30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

vasarā – Sevastopolē.<br />

Viens no Bertela kā režisora darba instrumentiem bija<br />

t.s. “lomas kartītes” sistēmas izmantošana mēģinājumu<br />

procesā, kas guva plašu popularitāti tā laika teātra pasaulē.<br />

Pakāpeniski mainījās arī teātra repertuārs – krievu<br />

un pasaules dramaturgu klasiku aizstāja sociālistiskās<br />

ideolģijas noskaņās ieturēti iestudējumi, tomēr pat tos<br />

Bertels spēja pasniegt publikai pieņemamā veidā – viņa<br />

iestudējumi tika pilnībā izpārdoti un profesionālas<br />

neveiksmes bija retas.<br />

19<strong>30</strong>. gadā abi iepriekš apvienotie teātri atkal tika atdalīti<br />

un Bertels palika Sevastopolē. Viņš iestudēja “Hamletu”,<br />

“Otello”, “Maskarādi”, “Annu Kareņinu” un citus, kā<br />

mūsdienās saka – lielformāta darbus. 1940. gadā viņam<br />

tika piešķirts Krimas APSR nopelniem bagātā skatuves<br />

mākslinieka nosaukums. Profesionālajā dzīvē Bertelam<br />

nozīmīgs bija 1938. gads, kad aktieriem tika atcelta līgumu<br />

sistēma un viņi tika pieņemti teātrī pamatdarbā, kas<br />

režisoram ļāva vienkāršāk plānot savu repertuāru.<br />

Īsi pirms II Pasaules kara sākuma teātrī tika arestēti vairāki<br />

aktieri un galvenais mākslinieks, par kuriem, riskējot ar<br />

savu dzīvību, asi iestājās arī Bertels. Sākoties karam, aktieri<br />

pārcēlās uz teātra ēku – viņi dzīvoja grimmētavās un pirmo<br />

kara mēnešu laikā trupa parādīja 160 koncertus un izrādes<br />

karaspēka daļās un pašā teātrī. Izrādes notika pl. 12.00<br />

un 17.00, bet aviouzlidojuma laikā visi devās uz otrā ielas<br />

pusē esošo bumbu patvertni. Uzlidojumam beidzoties, visi<br />

atgriezās zālē un izrāde turpinājās. 1941. gada 7. novembrī<br />

ar kuģi “Čapajevs” teātris tika evakuēts uz Kirgīziju<br />

(sākotnēji bija paredzēts, ka to nosūtīs uz Kazahstānu), bet<br />

Boriss Bertels tika nosūtīts uz Suhumi, kur viņam uzticēja<br />

vadīt Sarkanās armijas nama teātri. Sevastopolē viņš ar<br />

ģimeni atgriezās 1947. gadā, ieraugot sava teātra ēku<br />

drupās. Daudzi aktieri bija gājuši bojā, teātris faktiski vairs<br />

neeksistēja. Šeit no savas māsas Nadeždas viņš saņēma<br />

ziņu par sava brāļa, māsu un draugu nāvi Ļeņingradas<br />

blokādes laikā.<br />

Tomēr dzīve turpinājās – teātris atsāka savu darbību<br />

Sv.Pētera un Sv.Pāvila katedrālē, notika sagatavošanās<br />

darbi jaunās teātra ēkas celtniecībai (pamatakmens tika<br />

likts 1951. gadā, bet ēka pabeigta 1957. gadā). Arī režisora<br />

ģimene pārcēlas uz divistabu dzīvokli Bolšaja Morskaja<br />

ielā. Diemžēl, 1954. gada 1. septembrī, pēc ilgstošas<br />

slimības viņš mira, un tika apglabāts Komunāru kapsētā.<br />

Boriss Bertels bija precējies ar Pāvela meitu Olgu (Olga,<br />

uzvārds nav zināms) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Jeļena Bertels (Jelena Bertels), kas bija dzīva 2009.<br />

gadā.<br />

Bertelu ģimenes kontekstā jāpiemin kāds pagaidām<br />

ar ģimeni neidentificēts Bertels – Arvets Aleksandra<br />

dēls Bertels, kura virsnieku pakāpes uzskaites kartīte ir<br />

atrodama digitālajā arhīvā 260 . Tajā norādīts, ka Arvets<br />

Aleksandrovičs Bertels 1915. gada 24. augustā, būdams<br />

396. Mogiļevas kājnieku družīnas vecākais ārsts ir evakuēts<br />

līdz ar Maskavas 3. slimnīcu.<br />

Savukārt Latvijas vēstures kontekstā visinteresantākais<br />

no Heinriha Eduarda Dihta un Anetes Šarlotes Dorotejas<br />

Melleres pēctečiem ir viņu mazdēls Oskars Vilhelms<br />

Bertels, kurš kļuva par ģenerālleitnantu un faktisko<br />

vicegubernātoru un ilgu sava mūža daļu pavadīja Rīgā<br />

(skat. viņam veltīto nodaļu).<br />

ATSAUCES:<br />

1. Heintz Radmila, “Bertels dzimtas vēsture”, nepublicēts manuskripts, Sanktpēterburga, 2005<br />

2. Skat. Lexicon der Schleswig-Holstein, Laenburg und Eutinischen, Schriftstelle von 1796 bis 1828, vol. 1, AvD L. Lubker, H.Schroder<br />

3. Lubker L., Schroder H., “Lexicon der Schleswig-Holstein, Lauenburg und Eutinischen Schrifttsteller von 1796 bis 1828,” B.1, AvD<br />

4. Norādītais avots: Кривский, Александр Иванович, “Двадткатилетие деятельности врачей, окончивсин курс в Имперской<br />

Медико-хирургической Академии в 1868 году”, Санкт-Петербург : типо-лит. Р. Голике, 1893<br />

5. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Тимирёва,_Анна_Васильевна<br />

6. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Yevgeny_Bertels<br />

7. Skat. https://bookish.link/gosudarstva-prava-istoriya/bertels-evgeniy-eduardovich-1890-38173.html<br />

8. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Encyclopaedia_of_Islam<br />

9. Skat. http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Bertels%2C+Evgenii+Eduardovich, ar atsauci uz Lielo Padomju enciklopēdiju<br />

(1970.-1979.)<br />

10. Skat. http://www.mek.az/en/news/2045-it-was-held-a-presentation-of-the-first-adzademidz-translation-into-enzhlish-ofevzheny-berthels-the-zhreat-azerbaizhani-poet-book<br />

11. Avots: Люди и судьбы. Биобиблиографический словарь востоковедов-жертв политического террора в советский период.<br />

СПб. 2003<br />

12. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/940099/<br />

13. Skat: https://en.wikipedia.org/wiki/Pyotr_Nikolayevich_Wrangel<br />

14. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Andrey_Vlasov<br />

15. Avots: Шмаглит Р. Г., Белое движение 900 биографий крупнейших представителей русского военного зарубежья<br />

16. Skat. http://www.histpol.pl.ua/ru/glavnaya?id=3561<br />

17. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Anton_Denikin<br />

18. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/65386/<br />

224 225

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!