You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Mārgenas dzimtas atzara ciltstēvs ir IX paaudzes<br />
pārstāvis Hans Hermanis Jūlijs Mellers (Hans<br />
Hermann Julius Moeller, *1.7.1813. Winge †13.3.1890.<br />
Margen, Krs. Niederung), kurš 1845. gadā kļuva par<br />
Mārgenas muižas (Gut Margen) īpašnieku, kas arī veido<br />
šī dzimtas atzara nosaukumu. Jāpiezīmē, ka pati muiža<br />
bija 337,6 ha liela, bet muižas ēkā bija 22 istabas un lielā<br />
svinību zāle. Mūsdienās no visa lielā muižas kompleksa ir<br />
saglabājies tikai kalpu nams un divas cūku kūtis, savukārt<br />
citas celtnes, tāpāt kā muižas kapsēta, ir iznīcinātas.<br />
Ar šīs muižas iegādi saistās arī kāds interesants stāsts – 1845.<br />
gada 13. jūnijā, kas bija piektdiena, Hansa Hermaņa Jūlija<br />
Mellera mājvietā ieradās ceļojošais loterijas biļešu tirgotājs,<br />
kurš, protams, piedāvāja iegādāties loterijas biļetes. Pats<br />
Hermanis bija kategoriski pret naudas tērēšanu, taču viņa<br />
sieva Luīze Kāzvurma ļoti uzstāja, ka jānopērk loterijas<br />
biļete un “piedraudēja” – ja viņš to neizdarīs, tad Luīze to<br />
nopirks pati, par saimniecības naudu. Šī piektdiena, 13.<br />
jūnijs izrādījās liktenīgs – nopirktā biļete laimēja 100000<br />
zelta markas, par kurām tika iegādāta Mārgenas muiža.<br />
Pārpalikusī nauda ļāva augstskolā izskolot trīs Hansa<br />
Hermaņa Jūlija Mellera dēlus. Augstskolas izglītība tolaik<br />
bija īpaši dārga un nebija pieejama visiem.<br />
Savukārt par paša Hansa Jūlija Hermaņa Mellera dzīvi ir<br />
zināms, ka viņš agri zaudēja abus vecākus – kad zēnam<br />
bija 5 gadi, mira viņa māte, bet kad viņš bija 11 gadus<br />
vecs – no dzīves šķīrās viņa tēvs. Pusgadu pēc mātes<br />
nāves ģimene piedzīvoja karu un bijs spiesta pamest<br />
Vinges muižu un pārcelties uz Jāgerlišķiem. Tilzītē Hans<br />
Jūlijs Hermanis Mellers mācījās lietuviešu baznīcas<br />
kantora Šteinberga (Steinberg) vadītajā skolā, taču pēc<br />
gada viņa tēvs pārcēlās uz Kanditenes muižu un savu<br />
jaunāko dēlu paņēma līdzi. Šeit zēns 1821. gada sākumā<br />
tika nodots Kumēnas (Cumehnen) baznīcas kantora<br />
pansijā un mācījās šeit līdz 1824. gada rudenim. Pēc sava<br />
tēva nāves rūpes par viņa izglītošanu uzņēmās vecākais<br />
brālis, kurš bija teoloģijas students Tilzītē. Pirms nāves<br />
tēvs vēlēja savu jaunāko dēlu nodot Mazdekstenas (Kl.<br />
Dexten) rektora Guntera (Gunther) apmācībā, kas arī<br />
tika izdarīts. 1826. gadā viņa brālis kļuva par Tilzītes<br />
lietuviešu baznīcas kantoru un Hans Jūlijs Hermanis<br />
Mellers pārcēlās pie viņa. Nokārtojot iestājeksāmenu, viņš<br />
uzsāka mācības ģimnāzijas 5. klasē. Kopumā viņš mācījās<br />
8 ½ gadus, pabeidzot ģimnāziju 1834. gada 27. septembrī.<br />
Nākamos divus gadus viņš pavadīja mācoties pie zemes<br />
mērnieka, leitnanta Veisa (Weiss) Tilzītē un 1836. gada 6.<br />
aprīlī nokārtoja zemes mērnieka eksāmenu Gumbinenā.<br />
Viņa pirmā darba vieta zemes mērniecībā bija Mēmeles<br />
deltas apkaime. 1874. gada 24. februārī viņš kļuva arī par<br />
Attēls 5.<br />
Luīze Amālija Johanna Kāzvurma un Hans Hermanis<br />
Jūlijs Mellers ap 1880. gadu.<br />
novada domes locekli (deputātu). 1879. gadā viņš tika<br />
ievēlēts Landtāgā (parlamentā) no Progresīvo partijas<br />
(Fortschrittlichen Partei), bet 1880. gadā – arī provinces<br />
Landtāgā (Provinziallandtagsabgeordneter).<br />
Hans Hermanis Jūlijs Mellers 1843. gada 6. oktobrī<br />
