2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

1852. gada 23. novembrī Priekules - Asītes draudzē
salaulājās Lēne Gūža un Jānis Vistiņš (*). Ziņas par šajā
laulībā dzimušiem pēcnācējiem nav atrastas.
1852. gada 29. septembrī Priekules - Asītes draudzē
salaulājās saimnieks Kārlis Gūža un Marī Benke (*) kuru
laulībā piedzima (paudze):
• Ērmanis Gūža (*24.8.1863. Elkas [nesalasām]
1862. gada 2. aprīlī Priekules -Asītes draudzē salaulājās
kalps Fricis Gūža un Anne Priekše, kuru laulībā piedzima
(paaudze):
1879. gada 14. decembrī Priekules - Asītes draudzē
salaulājās Jānis Gūža un Līze Siksna (*) kuru laulībā
piedzima (paudze):
1897. gada 12. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās
Jānis Gūža un Līze Siksna (*) kuru laulībā piedzima
(paudze):
Jānis Gūža (paaudze):
• Pridriķis Gūža
Pridriķis Gūža strādāja “Vecvagaru” majās un 1827. gadā
salaulājās ar Jāņa Berka meitu Mārgrieti Berku un šajā
laulībā piedzima (paaudze):
• Jānis Gūža (*15.10.1831. Anša Gūžas saimē)
Baiba Gūža (*1834. Bunthof, 17.8.1880. Eglien saimē),
mirusi 46 gadu vecumā
Jānis Gūža un Katrīne (*1796. †12.6.1872., “Bražes”,
mirusi 76 gadu vecumā):
• Līze Gūža (*1839. †30.6.1869. “Bražes”), mirusi
29 11/12 gadu vecumā, neprecēta
Karlīne Gūža (*1839. †27.12.1892.), meita, mirusi no
krūts slimības 53 ½ gadu vecumā
Bricis Gūža:
• Līze Gūža (*1831 †29.12.1841.), mirusi 10 gadu
vecumā
Bricis Gūža un Madde:
• Ērmanis Gūža (*11.7.1839. †5.5.1846. Leinshof),
miris 7 gadu vecumā
• Līze Gūža (*19.6.1843.)
• Ērmanis Gūža (*16.6.1846. Leinshof),
krustvecāki Hermanis Augusts, Treides saimniece
Līze, puisis Juris Drunke.
Andrejs Gūža un Lavīze:
• Jānis Gūža (*3.11.1841.)
Saimnieka meita Ilze Gūža:
• Ērmanis Gūža (*20.8.1843.)
Jānis Gūža un Ilze: - varbūt Gūžu māju laulības Jānis
Gūža (*19.3.1801. †17.3.1854. Elka “Vigeļos”)
• Jānis Gūža (*8.10.1841. Lejas Gariņi”)
Kalps Bricis Gūža un Līze:
• Katrīne Gūža (*3.11.1863. Sūnu mājās)
Kalps Ērmanis Gūža un Gotlībe:
• Andrejs Gūža (*6.11.1864. Sulten mājās
†13.1.1865.)
kalps Krišjānis Gūža un Maiga:
• Baiba Gūža (*21.1.1869. Lejas Garriņi”)
Kalps Krišs Gūža un Katrīna:
• Jānis Gūža (*4.11.1883. Ordaugen “Ošniek”
[Asīte] †pēc 1941.), krustvecāki kalps Jānis Gūža,
kalpa sieve Marija Sūne, puisis Jānis Agehv [?].
Par Jāni Gūžu (*4.11.1883. Ordaugen “Ošniek” [Asīte] †pēc
1941.), ir zināms, ka 1941. gadā viņš dzīvoja Liepājā, Zirņu
ielā 3 dz. 8, strādāja par ratiņstūmēju un bija precējies ar
Mariju Gūžu (*13.11.1887. Šķēde †pēc 1941.). Šajā adresē
Marija dzīvoja kopš 1921. gada 27. jūlija, bet Jānis Gūža
uz šejieni pārcēlās 1927. gada 4. oktobrī. Abi norādīti kā
luterāņi.
Ēvalts Gūža un Ilze “Rinnes” mājās (varbūt – “Rišes?”):
• Nekristīta meita (*7.5.1902. †7.5.1902.).
1941. gadā Asītes pagasta “Pilskalnos” dzīvoja baptistu
draudzei piederīgie lauksaimnieki Krišs Gūža
(*15.12.1884.), viņa sieve Ilze Gūža (*13.12.1898.) un
bērni (paaudze):
• Valija Gūža (*28.8.1921. Asītes pagasts).
• Pēteris Gūža (*29.8.1923. Asītes pagasts).
• Anna Gūža (*10.4.1926. Asītes pagasts).
• Rita Gūža (*17.7.1932. Asītes pagasts).
• Rolands Gūža (*13.10.1933. Asītes pagasts).
