2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Jelgavā apprecējās ar Rasmu Kuzņicu (*2.10.1943.
Kandava) un šajā laulībā (tā tika šķirta 1978. gada 7.
aprīlī) piedzima meita (XIV paaudze):
• Alija Millere (Maspāne) (*13.5.1965. Līvbērze).
XIV paaudzes pārstāve Alija Millere (*13.5.1965.
Līvbērze) savas dzīves pirmos septiņus gadus pavadīja
vecāku mājās Līvbērzē, bet vēlāk salaulājās ar Armandu
Maspānu (*14.4.1965.) un viņu laulībā (tā vēlāk tika
šķirta) piedzima (XV paaudze):
• Santa Maspāne (*27.9.1987. Jelgava).
• Rihards Maspāns (*18.2.1990. Jelgava).
Vissenākais dokumentos atrastais Štālbergu dzimtas
pārstāvis ir IX paaudzes pārstāvis Ansis Štālbergs
(*1815. †16.10.1880.), bet Štālbergu un Milleru dzimtu
satuvināšanās notika, apprecoties X paaudzes pārstāvim,
sīpelniekam Ansim Štālbergam (*1848. †30.8.1877.)
un līvbērzniecei Trīnei Zeltiņai (*1852. †1932.). Kāzas
notika 1873. gada 15. martā un šajā laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Jūle Emīlija Gotlībe Štālberga (*24.4.1874. †).
• Kārlis Teodors Štālbergs (*1.3.1876. [*2.4.1876.]
†pēc 1941.), veido radniecības līniju Milleru
dzimtas virzienā.
• Paulīne Olga Štālberga (*1879. †29.5.1880.),
atrodams tikai miršanas reģistra ieraksts par to, ka
ka 1880. gada 29. maijā ½ gada vecumā ir mirusi
Anša un Trīnes Štālbergu meita taču viņas kristību
ieraksts nav atrodams.
• Kristaps Roberts Štālbergs (*1.9.1882. †).
• Gotlībe Elvīne Štālberga (*5.6.1886. †).
XI paaudzes pārstāvis Kārlis Teodors Štālbergs
(*1.3.1876. [*2.4.1876.] †pēc 1941.) dzīvoja Sīpelē,
“Pētersonu” mājās un 1941. gada tautas skaitīšanā ir
norādīts kā valsts mežsargs. šajās mājās viņš dzīvoja kopš
1920. gada 4. aprīļa. Kārlis Teodors Štālbergs salaulājās
ar līvbērznieci, XI paaudzes pārstāvi Paulīni Bortiņu
(*25.7.1876.) un šajā laulībā piedzima divas meitas (XII
Attēli 663., 664. un 665.
Raimonds Millers dienesta laikā un savā kāzu dienā ar Janīnu.
paaudze):
• Alma Štālberga (*5.11.1904. Sīpele †).
• Alvīne Štālberga (*8.9.1906. †).
Par Alvīnes Štālbergas dzīvesgājumu nav atrastas nekādas
ziņas, savukārt viņas vecākā māsa Alma salaulājās ar
Eduardu Jāni Milleru un saimniekoja “Pakalnu” mājās.
Senākās par Bortiņu dzimtu atrastas ziņas no Dobeles
latviešu draudzes grāmatas ir sekojošas: IX paaudzes
pārstāvja Evarta Bortiņa (*1799. †16.4.1837.) 34 gadus
vecā atraitne, Jura un Trīnes meita Līze Bortiņa (*1803.)
1837. gada 24. jūlijā (t.i. – dažus mēnešus pēc pirmā vīra
nāves), salaulājās ar līvbērznieku, Jura un Grietas 43 gadus
veco dēlu Frici Juri Maklenbergu (*1794.). Ir zināms, ka
1893. gadā mirst kāds Ansis Bortiņš (*1816. †26.2.1893.),
kura radniecība ar dzimtu pagaidām nav noskaidrota, taču
visticamāk, viņš ir Evarta Bortiņa brālis. Savukārt Līzes
Bortiņas laulībā ar Evartu Bortiņu piedzima (X paaudze):
• Juris Bortiņš (*).
