You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• Marija Kulbars (Šēna/Talapila) (*12.11.1882.<br />
Snēpeles “Vilki”), krustvecāki saimnieks Jēkabs<br />
Zēbergs, viņa sieva Marija un meita Ilze Roze. No<br />
dzimtas mutvārdu leģendām par Mariju Kulbari ir<br />
zināms, ka viņai tiek norādīts uzvārds “Šeniņa”, kas,<br />
domājams, ir kļūdains uzvārda “Šēna” lietojums, jo<br />
pārbaudot arhīvu materiālus, ir konstatēts, ka 1904.<br />
gada 18. jūlijā kāds Juris Šēns Aizputes baznīcā<br />
salaulājās ar Mariju Kulbāri [Kulber]. Par Mariju<br />
ir saglabājusies arī vēl viena dzimtas mutvārdu<br />
leģenda, ka viņa salaulājās ar kādu Luku Talapilu<br />
(Luka Talapila), kura tēvs bija Ivans Talapila<br />
(Ivan Talapila) un visticamāk, aizceļojusi uz<br />
Poliju. Nekādu plāšaku ziņu par šo dzimtas atzaru<br />
(izņemot vienu Lukas Talapilas fotogrāfiju) nav.<br />
• Margriete Kulbars (*7.5.1885. Snēpele [Kl.<br />
Sahlingen Ļuļļa]) krustvecāki Ans Saulgriez un viņa<br />
sieva Margriete, meita Ilze Roze<br />
• Ernsts Kulbars (*20.6.1887. Snēpele †20.2.1888.<br />
“Alaš”) [Alasih] krustvecāki saimnieks Jēkabs<br />
Zēbergs, viņa sieva Marija, puisis Ernsts Roze.<br />
Miris 10 mēnešu vecumā<br />
• Jēkabs Kulbars (*29.1.1889. Laidu pagasts<br />
“Svirķes” mājas †2.5.1942. Fergan, Uzbekistan), kā<br />
krustvecāki norādīti Anna Kulbare, Ansis Freibergs<br />
un Marija (?) Rozentāle. Dzimtas turpinātāks<br />
Kulbaru-Milleru dzimtas virzienā.<br />
• Jānis Kulbars (*18.12.1891. Snēpeles “Barutzen”<br />
†24.3.1892.), krustvecāki kalps Jēkabs Kulbars un<br />
viņa sieva Latte, puisis Jānis Saulgriezis. Miris trīs<br />
mēnešu vecumā no plaušu karsoņa.<br />
• Ilze Evelīne Kulbare (Amatniece) (*4.7.1897.<br />
Laidu pagasta “Laukudreju” (?) mājās), kā<br />
krustvecāki norādīti Jēkabs Kulbars, Anna Roze un<br />
Marija Zaulare (?). Par Ilzi Evelīni Kulbari ir tikai<br />
zināms, ka viņa bija laulājusies ar Amatnieku un<br />
šajā laulībā bija dzimis dēls. Nekādu plašāku ziņu<br />
par šo dzimtas atzaru nav.<br />
Spriežot pēc Kuldīgas latviešu draudzē 1903. gada 20.<br />
aprīlī veiktā laulību ieraksta, Pēteris Kulbars bija precējies<br />
divas reizes – šajā dienā ir laulāti zemnieka Kriša Kulbera<br />
(†pirms 1903.) un Kates (†pirms 1903.) 40 gadus vecais<br />
dēls “Allažsen Mužarāj” zemnieks, atraitnis Pēteris Kulbers<br />
un Otana Janševska un Jūlijas <strong>30</strong> gadus vecā meita, par<br />
meitu Dūrenē strādājošā Ilze Janševski (*1873. Skrunda<br />
†23.7.1948. Kuldīga). Kā Ilzes pēdējā darba vieta norādīta<br />
komunālā daļa, mirusi 78 gadu vecumā no sirds muskuļu<br />
vājuma un pirms nāves dzīvojusi znota apgādībā. Pēdējā<br />
dzīvesvieta – Ventspils iela 24. Šajā laulībā piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Anna Kulbers (Štorhs) (*22.1.1904. Kurmāles<br />
Eihenbuša [?]), krustvecāki zemnieks Jānis<br />
Fridrihsons un viņa sieva Anna.<br />
• Juris Kulbars (*5.2.1907. Ekhof “Rumbeniek”<br />
†31.3.1907. Ekhof), miris 6 nedēļu vecumā,<br />
miršanas ierakstā tēvs norādīts kā zemnieks<br />