• Ilma Gūža (*22.9.1936. Asītes pagasts).
Krišs Gūža un Ilze Gūža “Pilskalnos” dzīvoja kopš 1920.
gada, bet viņu vecākā meita Valija mājās atgriezās 1941.
gada jūnijā no Liepājas, kur, domājams, dzīvoja un
mācījās.
* ***
Zemnieks Kārlis Gūža un Ieva:
Gūžas atraitne Lēne Gūža (*1726. †10.11.1816.).
1827. gadā 78 gadu vecumā mirst Ustubu “Treides” māju
saimnieks Jānis Gūža (*1749. †30.12.1827.).
Gūžu mājas
Par senāko dokumentos minēto “Gūžu” māju
saimnieku ir jāuzskata Jānis Gūža (*1742. †20.10.1817.,
miris 75 gadu vecumā) kura laulībā ar Katrīnu (*1761.
†20.8.1817., mirusi 56 gadu vecumā) piedzima (paaudze):
• Maiga Gūža (*1778. †28.11.1816.)
• Estere Gūža (*1796. †27.3.1826. “Gūžās”) mirusi
30 gadu vecumā Pētera Gūžas saimē, kur bija meita.
Kā tēvs ir norādīts Jānis.
• Margete Gūža (*1799. †1800.), mirusi ½ gada
vecumā
• Jānis Gūža (*19.3.1801. †17.3.1854. Elka
“Vigeļos”)
• Jānis Gūža (†9.1807.), miris 15 [mēnešu?]
vecumā
Domājams, ka tieši šīs ģimenes Jānis Gūža (*19.3.1801.
†17.3.1854. Elka “Vigeļos”) apprecējās ar Ilzi un kļuva par
vecākiem (paaudze):
• Jānis Gūža (*7.6.1853. Elka Vigeļi).
Domājams, pēc vīra nāves atraitne Ilze Gūža 1858. gada
16. novembrī salaulājās ar Elkas “Kesau” māju kalpu Jāni
Prūši un šajā laulībā piedzima (paaudze):
• Estere Prūše (*15.1.1860. “Kesau” mājas),
krustvecāki Estere Gūža no Mežniekenhofas,
Jēkabs Kagge no Priekules Elka Kesau, Priekules
“Krieviņu” māju saimniece Ieva Gūža.
Paaudzes pārstāve Maiga Gūža 1802. gadā Priekules-Asītes
baznīcā salaulājās ar Ķipstu Ērmaņa saimē dzīvojošo
Lapiņu, kurš turpmāk ir norādīts kā “Gūžu” māju
saimnieks Lapiņš Gūža (*1774. †23.10.1819. “Gūžas”), un
šajā laulībā piedzima (paaudze):
• Jānis Žanis Rūdolfs Gūža (*25.1.1904.).
• Magriete Gūža (Lībe) (*1802????), kas divus
mēnešus pēc tēva nāves – 1819. gada 26. decembrī
Saskaņā ar 1941. gada tautas skaitīšanas datiem, luterānis
Priekules-Asītes baznīcā salaulājās ar “Burvju”
Jānis Žanis Rūdolfs Gūža (*25.1.1904.) kļuva par
māju saimnieka Briča Lībja un Annas dēlu Pēteri
fotogrāfu un zemkopi un 1927. gada 17. jūnijā sāka dzīvot
Lību (*30.9.1794. “Lībjos” †13.9.1820.). Par abu
“Ventiņu” mājās, kas bija viņa īpašums. Atšķirībā no
laulībā dzimušiem bērniem ziņas pagaidām nav
baznīcas grāmatas datiem, tautas skaitīšanas anketā viņa
atrstas, kas iespējams, izskaidrojamas ar faktu, ka
dzimšanas diena ir norādīta 28. maijā. Jānis Žanis Rūdolfs
mirušo reģistrā ir norāde par 28 [jeb 26 – skaitlis
Gūža bija precējies Mildu Alvīni Gūžu (*10.2.1910.
ir izplūdis] gadu vecumā mirušo Pēterii Lībi. Ar
Vaiņode) un šajā laulībā piedzima (paaudze):
augstu varbūtības pakāpi var uzskatīt, ka šeit ir
domāts viens un tas pats Pēteris Lībs. Citu ziņu par
• Aivars Gūža (*25.6.1933. Priekule).
šī atzara iespējamiem pēcnācējiem nav.
• Irina Agra Gūža (*13.2.1938. Priekule).
• Katrīne Gūža (Kandere) 1828. gadā salaulājās ar
• Māris Gūža (*18.4.1940. Priekule).
“Gūžu” mājās dzīvojošo, domājams, kalpu Indriķa
Kandera dēlu Andreju Kanderu.
“Ventiņu” mājās 1941. gadā dzīvoja arī Lavīze Gūža
• Simons Gūža (*18.8.1809. †13.4.1810.).
