Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ARTŪRS GOTLĪBS MELLERS<br />
Dzimis Latvijā, XI paaudzes pārstāvis Artūrs Gotlībs<br />
Mellers (Arthur Gottlieb Moeller, *7.5.1860. Salloney<br />
†7.11.1942. Jelgava) savu dzīvi veltīja ceļu būves attīstībai<br />
un ēku projektēšanai – vispirms Tulas guberņā, bet tad –<br />
dzimtajā Kurzemē, kur kļuva par guberņas arhitektu un<br />
valsts padomnieku, tad Rjazaņā kur arī pildīja guberņas<br />
arhitekta pienākumus, bet mūža nogalē viņš atkal dzīvoja<br />
Jelgavā.<br />
Artūrs Gotlībs Mellers ir dzimis 1860. gada 7. maijā<br />
toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Salienas<br />
(Salloney) muižā (Ilūkstes apriņķa Salienas pagasts).<br />
Artūrs piedzima kā otrais no kopumā deviņiem bērniem<br />
(četri no viņiem miruši zīdaiņu vai bērnu vecumā), taču<br />
viņa vecākais brālis Oskars Reinholds Voldemārs Mellers<br />
(Oskar Reinhold Woldemar Moeller), kas dzimis 1859.<br />
gada 7. februārī, mira drīz pēc Artūra dzimšanas, līdz ar<br />
to Artūrs faktiski kļuva par ģimenes vecāko brāli.<br />
Spriežot pēc kristību ieraksta, Artūra Gotlība Mellera<br />
kristības notika nevis baznīcā, bet viņa tēva darba vietā<br />
- pagasta tiesas ēkā (im Hofe Johannina vollzogen) 1860.<br />
gada 12. maijā un tās noturēja Sīķeles draudzes mācītājs<br />
Karls Klauss (Carl Clauss). Salīdzinot ar citu bērnu<br />
kristību ierakstiem, var secināt, ka daudzi no viņiem ir<br />
kristīti ārpus baznīcas, piemēram – vecāku mājās. Kādēļ<br />
mācītājs rīkojās šādi – skaidrojuma pagaidām nav. Par zēna<br />
krustvecākiem kļuva Gotlībs Skērsts (Gottlieb Skerst), Olga<br />
Everss (Olga Ewers), administrators (Verwalter) Eduards<br />
Fromans (Eduard Fromann) un Doroteja Neimane, dzim.<br />
Zelmere (Dorothea Neumann, geb. Sellmer). 423<br />
Artūra māte Angelika Narkevica mirst, kad zēnam vēl<br />
nav apritējuši pilni 13 gadi. Jāpiebilst, ka visa viņa ģimene<br />
bija vācieši un luterāņi (kristīti netālu no Melleru mājām<br />
esošajā Sīķeles-Bornes luterāņu baznīcā), taču Artūra<br />
bērniem vēlāk ticība tiek norādīta kā pareizticīgie –<br />
visticamāk, viņa sievas ietekmē.<br />
Plašākās ziņas par Artūra Mellera dzīvesgājumu mēs<br />
varam iegūt no Kurzemes guberņas Ceļu būves rīcības<br />
komitejas vecākā (civilā) inženiera, valsts padomnieka<br />
Artūra Mellera Dienesta gaitas apraksta, kura 1909. gada<br />
11. jūnijā izgatavotais noraksts glabājas LVVA, Artūra<br />
dēla Voldemāra Mellera (krievu avotos vēlāk norādīts kā<br />
Vladimira Mellera) Rīgas Politehnikuma studenta lietā, 424<br />
kā arī dažiem enciklopēdiskiem izdevumiem.<br />
Attēls 501.<br />
Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1860. gada ieraksts<br />
Nr.25 par 1860. gada 7.maijā dzimušā Artūra Gottlība<br />
Mellera kristībām.<br />
Attēls 511.<br />
Artūrs Gotlībs Mellers 1906. gadā.<br />
Pirmo izglītību A.Mellers ieguva Daugavpils (tolaik -<br />
