<br />
Augusts Voldemārs Mellers, 20. gs <strong>30</strong>. gadi.<br />
uzsāka savu patstāvīgo dzīvi prom no vecāku mājām, jo<br />
1887. gadā viņš turpināja mācības Rīgā – tobrīd tikko<br />
dibinātajā Rīgas krievu reālskolā, kas 1890. gadā tika<br />
pārdēvēta par Imperatora Pētera I reālskolu. Mellers tās<br />
papildklasi absolvēja 1891. gada 7. jūnijā. Reālskolas<br />
direktora Vasilija Popova 1891. gada 20. septembra vēstulē<br />
Tērbatas universitātes rektoram norādīts, ka A.Mellera<br />
uzvedība mācību laikā esot bijusi priekšzīmīga, viņš bijis<br />
kluss un pret pasniedzējiem izturējies ar cieņu. 466<br />
Attēls 614.<br />
Augusts Voldemārs Mellers 1891. gadā, uzsākot studijas<br />
Veterinārārstu Institūtā<br />
(Tērbata, Dorpata, Tartu).<br />
līdz ar A.V.Melleru (grāmatā viņš norādīts kā Vladimirs<br />
Mellers) 1890./91. mācību gada papildklasi absolvēja vēl<br />
10 skolnieki - Rūdolfs Balodis, Aleksandrs Baltijskis, Kārlis<br />
Jēkabsons, Eduards Kalniņš, Pēteris Korviņš-Krukovskis,<br />
Konstantīns Larionovs, Vacslavs Molls, Iļja Novikovs,<br />
Aleksandrs Russels un Jānis Jurjāns. Savukārt no visiem<br />
64 skolēniem, kuri absolvēja papildklasi laikā no 1889./90.<br />
līdz 1895./96. mācību gadam, tikai Mellers izvēlējās<br />
mācības turpināt Veterinārajā institūtā - pārējie deva<br />
priekšroku Rīgas Politehnikumam (23), Mežu institūtam<br />
(9), Sanktpēterburgas Tehnoloģiskajam institūtam (7),<br />
Ceļu būves inženieru institūtam (6), Kalnu institūtam<br />
(5), Lauksaimniecības institūtam (3), Elektrotehniskajam<br />
institūtam (1), Maskavas Tehniskajai skolai (2). Seši<br />
absolventi izvēlējās militāro dienestu, bet viens – praktisko<br />
dienestu. 467<br />
Šī grāmata sniedz arī priekšstatu par to, kāda varēja būt<br />
A.V.Mellera sadzīve skolas laikā. Tā piemēram, skola<br />
No skolas vēsturei veltītās grāmatas varam uzzināt, ka<br />
rūpējās, lai visi skolnieki, kam pilsētā nedzīvo vecāki vai<br />
tuvi radinieki, būtu nodrošināti ar skolēnu dzīvokļiem,<br />
Attēls 613.<br />
un tikai ar īpašu atļauju un attaisnojošiem iemesliem<br />
Imperatora Pētera I Reālskola ap 1895. gadu.<br />
tika atļauts dzīvot pie vecāku paziņām. Atvērt un uzturēt<br />
skolēnu dzīvokļus bija atļauts tikai visos aspektos<br />
uzticamām un drošām personām, ievērojot stingras<br />
prasības dzīvokļu piemērotībā kā telpu ziņā, tā mācību<br />
apstākļiem. Skolēnu dzīvokļu skaits un tajos dzīvojošo<br />
skolēnu daudzums desmitgades laikā pakāpeniski<br />
samazinājās. 1887./88. mācību gada pirmajā puse bija<br />
11 skolēnu dzīvokļi ar 47 tajos dzīvojošajiem skolēniem,<br />
pēdējā laikā [domāts – 1896. gads] to skaits samazinājies<br />
līdz trīs dzīvokļiem un 12 tajos dzīvojošajiem skolēniem.<br />
Tāda parādība izskaidrojama ar turīgu ārpilsētas skolēnu<br />
