You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
gadu vecumam, bet tad, brāļa aicināts, pārcēlās uz dzīvi<br />
Liepājā. Lai arī Pēterim veltītajā nekrologā ir norādītis, ka<br />
viņa ģimenē auga 8 bērni, ziņas šobrīd ir atrastas vien par<br />
7 pēcnācējiem (paaudze):<br />
• Emīlija Dobelis (*ap 1892. †Brazīlija) 20.gs.<br />
<strong>30</strong>.gadu beigās San Paulo pasniedza angļu valodas<br />
stundas. Beigusi Colombia Universitate? (Jaunā<br />
Druva, O Baltico pielikums, 1938/34 – 35; sept. –<br />
okt.)<br />
• Kārlis Dobelis (*8.10.1897. Liepājā, †20.3.1992.<br />
Brazīlija, Macapá, Amapá štats)<br />
• Marta Dobele (*ap 1900. †Brazīlija), apprecējās ar<br />
kādu “Vārpas” kolonijas vientuļnieku (?), aizbrauca<br />
uz Nova Odesu, tur piedzima 2 dēli (paaudze).<br />
Plašāku ziņu pagaidām nav.<br />
• Valija Dobele (*ap 1901. †Brazīlija) 20. gadsimta<br />
40. gados bija viena no Ziedojumu Vācēju Grupas<br />
dalībniecēm San Paulo, kas vāca palīdzību bēgļiem<br />
Eiropā, kuri gatavojās pārcelties uz Brazīliju. Šajā<br />
publikācijā viņa norādīta kā “vecmāte” .<br />
• Alma Dobele (*ap 1908. †Brazīlija) Ipausu fazendā<br />
(San Paulo štats) meiteņu grupas “Vainadziņš”<br />
dalībniece. 1947. gadā ziedoja Brazīlijas Latviešu<br />
Palīdzības Komitejai (Latv. Pal. Komiteja//Latvija<br />
(Arg.), 1947/123 – 124).<br />
• Vilis (Vilhelms) Dobelis (*22.12.1908. Liepājā<br />
†21.2.1989. Brazīlija, San Paulo)<br />
• Anna Dobele (*ap 1912.), pārceļoties no Palmas<br />
uz San Paulo, dzīvoja blakus San Paulo latviešu<br />
baptistu draudzes nespējnieku namam “Betānija”.<br />
Citu ziņu nav.<br />
Jāpiezīmē, ka abi vecākie bērni – Emīlija Dobele un Kārlis<br />
Dobelis Santos ostā ieradās mēnesi vēlāk – 1922. gada 8.<br />
novembrī, atbraucot ar kuģi “Andes”. Ierodoties Brazīlijā,<br />
Pēteris Dobelis kļuva par zemkopi “Vārpas” kolonijā,<br />
bet vēlāk pārcēlās uz San Paulo, kur iepirka lielu zemes<br />
īpašumu – t.s. “Dobeļu ciemu” lai katram bērnam būtu<br />
savs apbūves gabals. Pēteris un Anete 1941. gadā nosvinēja<br />
savas zelta kāzas.<br />
Par paaudzes pārstāvi Kārli Dobeli (*8.10.1897. Liepājā,<br />
†20.3.1992. Brazīlija, Macapá, Amapá štats)ir zināms,<br />
ka viņš bija kurlmēms, taču neskatoties uz savu invaliditāti,<br />
apguva kurpnieka arodu un <strong>30</strong>. gadu sākumā “Vārpas”<br />
kolonijā apprecējās ar Madi Saulīti (Sauli?) (Dobele)<br />
(*19.7.1893. †11.5.1944. Brazīlija, “Vārpas” kolonija) un<br />
abu laulībā piedzima (paaudze):<br />
• Erna Emīlija Dobele (*21.6.1935. Brazīlija,<br />
“Vārpas” kolonija).<br />
Par paaudzes pārstāvi Ernu Emīliju Dobeli (*21.6.1935.<br />
Brazīlija, “Vārpas” kolonija) plašākas ziņas sniedz<br />
1959. gada publikācija žurnālā “Kristīgs draugs”. No tās<br />
uzzinām, ka viān sāka apmeklēt svētdienas skolu “Vārpas”<br />
kolonijā, bet 1948. gada 29. februārī no mācītāja A.Ceruka<br />
tika bībelīgi kristīta Vārpas Centra draudzē. Pēc mātes<br />
nāves ar tēvu pārcēlās uz san Paulo, kur dzīvoja pie tēva<br />
māsām Emīlijas, Valijas, Almas un Annas Dobelēm Alto<br />
de Boavistas rajonā un mācījās A.Konte (A.Conte) valsts<br />
ģimnāzijā un 1958. gada decembrī beidza Skolotāju<br />
