2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

BURVJU DZIMTAS “KRIEVIŅU” MĀJU ATZARS
BURVIS-GŪŽA
“
Krieviņu” mājās 71 gada vecumā ir miris atraitnis Jānis
Gūža (*1795. †14.3.1866.)
Saskaņā ar baznīcas grāmatās norādīto informāciju, jau
19. gadsimta pirmajā pusē “Krieviņu” mājās saimniekoja
Gūžu ģimene, kurā ieprecējās VIII paaudzes pārstāvju
Pridriķa Burvja un Pridrikas Beltēnas meita, IX paaudzes
pārstāve Ieva Burve (*9.7.1838. “Dārznieku” mājās),
kas 1857. gada 27. oktobrī Asītes un Priekules draudzē
salaulājās ar “Krieviņu” māju saimnieku Ēvaltu Gūžu.
Šajā laulībā piedzima (X paaudze):
• Līze Gūža (*5.9.1858. Krieviņu mājās †20.8.1863.
“Krieviņu” mājas), krustvecāki Priekules Asītes
“Strīķu” saimniece Līze, Priekules “Krieviņu” kalps
Pridriķis Apogs, “Meža Žibbalu” saimnieka sieva
Katrīne Birzniece.
• Magriete Gūža (*15.9.1860. Krieviņu mājās
†23.4.1862. “Krieviņu” mājas), krustvecāki
saimniece Marija Gūža, puisis Pēteris Burvis
[domājams – Ievas Burves jaunākais brālis], meita
Magrēte Gūža.
• Pēteris Gūža (*17.7.1862. “Krieviņu” mājas
†15.5.1863. “Krieviņu” mājas), dvīnis, miris kā
zīdainis.
• Marī [Marija] Gūža (Sudmale) (*17.7.1862.
“Krieviņu” mājas †8.1.1900. Priekulē), dvīne,
krustvecāki abiem dvīņiem saimniece Katte
Bērziņa, puisis Pēteris Burvis, puisis Pridrikis
Pauzers, Marija Gūža, puisis Andrejs Gūža.
• Ērmanis Gūža (*16.12.1865. “Krieviņu”
[*31.12.1865.] mājās †pēc 1941.), krustvecāki kalpa
sieva Anne Gūža, puisis Ērmanis Gūže, puisis
Pridriķis Ķipste.
X paaudzes pārstāve Marī [Marija] Gūža (Sudmale)
(*17.7.1862. “Krieviņu” mājas †8.1.1900. Priekulē) 1886.
gada 2. decembrī (nedēļu pirms savas pirmdzimtās meitas
nākšanas pasaulē) Asītes un Priekules draudzē salaulājās ar
“Zeļļa Lībju” kalpu Frici Sudmali (*11.1.1840 †18.3.1905.
Priekule). Spriežot pēc mirušo reģistra, var uzskatīt, ka
tieši šis 65 gadu vecumā mirušais Fricis – Gotlības un
Miķeļa Sudmaļa dēls, kurš dzimšanas reģistrā ir norādīts
kā Bricis. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):
• Jūle Sudmale (*7.12.1886. “Zeļļa Lībjos”),
krustvecāki saimniece Anna Gūža, meita Ilze Gūža,
puisis Fridriks Gūža.
• Ērmanis Sudmalis (*26.5.1888. “Zeļļa Lībjos”
†23.8.1893.) krustvecāki saimnieka dēls Ērmanis
Gūža, Anna Šuivid. Kā nāves iemesls ir norādīta
asiņaina caureja.
• Mārgriete Alvīne Sudmale (*19.7.1890. “Zeļļa
Lībjos” †17.8.1893.), krustvecāki Margriete Ašme,
saimnieks Jēkabs Strauts un viņa sieva Margriete.
Kā nāves iemesls ir norādīta asiņaina caureja.
• Ilze Līna Sudmale (*23.12.1892. “Zeļļa Lībjos”
†16.8.1893.) krustvecāki saimniece Līna Gūža,
saimnieks Ērmanis Gūža, saimniece Margrieta
Štrausa. Kā nāves iemesls ir norādīta asiņaina
caureja.
• Līna Sudmale (*5.10.1894. “Zeļļa Lībjos”)
krustvecāki saimniece Līna Gūža, kalējs Johans
Šmits, viņa sieva Katrīne.
• Ērmanis Sudmalis (*16.1.1897. “Zeļļa Lībjos”)
krustvecāki saimnieks Ērmanis Gūže, saimniece
Margriete Štrausa, saimnieks Ēvalts Gūže
[domājams – Marijas Sudmales tēvs].
• Jānis Sudmalis (*31.7.1899. “Zeļļa Lībjos”)
krustvecāki saimnieka dēls Jānios Gūža, saimnieks
Ēvalts Gūža, atraitne Līza Ķipste.