Ekhofas “Rumbeniekos”. Krustvecāki strādnieka<br />
sieva Elza Baumerte, strādnieks Jēkabs Šteinbergs<br />
un viņa sieva Marija.<br />
• Juris Kulbars (*16.9.1909. Ekhofas Silaiķe),<br />
krustvecāki bezzemnieks Juris Šeniņš, kalps Andža<br />
Freibergs un viņa sieva Lote.<br />
XI paaudzes pārstāve Anna Kulbers (*22.1.1904. Kurmāles<br />
Eihenbuša [?]), 1924. gada 16. novembrī Kuldīgas latviešu<br />
draudzē salaulājās ar Kuldīgas strādnieku Ansi Eduardu<br />
Štorhu (*15.9.1906. Kuldīgā), kuram laulību ierakstā ir<br />
norādīta tikai māte – Lizete. Domājams, Anna Štorhs<br />
1931. gadā nokļuva preses slejās: “(..) Vakar pulksten<br />
2.<strong>30</strong> no rīta no Aizputes izgājušas Anna Štorhs un Marija<br />
Kulbars pēc lopiem, kurus uzpircēji sapirkuši uz laukiem.<br />
4 kilometri no Aizputes uz Kuldīgas ceļa no krūmiem<br />
izlēcis laupītājs ar rungu rokās un uzbrucis sievietēm, lai<br />
atdod naudu. Bet sievietes nav bijušas no bailīgām. Tās<br />
uzbrukušas laupītājam, atņēmušas tam rungu un sākušas<br />
viņu pašu apstrādāt. Ar pūlēm laupītājam izdevies aizbēgt.<br />
Sievietes aizgājušas uz Ropažu muižu, no kurienes par<br />
notikumu ziņojušas policijai. Policija uzsākusi laupītāja<br />
vajāšanu, bet pagaidām bez panākumiem. (..)”<br />
Iespējams, Ansis Štorhs ir šis: 1945. gada maijā dibināts<br />
Kuldīgas komunālais kantoris (vēlāk komunālo<br />
uzņēmumu kantoris). Pirmās ražošanas nozares tai<br />
laikā bija pirts un dārzniecība. Ar 1945. gada 19. maiju<br />
par pirmo pārvaldnieku sācis strādāt Ansis Štorhs, kurš<br />
veidoja un paplašināja saimniecību. Vēl pārvaldes aparātā<br />
ietilpa plānotājs, grāmatvedis, kurjers un aģents.<br />
Annas Kulbares un Anša Eduarda Štorha laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Arvīds Štorhs (*1.12.1924. Kuldīga †14.5.19<strong>30</strong>.<br />
Kuldīga), miris no masalu izraisītām komplikācijām.<br />
Nāves brīdī ģimene dzīvoja Kuldīgā, Kaļķu ielā 3.<br />
Savas mātes Ilzes Kulbares nāves brīdī (1948. gadā) Anna<br />
Štorhs dzīvoja Kuldīgā, Fridriha Meri ielā.<br />
Attēls 396.<br />
Luka Talapila.<br />
Citi Štorhi:<br />
Ilze Štorhs (*1882. Vārmes pagasts †23.7.1926.),<br />
strādniece, 44 gadi, neprecēta, māgas vēzis<br />
Miķelis Štorhs (*1852. Ivande †26.12.1924.) jaunsaimnieka<br />
Jura tēvs Kalnmuižā, 72 g, māgas krampji, precēts<br />
Marija Štorha (*1857. Skrundas pag. †23.2.1924.), atraitne<br />
Kuldīga, 67, dzim Nādler, māgas slimība<br />
Ilze Štorha (*1844. Ivande †6.8.1920.) dz Grundman<br />
Strazdu Peku vecsaimniece, 76 g, precēta<br />
Trīne Štorh (*1845. Laidi †18.1.1920), Jāņa atraitne<br />
Kuldīgā, 75 g<br />
Juris Štorhs (*1853. Dexten †28.5.1919.) strādnieks<br />
Kuldīgā, sieve Marija, reimatisms, 66 g<br />
Juris Štorhs (*1883. Kurmāle †13.2.1919.), laukstrādnieks,<br />
36, neprecēts, māsīca Marija<br />
Pēteris Štorhs (*1860. Dexten †20.3.1915) bijušais<br />
namsaimnieks Kuldīgā, miris Altgoldingenas “Štorhos”,<br />
55 gadi<br />
Trīne Štorhs (*Tirgen †18.2.1914.), 73 g, precēta, paralīze<br />
