Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
FRĪDRIHS HERMANIS LUDVIGS MELLERS<br />
(MOELLER-NARKEWITZ)<br />
Par tiešā dzimtas atzara turpinātāja, Karla Gustava<br />
Mellera un Jūlijas Sofijas Šnē septītā dēla, X paaudzes<br />
pārstāvja Frīdriha Hermaņa Ludviga Mellera<br />
(*10.7.1829. Alt Platon †22.6.1915. Рязань) dzīves gājumu<br />
ir saglabājušās ļoti skopas ziņas. Ar lielu varbūtības pakāpi<br />
var apgalvot, ka pamatizglītību viņš ieguva dzimtajai<br />
Vecplatonei tuvējā Jelgavā, bet vēlāk kļuva par Salienas<br />
muižas apriņķa tiesas rakstvedi un līdz 1903. gadam<br />
nomāja tur Harunu pusmuižu, kas atradās netālu no<br />
Daugavas lokiem (aptuveni starp Daugavpili un Krāslavu,<br />
Kurzemes pusē, netālu no J.Bornes muižas un Feļtovas<br />
pusmuižas). Šāds Mellera amats ir norādīts viņa bērnu<br />
kristību ierakstos baznīcas grāmatā. Spriežot pēc baznīcas<br />
grāmatas ieraksta, pārcelšanās uz Salienas muižu notika<br />
pirms 1858. gada.<br />
Par Salienas muižu ir zināms, ka 17. gadsimta beigās tā līdz<br />
ar Sīķeles muižu nonāca Ottingenu (Oettingen) dzimtas<br />
īpašumā – viens no šīs dzimtas pārstāvjiem apprecēja<br />
iepriekšējā muižu īpašnieka Finkenaugena (Finkenaugen)<br />
atraitni. 19. gs. vidū Sīķele jau piederēja Vitem (Witte),<br />
kas bija cēlies no Vitenheimas (Wittenheim). Visbeidzot<br />
muiža nonāca Dr. Alekseja Draņicina (Alexey Dranitzin)<br />
īpašumā. Salienas muiža sastāvēja no piecām zemnieku<br />
Attēls 497.<br />
Sīķeles-Bornes (Sickeln) Ev.Lut. baznīca, kurā kristīti<br />
Melleru bērni.<br />
sētām (tās 1912. gadā piederēja Zemnieku agrārbankai) un<br />
sešām pusmuižām, kas bija iznomātas. Sīķeles un Salienas<br />
muižu zemes platība bija 4850 ha, bet zemnieku sētu<br />
platība – 5980 ha. 1912. gadā Salienas muižas platība ir<br />
norādīta 22<strong>30</strong> ha, bet kā īpašnieki – Zemnieku agrārbanka<br />
(1912. gadā) un kāds Nīmanis (Niemann) 1862. gadā. 418<br />
Par galveno šīs ģimenes dzīvē kļuva nelielā Sīķeles-Bornes<br />
ev.lut. baznīcā, kuras draudze esot bijusi tik neliela, ka<br />
pat neesot sadalīta latviešu un vācu draudzēs, 1858. gada<br />
12. maijā (pēc vecā stila) reģistrēta arī Frīdriha Hermaņa<br />
Ludviga Mellera un Angelikas Narkevicas (Angelica<br />
Narkewitz, *1839. Ilsenberg †4.3.1873. Salloney) laulība. 419<br />
Dati par šo laulību atrodami Latvijas Vēstures arhīva 235.<br />
fonda 2. apraksta 2044. lietā. Ortogrāfijas īpatnību dēļ<br />
arhīva izziņās “Moeller” uzvārds minēts gan kā “Millers”,<br />
gan “Mellers” bet Angelikas Narkevicas – “Angelina<br />
Narkievica (Narkievitz)”. Vācu avotos kā laulību vieta<br />
minēta “Salloney”, norādot, ka Frīdrihs Mellers bija<br />
Salloney muižas nomnieks. 420 Salīdzinot šo informāciju<br />
ar arhīvā esošajiem dokumentiem jāsecina, ka F.Mellers<br />
tomēr nomāja nevis pašu Salloney (Salienas) muižu,<br />
kurā viņš strādāja, bet gan tās teritorijā esošu “Harunu”<br />
pusmuižu, uz ko norāda viņu bērnu kristību ierakstos<br />
sniegtā papildinformācija: “Sīķeles-Bornes ev. lut. draudzes<br />
1864.g. dzimušo reģistrā ar Nr. 81 ierakstīts 1864.g. 15.<br />
novembrī (pēc vecā stila) dzimušais Salienas “Harunu”<br />
māju arendatora Fridriha Hermana Mellera un viņa<br />
sievas Angelikas, dzim. Narkievičas dēls Jūliuss Vilhelms<br />
Mellers.” 421 Līdzīgi ieraksti baznīcas grāmatā ir atrodams<br />
arī par citu bērnu dzimšanu.<br />
Kopumā Frīdriha Hermaņa Ludviga Mellera un Angelikas<br />
Narkevicas ģimenē piedzima deviņi bērni (XI paaudze):<br />
• Oskars Reinholds Voldemārs Mellers (Oskar<br />
Reinhold Woldemar Moeller, *7.2.1859. Salloney<br />
Attēls 492.<br />
1926. gada Latvijas karte (88. kvadrāts – Daugavpils),<br />
kurā vēl redzamas “Charuni” mājas (kartes kreisajā<br />
