Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Lielbritānijas atzars<br />
Austrālijas atzars<br />
ASV atzars<br />
Krievijas (Maskavas) atzars no Kurzemes zara<br />
Krievijas (Sibīrijas) atzars no Kurzemes zara<br />
Jāatzīmē, ka V.A.Mellers precīzi ievēroja F.L.Mellera<br />
iesviesto dzimtas locekļu indeksācijas sistēmu, turpinot<br />
to, kā arī precizēja atsevišķus faktus. V. A. Melleram bija<br />
jāveic ārkārtīgi smags darbs, jo dzimtas koka pētījums<br />
galvenokārt skāra II Pasaules kara izpostītās ģimenes un<br />
faktu, ka gandrīz 100% dzimtas locekļu bija jāpamet savas<br />
ierastās mājvietas – te jāizceļ gan 1939. gada repatriācija<br />
no Latvijas uz Reihu, gan PSRS teritorijā dzīvojušie (t.sk.<br />
1941. gada deportācijās cietušie), gan pēc II Pasaules kara<br />
uz ASV un citām pasaules valstīm aizbraukušie dzimtas<br />
locekļi.<br />
1967. gada pētījums, atšķirībā no 1932. gada pētījuma<br />
tika ilustrēts ar vairāku dzimtas locekļu attēliem, kā arī<br />
detalizētu Kurzemes dzimtas zara pētījumu, taču tajā<br />
konstatētas atsevišķas faktoloģiskās kļūdas, kas saistītas<br />
ar dažādu kalendāru pielietojumu, kā arī atsevišķos<br />
gadījumos konstatētas neprecizitātes ģeogrāfisko<br />
vietvārdu atveidojumā un dažu personu atspoguļojumā.<br />
Šī publikācija, bez labojumiem, atkārtoti izdota Vācijā<br />
2006. gadā.<br />
Valters Augusts Mellers savu pētniecības darbu veica<br />
ilgstošā laika posmā, galvenokārt, ar viņam tolaik<br />
pieejamiem komunikācijas instrumentiem – pamatā,<br />
vēstulēm un arhīvos esošajām baznīcu grāmatām un to<br />
norakstiem, kā arī preses publikācijām. Līdz mūsdienām<br />
Latvijā ir saglabājušās divas 1975. gadā rakstītās vēstules,<br />
kuras Valters Augusts Mellers sūtīja Latvijā dzīvojošajam<br />
radiniekam Rūdolfam Melleram, sniedzot viņam<br />
informāciju par tobrīd Maskavā dzīvojošo Artūra Mellera<br />
dzimtas atzara pēctečiem.<br />
21.gadsimta tehnoloģijas ir pavērušas jaunas iespējas<br />
dzimtas vēstures izpētē – pateicoties speciālām ģeneoloģijas<br />
izpētes datorprogrammām, apjomīgam digitalizētam<br />
ģeneoloģisko pētījumu materiālam, piekļuvei iepriekš<br />
nepieejamiem arhīvu fondiem, mūsdienās ir iespēja veikt<br />
ne tikai esošās informācijas papildinājumus, bet arī veikt<br />
jaunus atklājumus, no kuriem pagaidām interesantākais<br />
ir Melleru dzimtas radniecība ar daudzām pasaulē<br />
slavenām dzimtām, t.sk. filozofa Immanuēla Kanta<br />
dzimtu, rakstnieka Mihaila Ļermontova dzimtu, mācītāja<br />
Vecā Stendera dzimtu u.c. dzimtām, kas pasaules un<br />
Baltvācu kultūrā, politikā, ekonomikā, zinātnē un vēsturē<br />
ir atstājušas nozīmīgas refleksijas.<br />
Šī pētījuma uzdevums ir papildināt 1932. un 1967. gada<br />
pētījumus, iespēju robežās aktualizējot informāciju<br />
par dzimtas locekļiem, kā arī iespēju robežās detalizēti<br />
izpētīt Kurzemē ienākušo Melleru dzimtas zara vēsturi,<br />
sagatavojot šķirkļus par nozīmīgākajām personībām<br />
dzimtas vēsturē. Darba gaitā iespēju robežās tiek ievērota<br />
vēsturiskā hronoloģija, tekstuālo materiālu papildinot<br />
arī ar kontekstuāliem faktiem, kuriem var būt nozīme<br />
noteiktu vēsturisko procesu izzināšanā un izpratnē, lai<br />
pilnvērtīgi novērtētu Melleru dzimtas pārstāvju lomu<br />
šajos notikumos.<br />
Veidojot pētījuma struktūru, galvenā uzmanība tiek<br />
veltīta tiešā dzimtas zara priekšteču izpētei (Kēnigsbergas<br />
pamatstumbrs un Kurzemes zars), sniedzot pieejamo<br />
informāciju arī par viņu brāļiem, māsām, viņu<br />