Adolfs Štorhs (*4.6.1919. †<strong>30</strong>.10.1939. Kuldīga), dzīvoja<br />
Kuldīgas pagasta “Dižakmeņu” mājās, zemkopis,<br />
neprecējies, vēdera plēves iekaisums<br />
Pēteris Štorhs un Ilze:<br />
• Līze Štorhs (Lavendeile) (*20.3.1888. Kurmālē),<br />
būdama 18 ¾ gadus veca, Pētera Štorha un Ilzes<br />
meita, 1907. gada 11. februārī Kudīgas vācu draudzē<br />
salaulājās ar 31 gadu veco Kuldīgas gorodovoju<br />
(policistu) Albertu Johanu Lavendeili [Lawendel]<br />
(*12.8.1875. Saldus), kura vecāki bija Hermanis<br />
Lavendeils un Luīze Hīla.<br />
Roberts Štorhs un Elza:<br />
• Gustavs Ervīns Štorhs (*29.4.1931. †16.9.1939.<br />
Kuldīga), Roberta un Elzas dēls, Kuldīga, Mucenieku<br />
iela 12, sirds vājums<br />
Kārlis Štorhs:<br />
• Jānis Štorhs (*1895. †27.10.1945. Kuldīga), 50<br />
gadi, strādnieks, dzīvoja Kuldīgā, Vadoņa ielā 23,<br />
paziņoja Līna Zeltiņš<br />
Atbilstoši presē publicētajām ziņām, 1928. gadā Anna<br />
Štorhs, Babas meita (*2.2.1899. Valtaiķu pagasts) saņēma<br />
nosacītu sodu 3 mēneši cietumā, pamatojoties uz Kuldīgas<br />
iecirkņa miertiesneša 1927. gada 20. decembra Aktu Nr.<br />
718/27 g. Drīz pēc tam viņa atkal nonāca konfliktā ar<br />
likumu - presē aprakstīts gadījums, kad Anna Štorhs tika<br />
sodīta ar “(..) 2 nedēļām cietuma sodu, par izdarītiem<br />
viltojumiem viņas pagaidu strādnieču apdrošināšanas<br />
grāmatiņā, lai saņemtu no Aizputes slimo kases likumīgi<br />
pienākošo pabalstu. (..)” Arī 1928. gadā viņas vārds<br />
nonāca kriminālhrinikā: “(..) Aizputē 17. martā Annai<br />
Upenieks iedzīv. Skrundas muižā, Klāvs Rumpis un Anna<br />
Štorhs nozaguši vienu pudeli ar valsts spirtu un Ls <strong>30</strong><br />
naudu. Vainīgiem draud sods. (..)”<br />
Valtaiķu draudzē:<br />
• Karlīne Štorhs (*24.1.1872. Laidu “Ezerpiņķi”)<br />
vecāki saimnieks Jānis Štorhs un Katte, krustvecāki<br />
Karlīne Rumberg, meita Līze Anbersman, Fricis<br />
Skudre.<br />
Viens no nozīmīgiem punktiem Kulbaru dzimtas pārstāvju<br />
dzīvē bija Vārmes muiža, kurā (pēc dzimtas mutvārdu<br />
leģendas) par barona kučieri (jeb zirgu puisi) strādāja<br />
670 671<br />
Jēkabs Kulbars (*29.1.1889. Laidu pagasts “Svirķes”<br />
mājas †2.5.1942. Fergan, Uzbekistan). Šīs muižas vēsture<br />
ir bijusi visai trauksmaina. Lai arī 1710. gada mēra laikā<br />
izmira aptuveni puse no visiem iedzīvotājiem, pēc mēra<br />
Vārmes draudzē notika ievērojams straujš saimnieciskais<br />
uzplaukums un draudzes locekļu pieaugums: 18. gs.<br />
beigās ne tikai ir aizdzijušas mēra sistās rētas draudzes<br />
sastāvā, bet saskatāms pat liels kāpinājums. 1810. gadā par<br />
Vārmes muižas īapšnieku kļuva krievu armijas pulkvedis<br />
Ostenzakens. Smags ciešanu laiks Vārmes draudzei bija<br />
1848. gads, kad visā novadā plosījās holēras sērga. Mirstība,<br />
kaut gan daudz mazāka kā mēra laikā, tomēr stipri liela.<br />
1850. gadā klaušas pamazām tika aizstātas ar naudas<br />
izteiksmē maksājamu nomu, taču drīz vein Ostenzakens,<br />
sekojot citu muižnieku priekšzīmei, paplašināja savas<br />
