2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

KOPSAVILKUMS
ZUSAMMENFASSUNG
Grāmatas “Manas dzimtas vēsture” pamatu veido
starpdisciplinārs ģeneoloģisks pētījums “Melleru
(Moeller) dzimtas refleksijas baltvācu kultūrā un vēsturē.
Latvija- Austrumprūsija”, kurā ir apskatīta Kēnigsbergas
Melleru (Moeller) dzimtas vēsture no 1490. gada līdz
mūsdienām, sniedzot ieskatu šīs dzimtas 17 paaudžu
pārstāvju likteņstāstos. Līdzās tiešajam pētījumam par
Melleru dzimtu, tiek sniegts ieskats arī to dzimtu vēsturē,
kas mijiedarbojas ar Melleru dzimtu.
Melleru dzimta sākotnēji Austrumprūsijā, bet vēlāk - arī
Krievijas impērijā un Latvijā ir spēlējusi nozīmīgu lomu
kultūrvēsturē, politikā un ekonomikā – dzimtas pārstāvji
ir bijuši mācītāji, skolotāji, augstskolu rektori, mediķi,
muižnieki, rūpnieki, tirgotāji, rātskungi, birģermeistari,
juristi, tiesneši, dažāda līmeņa parlamentu deputāti,
militārpersonas, un politisko partiju līderi, kā arī ar
mākslas pasauli saistītas personas. Interesantu informāciju
vēstures diskursā sniedz arī dzimtas locekļu krusvecāki
– to vidū ir atrodamas tādas personības, ka Prūsijas
karalis Frīdrihs I un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV
Hoencollerns.
Ņemot vērā to, ka par Melleru dzimtu līdz šim ir izdotas
vismaz divas grāmatas (Frīdvalda Luija Mellera 1932.
gadā Prūsijā izdotā “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts
Moeller aus Konigsberg/Pr” un Valtera Augusta Mellera
1967. gadā Rietumvācijā izdotais, papildinātais šī
izdevuma variants), šīs grāmatas mērķis ir apzināt dzimtas
koka izmaiņas kopš 1967. gada, kā arī sniegt papildinātu
un padziļinātu informāciju par Melleru dzimtas Kurzemes
atzaru.
Jura Millera izstrādātajā pētījumā ir ne tikai trūkstošā
informācija par laiku no 1967. gada, bet arī izmantojot
mūsdienu tehnoloģijas un datu bāzes, tika veikta katra
iepriekšējos pētījumos pieminētā cilvēka pārbaude,
apkopojot visu par viņu atrodamo informāciju. Tādejādi
izdevās konstatēt jaunus, iepriekš nezināmus dzimtas
atzarus un to pēctečus. Vairāku gadu garumā, uzmeklējot
katra dzimtas atzara mūsdienu pārstāvjus, tika apkopoti
arī fotomateriāli, kas sniedz priekšstatu par katras dzimtas
atzara sadzīvi un tās pārstāvjiem. Tas bija iespējams tikai
pateicoties virknei ģeneoloģijas entuziastu, kuru savāktā
informācija šeit ir sistematizēta, pārbaudīta un apkopota.
Šajā pētījumā ir iekļauti arī vairāki jauni dzimtas atzari,
kas nebija aplūkoti iepriekšējos pētījumos.
20. gadsimta izraisīto ģeopolitisko pārmaiņu rezultātā
vairums no abos ieprikešējos pētījumos ietvertajiem
dokumentiem un ģeogrāfiskajām vietām ir iznīcināti,
tādēļ šo faktu atspoguļošana un dokumentēšana ir
īpaši nozīmīga, lai nodotu to nākamajām paaudzēm.
Lielāko daļu pētījuma veido pētījuma autora tēva –
“Melleru” dzimtas Kurzemes zara pārstāvju izpētei,
kur konstatētas radniecības ar daudzām sabiedriski
nozīmīgām, galvenokārt - baltācu dzimtām (piem., von
Witte, Luth, Kroepsh, von Schoen, von Pantzer, Kuphaldt,
Agte, von Knigge, Haensell, u.c.), vienotā ciltskokā savijot
gan Baumaņu Kārli, gan Imanuelu Kantu, gan Mihailu
Ļermontovu, gan Sergeju fon Vitti un citas sava laika
personības.
Atsevišķa pētījuma daļa ir veltīta arī tā autora mātes –
“Milleru” dzimtas izpētei, kuras zinātniskā izpēte līdz šim
nebija veikta. te galvenokārt dominē latviešu zemniecības
izauklētās dzimtas - Kulbari, Dobeļi, Bāliņi, Pūcīši, Vītoli,
Freibergi, Baumaņi, u.c., taču ir konstatēta arī radniecība
ar atsevišķām baltvācu dzimtām, t.sk. - Nikolaja Rēriha
dzimtu.
Šī pētījuma autors ir žurnālists un producents Dr.philol.
Juris Millers, kurš pētījuma izstrādei veltīja laiku no
2014. līdz 2019. gadam, ne tikai pārskatos abus iepriekš
publicētos pētījumus, bet arī veicot darbu Latvijas,
Krievijas, Gruzijas, Vācijas, Zviedrijas u.c. valstu arhīvos un
uzmeklējot dzimtas pēctečus visos pasaules kontinentos.
Tāpat tika realizētas vairākas lauka ekspedīcijas ar dzimtas
vēsturi saistīto noslēpumu risināšanai.
