2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Peter Kroepsch, *13.9.1962. Trebur) ir precējies ar Sibillu
Friču (Sybilla Fritsch, * ) un šajā laulībā ir dzimuši (XIV
paaudze):
• Fēlikss Krepšs (Felix Kroepsch, *19.10.1999.).
• Tabea Krepša (Tabea Kroepsch, *7.10.2003.).
XIII paaudzes pārstāvis Jurgens Krepšs (Jurgen Kroepsch,
*1967. Trebur) 1995. gada 25. augustā salaulājies ar Silki
Šveigeri (Silke Schweiger, *20.3.1966.).
Attēls 404.
No kreisās: Margote Krepša (dz. Millere) [?], Olafs Krepšs, Burkhards (Astrīdas draugs), Anita (Olafa draudzene),
Gunters Krepšs, Astrīda Krepša 1993. gada augustā.
Ludviga Kristiāna Henzeļa (Ludwig Christian Haensel,
*31.1.1870. Bauska †) un Vilhelmīnes Līvijas Ozoliņas
(Wilhelmine Livia Ozoliņa, *†) meitu Līviju Elizabeti
Henzeli (Livia Elisabeth Haensell, *10.2.1902. Rīga
†1982.). Līdz 1939. gada repatriācijai ģimene dzīvoja
Rīgā, L.Zvejnieku ielā 12 dz. 4 (netālu no tagadējās
Ķīpsalas halles) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):
• Kurts Krepšs (Kurt Kroepsch, *20.11.1925. Rīga
†1945.), pazudis bez vēsts II Pasaules kara laikā.
• Eva Marija Krepšs (Deja) (Eva Maria Kroepsch
(Dey), *3.10.1928. Rīga †)
• Dīters Krepšs (Dieter Kroepsch, *17.8.1933.
Rīga).
XII paaudzes pārstāve Eva Marija Krepšs (Deja) (Eva
Maria Kroepsch (Dey), *3.10.1928. Rīga †) salaulājās ar
Bruno Deju (Bruno Dey, *†) un šajā laulībā piedzima
(XIII paaudze):
• Mihaels Dejs (Michael Dey, *).
• Rozmarija Deja (Rosemarie Dey, *).
• Monika Deja (Monika Dey, *).
XIII paaudzes pārstāvis Mihaels Dejs (Michael Dey, *)
ir precējies ar X un šajā laulībā ir dzimis pēcnācējs (XIV
paaudze):
• ? Dejs (? Dey, *).
XII paaudzes pārstāvis Dīters Krepšs (Dieter Kroepsch,
*17.8.1933. Rīga) salaulājās ar Hansa Kindingera (Hanss
Kindinger, *4.5.1913. Trebur †5.1945.) un Annas Bonnas
(Anna Bonn, *4.9.1915. Trebur †16.5.1990. Trebur) meitu
Hannelori Kindingeri (Hannelore Kindinger, *1942.) un
šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Hans Pēteris Krepšs (Hans Peter Kroepsch,
*13.9.1962. Trebur).
• Jurgens Krepšs (Jurgen Kroepsch, *1967. Trebur)
XIII paaudzes pārstāvis Hans Pēteris Krepšs (Hans
Attēls 404.
Krievicas cara Nikolaja II Rīgas vizītes laikā viņa kariete ceļā no Doma baznīcas brauc gar Krepša restorānu 1910.
gada 3. jūlijā. Otrā stāva vidējā logā - Krepšu ģimene, kā arī Marta Krepša ar savu vīru Georgu Kūfaltu.
XI paaudzes pārstāvis Artūrs Vilhelms Krepšs (Artur
Wilhelm Kroepsch, *20.9.1901. Rīga †16.10.1953. Bremen)
bija precējies divas reizes – ar Annemariju Neimani
(Annemarie Neumann) un Ninu Glāneri (Nina Glaner).
Otrajā laulībā ir dzimuši (XII paaudze):
• Rudigers Krepšs (Rudiger Kroepsch, *29.5.1942.
Posen), precējies ar Birgitu Hanetaumu (Birgit
Hanetaum).
• Rainers Krepšs (Rainer Kroepsch, *5.1.1945.
Posen).
• Rozmarija Krepšs (Graxi) (Rosemarie Kroepsch
(Graxi), *.).
XII paaudzes pārstāve Rozmarija Krepšs (Graxi)
(Rosemarie Kroepsch (Graxi), *.) salaulājās ar Graksi
(Graxi) un šajā laulībā ir dzimuši (XIII paaudze):
• Annemarija Graksie (Annemarie Graxie, *).
• Dagmāra Graksie (Dagmar Graxie, *).
• Hartmute Graksie (Hartmutt Graxie, *).
• Andrejs Graksie (Andreas Graxie, *).
• Klausija Graksie (Claudia Graxie, *).
KŪFALTU DZIMTA (KUPHALDT)
X paaudzes pārstāve Marta Krepšs (Kūfalde) (Martha
Kroepsch (Kuphaldt), *26.7.1862. Berlin †31.3.1932. Berlin)
1884. gada 17. novembrī Rīgā salaulājās ar Hansa Heinriha
Kūfalda (Hans Hinrich Kuphaldt, *8.3.1821. Schonkirchen
†12.7.1865. Plon) un Dorotejas Amālijas Sofijas Bolvittes
(Dorothea Amalie Sophie Bolwitte, *26.1.1823. Krems
†3.11.1899. Hamburg) dēlu, Rīgas galveno dārznieku
Georgu Frīdrihu Ferdinandu Kūfaldu (Georg Friedrich
Ferdinand Kuphaldt, *6.8.1827. Plön †14.4.1938. Berlin).
Viņa pirmais darbs bija Bastejkalna pārbūve, ko varam vērot
vēl šodien. Arī Kanālmalas, Esplanādes, Arkādijas parka
un Mežaparka apstādījumus projektējis un labiekārtojis G.
Kūfalts. To 35 gadu laikā, kad arhitekts strādāja Rīgā, viņš
Attēls 404.
Georgs Kūfalts.
projektēja un vadīja darbus arī daudzos citos vēl šodien
ievērojamos apstādījumu projektos. Viņa darbs redzams
Cīravas un Kazdangas parkos Kurzemē, Elejas muižā
Zemgalē. Igaunijā pilsētas centrālo parku plānojumu viņš
pārveidojis Tallinā un Pērnavā. Daudz darba ieguldījis
apstādījumu veidošanā Pēterpilī, Krimā, Dagomisā Sočos,
Somijā un citur. 1927. gadā iznāca G. Kūfalta mūža atziņu
apkopojums “Pielietojamās dendroloģijas prakse parkos un
dārzos” (“Die Praxis der angewandten Dendrologie in Park
und Garten”) — liela apjoma monogrāfija, kuras atziņas
vēl mūsdienās izmanto Eiropas un Amerikas mērenā
klimata apgabalos. G. Kūfalts miris 1938. gada 14. aprīlī
un ir apglabāts Berlīnē.
Kad Georgs Fridrihs Ferdinands Kūfalts rudeņos pats
savām rokām ieziemoja vārīgākos svešzemju kociņus, ko
bija iestādījis kanāla malā, neviens nebrīnījās, jo zināja,
Attēli 404. un 400.
Kūfaltu ģimenes nams Viesturdārzā, Katrīnas ielā 12, 1931. gadā, kādu to iemūžināja nama bijušais saimnieks.
338 339