izveidotajām ģimenēm un laulāto senčiem. Ņemot vērā<br />
milzīgo informācijas daudzumu, ziņas par citu atzaru<br />
personam tiek sniegtas katram atzaram veltītajā nodaļā.<br />
Pēc publiski pieejamajās virtuālajās datu bāzēs atrodamās<br />
informācijas iegūšanas, apkopošanas un strukturēšanas,<br />
tā tika salīdzināta ar Frīdvalda Mellera 1932. gadā izdoto<br />
un Valtera Mellera 1967. gadā papildināto ģeneoloģisko<br />
pētījumu. Ņemot vērā otrā pētījuma izdošanas laiku<br />
(1967. gads) un vietu (Rietumvācija), ir saprotama<br />
atsevišķu faktoloģisko nepilnību esamība, it īpaši –<br />
attiecībā uz Kurzemes Melleru dzimtas atzaru, kuras<br />
pārstāvji nokļuva “aiz dzelzs priekškara”, kas savukārt<br />
pētījuma autoram liedza pilnībā pārbaudīt un precizēt<br />
faktus. Neskatoties uz šīm atsevišķajām nepilnībām, kas<br />
iespēju robežās tika novērstas, F. Mellera veiktais pētījums<br />
sniedz unikālu priekšstatu dzimtas vesturē, jo ne tikai<br />
Attēls 3.<br />
No kreisās: Melleru dzimtas Kēnigsbergas atzara ģerbonis, Melleru dzimtas Majors atzara ģerbonis un Melleru<br />
dzimtas Kurzemes atzara ģerbonis (rekonstruēts 2016. gadā).<br />
uzskaita dzimšanas, laulību un miršanas reģistrus, bet<br />
arī sniedz priekšstatu par gandrīz katra dzimtas parstāvja<br />
profesiju, izglītību, dzīvesvietu, krustvecākiem un citiem<br />
nozīmīgākajiem faktiem.<br />
Kopš pēdējiem dzimtas vēstures papildinājumiem<br />
ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, kuru laikā dzimta ir<br />
papildinājusies ar divām, bet atsevišķos gadījumos –<br />
pat trim jaunām paaudzēm. Tāpat, mainoties pasaules<br />
ģeopolitiskajai situācijai un parādoties jaunajām<br />
tehnoloģijām, pavērās līdz šim nepieredzēti plašas iespējas<br />
jaunu pētījumu veikšanai, kā arī iepriekš veikto pētījumu<br />
papildināšanai, pilnveidošanai un labošanai.<br />
1967. gada publikācijas ievadvārdos 5 V.Mellers norāda, ka<br />
dzimtas izcelsme pirms 1490. gada “ir miglā tīta”, jo neesot<br />
iespējams precīzi konstatēt, no kurienes ir cēlies dzimtas<br />
senākais priekštecis Tomas Mellers (Thomas Moeller).<br />
Vienlaikus viņš norāda, ka dzimtā ir leģenda, ka Melleru<br />
dzimtas izcelsme ir saistīta ar Zviedriju – nav izslēgts, ka<br />
senākā dokumentos minētā dzimtas senča Tomasa Mellera<br />
tēvs Kēnigsbergā ieceļoja kā tirgotājs no Zviedrijas. Par<br />
šo V.Mellers raksta: “Pastāv leģenda, ka ģimenes saknes<br />
ir meklējamas Zviedrijā, no kurienes izceļojušajam<br />
Melleram viņa tēvs dāvājis zīmoggredzenu ar ģerboni,<br />
kurā attēlots gulbis, kas raksturīgs dzimtām, kuru<br />
izcelsme saistīta ar Skandināviju.” Šo stāstu paskaidro paša<br />
Frīdvalda Mellera vēstulē norādītais fakts, ka 1436. gada<br />
4. maijā kaujā Zviedrijā no bruņinieka Karla Knustsona<br />
(Carl Cnustson) rokas no tika nogalināts zviedru brīvības<br />
cīnītājs un zemnieku sacelšanās vadonis Engelbrehts<br />
Engelbrektsons (Engelbrekt Engelbrektsson) 6 , un viņa<br />
dēls pēc tēva nāves bija spiests bēgt uz Vāciju,” 7 tādejādi<br />
dodot norādi, ka iespējams, šis cilvēks ir uzskatāms par<br />
Moeller dzimtas aizsācēju Prūsijā. Pašam Engelbrektam,<br />
savukārt, tiek piedēvēta vāciska izcelsme – viņa ģimene<br />
Zviedrijā ieceļoja ap 1360. gadu un tiek uzskatīta par<br />
vienu no pirmajām aristokrātu dzimtām Zviedrijā.<br />
Šīs ziņas Frīdvalds Mellers ieguva no mācītāja Johana<br />
Gotfrīda Mellera (Johann Gottfried Moeller, *23.7.1737.<br />
Konigsberg †3.3.1802. Schmoditten) dzimtas arhīva, kura<br />
