2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

ija 379. Pulka adjutants. I Pasaules kara laikā Ēriks Mellers
bija kapteinis. 1911. gada 17. oktobrī Kēnigsbergā viņš
salaulājās ar Zalcvēledeles (Salzwedel) muižas īpašnieka
Alberta Freitāga (Albert Freytag) meitu Mariju Antoniju
Lauru (Litu) Freitāgu (Marie Antonie Laura (Lita) Freytag,
*10.4.1883. Salzwedel, Krs.Oletzko †28.10.1963. Karlstadt).
I Pasaules kara laikā notikušā krievu uzbrukuma laikā
viņa parādīja izcilu varonību un strādāja kā brīvprātīgā
(par šo darbu vācu pētījumā ir dota norāde – skatīt:
“Moßeik, Kriegserleibnisse Ostpreußischer Pfarrer”). Tāpat
ir zināms, ka I Pasaules kara laikā savā muižā viņa ierīkoja
lazareti, kurā, neskatoties uz ideoloģiskajām atšķirībām,
līdzās strādāja gan vācu, gan krievu ārsti. Par šo rīcību
viņa tika apbalvota ar “Kriegsverdienstkreutze” (ar tādu
bija apbalvota arī Olga Mellere), kā arī Krievijas ordeni,
kura nosaukums nav zināms. Pēc Marijas Antonijas
Lauras (Litas) Melleres iniciatīvas muižas teritorijā, netālu
no lazaretes, tika ierīkoti karavīru brāļu kapi, kuros tika
guldīti gan vācu, gan krievu karavīri. Šī kapsēta, līdzīgi,
kā Marijas Antonijas Lauras (Litas) Melleres dibinātais
botāniskais dārzs, ir saglabājušies līdz mūsdienām. Šajā
laulībā piedzima viena meita (XII paaudze):
• Zigrīda Mellere (Hilda) (Siegrid Moeller (Hild)
*28.8.1912. Kassuben †8.11.1980. Sailauf/Unterfr.),
XII paaudzes pārstāve Zigrīda Mellere (Hilda) (Siegrid
Moeller (Hild) *28.8.1912. Kassuben †8.11.1980. Sailauf/
Unterfr.) 1936. gada 1. decembrī Kasūbenas muižā
viņa salaulājās ar Gumbinenas slimnīcas galveno ārstu,
Dr.med. Ēriku Rihardu Georgu Hildu (Erich Richard
Georg Hild, *23.10.1890. Stettin †2.2.1963. Karlstadt), kurš
gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā. Pēc sava vīra nāves
viņa strādāja kā administratore (Sprechstundenhilfe) un
Attēls 138.
Millūnenas muiža 1931. gadā.
Albrehts Mellers stāv ar Frīdvalda Mellera meitu
Ingrīdu Melleri un muižas pārzini (Oberinspektor).
dzīvoja 8782 Karlstadt/Main, Schillerstrasse 9. Abu laulībā
piedzima trīs bērni (XIII paaudze):
• Ēriks Hilds (Erich Hild, *10.9.1937. Gumbinnen
†19.9.1994. Berlin), ir zināms, ka viņš bija students,
mūžu nodzīvoja neprecējies un bez bērniem.
• Albrehts Hilds (Albrecht Hild, *7.10.1940.
Gumbinnen),
• Karīna Hilda (Trota) (Karin Hild (Trott),
*30.12.1942. Preussendorf/Gumbinnen †21.7.2005.
Aschaffenburg).
Par XIII paaudzes pārstāvi Albrehtu Hildu (Albrecht
Attēls 145.
Melleru dzimta Kāsūbenas muižā 1930. gadā. Stāv (no kreisās) Louis Moeller, Lita Moeller (dzim. Freytag), Erich
Moeller, Frau Gudat, Olly [Olga] Moeller (dzim. Sass), die alte Sella [muižas saimniecības vadītāja]. Sēž: oberinspektor
Rahnenfuhrer, Siegried Moeller, Ingrid Moeller, Albrecht Moeller (Donaliss), ģimenes draugi Krauseneck.
Hild, *7.10.1940. Gumbinnen) ir zināms, ka viņš kļuva
par Dr.med., apprecējās ar ārsti Utu Šulci (Uta Schultz,
*15.8.1941. Berlin) un šajā laulībā piedzima trīs bērni
(XIV paaudze):
• Hilds/-a (Hild, *),
• Hilds/-a (Hild, *),
• Hilds/-a (Hild, *).
