2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

BĒRICU DZIMTAS ATZARS
KULBARS - BERICS
VII paaudzes pārstāvis Ernsts Dobelis (*†pēc 1838.)
bija precejies ar Babbi Dobeli (*1774. †11.3.1838.),
kura mira 64 gadu vecumā, precēta. Abu laulībā piedzima
vismaz divas meitas (VIII paaudze):
• Lote Dobele (Bērica) (*1813. Snēpele, “Leijes”
saimē)
• Bille Dobele (*21.3.1815. Snēpele “Leijes”).
Apskatot VIII paaudzes pārstāvja Kriša Kulbara (*9.5.1799.
Kunden “Lulle” saimē †pēc 1847.) pēdējo laulību ar
“Lejas” māju saimnieka Ernsta Dobeļa (†pēc 1838.) un
Babbes (*1774. †11.3.1838.) 32 gadus veco meitu Billi
Dobeli (*21.3.1815. Snēpele “Leijes”), ir jārunā par pirmo
Kulbaru-Dobeļu dzimtu saradošanos, no kuras izriet arī
dzimtu radniecība ar Bēricu dzimtu. Ir zināms, ka Billes
Dobeles māsa, 34 gadus vecā meita Lote Dobele (*1813.
Snēpele, “Leijes” saimē) 1847. gada 3. augustā salaulājās
ar saimnieka Pētera Bērica (*1764. Barutzen †22.2.1850.
“Lulle” saimē) un Ievas (†pirms 1847.) 41 gadu veco dēlu,
atraitni Jēkabu Bēricu (Beeritz) (*17.3.1806. “Čubult”
†12.12.1869. “Sprīstiķi”).
Bēricu dzimtas atzara uzvārda atveidojums dažādos
dokumentos ir variējies no “Beritz” “Bierics”, “Beeeritcs”
un “Berics” līdz “Bērics”, kas ir visbiežāk lietotā uzvārda
atveides formā, kas saglabājusies līdz mūsdienām un
tiek lietota arī šī pētījuma ietvaros. Bēricu dzimtas
pamatsaknes ir meklējamas “Čubbult” saimes mājās (laika
gaitā tās dēvētas arī par “Cubultu” mājām), bet vēlāk,
laulību rezultātā, dzimta ir iesakņojusies arī “Sprīstiķos”,
“Egleniekos” u.c. mājās. Senākais dokumentos fiksētais
notikums, kas ir saistīts ar “Čubultu” māju vēsturi ir
aprakstīts preses publikācijā “Papīra manufaktūras
Kuldīgā” , kur teikts, ka pirmās papīra manufaktūras
Kurzemē uzcēla 17. gadsimta 40. gados Popē, Rendā
Iecavā, Kuldīgā uz Zaļajā muižā pie Vilgāles ezera. Te
hercoga Jēkaba dzimtcilvēki ražoja susināmo, zīda,
iesaiņojamo, iespiežamo un rakstāmpapīru. Hercoga
izveidotās manufaktūras darbu pārtrauca 18. gadsimtā,
savukārt Zaļās muižas papīrdzirnavas Vilgāles ezera
krastā no jauna 1804. gadā atvēra Piltenes landrāts
Augusts fon Firkss. 1812. gadā te ražoja 2060 rīses, 1814.
gadā – 2800, 1815. gadā – 2845 rīses papīra. Atšķirībā no
citām Kurzemes papīrdzirnavām zaļajā muižā 1815. gadā
visvairāk ražoja rakstāmpapīru – 1300 rīšu, makulatūru –
1000 rīšu un iespiežamo papīru – 500 rīšu. Tā ražošanai
izlietoja 800 pudu vilnas, 400 pudu linu lupatu, 500 pudu
pakulu. Līmei izlietoja 30000 aitu nagu, instrumentu
ieziešanai – 8 pudi tauku un 150 stopu eļļas, papīra
susināšanai – 300 aršinu tūbas. Arī Zaļajā muižā bija
tipiska dzimtbūtnieciska manufaktūra, kas balstījās uz
piespiedu darbu. Tā 1811. gadā barons Firks no “Kanatu”
mājām uz papīrdzirnavu piespiedu kārtā pārveda 17
gadus veco kalpu Miķeli, no “Čubultiem” – saimnieka
otro dēlu 13 gadus veco Andžu. Kalps Jānis neizturēja
smago darbu un nomira jau 1815. gadā. Šajā pat gadā no
“Kanatiem” un “Čubultiem” uz manufaktūru aizveda 25
gadus veco kalpu Tomu un 16 gadus veco saimnieka dēlu
Mārtiņu. Papīrdzirnavās bija nodarbināti aptuveni 20%
774 775
šās muižas vīriešu dzimuma zemnieku – te strādāja 4 zeļļi,
4 mācekļi, 8 vienkārši strādnieki, no kuriem 3 sievietes.
