2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Otto fon Pantcers
(Wilhelm Otto von Pantzer, *21.12.1814. Cēsis †?) pārcēlās
uz Krieviju, bija precējies (sievas vārds nav zināms) un
viņam bija dēls (XI paaudze):
• Valeriāns fon Pantcers (Valerian von Pantzer,
*1846. Jekaterinoslav, Russia †1851. Gut Kussen),
kurš mira kā mazs zēns. Precīzi dzīves dati nav
zināmi.
FON PANTCERU KURZEMES-LIEPĀJAS LĪNIJA
Pantceru dzimtas X paaudzes pārstāvis Pauls Roberts fon
Pantcers (Paul Robert von Pantzer, *20.11.1819. Kusas
muiža (Cēsis) †1878. Gut Annenhof/Daugavpils) tiek
uzskatīts par fon Pantceru dzimtas t.s. “Kurzemes-Liepājas”
atzara aizsācēju. Viņš savu dzīvi saistīja ar militāro karjeru
robežaasardzes dienestā (Viļņas robežapsardzes brigādē).
Būdams leitnants, 1853. gada 13. septembrī Lutriņu
draudzē viņš apprecējās ar Otīliju Šarloti Doroteju Jūliju
Rozenbergeri (Ottilie Charlotte Dorothea Julie Rosenberger,
*24.11.1833. Lutriņi †21.11.1892. Liepāja), kuras tēvs
bija mācītājs Otto Heinrihs Gideons Rozenbergers
(Otto Heinrich Gideon Rosenberger, *20.9.1790. Lutriņi
†24.11.1865. Lutriņi), bet māte – Emma Adelinde fon
Lutere (Emma Adelinde von Luther, *8.10.1811. Jelgava
†3.12.1880. Aizpute) [abi salaulājās Liepāja1833. gada
13. februārī]. Savukārt Emmas Adelindes Luteres tēvs
Gotfrīds Benjamins Luters (Gottfried Benjamin Luther,
*14.8.1768. Swidnica †2.3.1818. Liepāja) bija guberņas
skolas direktors (Gouv. Schuldirektor).
Ir zināms, ka Pauls Roberts fon Pantcers apmeklēja skolu
Liepājā, kur 1850. gada 20. jūnijā nokārtoja privātskolā
eksāmenu, bet 1857. gadā ju norādīts kā štāba kapteinis
un robežsardzes virsnieks Georgenburgā, vēlāk majors
un visbeidzot - ģenerālmajors Lietuvas robežsardzē.
Vēlāk - muižnieks Annenhofas muižā, kur arī mira no
pneimonijas. Vācu pētījumos ir norāde, ka 1878. gada
13. novembrī viņš tika izvadīts no Annenieku kapellas
Kurzemē un 1879. gada 21. martā apglabāts, par ko ir
norāde Daugavpils draudzes grāmatā [šādu ierakstu
neizdevās atrast].
Paula Roberta fon Pantcera un Otīlijas Šarlotes Dorotejas
Rozenbergeres laulībā piedzima (XI paaudze):
• Emma Šarlote Elizabete fon Pantcere (Emma
Charlotte Elisabeth von Pantzer, *5.6.1854. Lutriņi
†12.3.1857. Lutriņi), mirusi kā bērns.
• Georgs Heinrihs Martins Pauls fon Pantcers
(George Heinrich Martin Paul von Pantzer,
*11.1.1856. Lutriņi †17.2.1856. Lutriņi), miris kā
zīdainis.
• Heinrihs Martins Georgs von Pantcers
(Heinrich Martin George von Pantzer, *2.3.1857.
Lutriņi †Saratow). Kristīts Lutriņu draudzē,
krustvecāki - Lutriņu mācītājs H.Rozenbergers,
ģenerālleitnats, barons fon Zass (von Sass), Šķēdes
pilskungs (Erbherr), kandidāts Eduards Baumbahs
(Eduard Baumbach), fon Klimaševskis (Herr von
Klimaszewski), mācītāja sieva Emma Rozenbergere,
Frl. Adele Rozenbergere, Frl. Grabbe.
• Emma Šarlote Vilhelmīne fon Pantcere (fon
Šēna) (Emma Charlotte Wilhelmine von Pantzer
(von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini †26.7.1930.
Liepāja).
• Pauls Aleksandrs Otto fon Pantcers (Paul
Alexander Otto von Pantzer, *25.8.1860. Memel
(Klaipēda) †30.8.1912. Seisk, Ukraine) miris pie
Azovas jūras.