Institūtu. 1967. gada jūlijā viņai tika izsniegta San Paulo<br />
latviešu baptistu draudzes zīme (iespējams, aizceļojot<br />
uz Amazoni). Strādāja par skolotāju amerikāņu skolā<br />
Amazones štatā, ir 4 dēli (paaudze), taču ziņas par viņiem<br />
(tāpat, kā šo dēlu tēvu) pagaidām nav atrastas.<br />
Par paaudzes pārstāvi Vili (Vilhelmu) Dobeli ir zināms,<br />
ka viņš bija San Paulo latviešu baptistu draudzes veco<br />
ļaužu nama “Betānija” būvētājs un ilggadējs uzraugs (viņa<br />
māsas šajā namā darbojās kā slimo kopējas). Bija precējies<br />
ar Jāņa Hartmaņa un Līnas meitu Sofiju Hartmani (*1918.<br />
†? Brazīlija, Ižujas, Rio Grande do Sul štats), kas 1936. gada<br />
26. maijā caur liecību uzņemta Ižuī baptistu draudzē,<br />
bet 1939. gada 28. maijā Sofijas Hartmanes Ižuī baptistu<br />
draudzes zīme sūtīta uz San Paulo, kur viņa strādāja<br />
kopā ar vīru “Betānijas” namā. Abu laulībā piedzima dēls<br />
(paaudze):<br />
• Viktors (Vitor) Dobelis (*Brazīlija), strādāja par<br />
inženieri Salvadorā, precējies ar brazīlieti Falizia<br />
un abu laulībā ir dzimusi meita (paaudze) Natālija<br />
Dobele (*6.3.1985. San Paulo).<br />
Attēli 396.<br />
Liepājas baptistu draudzes grāmata.<br />
Uz Ezerveitu pirmssākumiem jāatiecina:<br />
1867. gada revīzijā atsevišķi ir norādītas vēl divas<br />
muižai piederīgas saimes – kalēja māja un Drunkes<br />
mežsargu māja, kuras pārstāve ir saistīta ar 16. saimi<br />
jeb “Ģībiešu Pētera saime” mājam. Savukārt kalēja mājā<br />
ir norādīts Jāņa Dobeļa dēls, VIII paaudzes pārstāvis<br />
Jēkabs Dobelis (*18<strong>30</strong>. †1851.), viņa sieva Anne Dobele<br />
(*1816/07.), kā arī dēls (IX paaudze):<br />
• Jēkabs Dobelis (*2.1.1849. †24.11.1931.<br />
Gramzda), krustvecāki saimnieks Lapiņš Dobelis,<br />
puisis Jēkabs Dobelis, kalpa sieva Margreta Veita<br />
Spriežot pēc Dvēseļu revīzijās norādītās informācijas, var<br />
izvirzīt pieņēmumu, ka Jēkabs Dobelis (*18<strong>30</strong>. †1851.), ir<br />
cēlies no mājām, kas apzīmētas ar Nr. 14. Uz kalēja māju<br />
viņa tēvs pārcelts 1804. gadā. Savukārt IX paudzes pārstāvis<br />
Jēkabs Dobelis (*2.1.1849. †24.11.1931. Gramzda) ir<br />
norādīts kā nākamais “Ezerveitu” māju saimnieks. Ir<br />
zināms, ka 1881. gada 17. aprīlī viņš Gramzdas luterāņu<br />
baznīcā apprecējās ar Annu Garozu un abu ģimenē<br />
piedzima (X paaudze):<br />
• Lina Vilhelmīne Anna Dobele (*6.4.1882.<br />
Lielgramzde), krustvecāki Jēkabs Sprūde, viņa sieva<br />
Bille, un jaundzimušās māte. Pie ieraksta piezīme:<br />
“11.7.55” [jeb 85].<br />
• Miķelis Dobelis (*1883. Lielgramzda, †7.12.1883.<br />
Lielgramzda), krustvecāki – puisis Miķelis Dobelis,<br />
kalpa sieva Elzbe Luntina<br />
• Jūle Minna Dobele (Kerre) (*12.12.1883.<br />
Mazgramzde), saimnieks Jēkabs Dobelis un Anne.<br />
Kr.v. saimnieks Jēkabs Sprūde un Bille, meita<br />
Katrīne Tituje. 1912. gada 28. aprīlī Gramzdas<br />
luterāņu baznīcā salaulājās ar Ģirta Kerres un<br />
Evelinas Kerres dēlu Frici Kerri (*1890. Elkuzeme),<br />
kurš laulību brīdī bija 22 gadus vecs.<br />
• Ernsts [Ernests] Dobelis (*25.7.[8.8.]1890.<br />
Mazgramsta †27.8.1967. Liepājā) Krustvecāki<br />
abiem dvīņiem ir puisis Viļums Dobelis, Līze<br />