Kopā – 16 dzimtcilvēki un 1 bērns māceklis. Zaļās muižas
papīrdzirnavas pārstāja darboties 19. gadsimta vidū.
Ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka te ir minēti
vieni no senākajiem Bēricu dzimtas pārstāvjiem, kas
dzīvojuši “Čubultos” – saimnieka dēli Andžs (*1798.)
un Mārtiņš (*1799.), taču jāatzīmē, ka Snēpeles baznīcas
kristību reģistros ziņas par šiem dēliem nav atrodamas,
arī muižas dvēseļu revīzijas, pēc kurām varētu konstatēt
abu dēlu precīzākus dzimšanas datus un vecāku vārdus,
nav atrodama. Vissenākie dokumentos minētie Bēricu
dzimtas pārstāvji ir brāļi (VII paaudze):
• Kristaps Bērics (*1755. †14.4.1830.), kurš
“Čubultu” mājās ir miris 75 gadu vecumā,
visticamāk, Bēricu brālis. Plašāku ziņu par viņa
ģimeni nav.
• Pēteris Bērics (*1760. †10.7.1838.), mežsargs
• Juris Bērics (*1776. Snēpelē †20.3.1846.), Čubultu
saimnieks, miris 70 gadu vecumā.
Dobeļu-Kulbaru dzimtas virzienā ir jāskata mežsarga
Pētera Bērica dzimtas atzars. Saskaņā ar meitu laulību
ierakstos minēto, VII paaudzes pārstāvis Pēteris Bērics
(*1760. †10.7.1838.) bija Barutzen mežsargs, bet savas
miršanas ierakstā viņš ir norādīts kā “vaļenieks”, kas
nozīmē, ka pēc dzimtbūšanas atcelšanas viņš kļuva par
brīvu cilvēku. Visticamāk, cienījamā vecuma dēļ (Pēteris
Bērics mira 78 gadu vecumā) viņš vairs nesaimniekoja
“Čubultos”, jo kā saimnieks te jau ir norādīts viņa dēls
Ādams. Saskaņā ar dzimušo reģistru Snēpeles baznīcas
grāmatā, viņš bija precējies ar Ievu (†pirms 1840.), kas
pirmo reizi ir minēta abu dēla Jura dzimšanas ierakstā
1804. gadā. Kopumā šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):
• Marija Bērics (*14.7.1798. “Čubulti”).
• Bille Bērics (*18.2.1800. “Čubulti”).
• Ilze Bērics (*31.3.1802. “Čubulti”).
• Juris Bērics (*11.2.1804. “Čubulti” † pirms 1848.),
kā māte ir norādīta Ieva.
• Jēkabs Bērics (*17.3.1806. “Čubulti” †12.12.1869.
“Sprīstiķi”), vēlākais “Sprīstiķu” saimnieks,
radniecības līnija Dobeļu-Kulbaru dzimtas virzienā.
• Kristaps Bērics (*9.3.1809. “Čubulti”).
• Ieva Bērica (Ķestere) (*28.4.1809. Snēpeles
“Asari”) – jāpārbauda, vai neattiecas uz ko citu
• Adams Bērics (*16.11.1811. Čubbult (Asari)
†2.4.1886 Čubult), vēlākais “Čubultu” saimnieks
• Anna Bērica (Eglīte) (*17.12.1818. Snēpeles
“Roga”) – jāpārbauda, vai neattiecas uz ko citu
Mežsarga Pētera Bērica dēls, VIII paaudzes pārstāvis,
kalps Juris Bērics (*11.2.1804.) bija precējies ar Ievu un
šajā laulībā piedzima (IX paaudze):
• Grieta Bērics (*10.3.1824.)
• Anne Bērics (*20.11.1827. †8.9.1830.)
• Līze Bērics (*26.1.1829.)
• Anna Bērics (*20.4.1833. Čubulti”) – puiša dēls