Dinaburgas) reālskolā. Dinaburgas reālskola ir dibināta<br />
1831. gadā, kad pilsētā atvērās pirmās divas muižniecības<br />
skolas klases. Tā bija pirmā vidējā valsts mācību iestāde<br />
krievu muižnieku, virsnieku un ierēdņu bērniem. 1840.<br />
gadā pēc arhitekta Šauberta projekta tika uzsākta skolas<br />
ēkas celtniecība, kas tika iesvētīta 1841. gada 1. septembrī.<br />
Pēc <strong>30</strong> gadiem – 1871. gadā ģimnāzija tika pārveidota par<br />
Attēls 502.<br />
Daugavpils (Dinaburgas) Reālskola.<br />
Attēls 503, 504.<br />
Sanktpēterburgas Civilo inžinieru institūta ēka un Artūrs Gotlībs Mellers pēc augstskolas absolvēšanas 1887. gadā.<br />
reālskolu. 425<br />
Pēc mācību pabeigšanas Daugavpils reālskolā, A.Mellers<br />
devās uz Krievijas galvaspilsētu, kur 1881. gadā<br />
iestājās Sanktpēterburgas Civilo inženieru institūtā 426<br />
(mūsdienās - Sanktpēterburgas valsts arhitektūras un<br />
celtniecības institūts), kur 1887. gadā ieguva civilā<br />
inženiera nosaukumu, tādejādi, atbilsoši tolaik Krievijas<br />
impērijā spēkā esošajai civilo ierēdņu rangu (pakāpju)<br />
klasifikātoram, kļūstot par 10. klases ierēdni.<br />
Vēl savu studiju laikā A.Mellers iepazinās un 1886. gada<br />
17. janvārī Sanktpēterburgā salaulājās ar tobrīd 20 gadus<br />
jauno Vasīlija Antonova meitu Elizabeti Antonovu<br />
(Elisabeth Antonow, *5.10.1866. Санкт-Петербург †pēc<br />
1942. Jelgava ?) , taču jau gadu pēc laulībām ģimenei bija<br />
jāpārceļas uz Tulas guberņu, jo 1887. gada 29. jūnijā ar<br />
Iekšlietu ministrijas pavēli Nr. 23 A.Mellers tika nozīmēts<br />
šīs ministrijas dienestā Tulā par jaunāko inženieri Tulas<br />
guberņas pārvaldes celtniecības nodaļā. 427<br />
Līdzās saviem tiešajiem darba pienākumiem guberņas<br />
pārvaldē, A.Mellers uzsāka arī arhitekta privātpraksi. Tā<br />
piemēram, laikā no 1887. līdz 1891. gadam Tulā pēc viņa<br />
projektiem tika uzbūvēti divi ieejas nami (viens mūra<br />
un viens koka) apriņķa cietumam, naudas glabātuve<br />
Valsts bankas Tulas nodaļai, slimnīca vīriešu klosterī,<br />
kas paredzēta 10 slimnieku uzņemšanai, šī paša klostera<br />
slimnīcas viesu nams, kā arī jauna zirgu tramvaja līnija<br />
Tulas pilsētā. 428<br />
1887. gada 21. oktobrī ar valdošā Senāta (imperatoram<br />
tieši pakļautais valsts pārvaldes institūts, kas līdzinās<br />
administratīvajam departamentam) lēmumu Nr. 4206<br />
A.Mellers tika apstiprināts kolēģijas sekretāra amatā<br />
(so staršinstvom - mūsdienu izpratnē šis termins būtu<br />
Attēli 514, 515.<br />
Ēka Konstantīna un Schreiberstrasse ielu stūrī. Aiz tās nedaudz redzama Mellera apdzīvotā māja, kas spriežot pēc<br />
attēla bija vienstāva koka ēka ar jumta izbūvi Skats uz Jēkaba kanālu pie Annas baznīcas ap 1905. gadu. Tilts iezīmē<br />
Konstantīna ielu, Mellera māja bija otrā no krustojuma (attēlā nav redzama).<br />
426 427
Change language