Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ērniem 5 (2 dēli un 3 meitas) ir dzīvi, un visi esot<br />
muzikāli apdāvināti. K.Štolcers bija arī viens no v’ēlākā<br />
Valsts prezidenta K.Ulmaņa skolotājiem, tādēļ sava<br />
skolotāja godināšanai Prezidents viņa bēru dienā, 1938.<br />
gada 13. decembrī atsūtīja kapu vainagu, ko K.Ulmaņa<br />
vārdā nolika Rīgas pils komandants, pulkvedis R.Bebris.<br />
Savukārt Elvīnes Amālijas [Alvīnes] Luīzes Milleres un<br />
Kārļa Heinriha Štolcera laulībā, kas tika noslēgta 1896.<br />
gada 28. janvārī, piedzima (XIII paaudze):<br />
• Pāvils Sergejs Štolcers (*12.4.1897. Bērzes<br />
pagasta skola), kā krustvecāki norādīti kalējs Kārlis<br />
Cinonovičs saimnieks Kārlis Millers, saimniece<br />
Emīlija Millere.<br />
• Tusnelda Benigna Štolcers (Rūtiņš) (*5.5.1899.<br />
Bērzes pagasta skola †pēc 1941.), domājams,<br />
precējusies ar Rūtiņu, kurš nav norādīts 1941. gada<br />
tautas skaitīšanā. Kā krustvecāki norādīti skolotājs<br />
Johans Štolcers, saimnieka meita Emīlija Millere<br />
(jaundzimušās mātes māsa), saimnieks Krišjānis<br />
Grundmanis.<br />
• Paulīne Margrieta Štolcers (*21.7.1900.<br />
[*8.7.1900.] Bērzes skola †17.6.1989. USA,<br />
Wisconsin), krustvecāki skolotājs Johans Štolcers<br />
un viņa sieva Natālija, kalēja sieva Jūlija Cinoviča.<br />
• Aleksandrs Ilārs Štolcers (*20.3.1902. Bērzes<br />
skola † ASV?), krustvecāki skolotājs Johans<br />
Štolcers, saimnieka dēls Kārlis Millers, saimniece<br />
Milda Grundmane. 1947. gadā ieceļojis ASV.<br />
• Anna Irīna Štolcers (*10.4.1904. Bērzes skola<br />
† pirms 1939.), krustvecāki saimniece Milda<br />
Grundmane, saimnieks Kristaps Grundmanis,<br />
skolotājs Johans Štolcers.<br />
• Kārlis Oļgerts Štolcers (*27.6.1906. Bērzes<br />
pagasts †23.4.2002. ASV), krustvecāki skolotājs<br />
Kārlis Millers, skolotājs Johans Štolcers, skolotāja<br />
Natālija Štolcere. Pie baznīcas grāmatas kristību<br />
ieraksta ir 1998. gadā veikts labojums.<br />
• Ina Štolcers (*20.2.1910. Bērzes pagasts †pēc<br />
1941.), skolotāja, 1941. gada 19. maijā pārcēlusies<br />
no Liepājas.<br />
Saskaņā ar ASV ieceļojušo personu sarakstā atrodamo<br />
informāciju, 44 gadus vecais Kārlis Štolcers, 50 gadus<br />
vecā Paulīne Štolcers un 78 gadus vecā Alvīne 1950.<br />
gadā ieceļoja ASV. Kā Paulīne Margrietas Štolceres pēdējā<br />
dzīvesvieta ir norādīta Loves park, Illinois, 61111, USA.<br />
Iespējams, ka nodzīvojusi mūžu neprecējusies.<br />
Par XIII paaudzes pārstāvi Kārli Oļgertu Štolceru<br />
(*27.6.1906. Bērzes pagasts †23.4.2002. ASV), ir zināms,<br />
ka vijoļspēli viņš sāka apgūt jau 6 gadu vecumā, vēlāk<br />
pilnveidojot savu meistarību Jelgavas Konservatorijā.<br />
Par neaizmirstamāko pats Štolcers uzskatīja te notikušo<br />
J.Vītola mūzikas vakaru, kur Štolcera vijoļspēli pie<br />
klavierēm pavadīja pats profesors Jāzeps Vītols. Vēlāk<br />
Štolcers mācījās Valsts konservatorijā pie Arnīša un<br />
Norīša. No 1933. līdz 1944. gadam bija Nacionālās<br />
operas orķestra vijolnieks. Bēgļu gaitās nonācis Vācijā,<br />
kur daudz koncertējis. Pēc ieceļošanas ASVstrādāja<br />
par mūzikas skolotāju Klintonvilles (Viskonsīnā) skolā<br />
un dzīvoja Rokfordā, kur deva privātstundas. Pirms<br />
aiziešanas mūžībā lūdzis ziedem paredzēto naudu ziedot<br />
Latvijas Nacionālajai operai. Šo ziedojumu 4100 USD<br />
apmērā Operas ģildei pasniedza aizgājēja atraitne Millija<br />
Štolcere (*1923.). Kārļa Oļģerta Štolcera un Millijas<br />
laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Anita Štolcers (Hartshorne)<br />
XII paaudzes pārstāvis Kārlis Zigfrīds Millers<br />
(*15.2.1884. [*28.2.1884.] Bērzmuiža †pēc 1964.), kurš bija<br />
dzimis Bērzmuižas “Līčos”, beidzis Jelgavas Aleksandra<br />
skolu un pedagoģijas kursus pie tās. Viņš vēlāk strādāja<br />
par skolotāju Bērzmuižas Meženieku [Mežamuižas] 1.<br />
Pakāpes pamatskolā, kas tika atvērta 1893. gadā. 1915.<br />