ģimene lietoja šo ģerboni ar gulbi (dzimtā tika lietoti vēl<br />
divi dažādi ģerboņi – viens no tiem – Kurzemes atzarā). Ir<br />
zināms, ka Engelbrehts Engelsons bija precējies ar Karīnu<br />
Laurensdotteri (Karin Laurensdotter, *†1461.).<br />
Balstoties uz iegūtajiem datiem, ģeneoloģiskajā vietnē<br />
www.geni.com tika konstruēts dzimtas koks, kurš<br />
tika papildināts, balstoties uz šīs vietnes piedāvātajām<br />
sakritībam, kuras pirms profilu apvienošanas tika<br />
salīdzinātas ar citos avotos pieejamo informāciju (arhīvi,<br />
literatūra, datu bāzes, u.tml.).<br />
Nākamais solis pētījuma gaitā bija Latvijas Valsts vēstures<br />
arhīva fondu izpēte, paralēli pieprasot un apstrādājot<br />
informāciju (un iespēju robežās – strādājot klātienē)<br />
arī no Gruzijas Nacionālā arhīva Tbilisi, Krievijas Kara<br />
vēstures arhīva Maskavā, Krievijas Nacionālā vēstures<br />
arhīva Sanktpēterburgā, Uzbekistānas valsts arhīva<br />
Taškentā, Igaunijas Nacionālā arhīva Tartu, Lietuvas<br />
Nacionālā arhīva Viļņā, Polijas Nacionāla arhīva Ļubļinā,<br />
kā arī “Deutsch-Baltische Gesellschaft” biedrības arhīvā<br />
Darmštadtē Vācijā, kur tika pētīti vairāku baltvācu dzimtu<br />
arhīva fondi – Moeller, Kant, von Schoen, von Pantzer un<br />
Bertels.<br />
Attēls 4.<br />
Valters Augusts Mellers (Walter August Moeller),<br />
kurš 1967. gadā publicēja 1932. gadā veiktā<br />
dzimtas pētījuma papildināto versiju.<br />
Vācijas Bundesarhiv digitalizētajā fondu krātuvē (www.<br />
bild.bundesarchiv.de). Papildus arhīvu materiālu izpētei tika<br />
apzināti dažādu Latvijas un ārvalstu muzeju fondi, kā arī<br />
pētīta specifiskā un uzziņu literatūra, kurā pieminēti fakti,<br />
kas saistīti ar dzimtas locekļiem. Nozīmīgu informatīvu<br />
(faktoloģisku, dokumentālu un fotomateriālu) atbalstu<br />
pētījuma gaitā sniedza jaunatklātie dzimtas locekļi, par<br />
radniecību ar kuriem (un kuru eksistence kā tāda) pirms<br />
šī pētījuma veikšanas tā autoram nebija zināma. Šeit īpaši<br />
gribētos pieminēt Mārenu Kānu un Hubertu Melleru,<br />
kuri veidoja atsevišķu dzimtas atzaru papildpētījumus un<br />
saglabāja dzimtas vēstures dokumentus un fotoliecības.<br />
Jāpiezīmē, ka pētījuma veikšanas gaitā tika atklāti<br />
vairāki simti agrāk nezināmu dažādu – gan senāko, gan<br />
jaunāko paaudžu dzimtas locekļu, kuriem ir piešķirti<br />
dzimtas identifikācijas numuri, saglabājot iepriekš veikto<br />
indeksācijas sistēmu. Kā atsevišķas nodaļas pētījumā ir<br />
publicētas arī ziņas par Melleriem, kuru saikne ar dzimtu<br />
pagaidām ir nav dokumentāli pierādīta, taču radniecības<br />
iespējamība (vadoties pēc dažādiem kontekstuāliem<br />
pierādījumiem) ir visai augsta.<br />
Paralēli dokumentu un literatūras apstrādei, 2016. un<br />
2017. gados tika veiktas vairākas lauka ekspedīcijas<br />
un zinātniskās ekspedīcijas, izpētot ar dzimtas vēsturi<br />
saistītās vietas bijušās Kurzemes hercogistes un Kurzemes<br />
guberņas teritorijā, kā arī tiekoties ar Vācijā dzīvojošajiem<br />
dzimtas pārstāvjiem.<br />
Vizuālie materiāli par ar dzimtu saistītajām ģeogrāfiskajām Pateicoties iepriekš veiktajiem pētījumiem ir konstatēts, ka<br />
vietām galvenokārt ir meklēti Austrumprūsijas fotoarhīva Melleru dzimtā tika izmantoti vismaz trīs dažādi ģerboņi,<br />
(www.bildarhiv-ospreussen.de) digitālajā arhīvā, kurā tika no kuriem oficiāli atjaunots un mūsdienās izmantots tiek<br />
atrastas arī vairākas dzimtas locekļu fotogrāfijas, kā arī tikai viens - Melleru dzimtas Kurzemes atzara ģerbonis<br />
16 17
Change language