pusē, koordinates 7-40).<br />
Attēls 490.<br />
Ēka, kuru 1997. gadā tās iedzīvotāji (domājams,<br />
kļūdaini) dēvēja par “Harunu” saimniecību.<br />
†20.11.1861. Salloney), miris kā zīdainis. Kristību<br />
ierakstā ir norādīts, ka viņš kristīts 1859. gada 24.<br />
februārī Salienas muižā, nevis baznīcā (im Hofe<br />
Sallonay vollzogen). Zēnu kristīja mācītājs Karls<br />
Klauss, bet par krustvecākiem kļuva atvaļinātais<br />
ģenerālmajors (Generalmajor a. D. [außer Dienste])<br />
Reinholds von Mesters (Reinhold von Mester), Žanis<br />
Bulovskis (Jeannot Bullowsky), kā arī Feltovas<br />
muižas (Dünafeldhof) ķīlas turētāja Emīlija Everta,<br />
dzimusi fon der Roppa (Emilie Ewertz, geb. von der<br />
Ropp).<br />
• Artūrs Gotlībs Mellers (Arthur Gottlieb Moeller,<br />
*7.5.1860. Salloney †7.11.1942. Jelgava).<br />
• Roberts Otto Mellers (Robert Otto Moeller,<br />
*5.11.1861. Salloney †12.12.1872. Salloney), miris<br />
kā pusaudzis no šarlakas (Scharlach).<br />
• Hugo Leonhards Mellers (Hugo Leonhard<br />
Moeller, *1.3.1863. Salloney †25.2.1915. Tbilisi).<br />
• Jūlijs Vilhelms Mellers (Julius Wilhelm Moeller,<br />
*15.11.1864. Salloney †3.11.1865. Salloney), miris<br />
kā zīdainis.<br />
• Ādolfs Georgs Mellers (Adolf George Moeller,<br />
*3.9.1866. Salloney †17.12.1907. Jelgava).<br />
• Augusts Voldemārs Mellers (August Woldemar<br />
Moeller, *1.12.1867. Salloney †29.5.1944.<br />
Krasnojarskā).<br />
• Alma Jūlija Mellere (Spasska) (Alma Julie<br />
Moeller (Spasski), *12.4.1870. Salloney †pēc 1901.<br />
Taškenta).<br />
• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrich Wilhelm<br />
Moeller, *19.4.1872. Salloney †5.5.1872. Salloney),<br />
Par viņu vācu pētījumos iepriekš bija izteikts<br />
kļūdains apgalvojums, ka zēns it kā esot miris<br />
Krievijā pusaudža vecumā, lai gan patiesībā viņš<br />
mira dažas dienas pēc dzimšanas. Saskaņā ar<br />
Attēls 498.<br />
Angelikas Narkevicas un četru viņas bērnu kapavieta<br />
pie Sīķeles-Bornes baznīcas 2018. gadā.<br />
baznīcas grāmatas ierakstu, 1872. gada 19. aprīlī<br />
dzimušā Frīdriha Vilhelma Mellera (Friedrich<br />
Wilhelm Moeller) kristības notika 7. maijā Sīķeles<br />
baznīcā un te ir interesants fakts, ka krusttēvs šim<br />
mazulim bija pats draudzes mācītājs Karls Klauss<br />
(Carl Clauss), kā arī atraitne Marija Narkevica<br />
(Marie Narkiewitz), kura, visticamāk, ir kāda no<br />
Angelikas brāļu sievām vai Angelikas māte. Kādēļ<br />
mācītājs pats kļuva par krusttēvu – tas paliek<br />
neatbildēts jautājums.<br />
Sīķeles-Bornes baznīca atrodas Vecsalienas pagastā<br />
priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta.<br />
Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds<br />
latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes.<br />
Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā<br />
tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē<br />
katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes<br />
dievnamu. Tagadējā baznīcas ēka ir celta 1819. gadā.<br />
Līdzās baznīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi<br />
ar seniem pieminekļiem. 422 Šajā kapsētā joprojām ir<br />
saglabājies Angelikas Melleres un četru viņas dēlu kaps<br />
- ar granīta blokiem ierobežots laukums, kura centrā<br />
ir sena priede un metāla krusts. Virs granīta blokiem<br />
savulaik ir bijusi metāla dekoratīvā sēta, taču tā ir gājusi<br />
bojā. Metāla krusts 2018. gadā tika restaurēts.<br />
Attēls 498.<br />
Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1873. gada ieraksts<br />
Nr.9 par Angelikas Narkevicas nāvi.<br />
Attēls 495.<br />
Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1858. gada ieraksts<br />
Nr.4 par Fridriha Hermaņa Mellera un Angelikas<br />
Narkevicas laulībām.<br />
422 423
Change language