X paaudzes pārstāvis Ērmanis Gūža (*16.12.1865.
“Krieviņu” [*31.12.1865.] mājās †pēc 1941.) 1888. gada
11. decembrī Asītes un Priekules draudzē salaulājās ar
“Stutteņu” māju saimnieka Andreja Zīvarta un Līzes
meitu Lieni Zīvarti (*19.10.1868. [2.11.] “Stutteņu” mājas
†pēc 1941.) un turpmāk tiek norādīts kā “Stutteņu” māju
saimnieks. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):
• Marija Gūža (*20.8.1889. “Stutteņu” mājās),
krustvecāki Marija Sudmale, Fricis Sudmalis,
saimnieka dēls Pridriķis Gūža, saimnieka meita
Jūle Gūža.
• Fricis Gūža (*19.2.1892. “Stutteņu” mājas),
krustvecāki strādnieks Fricis Gūtmanis, saimnieks
Indriķis Knipešs un viņa sieva Liene.
• Jānis Gūža (*15.10.1893. “Stuteņu” mājās †pirms
1899.?), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Gūža,
zamnieka sieva Marija Sudmale [Ērmaņa Gūžas
māsa], saimnieks Jēkabs Gūža.
• Anna Gūža (Līmane) (*3.2.1898. [16.2.1898.]
“Stutteņu” mājās), krustvecāki kalējs Fricis Gūža,
viņa sieva Anna, zemnieka sieva Marija Sudmale.
• Jānis Gūža (*6.8.1899. “Stutteņu” mājās †pēc
1941.), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Gūža,
kalējs Fricis Gūža, viņa sieva Anna.
• Jūle Gūža (*23.4.1902. “Stutteņu” mājās),
krustvecāki meita Jūle Sudmale, zemnieks Fricis
Pētersons, viņa sieva Lavīze.
Paaudzes pārstāve Anna Gūža (Līmane) (*3.2.1898.
[16.2.1898.] “Stutteņu” mājās) salaulājās ar Paula
Līmaņa dēlu Jāni Līmani (*1.6.1894. Valkā †14.6.1945.
Krievijā), kurš bija mācījies Valkas pilsētas skolā un
ieguvis atslēdznieka izglītību. 1914. gada augustā tika
iesaukts cariskās Krievijas armijā, kur dienesta laiukā tika
apbalvots ar Jura kristu. 1917. gada jūnijā no dienesta tika
atvaļināts, taču 1919. gada 17. jūnijā brīvprātīgi iestājās
Latvijas armijā, kur tika ieskaitīts Instruktoru bataljonā.
Līmanis piedalījās kaujās pret bermontiešiem, tika
apbalvots ar Francijas Kara bronzas medaļu. 1919. gada
14. oktobrī kaujā pie Katlakalna Līmanis, komandējot
vadu rotas kreisajā spārnā, kur vācieši būdami pārspēkā
un izmantojot artilērijas atbalstu, devas pretuzbrukumā
ar nolūku atgriezt rotu no galvenās pārcelšanās bāzes pie
Daugavas, ar personiusku piemēru iedvesa savos kareivjos
cīņas garu un sekmīgi atsita ienaidnieka uzbrukumu, tā
izglābjot rotu no draudošām briesmām. Dienestu Līmanis
turpināja Vidzemes artilērijas piulkā. Pēc atvaļināšanas
bija kārtībnieks Rīgas prefektūras 5.iecirknī, viņam tika
piešķirta jaunsaimniecība Ādažu muižā. Laikā no 1939.
gada janvāra līdz 1940. gada septembrim bija kārtībnieks
Rīgas prefektūras 6. Iecirknī, kad no darba aizgāja.
Padomju okupācijas laikā deportēts uz Krieviju, kur 1945.
gada 14. jūnijā miris. Par 1919. gada 14. oktobra cīņu pie
Katlakalna 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni
(Nr. 3/1008).
Jau būdama atraitne, Anna Līmanis 1949. gada 13. augustā
kopā ar meitu Ernu Līmani ieceļoja Brazīlijā, Rio de
Žaneiro pilsētā. Ieceļošanas dokumentos viņas dzimšanas
datums ir norādīts 16. februāris, kas atšķiras no baznīcas
grāmatā norādītā, taču vecāku vārdu un dzimšanas vietas
sakritība norāda, ka te runa ir par vienu un to pašu
personu. Annas Gūžas un Jāņa Līmaņa laulībā piedzima
(XII paaudze):
• Erna Līmane (Gūtmane) (*22.9.1925. Rīga),
1967. gada 3. novembrī Brazīlijā precējusies ar Ansi
Gūtmani, citu ziņu pagaidām nav. [Iespējams, Anša
Gūtmaņa māte bija Matilde Gūtmane, kuras vecāki
savukārt bija Jēkabs Eihvalds un Ilze Albrehte.