[ieraksts baznīcas grāmatā ir bojāts, nesalasāms],<br />
vēlākais “Ezerveitu” saimnieks.<br />
• Roberts Dobelis (*25.7. [8.8.]1890. Mazgramsta).<br />
Krustvecāki abiem dvīņiem ir puisis Viļums<br />
Dobelis, Līze [ierasts baznīcas grāmatā ir bojāts,<br />
nesalasāms]<br />
• Ida Irēna Dobele (*<strong>30</strong>.3.1896. Mazgramzte,<br />
†1975.), krustvecāki saimnieks Jēkabs Sprūde, abi<br />
vecāki. Visu mužu nodzīvoja neprecējusies, 1958.<br />
gadā pārcēlās dzīvot uz Jelgavu.<br />
• Malvīne Ženija Dobele (*25.4.1899. Mazgramste),<br />
krustvecāki saimnieks Jēkabs Sprūde un sieva Bille,<br />
Elze Garoza.<br />
Ezerveitu nākamais saimnieks Ernsts [Ernests] Dobelis<br />
(*25.7.[8.8.]1890. Mazgramsta †27.8.1967. Liepājā) bija<br />
aktīvs baptistu draudzes darbinieks. Ir zināms, ka 1947.<br />
gadā viņš bija viens no 20 aktīvistiem, kuri parakstīja<br />
lūgumu reģistrēt Priekules Ciānas draudzi (gadu iepriekš<br />
jau bija parakstīts lūgums reģistrēt Priekules I draudzi).<br />
Savukārt 1934. gadā iepazinās ar savu nākamo sievu<br />
- Matildi Strēli (*21.6.1907. Liepāja, †8.4.1991. Rīgā,<br />
apglabāta Liepājā) Jāņa [citos dokumentos – Andreja]<br />
meitu un nākamajā gadā apprecējās. Ernests ir miris no<br />
vēža. Abi kļuva par vecākiem (paaudze):<br />
• Helmars Ādolfs Dobelis (*4.11.1935, Priekule,<br />
†8.1.2009. Liepājā),<br />
• Alfreds Leopolds Dobelis (*31.5.1937. Liepāja<br />
†1.10.2010. Liepāja),<br />
• Ruta Lidija Dobelis (Daiņa) (*8.2.1939.<br />
Priekule),<br />
• Berta Gunta Dobelis (Linkēviča) (*7.11.1941.<br />
Priekule),<br />
• Dēls Dobelis – miris kā zīdainis (skat. Priekules<br />
baptistu baznīcā)<br />
Ziņas par šo dzimtas atzaru ir atrodamas represēto<br />
lietā. Tajā norādīts, ka saskaņā ar 1939. gada datiem,<br />
“Ezerveitu” saimniecība bija 72 ha plaša, tajā bija 6 zirgi,<br />
19 govis, 12 cūkas, kā arī tika nodarbināti 3 sezonas<br />
strādnieki. 1949. gadā kopā ar Ernesta Dobeļa ģimeni<br />
dzīvoja arī viņa māsa Ida Irēna Dobele, kura bija kustību<br />
invalīde un mājsaimniece. Idas Irēnas Dobeles represētās<br />
anketā ir norādīts, ka viņa ir atraitne, lai gan viņas nebija<br />
precējusies. No apcietinājuma viņi tika atbrīvoti 1956.<br />
gada 1. martā.<br />
Līdz ar Ernesta Dobeļa ģimeni bija paredzēts represēt arī<br />
Matildes māti Margrietu Strēli (*1875. †1956. “Ezerveitos”)<br />
Andreja meitu, taču “operācijas” laikā tika konstatēts,<br />
ka viņa ir nav mājās – dokumentos kļūdaini norādot,<br />
ka viņa ir mirusi, lai gan patiesīb;ā bija izbraukusi pie<br />
dēla uz Skrīveriem. Arī pats Ernests izsūtīšanas brīdī<br />
nebija mājās - viņš bija devies meža darbos (dokumentos<br />
norādīts - uz tirgu Liepājā). Visi tika deportēti uz Omskas<br />
apgabala Luzino sovhoza “Ptičkas” nodaļu, bet vēlāk – uz<br />
“Čunajivkas” nodaļu, kur Matilde strādāja par cūkkopi<br />
fermā. Helmars Dobelis strādāja par traktoristu, Alfrēds<br />
Dobelis – par ūdens vedēju, bet meitas mācījās skolā. Par<br />
priekšzīmigu darbu Matilda Dobele saņēma divus goda<br />
rakstus, kuru saņemšana bija paredzēta Maskavā, taču<br />
ņemot vērā, ka viņa bija represētā, diplomi tika nogādāti<br />
856 857<br />
Attēls 396.<br />
Erna Emīlija Dobele.
Change language