Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vasarā – Sevastopolē.<br />
Viens no Bertela kā režisora darba instrumentiem bija<br />
t.s. “lomas kartītes” sistēmas izmantošana mēģinājumu<br />
procesā, kas guva plašu popularitāti tā laika teātra pasaulē.<br />
Pakāpeniski mainījās arī teātra repertuārs – krievu<br />
un pasaules dramaturgu klasiku aizstāja sociālistiskās<br />
ideolģijas noskaņās ieturēti iestudējumi, tomēr pat tos<br />
Bertels spēja pasniegt publikai pieņemamā veidā – viņa<br />
iestudējumi tika pilnībā izpārdoti un profesionālas<br />
neveiksmes bija retas.<br />
19<strong>30</strong>. gadā abi iepriekš apvienotie teātri atkal tika atdalīti<br />
un Bertels palika Sevastopolē. Viņš iestudēja “Hamletu”,<br />
“Otello”, “Maskarādi”, “Annu Kareņinu” un citus, kā<br />
mūsdienās saka – lielformāta darbus. 1940. gadā viņam<br />
tika piešķirts Krimas APSR nopelniem bagātā skatuves<br />
mākslinieka nosaukums. Profesionālajā dzīvē Bertelam<br />
nozīmīgs bija 1938. gads, kad aktieriem tika atcelta līgumu<br />
sistēma un viņi tika pieņemti teātrī pamatdarbā, kas<br />
režisoram ļāva vienkāršāk plānot savu repertuāru.<br />
Īsi pirms II Pasaules kara sākuma teātrī tika arestēti vairāki<br />
aktieri un galvenais mākslinieks, par kuriem, riskējot ar<br />
savu dzīvību, asi iestājās arī Bertels. Sākoties karam, aktieri<br />
pārcēlās uz teātra ēku – viņi dzīvoja grimmētavās un pirmo<br />
kara mēnešu laikā trupa parādīja 160 koncertus un izrādes<br />
karaspēka daļās un pašā teātrī. Izrādes notika pl. 12.00<br />
un 17.00, bet aviouzlidojuma laikā visi devās uz otrā ielas<br />
pusē esošo bumbu patvertni. Uzlidojumam beidzoties, visi<br />
atgriezās zālē un izrāde turpinājās. 1941. gada 7. novembrī<br />
ar kuģi “Čapajevs” teātris tika evakuēts uz Kirgīziju<br />
(sākotnēji bija paredzēts, ka to nosūtīs uz Kazahstānu), bet<br />
Boriss Bertels tika nosūtīts uz Suhumi, kur viņam uzticēja<br />
vadīt Sarkanās armijas nama teātri. Sevastopolē viņš ar<br />
ģimeni atgriezās 1947. gadā, ieraugot sava teātra ēku<br />
drupās. Daudzi aktieri bija gājuši bojā, teātris faktiski vairs<br />
neeksistēja. Šeit no savas māsas Nadeždas viņš saņēma<br />
ziņu par sava brāļa, māsu un draugu nāvi Ļeņingradas<br />
blokādes laikā.<br />
Tomēr dzīve turpinājās – teātris atsāka savu darbību<br />
Sv.Pētera un Sv.Pāvila katedrālē, notika sagatavošanās<br />
darbi jaunās teātra ēkas celtniecībai (pamatakmens tika<br />
likts 1951. gadā, bet ēka pabeigta 1957. gadā). Arī režisora<br />
ģimene pārcēlas uz divistabu dzīvokli Bolšaja Morskaja<br />
ielā. Diemžēl, 1954. gada 1. septembrī, pēc ilgstošas<br />
slimības viņš mira, un tika apglabāts Komunāru kapsētā.<br />
Boriss Bertels bija precējies ar Pāvela meitu Olgu (Olga,<br />
uzvārds nav zināms) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Jeļena Bertels (Jelena Bertels), kas bija dzīva 2009.<br />
gadā.<br />
Bertelu ģimenes kontekstā jāpiemin kāds pagaidām<br />
ar ģimeni neidentificēts Bertels – Arvets Aleksandra<br />
dēls Bertels, kura virsnieku pakāpes uzskaites kartīte ir<br />
atrodama digitālajā arhīvā 260 . Tajā norādīts, ka Arvets<br />
Aleksandrovičs Bertels 1915. gada 24. augustā, būdams<br />
396. Mogiļevas kājnieku družīnas vecākais ārsts ir evakuēts<br />
līdz ar Maskavas 3. slimnīcu.<br />
Savukārt Latvijas vēstures kontekstā visinteresantākais<br />
no Heinriha Eduarda Dihta un Anetes Šarlotes Dorotejas<br />
Melleres pēctečiem ir viņu mazdēls Oskars Vilhelms<br />
Bertels, kurš kļuva par ģenerālleitnantu un faktisko<br />
vicegubernātoru un ilgu sava mūža daļu pavadīja Rīgā<br />
(skat. viņam veltīto nodaļu).<br />
ATSAUCES:<br />
1. Heintz Radmila, “Bertels dzimtas vēsture”, nepublicēts manuskripts, Sanktpēterburga, 2005<br />
2. Skat. Lexicon der Schleswig-Holstein, Laenburg und Eutinischen, Schriftstelle von 1796 bis 1828, vol. 1, AvD L. Lubker, H.Schroder<br />
3. Lubker L., Schroder H., “Lexicon der Schleswig-Holstein, Lauenburg und Eutinischen Schrifttsteller von 1796 bis 1828,” B.1, AvD<br />
4. Norādītais avots: Кривский, Александр Иванович, “Двадткатилетие деятельности врачей, окончивсин курс в Имперской<br />
Медико-хирургической Академии в 1868 году”, Санкт-Петербург : типо-лит. Р. Голике, 1893<br />
5. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Тимирёва,_Анна_Васильевна<br />
6. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Yevgeny_Bertels<br />
7. Skat. https://bookish.link/gosudarstva-prava-istoriya/bertels-evgeniy-eduardovich-1890-38173.html<br />
8. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Encyclopaedia_of_Islam<br />
9. Skat. http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Bertels%2C+Evgenii+Eduardovich, ar atsauci uz Lielo Padomju enciklopēdiju<br />
(1970.-1979.)<br />
10. Skat. http://www.mek.az/en/news/2045-it-was-held-a-presentation-of-the-first-adzademidz-translation-into-enzhlish-ofevzheny-berthels-the-zhreat-azerbaizhani-poet-book<br />
11. Avots: Люди и судьбы. Биобиблиографический словарь востоковедов-жертв политического террора в советский период.<br />
СПб. 2003<br />
12. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/940099/<br />
13. Skat: https://en.wikipedia.org/wiki/Pyotr_Nikolayevich_Wrangel<br />
14. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Andrey_Vlasov<br />
15. Avots: Шмаглит Р. Г., Белое движение 900 биографий крупнейших представителей русского военного зарубежья<br />
16. Skat. http://www.histpol.pl.ua/ru/glavnaya?id=3561<br />
17. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Anton_Denikin<br />
18. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/65386/<br />
224 225
Change language