2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

skarlatīnas. Krustvecāki saimnieks Mikal Ģībiet,
zemiece Margarita Ģībiete, bērna māte.
• Olga Dobelis (*14.4.1903. Mazgramste, †12.1970.)
krustvecāki meita Margita Ģībiet, zemnieks Jēkabs
Ģībiets, sieva Made Lene (?)
• Ģirts Žanis Dobelis (*27.2.1906. Gramzda
†7.5.1953.).
XI paaudzes vecākais dēls Jānis Dobelis
(*17.1.[29.1.]1884. Mazgramzda †20.1.1958.
Gramzda) piedzima, uzauga un strādāja ģimenes
saimniecībā “Sīmaņos”, bet 1905. gadā tika iesaukts armijā
– Krievijas cara Nikolaja II gvardē, kurā viņš dienēja līdz
1909. gadam. Šajā pulkā dienēja speciāli atlasīti, stalti un
iznesīgi jaunekļi. Pēc demobilizācijas viņš dzīvoja Liepājā,
atvēra pārtikas veikalu un apprecējās ar “Purvinieku”
māju saimnieka meitu Olgu Veitu (*? Gramzda †9.8.1919.
Tverā no dizentērijas). Šajā laulībā piedzima dēls (XII
paaudze):
• Herberts Dobelis (*26.05.1911. Liepāja †pirms
1919. Tverā [iespējams, †1915.), kristīts Jaunliepājas
ev.lut. draudzē.
Sākoties I Pasaules karam, Jānis Dobelis tika mobilizēts
un piedalījās pirmajās lielajās krievu un vācu karaspēka
kaujās pie Augustovas, kur tika ievainots, un visticamāk,
kaujās vairs nepiedalījās. Viņa sieva Olga Veita kopā ar
dēlu Herbertu devās bēgļu gaitās, kur abi mira. Līdz savai
nāvei mājsaimniece Olga un viņas dēls Herberts dzīvoja
Tverā, Krestovozdviženskas šķērsielā 12/2 dz. 16. Kā
liecina 1.Tveras komisariāta izraksts Nr. 3029 no mirušo
reģistru grāmatas, Herberts ir miris pirms savas mātes
(precīzs datums nav zināms), bet viņa tēvs Jānis Dobelis
ir norādīts šajā adresē. No Krievijas Latvijā Jānis Dobelis
atgriezās 1919. gadā, braucot uz vilciena vagona jumta.
Lai arī karš jau bija beidzies, Rēzekni vēl bija okupējuši
sarkanarmieši, kas mobilizēja Jāni Dobeli miliču vienībā.
Nav zināms, kā viņam izdevās no tās izbēgt, taču jau
1920. gada Ziemassvētkos viņš bija savā dzimtajā pusē,
kur 1920. gada 26. decembrī salaulājās ar “Jauģiešu”
mājās dzīvojušo Reiņa Jauģieša un Līzes Jauģietes meitu
Jūliju Jauģieti (*23.6.1881. Mazgramzda †19.5.1958.
Gramzda). Jūlijas vecākā māsa Anna Jauģiete (*6.5.1879.
Mazgramzda †7.1.1921. Gramzda) tobrīd gulēja nāves
gultā, tādēļ pie viņas uz māju uzaicinātais mācītājs pie
reizes Ziemassvētkos salaulāja arī Jāni Dobeli un Jūliju
Jauģieti. Jānis Dobelis strādāja Jankovska desu un gaļas
ražotnē par lopu iepircēju un piegādātāju, bet Jūlija
dzīvoja “Jauģiešu” mājas jumta istabiņā, brāļa Ernesta
vadītajā saimniecībā. 1941. gadā abi ar bērniem dzīvoja
“Kadiķu” mājās. Jānis nomira ar vēzi 1958. gada janvārī,
bet pēc nepilna pusgada 1958. gada 19. maijā ar sirds
vājumu nomira arī Jūlija. Abi apglabāti Gramzdas kapos.
Viņu laulībā piedzima (XII paaudze):
Attēls 396.