• Šarlote fon Pantcere (fon Zossberga) (Charlotte
von Pantzer (von Sossberg), *1862. Kontowzi,
Schoden, Lietuva †ap 1900. Krievijā), agrā jaunībā
precējusies ar Paulu fon Zossbergu (Paul von
Sossberg), plašāku ziņu nav.
• Alfons Otto fon Pantcers (Alphons Otto von
Pantzer, *28.3.1864. Mikolaiziken, Lietuva †ap
1914.), kristīts Krētingas draudzē, krustvecāki
Dr.med. Alfons Atelmaijers (Alphons Attelmayer),
Daniels Hrinevičs (Titularrath Daniel Hrinewitsch),
muižnieks Johans Tomašēvičs (Johann
Tomaschewitsch). Kritis (nošauts) I Pasaules kara
laikā, citu ziņu nav.
• Aleksandrs Karls fon Pantcers (Alexander
Karl von Pantzer, *28.7.1865. Kontowzi, Schoden,
Lietuva †20.5.1930. Liepāja). Kristīts Šodas
draudzē (Schoden) Lietuvā 1866. gada 9. maijā.
Krustvecāki Amālija fon Pantcere (Frl. Amalie von
Pantzer), garīdznieks Aleksandrs Vodkevics (Probst
Alexander Wodkewitz).
• Magdalēna Kristīne Elizabete fon Pantcere
(fon Atelmeijere) (Magdalene Christine Elisabeth
von Pantzer (von Attelmayer, *24.2.1867. Kontowzi,
Schoden, Lietuva †8.1.1915. Vjazma, Russia),
precējusies ar Otto fon Attelmaieru (Otto von
Attelmayer).
• Leo fon Pantcers (Leo von Pantzer, *ap 1876.
Kontowzi, Schoden, Lietuva †1918.), pazudis I
Pasaules kara laikā.
XI paaudzes pārstāvis Heinrihs Martins Georgs von
Pantcers (Heinrich Martin George von Pantzer, *2.3.1857.
Lutriņi †Saratow) bija muižas pārvaldnieks Krievijā,
Saratovas vai Samaras apkaimē un reiz zirgu pajūgā
atbrauca līdz Liepājai. Viņš bija precējies ar krievu un
vācu valodas skolotāju, krievieti Jūliju Klādi (Julie Klady,
*ap 1859. Russia) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):
• Helēna fon Pantcere (Helene von Pantzer, *ap
1895. Saratow †ap 1906. Saratow)).
• Voldemārs fon Pantcers (Woldemar von Pantzer,
*ap 1900. Saratow †).
XI paaudzes pārstāves Emmas Šarlotes Vilhelmīnes fon
Pantceres (fon Šēnas) (Emma Charlotte Wilhelmine von
Pantzer (von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini †26.7.1930.
Liepāja) dzimšanā palīdzēja grāfa Tiškevica galma ārsts
Dr. Atelmaijers (Dr. Attelmayer), kura dzimtas pārstāvis
Otto fon Attelmeijers (Otto von Attelmeyer) vēlāk kļuva
par Emmas Šarlotes Vilhelmīnes fon Pantceres švāģeri.
Ģimenē viņa tika dēvēta par “Emmiju”. 1880. gada 2. martā
Krētingas Sv. Annas baznīcā viņa salaulājās ar Liepājas
Sv.Annas draudzes mācītāju Karlu Rūdolfu Albertu fon
Šēnu, tādēļ šīs ģimenes pēcteči aprakstīti Šēnu dzimtai
veltītajā nodaļā
(Cacilia Fiebig, *20.8.1858. Berlin †18.4.1897.) meita. Šajā
laulībā piedzima trīs bērni (XII paaudze):
• Arnolds fon Pantcers (Arnold von Pantzer *1901.
Ufa †ap 1945 Latvija).
• Marija fon Pantcere (Marie von Pantzer,
*15.6.1903. [jeb 15.7.1903.] †).
• Ija Magda fon Pantcere (Minca) (Ija Magda von
Pantzer (Muntz),*14.11.1907. Ufa †).
• Iespējams, bija ceturtais bērns *1912., taču šīs
ziņas pagaidām nav apstiprinātas.
XII paaudzes pārstāvis Arnolds fon Pantcers (Arnold
von Pantzer *1901. Ufa †ap 1945 Latvija) izglītojās pie
sava radinieka fon Atelmeijera (von Attelmayer), strādāja
kā dārznieks Latvijā un atteicās repatriēties uz Vāciju.
Kā norādīts vācu pētījumos, kara laikā vai īsi pēc tā bija
noslepkavots. Iespējams, bija precējies.