gadā skola savu darbu pārtrauca kara dēļ, jo Zemgali<br />
okupēja vāci un skolotāji aizklīda svešumā. Pēc skolas<br />
darbības atjaunošanas 1919. gadā skolotājs Millers<br />
vairs neesot vēlējies tajā atgriezties, tomēr viņa vārds<br />
ir atrodams skolas pārziņu sarakstā no 1923. līdz 1949.<br />
gadam (pirmo reizi Millers par skolotāju un skolas pārzini<br />
šeit kļuva 1913. gadā, kad iepriekšējais skolotājs un skolas<br />
pārzinis Kārlis Štolcers pāriet uz Bērzmuižas skolu,<br />
nostrādājot šajā amatā līdz 1915. gadam). Dzīves nogalē<br />
Kārlis Zigfrīds Millers pārvietojās ar grūtībām, kuras<br />
radīja daļēja kājas amputācija. Attiecībā uz Kārļa Zigfrīda<br />
Millera ģimeni ir zināms, ka viņš bija precējies ar Mariju<br />
Bankevicu (*22.8.1892. Bēne [Ciroles pag.] †ap 1978.). Savu<br />
pēcnācēju ģimenē nebija, taču ir zināms, ka pēc vīra nāves<br />
Marija savā mājā pieņēma kādu īrnieku, kurš pakāpeniski<br />
iemantoja saimnieces uzticību un apmaiņā pret solījumu<br />
apkopt Mariju saņēma mājas mantošanas tiesības. Tomēr<br />
solījums netika izpildīts labā ticībā – drīz vien Marija tika<br />
ievietota veco ļaužu pansionātā (domājams, Ozolniekos),<br />
kur drīz vien mira, bet “mantinieks” savu iegūto īpašumu<br />
drīz vien pārdeva.<br />
XI paaudzes pārstāvis Kaspars Millers (*16.2.1838.<br />
Bērzmuižas “Līčos”), būdams otrais dēls ģimenē, kurš<br />
atbilstoši laikmeta tradīcijām nevarēja mantot tēva mājas,<br />
1873. gadā pārcēlās no “Līču” mājām uz “Upesmuižu”, kurā<br />
tolaik jau saimniekoja viņa onkulis Jānis [Johans] Millers<br />
(*1826. †15.9.1874.). Kaspars savu bērnu kristību ierakstos<br />
tiek norādīts kā piensaimnieks, bet viņa laulībā ar Trīni<br />
Milleri [domājams *21.5.1852. Kalnciema pagasts, †pēc<br />
1941., 1941. gadā dzīvoja Bērzes pagasta “Luģu” mājās]<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
• Jūlija Paulīne Millere (*4.7.1872. “Līčos<br />
“†21.8.1873. Upesmuiža), krustvecāki saimniece<br />
Jūlija Rente, saimnieks Karls Štelmahers, kalps<br />
Kaspars Zēlacs.<br />
• Karls Augusts Millers (*10.8.1875. Līvbērzes<br />
Upesmuiža), krustvecāki arendators Karls Millers,<br />
kalps Kristofs Zilberts, kalpa sieva Elizabete<br />
Zilberte, dzim. Millere [iespējams, Kaspara māsa<br />
Lizette Millers, *7.3.1852.]<br />
• Aleksandrs Johans Ludvigs Millers (*8.11.1877.<br />
Upesmuiža), krustvecāki Johans Millers, Berta<br />
Milleres jaunkundze, Karls Millers arendators.<br />
• Ansis Ludvigs Millers (*14.7.1880. Līvbērzes<br />
Upesmuiža), krustvecāki Ansis Bāders, saimnieks<br />
Kārlis Millers, viņa sieva Amālija.<br />
XII paaudzes pārstāvis Aleksandrs Johans Ludvigs<br />
Millers (*8.11.1877. Upesmuiža) pāsē tika norādīts kā<br />
Jānis Millers, kurš I Pasaules kara laikā bija devies bēgļu<br />
gaitās. 1920. gadā izdotajā pasē norādīts kā neprecējies<br />
strādnieks. 1926. gada <strong>30</strong>. aprīlī pierakstīts Slokā, Smilšu<br />
ielā 21, bet 26. maijā pārcēlies uz Zaķusalu, Krasta ielu<br />
10 dz. 2, 1927. gada 26. februārī pierakstījies Zaķusalas<br />
Krasta ielā 11 dz 6, 9. jūnijā pārcēlies uz L.Salas ielu 9a dz<br />
5, bet 29. augustā pārcēlies uz Veco Jelgavas ielu 120 dz 6.<br />
sava tēva darbu Bērzes krogā, tad uz viņu ir attiecināms<br />
Zaļenieku (Grünhof) draudzes grāmatā atrodamais<br />
ieraksts par to, ka Bērzmuižas krodzinieka Johana Millera<br />
(*ap 1815.) un viņa sievas Katrīnas laulībā ir dzimuši<br />
(paaudze):<br />
• Karls Vilhelms Jakobs Millers (*20.4.1836.)<br />
• Teodors Millers (*11.12.1852.)<br />
Pagaidām nenoskaidrots izceļotājs no Upesmuižas uz<br />
Jaunsesavu miris 40 gadu vecumā Jānis Millers (*1847.<br />
Upesmuižā, †<strong>30</strong>.4.1887. Neu Sessau Müllers Ogan),<br />
NENOSKAIDRORTS:<br />
Ja mēs pieņemam, ka viens no šiem dēliem turpināja arī<br />
544 545<br />
Attēls 1001.<br />
Skolotājs Kārlis Heinrihs Štolcers.
Change language