skaita kritumu, kas bija pirmajos skolas pastāvēšanas<br />
gados, un vietējās apkaimes ārpilsētas skolēnu nabadzības<br />
dēļ. Vietējo zemnieku skolēni tiek izmitināti pie pilsētā<br />
484 485<br />
Tēbatas universitātes Veterinārā institūta studenta lietā<br />
ir atrodama vēstule, ko 1892. gada 11. janvārī skolas<br />
direktors nosūta institūta vadībai 469 , kurā ir norādīts,<br />
ka savas nabadzības dēļ A.V.Mellers tika atbrīvots no<br />
mācību maksas šajā skolā. Šī ir visnotaļ svarīga norāde,<br />
jo acīmredzot, šajā laikā ģimenes finansiālais stāvoklis<br />
būtiski pasliktinājās, taču tas vēlāk ļāva studentam<br />
Melleram saņemt atbrīvojumu no mācību maksas (un<br />
iespējams – arī stipendiju) arī studiju laikā augstskolā.<br />
Ņemot vērā dokumentos atrasto norādi, ka A.V.Mellers<br />
ir saņēmis stipendiju kā maznodošinātais, ir interesanti<br />
aplūkot studiju maksas segšanai paredzēto stipendiju<br />
dinamiku. Zināms, ka 1887./88. gadā no fonda trūcīgo<br />
skolēnu atbalstam (studiju maksas segšanai) tika tērēti<br />
315 rubļi, 1888./89. gadā - 175 rubļi, 1889./90. – 443, bet<br />
1890./91. gadā – 445 rubļi. 470<br />
1886. gadā Rīgas 2. apriņķa skolas vietā un tās telpās tika<br />
atklāta jauna mācību iestāde. Tā tika izveidota pēc vietējās<br />
krievu sabiedrības lūguma un bija pirmā reālskola ar<br />
krievu mācību valodu Rīgā. To nosauca par Imperatora<br />
Pētera I reālskolu un tā bija pakļauta Krievijas Izglītības<br />
ministrijai. 471 Reālskola sākumā izvietojās Pētera I pils<br />
ēkā, Palasta ielā 9, bet tās popularitātes un līdz ar to lielā,<br />
pieaugošā audzēkņu skaita dēļ nācās domāt par plašākām<br />
telpām, 472 tādēļ 1890. gadā tika atklāta jaunā reālskolas ēka<br />
tagadējā Kronvalda bulvārī 1. Lai arī ir priekšstats, ka šī ir<br />
krievu skola, skolēnu nacionālā sastāva dinamika liecina<br />
par ļoti mutikulturālu skolēnu skaitu. Tā piemēram, 1887.<br />
gadā te mācījās 86 krievi, 35 vācieši, 46 poļi, 60 latvieši, <strong>30</strong><br />
žīdi, kā arī 9 citu tautību (zviedri, čehi, lietuvieši) pārstāvji.<br />
Brīdī, kad skolu absolvēja A.V.Mellers, t.i. 1890./91.<br />
mācību gadā skolēnu nacionālais sastāvs jau bija mainījies<br />
– te mācījās 100 krievi, 53 vācieši, 34 poļi, 136 latvieši, 18<br />
žīdi, kā arī pa vienam zviedram un čeham. 473<br />
Interesantu ieskatu sniedz arī grāmatā publicētās<br />
eksāmenu uzdevumu tēmas. Tā piemēram, absolvējot<br />
skolu 1890. gadā krievu valodā bija jāraksta domraksts<br />
“Nauda – labs kalps, bet slikts cilvēka kungs”, bet 1891.<br />
gadā absolvējot papildklasi – “Zinātne mums samazina<br />
ātri ritošās dzīves pieredzi”. Tāpat šajā grāmatā ir<br />
Attēls 615.<br />
A. V. Mellera Tērbatas Veterinārārstu Institūtā<br />
izsniegtais Veterinārārsta diploms 1895. gadā.
Change language