Pētījuma rezultāti ir prezentēti vairākās starptautiskās
zinātniskajās konferencēs, kā arī zinātniskajās un
populārajās publikācijās. Šis pētījums ir veidots kā saistoša
lasāmviela gan Melleru dzimtai piederīgajiem, gan
jebkuram interesentam, taču vienlaikus tā var kalpot arī
kā enciklopēdiska uzziņu literatūra par tajā pieminētajām
personām.
Das Buch “Meine Familiengeschichte” basiert auf einer
interdisziplinären geneologischen Untersuchung
der “Reflexionen der Familie Moeller (Moeller)
in der baltisch-deutschen Kultur und Geschichte
Lettlands-Ostpreußens”. Das Buch beleuchtet die
Familiengeschichte der Moeller von 1490 bis heute und
gibt Einblick in die Schicksalsgeschichte von siebzehn
Generationen dieser Familie. Neben dem direkten
Studium der Familie Moeller wird es auch Einblicke in
die Familiengeschichten der Menschen geben, die in die
Familie Moeller eingeheiratet haben. Die Familie spielte
ursprünglich eine wichtige Rolle in der Kulturgeschichte,
Politik und Wirtschaft von Ostpreußen, später auch in
Russland und in Lettland. Unter den Moellers gab es
Parlamentarier, Militärs und Führer politischer Parteien,
sowie Menschen, die in der Kunstwelt zuhause waren.
Interessante Informationen aus der Weltgeschichte liefern
auch Familienmitglieder, wie die Persönlichkeiten der
Könige von Preußen, Friedrich I und Friedrich Wilhelm
IV von Hohenzollern.
Die Familie Moeller hatte bereits mindestens zwei Bücher
veröffentlicht (Friedrich Louis Meller im preußischen
“Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Möller aus
Königsberg / Preußen” von 1932 und Walter August
Moeller im Westdeutschen Verlag von 1967). Der Zweck
dieses vorliegenden Buches ist die Erweiterung des
Stammbaumes seit 1967 und um ihn mit detaillierteren
Informationen über die Familie Moeller in Kurzeme
zu ergänzen. Die von Juris Millers dargelegte Studie
enthält nicht nur die fehlenden Informationen über
die Zeit seit 1967, sondern sie zieht auch den Einsatz
moderner Technologien und Datenbanken hinzu. Jede
in den vorherigen Forschungen erwähnte Person wurde
befragt und alle gefundenen Informationen gesammelt.
So konnten neue, bisher unbekannte Familienzweige
und deren Nachkommen gefunden werden. Seit
mehreren Jahren stellen die lebenden Vertreter der
jeweiligen Familienzweige Fotomaterial zusammen,
um einen Einblick in den Alltag jeder Familie und ihrer
Mitglieder zu erhalten. Dies war nur dank einer Reihe von
Geneologie-Enthusiasten möglich, deren Informationen
hier systematisch verifiziert und zusammengestellt
wurden. Diese Studie umfasst auch eine Reihe neuer
Familienzweige, die in früheren Studien nicht behandelt
wurden. Infolge der geopolitischen Veränderungen
im 20. Jahrhundert wurden die meisten Dokumente
und geografischen Standorte der beiden Hauptstudien
zerstört. Die Reflexion und Dokumentation dieser
Tatsachen ist von besonderer Bedeutung, weil sie an
künftige Generationen weitergegeben werden kann. Der
Großteil der Nachforschung beschäftigt sich mit der
Ahnenlinie des Vaters des Autors, den Mitgliedern der
Familie Moeller, dem Zweig Kurzeme, in der Verwandte
aus vielen sozial wichtigen, hauptsächlich baltischen
Familien gefunden werden können (z. B. von Witte, Lüth,
Kroepsch, von Schön, von Pantzer, Kuphald, Agte, von
Knigge, Haensell usw.), darunter sind Baumann Karlis,
Immanuel Kant, Michail Lermontow, als auch Sergei von
Witte und andere Persönlichkeiten ihrer Zeit vertreten.
So konnten neue, bisher unbekannte Familienzweige
und ihre Nachkommen herausgefunden werden.
6 7
Darüber hinaus wurden auch Fotomaterialien zur
Verfügung gestellt, die eine Vorstellung vom Alltag der
Familienmitglieder geben. Dies war nur Dank einer
Anzahl von Genealogie-Enthusiasten möglich, die die
Informationen gesammelt haben, die hier systematisiert,
überprüft und zusammengefasst wurden.
Ein Teil einer neuen getrennten Studie widmet sich
auch der Nachforschung der Familie Miller, der Familie
der Mutter des Autors. Hier dominieren kulturbildende
lettische Familien wie die Kulbari, Dobeļi, Bāliņi, Pūcīši,
Vītoli, Freibergi, Baumaņi usw. und Nicholas Roerichs
Familie.
Der Autor dieser Studie, der Journalist und Produzent Dr.
phil. Juris Millers, hat sich zwischen 2014 und 2019 mit
dieser Studie befasst. Seine Informationsquellen war nicht
nur die beiden zuvor veröffentlichten Studien, sondern
auch seine Nachforschungen in den Nationalbibliotheken
von Lettland, Russland, Georgien, Deutschland und
Schweden, und sein Suchen der Nachkommen seiner
Familien auf allen Kontinenten der Welt. Es gab
auch Feldforschungen über familiengeschichtliche
Geheimnisse. Die Forschungsergebnisse wurden
auf mehreren internationalen wissenschaftlichen
Konferenzen, sowie in wissenschaftlichen und populären
Publikationen vorgestellt. Diese Studie ist sowohl für
die Familie Moeller als auch für alle Interessierten eine
wichtige Lektüre, sie kann aber auch als enzyklopädisches
Nachschlagewerk für die erwähnten Personen dienen.