XII paaudzes pārstāve Marija fon Pantcere (Marie von
Pantzer, *15.6.1903. [jeb 15.7.1903.] †) dzīvoja pie saviem
radiniekiem fon Šēniem Lašu muižā, kur palīdzēja mājas
darbos. Vēlāk dzīvoja pie Helēnas Kupferes (Helene
Kupffer) Puškavā (Puschkau/Wartheland) un visbeidzot
apmetās Berlīnē, kur dzīvoja pie savas radinieces Elzbetes
Kupferes (Elsbeth Kupffer). Par viņas likteni pēc 1945.
gada trūkst ziņas.
XII paaudzes pārstāve Ija Magda fon Pantcere (Minca)
(Ija Magda von Pantzer (Muntz),*14.11.1907. Ufa †)
mācījās skolā Liepājā un šajā laikā dzīvoja pie saviem
radiniekiem fon Attelmeijeriem un fon Šēniem. Viņa
kļuva par skolotāju un 1935. gada 18. maijā Frankfurtē pie
Oderas salaulājās ar sporta skolotāju Gerhardu Gustavu
Bernhardu Mincu (Gerhard Gustav Bernhard Muntz,
*20.5.1899. Hirschberg/Riesengebirge †), kurš bija tirgotāja
Bernharda Mihaela Minca (Bernhard Michael Muntz,
*1.8.1873. Allegheny, USA †7.7.1924. Frankfurt a.O.) un
viņa sievas Elizabetes Margarētes Ģertrūdes Hedvigas
Koesteres (Elisabeth Margarethe Gertrud Hedwig Koester,
*16.7.1873. Hirschberg/Riesengeb †). Mincu ģimenē
piedzima (XIII paaudze):
• Pēteris Valters Gustavs Mincs (Peter Walter
Gustav Muntz, *8.1.1938. Frankfurt a.O. †16.2.1938.
Frankfurt a.O.).
• Dīters Mincs (Dieter Muntz, *12.4.1940.
Berkenbruck).
XIII paaudzes pārstāvis Dīters Mincs (Dieter
Muntz,*12.4.1940. Berkenbruck) kļuva par skolotāju, bija
precējies ar Gudrunu (Gudrun), un šajā laulībā piedzima
četri pēcnācēji (XIV paaudze):
• Ralfs Mincs (Ralf Muntz, *1962. Berkenbruck).
• Pēteris Mincs (Peter Muntz, *1964. Berkenbruck).
• Mihaels Mincs (Michael Muntz, *1.1968.
Berkenbruck).
• Andrejs Mincs (Andrea Muntz, *30.7.1970.
Berkenbruck).
XI paaudzes pārstāvis Pauls Aleksandrs Otto fon Pantcers
(Paul Alexander Otto von Pantzer, *25.8.1860. Memel
(Klaipēda) †30.8.1912. Seisk, Ukraine) laikā no 1883. līdz
1884. gadam studēja farmāciju Tērbatas universitātē, vēlāk
strādāja par aptiekāru vienā no stacijām Romni-Liepājas
dzelzceļa līnijā Lietuvā. Vēlāk pārcēlies uz Ufu Krievijā,
XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Karls fon Pantcers
kur viņa saimnieciskā darbība neveicās tik labi, kā bija
(Alexander Karl von Pantzer, *28.7.1865. Kontowzi,
cerēts. Bija precējies ar katolieti Valēriju Mariju Cecīliju
Schoden, Lietuva †20.5.1930. Liepāja) astoņu gadu vecumā
fon Kiedrovsku (Valerie Marie Cäcilie von Kiedrowsky,
pārcēlās uz Liepāju, kur vēlāk strādāja Liepājas drāšu
*21.11.1880. Landsberg, Warthe †15.11.1912. Schuscha,
fabrikā par svaru meistaru. Miris no pneimonijas un/
Caucasus), kas bija lokomotīves kurinātāja Fēliksa
vai reimatoīdā artrīta. 1897. gada 16. janvārī Liep’ājas Sv.
Johana Botvida fon Kidrovska (Felix Johann Botwid von
Trīsvienības baznīcā apprecējās ar Vilhelmīni Leopoldīni
Kiedrowski, *10.7.1850. Bromberg †) un Cecīlijas Fībigas
Henrieti Dreijeri (Wilhelmine Leontine Henriette Dreyer,
354 355
*7.12.1870. Liepāja †1.6.1946. Fahrdorf), kuras vecāki bija
namdarmeistars Mihales Dreijers (Michael Dreyer, *1833.