Balgardenā salaulājās ar šīs muižas īpašnieka Konrāda<br />
Kāzvurma (Konrad Kaswurm, *18.5.1786. Sodehnen<br />
†7.5.1833. Bellgarden) un viņa sievas Henrietes Amālijas<br />
Šulcas (Henriette Amalie Schultz, *19.7.1794. Tilsit<br />
†4.10.1873. Tilsit) meitu Luīzi Amāliju Johannu<br />
Kāzvurmu (Luise Amalie Johanna Kaswurm, *10.1.1823.<br />
Ballgarden †5.5.1883. Margen). Hansa Hermaņa Hūlija<br />
Mellera vecākais brālis Gustavs Ādolfs Mellers bija<br />
precējies ar Luīzes Amālijas Johannas Kāzvurmas<br />
vecāko māsu Hermīni Leontīni Kāzvurmu. Šajā paaudzē<br />
Kāzvurmu ģimenē vēl auga Ludvigs Kāzvurms (Ludwig<br />
Attēls 1. un 2.<br />
Mārgenas muiža, Huberta Mellera glezna un Mārgenas muiža 20. gs. 20.-<strong>30</strong>. gadi.<br />
Attēli 3. un 4.<br />
Mārgenas muižas kalpu nams 2011. gadā un senākā Hansa Hermaņa Jūlija Mellera fotogrāfija.<br />
Kaswurm), Lida Kāzvurma (Mecks) (Lida Kaswurm<br />
(Mecks)), Marija Regīna Antonija Kāzvurma (Anderša)<br />
(Marie Regina Antonie Kaswurm (Andersch)), Frederike<br />
Kāzvurma (Friederike Kaswurm), Adelīne Kāzvurma<br />
(Adeline Kaswurm), Berta Kāzvurma (Bertha Kaswurm)<br />
un Hermanis Kāzvurms (Hermann Kaswurm).<br />
Kāzvurmi bija viena no bagātākajām Austrumprūsijas<br />
dzimtām, kas bija cēlusies no Zalcburgas apkaimes –<br />
viņiem kopumā piederēja 34 muižas. Konrāda Kāzvurma<br />
vecāki bija Pušpernas (Puspern) muižas īpašnieks<br />
Johans Kāzvurms (Johann Kaswurm, *4.4.1747. Schaheln<br />
†7.3.1816. Puspern, mūsdienās - Lomovo) un Villūnenas<br />
(Willuhnen) muižnieka Johana Butlera (Johann Buttler)<br />
un viņa sievas Barbaras (Barbara) meita Marija Butlere<br />
(Maria Buttler, *3.12.1750. Willuhnen †4.4.1831.<br />
Puspern). Johans Kāzvurms un Marija Butlere salaulājās<br />
1770. gada 10. oktobrī Villūnenā. Johana Kāzvurma tēvs<br />
bija Tellicmēnenas (Tellitzmehnen) muižas īpašnieks<br />
Veits Kāzvurms (Veit Kaswurm, *14.7.1719. Gnet Amwalt<br />
(Salzburg) †12.9.1791. Waltermehnen) un viņa sieva<br />
Marija Štēgere (Maria Steger, *1720. Salzburg †3.10.1805.<br />
Puspern), ar kuru viņš apprecējās 1746. gadā, visticamāk,<br />
Šāhelnā (Schacheln). Bez Johana Kāzvurma šajā paaudzē<br />
bija dzimuši arī Anna Kāzvurma (Anna Kaeswurm),<br />
Elizabete Kāzvurma (Elisabeth Kaeswurm), Barbara<br />
Kāzvurma (Barbara Kaeswurm), Matejs Kāzvurms<br />
(Mathes Kaeswurm), Konrāds Kāzvurms (Konrad<br />
Kaeswurm) un Ādams Kāzvurms (Adam Kaeswurm).<br />
Savukārt par Henrietes Amālijas Šulcas priekšgājējiem ir<br />
zināms, ka viņas vecāki bija Tilzītes tirgotājs Zīgmunds<br />
Vilhelms Šulcs (Siegmund Wilhelm Schultz, *<strong>30</strong>.8.1759.<br />
Tilsit †8.6.1799. Tilsit) un Regīna Kristīne Rittere<br />
(Regina Christina Ritter, *9.9.1767. Gr.Kannapinnen<br />
†11.4.1825. Tilsit), kas bija laulājušies 1787. gada 18.<br />
maijā Lielkannapinenā (Gr.Kannapinnen). Zīgmunda<br />
Vilhelma Šulca vecāki bija Tilzītes akcīzes inspektors<br />
Vilhelms Zīgmunds Šulcs (Wilhelm Siegmund Schultz) un<br />
Anna Sofija (Anna Sophia). Savukārt Regīnas Kristīnes<br />
Ritteres vecāki bija Lielkannapinnenas muižas īpašnieks<br />
Johans Kristians Riters (Johann Christian Ritter, *1736.<br />
Attēli 11.<br />
Huberta Mellera gleznotā Šonvīzes muiža (Schönwiese) un šīs muižas iedzīvotāji, uzsākot bēgļu gaitas 1945. gada<br />
pavasarī, bēgot no Sarkanās armijas. Šī muiža Melleru ģimenei piederēja līdz 1922. gadam.<br />
100 101
Change language