Jūle Ģībiete (Dobele) (vidū) ar meitām (no kreisās) Olga un Margrieta (priekšā) un Līne un Anna
(aizmugurē). Jānis Dobelis dienesta laikā Liepājā.
Attēls 396.
Jānis Dobelis ar sievu Jūliju Jauģieti un bērniem (no kreisās) Herberts Dobelis, Arvīds Dobelis un Vilma
Dobele ap 1928. gadu un Vilma Dobele savā iesvētību dienā 1940. gada 12. maijā.
• Vilma Dobele (*9.12.1921. Mazgramzdē “Kadiķu”
mājās †20.4.1997. Mazgramzdē “Kadiķu” mājās),
apglabāta Gramzdas kapos.
• Herberts Dobelis (*23.11.1922. Mazgramzdē
“Kadiķu” mājās †9.1.2006. Zaļeniekos), apglabāts
Zaļenieku kapos. Gramzdas draudzes grāmatās
dzimšanas datums ir norādīts *27.8.1923.
• Arvīds Dobelis (*21.10.1924. Liepājā,
†25.10.2017. Pāvilosta), sarakstījis grāmatas par
dzimtas vēsturi, apglabāts Durbes kapos.
XII paaudzes vecākā meita Vilma Dobele (*9.12.1921.
Mazgramzdē “Kadiķu” mājās †20.4.1997. Mazgramzdē
“Kadiķu” mājās) dzimusi Gramzdas pagasta “Kadiķu”
mājās, kuras sarunvalodā sauca par “Jauģiešiem”. Tur
nodzīvoja bērnību, jaunību un darba mūžu. Mācījās
Gramzdas pamatskolā (4 klases) un Liepājas Blaumaņa
pamatskolā (6 klašu izglītība). Pēc tam iestājās Liepājas
ģimnāzijā, kuru beidza 1940. gadā ar izcilību. Iestājās
Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē,
kurā mācījās ar teicamām sekmēm. Kara pēdējā ziemā
1945. gadā, pēc krievu karaspēka ienākšanas, kopā ar
vecākiem bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Lietuvu. Pēc
kapitulācijas 1945. gada maijā, atgriežoties mājās no bēgļu
884 885
gaitām, atrod, ka visas saimniecības ēkas krievi nojaukuši
un nodedzinājuši malkā. Palikusi tikai dzīvojamā māja.
Līdzekļu trūkuma dēļ studijas universitātē vairs neizdodas
atjaunot – Vilmai palika nepabeigts pēdējais kurss. Pēc
kara viņa iestājas darbā Aizvīķu pamatskolā par skolotāju,
bet nodibinoties kolhoziem, 1949. gadā sāka strādāt par
Mazgramzdas kolhoza “Saules stars” grāmatvedi. Pēc
kolhoza pievienošanas Priekules padomju saimniecībai
(sovhozam) 1959. gadā, pārgājat strādāt lauku brigādē
un pensionējās 1977. gadā. Ģimeni nenodibināja un visu
mūžu nodzīvoja kā vientuļniece. Vilma Dobele mira 1997.
gada aprīlī ar asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs
un tika apglabāta Gramzdas kapos blakus tēvam un mātei.
XII paaudzes pārstāvis Herberts Dobelis (*23.11.1922.
Mazgramzdē “Kadiķu” mājās †9.1.2006. Zaļeniekos)1950.
gada 28. janvārī apprecējās ar skolotāju Zentu Dārziņu
(*30.6.1928. Zaļenieki, †16.8.1994. Zaļenieki). Arī
viņa bērnība aizritēja “Jauģiešos”. 1937. gadā pabeidza
Gramzdas pamatskolas 6. klasi un iestājas Kazdangas
Lauksaimniecības vidusskolā. Vidusskolu pabeidza 1942.
gadā un kopā ar vēl septiņiem zēniem brīvprātīgi pieteicās
Kārtības dienestā – viņš tika ieskaitīts 25. Abavas (policijas
lauku) bataljonā ar Nr. 81 (interesanti, ka šajā sarakstā
figurē ne tikai pārējie skolasbiedri, bet ar Nr. 37 arī Arvīds