(*3.3.1866.), iespējams, Jāņa Žaņa Rūdolfa Gūžas tēva
• Ilze Gūža (Kļave) (*17.9.1813. †12.8.1864.
Kārļa Gūžas māte.
* ***
“Janaiši”, mirusi 50 gadu vecumā) 1862. gada 11.
februārī Priekules - Asītes draudzē salaulājās Ilze
Gūža un “Janaišu” saimes kalps Jānis Kļave (*) par
kuru laulībā dzimušiem bērniem ziņas nav atrastas.
1816. gadā 90 gadu vecumā “Lībju” mājās mirst Jāņa
• Jēkabs Gūža (*2.4.1816. †22.7.1816.).
826 827
Maiga Gūža mira 38 gadu vecumā [miršanas ierakstā
norādīta kā Maike], un nepilnu gadu pēc sievas nāves
Priekules-Asītes baznīcā Lapiņš Gūža apprecējās ottrreiz
- 1817. gada 7. oktobrī viņš laulājās ar Jāņa Drunkes
meitu Annu Drunki un šajā laulībā (jau pēc paša 45 gadu
vecumā mirušā Lapiņa Gūžas nāves) piedzima meita
(paudze):
• Baiba Gūža (*30.5.1820. “Gabbaliņu” mājās)
Kā var redzēt no meitas dzimšanas vietas, viņas
māte-atraitne bija pārcēlusies uz “Gabbaliņu” mājām, kur
1820. gada 24. oktobrī salaulājās ar “Gabbaliņu” saimes
Jāņa Treides dēla Pēteri Treidi.
Nav izslēgts, ka Pēteris Treide ir tas pats, kurš vēlāk tiek
norādīts kā Pēteris Gūža
“Zeļļa Lībju” mājās ir dzimis Pēteris Gūža (*1793. “Zeļļa
Lībji” †19.3.1850. “Gūžas”), kurš miršanas ierakstā jau ir
norādīts kā 56 gadu vecumā miris “Gūžu” māju saimnieks.
Viņš bija precējies ar Magrieti (*1794. †25.4.1857.
“Jātnieku” mājās 63 gadu vecumā) un abu laulībā piedzima
(paaudze):
• Andrejs Gūža (*1822. †2.8.1827.), miris 5 gadu
vecumā.
• Katrīne Gūža (*18.11.1825.).
• Līze Gūža (*28.2.1829. †2.3.1834.).
• Anne Gūža (*19.1.1832. †14.3.1832.).
• Anne Gūža (*5.5.1834.).
• Nekristīts dēls (*9.3.1837. “Gūžas” †9.3.1837.
“Gūžas”), mira divas stundas pēc dzimšanas.
• Jānis Gūža (*3.10.1838. “Gūžas” †18.7.1840.
“Gūžas”).
• Bricis Gūža (*16.4.1840. “Gūžas”).
• Līze Gūža (*30.12.1842. “Gūžas”).
• Ilze Gūža (*4.4.1846. “Gūžas”).
Dažus mēnešus pēc vīra nāves – 1850. gada 29. jūnijā
atraitne Mārgriete Gūža atkal kļuva par precētu sievu,
salaulājoties ar “Jātnieku” māju kalpu Jāni Viģeli, kuram
gada sākumā meitas dzemdību laikā, 39 gadu vecumā
mira sieva Anna Vigele (*1811. †15.1.1850. “Jātnieki”).
Šajās dzemdībās dzimusī meita neizdzīvoja, taču pēc
laulībām ar Pētera Gūžas atraitni, Jānis Viģelis kļuva par
“Gūžu” māju saimnieku. Dažus mēnešus pēc Magrietas
nāves Jānis Viģelis apprecējās trešo reizi – 1857. gada
22. decembrī par viņa sievu kļuva Magrieta Birzniece
(*1812. †1.9.1862. “Gūžās”), kas savā miršanas ierakstā
jau ir norādīta kā 50 gadu vecumā mirusi “Gūžu” māju
saimniece. Šajās laulībās piedzima (paaudze):
• Maiga Vigele (*31.1.1860. “Gūžas”), kā
krustvecāki ir norādīti
Paaudzes pārstāvis Bricis Gūža (*16.4.1840. “Gūžas”)
1857. gada 20. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās
ar Annu Poli (*) un šajā laulībā piedzima (paudze):
• Nekristīta meita (*30.12.1863. † 30.12.1863.
“Bunku Lībjos”)
• Ēvalts Gūža (*6.10.1865. “Bunkas Lībjos”)
Maigas un Lapiņa Gūžu meita, paaudzes pārstāve Katrīne
Gūža (Kandere) 1828. gadā salaulājās ar “Gūžu” mājās
dzīvojošo, domājams, kalpu Indriķa Kandera dēlu
Andreju Kanderu. Un šajā laulībā piedzima (paaudze):
• Kristups Otts Kanders (*20.1.1829. “Gūži” ),