Matilde Gūtmane 1949. gadā ieceļoja Brazīlijā no
Vācijas, Badzalcuflenas (Bad Salzuflen) un dzīvoja
Villa Buenos Aires -Sao Miguel.]
XI paaudzes pārstāvis Jānis Gūža (*6.8.1899. [19.8.]
“Stutteņu” mājās) 1941. gadā ir norādīts kā “Stuteņu”
māju saimnieks, kurš bija precējies ar Milijas Kalniņas
(dz. Aroniete, *14.1.1881. Grostonas pag. pareizticīgā)
meitu Valiju Kalniņu (*16.3.1908. Grostonas pagasts,
pareizticīgā). Milija Kalniņa uz “Stuteņiem” pārcēlās gadu
pēc meitas kāzām – 1940. gada 18. maijā no Grostonas.
Savukārt pati Valija Kalniņa uz “Stuteņu” mājām pārcēlās
1939. gada 16 maijā, kas uzskatāmas par viņas kāzu
datumu. Laulībā ar Jāni Gūžu piedzima (XII paaudze):
• Māra Gūža (*21.9.1940. Priekulē).
1941. gada veiktajā tautas skaitīšanā ir norādīts, ka
“Stuteņu” mājās kā gans kopš 1941. gada 12. augusta
dzīvoja un strādāja no Priekules policijas saņemtais krievu
834 835
civilgūsteknis Vladimirs Žarnovs (*7.7.1924.), kurš bija
kritis gūstā 9. augustā.
Tālākas ziņas par šo bērnu turpmākajiem likteņiem
pagaidām nav atrastas.
Nākamā informācija par “Krieviņu mājām dzimtas
vēstures kontekstā jau ir saistīta ar 20. gadsimtu, kad šajās
mājās dzīvoja X paaudzes pārstāvis Hermanis Burvis
(*16.4.1881. Ašmu mājās †1951.), kurš 1949. gadā netika
deportēts ar savu dēlu Albertu Jāni Burvi, taču pēc viņa
aresta 1949. gada 13. augustā viņš rakstīja vēstuli J.Staļinam,
kurā norādīja, ka lūdz atbrīvot savu dēlu un viņa ģimeni,
jo pats Hermanis ir vecs boļševiks (lielinieks), kurš vēl
1905. gadā ņēma dalību 3½ mēnešus ilgas boļševiku
varas izveidē Priekulē, taču pēc cara armijas ierašanās
bija spiests bēgt un turpināt savu darbību pagrīdē. 1917.
gadā viņš bija boļševiku armijas rindās Ukrainā, piedalījās
kaujās Rovnas pilsētā, kur bijis liecinieks Sarkanās armijas
uzvarām. 1940. gadā [acīmredzot, domāts 1941.], vācu
okupācijas laikā, viņš esot palīdzējis boļševikiem, cik
vien spējis. “Jau divus gadus esmu slimības gultā”, viņš
raksta, lūdzot Staļinu personīgi pārskatīt Alberta represiju
lietu. Hermanis Burvis 1908. gada februārī bija precējies
ar Ermaņa Gūžas (*1842. †1891.) un Ilzes Priednieces
(*1848. †1891.) meitu Mariju Gūžu (*9.2.1888. Asītes
†1968.) [represēto lietā norādīta kā Vecmare], par kuras
pārcelšanos pie dēla uz Sibīriju 1952. gadā [divus gadus
pēc Hermaņa Burvja nāves] savā iesniegumā lūdza
Alberts Burvis. Interesanti, ka Marija Gūža uz “Krieviņu”
mājām pārcēlās jau 1908. gada februārī, bet Hermanis
Burvis uz tām pārcēlās vien 1920. gada 12. jūlijā. Saskaņā
ar 1895. gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem, 1895.
gadā Liepājā, Suvorova ielā 57 dz 4 dzīvoja 16 gadus vecais
Pētera Burvja dēls Hermanis Burvis, kurš te norādīts kā
kurpnieka māceklis.
Tomēr vēl 1955. gadā Marija Burve (dz. Gūža, [Vecmare])
strādāja sovhozā un dzīvoja “Krieviņu” mājās, kur
audzināja trīs savas meitas Annas bērnus, kuri nebija
deportēti kopā ar ģimeni. Hermanis Burvis un Marija
Gūža piederēja baptistu draudzei un abu laulībā piedzima
trīs pēcnācēji (XI paaudze):
• Alberts Jānis Burvis (*27.7.1909. Priekule,
“Krieviņi” †1995.).
• Anna Marta Burvis (Gūža) (*1.1.1912. Priekule,