Savukārt par XIII paaudzes pārstāvi Karīnu Hildu
(Trotu) (Karin Hild (Trott), *30.12.1942. Preussendorf/
Gumbinnen †21.7.2005. Aschaffenburg) ir zināms, ka viņa
kļuva par Dr.med. un apprecējās ar Dr.med. Volframu
Trotu (Wolfram Trott, *22.1.1943. Jena). Šajā laulībā
piedzima četri bērni, kuru vārdi pagaidām nav zināmi
(XIV paaudze):
• Trots (Trott),
• Trots (Trott),
• Trots (Trott),
• Trots (Trott).
Franča Mellera dēls, XI paaudzes pārstāvis Albrehts
Mellers (Albrecht Moeller, *20.1.1887. Stettin, †18.2.1936.
Milluhnen) studēja lauksaimniecību Trākenenā
(Trakehnen) un Rantenā (Ranten). Bija zemes nomnieks
Lībenavā (Liebenau), Mēlēdenā (Mehleden) un Šreitlahenā
(Schreitlachen). Dienēja Prinča Albrehta 1. Dragūnu pulkā
Tilzītē, vēlāk – 43. Pulkā un 94. Kavalērijas pulkā. Ieguva
leitnanta pakāpi, piedalījās kaujās Francijā, Prūsijā un
Krievijā. 1919. gada 29. septembrī no savas tantes Marijas
Donalīsas-Toopas (Marie Donalies-Toop) iegādājās
Millūnenas muižu, kā arī tās palīgmuižas Kerstupenu
(Kerstuppen) un Junkervaldi (Junkerwald). Vācu pētījumā
ir norādīts, ka vectēvs [neprecizējot, kurš cilvēks ar to
domāts], izteicis vēlmi, lai ikviens muižas īpašnieks tās
nosaukumā saglabātu arī “Donalies” vārdu. Albrehts
Mellers šo lūgumu izpildīja un Millūnenas muižas
nosaukuma tika iekļauti “Moeller-Donalies” uzvārdi. Ir
zināms, ka 1936. gadā viņš mira no sirds vājuma. Tiesa
gan, šī bija tikai oficiālā nāves iemesla versija – patiesībā,
dēļ savas homoseksualitātes Albrehts Mellers tika arestēts,
taču drīz vien atbrīvots – cietumā viņš pavadīja divus
mēnešus. Nacistu režīmam nostiprinoties, pastiprinājās
arī cīņa pret gejiem, tādēļ 1936. gada 18. februārī, kad SS
virsnieki ieradās Millūnenas muižā, lai arestētu Albrehtu
Melleru un pārvietotu viņu uz koncentrācijas nometni,
Albrehts nolēma nepadoties un gāja bojā apšaudē.
Attēls 138.
Kāsūbenes muiža, celta 1902. gadā.
17. augustā Berlīnē apprecējās ar Viktoru Knāku (Viktor
Knaak, *3.2.1877. Wusterwitz/Pom. †14.1.1957. Bad
Pyrmont), kurš bija ķeizariskās varas pārstāvis (novada
vadītājs) (Bezirkshauptmann) Taborā, vācu koloniālajās
teritorijās Austrumāfrikā, bet vēlāk – slepenpadomnieks
Berlīnē (Geheimer Regierunsgrat). Kā pēdējā dzīvesvieta
ģimenei ir norādīta 328 Bad Pyrmont, Bruderstr. 2 (pirms
tam viņi dzīvoja Berlin-Schlachtensee, Elisabethstrasse 27.
Šajā laulībā ir dzimuši divi bērni (XII paaudze):
• Rudigers Knāks (Rudiger Knaak), ir precējies
ar Ingu (Inge), ģimenē ir dzimuši trīs bērni (XIII
paaudze), kuru vārdi nav zināmi.
Attēls148.
Rihards Kāzvurms ar Luīzi Melleri ap 1885. gadu.
Savukārt Albrehta jaunākā māsa, XI paaudzes pārstāve
Helēna Mellere (Knāka) (Helene Moeller (Knaak),
*15.2.1889. Milluhnen †?) kļuva par pirmo Melleru dzimtas
sievieti, kura nokārtoja augstskolas eksāmenus1914. gada
110 111