muižas laukus uz zemnieku zemes rēķina. Klaušas galīgi<br />
izbeidzās tikai 1868. gadā, t.i. – vienu gadu pēc pagastu<br />
pašvaldību nodibināšanas. Vislielākais saimnieciskās<br />
stabilitātes ieguvums draudzē bija zemnieku māju<br />
iepirkšana 1880. gadā.<br />
Pārkrievošanās centieni 19. gs. 80. un 90. gados Vārmes<br />
novadu maz skāra, bet 1905. gada revolūcija skustībā šeit<br />
bija liela rosība, kas bija reakcija pret seno muižnieku<br />
nežēlību. Revolūcijai sekojošā soda ekspedīcija nošāva<br />
vairākus vārmiešus. 1910. gadā Vārmes draudze bija<br />
sasniegusi savu augstāko skaitlisko pakāpi, jo tad draudzē<br />
skaitījās 2800 locekļu (salīdzinājumam – 17.gs. beigās to<br />
bija ap 2000, bet 1710. gada mēra laikā izmira ap 60%).<br />
1915. gadā, pēc vācu karaspēka ienākšanas Kurzemē, liela<br />
daļa vārmiešu aizgāja bēgļu gaitās uz Vidzemi un tālāk uz<br />
Krieviju – to vidū arī Kulbaru ģimene.<br />
Mācītājs Kangars norāda, ka ziņas par mācītāja amata<br />
darbiem līdz pat 19.gs sākumam trūkst, jo līdz tam<br />
laikam, tikai atsevišķos gadījumos mācītāji “baznīcas<br />
ruļļos” atzīmēja notikumus muižnieku ģimenēs. Par<br />
visiem vāciešiem baznīcas grāmatās izdarīti ieraksti sākot<br />
ar 1827. gadu, bet par latviešiem – tikai no 1835. gada<br />
(izpildot 1832. gada likumu). Līdz 1850. gadam ziņas<br />
par vāciešiem rakstītas atsevišķos nodalījumos (vācu<br />
draudze), bet jau 1918. gadā tika iznīcinātas Vārmes<br />
baznīcas grāmatas par 1912.-1917. gadiem. Interesanti,<br />
ka 1937. gadā Vārmes pagasts bija vislatviskākais pagasts<br />
– no visiem te dzīvojošajiem iedzīvotājiem 98,12% bija<br />
latvieši.<br />
Savukārt par XI paaudzes pārstāvi Jēkabu Kulbaru<br />
(*29.1.1889. Laidu pagasts “Svirķes” mājas †2.5.1942.<br />
Fergan, Uzbekistan), ir zināms, ka viņš jau zēna gados<br />
sāka strādāt Vārmes muižā par muižas īpašnieka kučieri<br />
un zirgkopi un pēc dzimtas mutvārdu nostāstiem pēc<br />
1905. gada revolūcijas notikumiem saņēma pērienu par<br />
piesliešanos revolucionāriem. Pārskatot par 1905. gada<br />
revolūcijas notikumiem Vārmē pieejamās publikācijas,<br />
nav izdevies atrast liecības par Jēkaba Kulbara aktīvu<br />
dalību šajos notikumos, tomēr pieejamā informācija<br />
sniedz priekšstatu, kas īsti norisinājās 1905. gada nemieros.<br />
Revolucionārās darbības centrs bija Vārmes ķieģeļu ceplis.<br />
Šeit jau 1903. gadā nodibinājās partijas pulciņš, kura<br />
organizētājs un vadītājs bija ceplinieks H.Golubovskis.<br />
Viņa darbību rezultātā vietējie laukstrādnieki stājās aktīvo<br />
cīnītāju rindās. Nav konkrētu ziņu, taču iespējams, viņu<br />
vidū bija arī Jēkabs Kulbars. 1905. gada 25. decembra<br />
rītā Vārmes muižas un tuvāko māju iedzīvotājus<br />
uzmodināja neparasts troksnis. Drīz noskaidrojās, ka<br />
muižā ieradušies dragūni, kuri pirms tam bijuši ķieģeļu<br />
ceplī un nošāvuši 4 revolucionārus. Dragūnu nodaļa<br />
sastāvēja no vairākiem desmitiem cilvēku. Sākumā tā<br />
neuzdrošinājās tuvoties ķieģeļu cepļa dzīvojamai ēkai,
Change language