• Miķelis Bortiņš (*1837. †31.12.1906.).
X paaudzes pārstāvija Jura Bortiņa (*) un viņa sievas
Mariķes (*), kas dzīvoja “Ģipteru” mājās, laulībā piedzima
(XI paaudze):
• Gotlībe Katrīne Bortiņa (*12.11.1858.
†22.11.1858. “Ģipteros”), krustvecāki kalpa sieva
Trīne Randvalde, saimnieks Pēteris Eik.
X paaudzes pārstāvis Miķelis Bortiņš (*1837.
†31.12.1906.) strādāja par mežsargu, bija precējies ar Ilzi
Stenders (*1839. †pēc 1907.) un gan Miķelis, gan viņa
sieva nodzīvoja 70 gadus ilgu mūžu. Šajā laulībā piedzima
(XI paaudze):
• Anna Sofija Bortiņš (Zemzare) (*7.1.1857. Auces
“Puisēni” †pēc 1939.), precējusies ar Jāni Zemzari
(*). Tēvs norādīts kā kalps Auces (Auzenburg)
“Puisēnu” mājās. Krustvecāki saimniece Sapija Bušs,
saimnieks Jānis Artmanis, puisis Ansis Artmanis.
• Jānis Bortiņš (*12.3.1860. Auces “Puisēni”),
krustvecāki saimnieka dēls Jānis Artmanis, puisis
Kristaps Skanmanis, saimniece Ilze Artmane.
• Ansis Bortiņš (*1867. †31.12.1908.), nav atrasts
kristību ieraksts.
• Mīne [Emīlija] Bortiņš (Damberga) (*7.1.1871.
Līvbērzes “Gaigali” †1936.), mirusi no tūskas. 1900.
gada 10. septembrī viņa apprecējās ar Jāni Teodoru
Dambergu, kurš nodzīvoja 67 gadus un mira
no triekas. Krustvecāki kalpa sieva Trīne Ozola,
saimnieka [meita?] Lība Stendere, kalps Jānis Ozols.
• Paulīne Bortiņa (Štālberga) (*25.7.1876.).
XI paaudzes pārstāvis Jānis Bortiņš (*12.3.1860. Auces
“Puisēni”) kļuva par mežsargu (otrā dēla dzimšanas laikā
- saimnieku), dzīvoja Upesmuižā un laulībā ar Otīliju (*)
tēvu diviem dēliem (XII paaudze):
• Kristaps Alberts Bortiņš (*27.6.1897. Līvbērzes
Upesmuiža) krustvecāki akušiere (medmāsa) Anna
Meimane, saimnieks Fricis Meimanis, saimnieks
Jānis Bergmanis.
• Žanis Roberts Bortiņš (*30.9.1898. Līvbērzes
Upesmuiža), krustvecāki akušiere (medmāsa) Anna
Meimane, saimnieks Fricis Meimanis, saimnieks
Jānis Bergmanis.
Par šī Bortiņu dzimtas atzara turpmākajiem likteņiem nav
nekādas informācijas.
700 701
Attēls 667.
Biruta Millere ar savu tēvu Eduardu Milleru 1956.
gadā.
XI paaudzes pārstāvis Ansis Bortiņš (*1867. †31.12.1908.)
strādāja par vagaru un dzīvoja Upesmuižā. Viņš mira no
aknu vai nieru slimības 42 gadu [citviet - 56] vecumā, bet
viņa laulībā ar Annu Ansoni (*Jēkabnieki) kura mira 68
[citviet - 50] gadu vecumā no tīfa, piedzima (XII paaudze):
• Johans Augusts Bortiņš (*23.1.1891. Līvbērzes
Upesmuiža †pēc 1956.) , krustvecāki saimnieka
sieva Mīle Bortiņa, Jānis Bortiņš, Miķelis Bortiņš.
Attēls 666.
Birutas Milleres iesvētības. Pa labi no Birutas – Alma Štālberga, aiz viņas – stāv Merseda Millere un
kaimiņiene Milda Kokle. Pa kreisi no Birutas – tēvs Eduards Jānis Millers, brālis Raimonds Millers.