Liepāja †6.1890.) un Katrīna Urbāne (Katharina Urban,
*17.12.1831. Liepāja †14.2.1911. Liepāja). Atraitne 1939.
gadā repatriējās uz Vāciju (kā pēdējā dzīvesvieta Latvijā ir
norādīta Liepāja, Roņu iela 4), kur apmetās Gotenhāfenā.
Pēc bēgļu gaitām viņa apmetās Fārdorfā (Fahrdorf)
Šlēsvigā, kur arī mira no sirds vājuma un tika apglabāta
Haddebijas (Haddeby) kapsētā. Šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Antips fon Pantcers (Antipi von Pantzer,
*6.3.1899. Liepāja †30.8.1972. Essen).
• Pauls fon Pantcers (Paul von Pantzer, *1.12.1901.
Liepāja †1978. Liepāja).
• Teodors fon Pantcers (Theodor von Pantzer,
*15.1.1904. Liepāja †11.3.1933. Liepāja), bija
mehāniķis Liepājā, miris neprecēts no cukura
slimības.
• Otīlija Vilhelmīne fon Pantcere (Ottilie
Wilhelmine von Pantzer, *20.5.1906. Liepāja
†18.8.1906. Liepāja), mirusi kā zīdainis. Laikraksta
paziņojumā par miršanu norādīta kā “Ottilie
Charlotte Sally von Pantzer”.
• Magda Helāna fon Pantcere (Magda Helene von
Pantzer, *21.12.1907. Liepāja †).
• Alise Vilhelmīne fon Pantcere (Kurpniece)
(Alice Wilhelmine von Pantzer (Kurpneek),
*17.8.1911. Liepāja †22.8.1974. Schleswig).
XII paaudzes pārstāvis Antips fon Pantcers (Antipi von
Pantzer, *6.3.1899. Liepāja †30.8.1972. Essen) Liepājā
bija frizieris. II Pasaules kara laikā iesaistīts kaujās
Gotenhāfenā, bet pēc kara 1948.-1949. gados trādāja
kā elektromeistars angļu armijas bāzē Neiminsterē
(Neumunster). Līdz 1952. gada martam nestrādāja kādas
traumas dēļ, kas liedza viņam darba spējas, bet vēlāk
pārcēlās uz Eseni, kur strādāja par atslēdznieku un
metāllūžņu uzpircēju. Apglabāts Esenes Terassenfriedhof
kapsētā. 1939. gadā repatriējies uz Vāciju, kā pēdējā
dzīvesvieta ir norādīta Liepāja, Brīvības iela 67. No šīs
adreses ir repatriējusies arī viņa sieva, friziere Aleksandra
Žukova (Alexandra Zhukow, *30.5.1901. Liepāja, †1979.
Esssen), ar kuru viņš salaulājās 1926. gada 24. decembrī
Liepājā un kas bija krievu aristokrāta, Liepājas Karostas
inženiera Vasīlija Žukova (Wassilij Schukow, *1.1.1865.
St.Petersburg †21.5.1926. Liepāja) un viņa sievas Martas
Gotlības Rodovicas (Martha Gottlieb Rodowitz, *1861.
†20.2.1928. Liepāja) meita. Antipa fon Pantcera un
Aleksandras Žukovas laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Aleksandrs Vilhelms fon Pantcers (Alexander
Wilhelm von Pantzer, *10.6.1926. Liepāja
†29.6.1926. Liepāja), miris kā zīdainis.
• Udo Harijs Teodors fon Pantcers (Udo Harry
Theodor von Pantzer, *17.9.1927. Liepāja †1977.
Essen).
• Ija Magda fon Pantcere (Blata) (Ija Magda von
Pantzer (Blatz), *12.8.1931. Liepāja †2005. Essen).
• Persijs Pauls fon Pantcers (Persy Paul von
Pantzer, *22.2.1935. Liepāja †23.1.1984 Essen).
XIII paaudzes pārstāvis Udo Harijs Teodors fon Pantcers
(Udo Harry Theodor von Pantzer, *17.9.1927. Liepāja †1977.
Essen) II Pasaules kara izskaņā bija karavīrs, bet vēlāk
strādāja kā automehāniķis, bet kopš 1953. gada strādāja
autobūves nozarē. 1955. gadā uzsāka darbu celtniecībā.
1955. gada 30. aprīlī Esenē (Christuskirche baznīcā)
apprecējās ar katolieti Francisku Vāgneri (Franziska
Wagner, *14.12.1929. Essen-Borbeck), kas strādāja par