You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
XII paaudzes pārstāve Līna Erna Dobele (Lateka)<br />
(*10.10.1921. Liepāja) bērnībā 3 gadus gājusi ganos pie<br />
saimniekiem. Pabeidza Liepājas Blaumaņa pamatskolu,<br />
strādāja par auklīti. No 1940. līdz 1949. gadam strādā<br />
par oficianti tirdzniecības uzņēmumā. 1945. gadā<br />
civillaulībā dzimusi meita Aleksandra. Līna Erna Dobele<br />
7 gadus strādāja Lauksaimniecības mašīnu uzņēmumā<br />
par noliktavas pārzini, bet 1959. gadā sāka strādāt Liepājas<br />
rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs” par noliktavas pārzini, kur<br />
nostrādāja 38 gadus līdz pat aiziešanai pensijā 1994. gadā.<br />
Dzīvo Liepājā. Līna Erna Dobele 1963. gadā salaulājās<br />
ar Liepājas Tirdzniecības ostas darbinieku Albīnu<br />
Latekas (*1908. Lietuva †1976. Liepāja), kurš 1968. gadā<br />
pensionējās. Līnas Ernas Dobeles civillaulībā piedzima<br />
meita (XIII paaudze):<br />
• Aleksandra Dobele (Burve) (*12.12.1945.<br />
Liepāja).<br />
XIII paaudzes pārstāve Aleksandra Dobele (Burve)<br />
(*12.12.1945. Liepāja) mācījās Liepājas 5. pamatskolā<br />
un Rēzeknes Pienrūpniecības tehnikumā, pēc<br />
tam - Aizkraukles vidusskolu. Aleksandra strādāja<br />
pienrūpniecībā līdz 1990.-to gadu sākumam, bet tad<br />
strādāja Aizkrauklē metālapstrādes firmā par strādnieci.<br />
Aleksandra apprecējās ar Ilmāru Burvi (*1.9.1948<br />
Paplaka.), kurš mācījās Ludzas celtniecības tehnikumā.<br />
Pēc apprecēšanās abi strādā un dzīvo Aizkrauklē un šajā<br />
laulībā piedzima dēls (XIV paaudze):<br />
• Intars Burvis (*28.4.1980. Aizkraukle),<br />
beidza pamatskolu un sāka strādāt Aizkrauklē<br />
metālapstrādes firmā, turpat kur māte. 2001. gadā<br />
pabeidza vakara vidusskolu.<br />
Savukārt XII paaudzes pārstāve Aleksandra Dobele<br />
(Blūma) (*6.3.1927. Liepāja) bērnību pavadīja Kalvenē<br />
“Vēveru” mājās. Beidza Raiņa pamatskolu Liepājā.<br />
Vācu laikā strādā par izpalīgu “Vēveru” mājās. Pēc<br />
kapitulācijas sāk strādāt algotu darbu, 1946. gadā iestājas<br />
Liepājas Medicīnas māsu skolā. Pēc skolas pabeigšanas<br />
tika nozīmēta darbā Aizputes slimnīcā, kur nostrādāja<br />
visu mūžu par operāciju māsu līdz aiziešanai pensijā<br />
1983. gadā. Aleksandra Dobele 1955. gada 18. jūnijā<br />
apprecējās ar Edgaru Blūmu (*8.8.1929. Aizputē), kurš<br />
bērnībā 5 gadus gājis ganos, beidzis Aizputes pamatskolu.<br />
1946. gadā sāka strādāt Aizputes rūpkombinātā par<br />
kurpnieku, pēc gada sāka strādāt par autoatslēdznieku –<br />
šo darbu veica līdz 1953. gadam, kad tika iegūtas šofera<br />
tiesības. Gadu strādāja Elektrības kantorī, tad 4 gadus<br />
kolhozā “Komunisms”, vēlāk 2,5 gadus ir šoferis Aizputes<br />
būvkantorī, 1 gadu Meliorācija pārvaldē. ATU-16<br />
(Autotransporta uzņēmumā) nostrādā līdz aiziešanai<br />
pensijā 1990. gadā. Abu laulībā piedzima dēls (XII<br />
paaudze):<br />
• Guntars Blūms (*3.3.1958.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Guntars Blūms (*3.3.1958.) ir<br />
beidzis Aizputes vidusskolu 1976. gadā. Mācās Rīgas<br />
profesionāli tehniskajā skolā par kinomehāniķi. 1977.<br />
gadā tika iesaukts Padomju armijā un dienēja Maskavā,<br />
Drošības dienesta spēkos, savā profesijā. Pēc armijas 1980.<br />
gadā Rīgā apprecējās ar Silvu Langšteinu (*29.9.1956.<br />
Aizpute). Guntars divus gadus nostrādāja Rīgas Vagonu<br />
rūpnīcā, vēlāk - Remontu celtniecības kantorī par<br />
noliktavas pārzini strādā līdz tā likvidēšanai. Kopš 1993.<br />
gada strādā privātā celtniecības firmā par materiālu<br />
sagādnieku.<br />
Savukārt Silva Langšteina ir beigusi Aizputes vidusskolu,<br />
bet 1981. gadā - Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.<br />
Strādāja tirdzniecībā un turpināja mācīties neklātienē<br />
šajā specialitātē. No 1991. gada līdz 1999. gadam strādā<br />
konditorijas fabrikā “Laimā” par tirdzniecības daļas<br />
vadītāju, tad pāriet strādāt firmā “Wesemann” par<br />
izpilddirektori. Abu laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />
• Mārtiņš Blūms (*15.6.1983. Rīga), mācījies Rīgas<br />
Humanitārajā ģimnāzijā.<br />
XI paaudzes pārstāve Anna Dobele (Kalniņa)<br />
(*9.7.[21.7.]1888. Mazgramzde †1940.) bija mājsaimniece<br />
un savu dzīvi veltīja bērnu audzināšanai. 1918. gada<br />
23. jūnijā viņa salaulājās ar Pētera Kalniņa un Trīnes<br />
Freimanes dēlu, vēlāko Liepājas labāko desu ražotāja –<br />
Jankovska firmas meistaru Vili Kalniņu (*22.12.1891. [jeb<br />
4.1.1891.] Durbe †25.12.1947.). Abu laulībā piedzima četri<br />
bērni (XII paaudze):<br />
• Ermanis Kalniņš (*6.12.1921. †12.1940. Liepāja).<br />
• Elza Margareta Kalniņa (Putne) (*13.7.1924.<br />
Liepāja †8.3.2003.).<br />
• Austra Kalniņa (Ose) (*27.3.1928. †8.1.2003.).<br />
• Visvaldis Kalniņš (*27.3.1928. †17.4.2018.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Ermanis Kalniņš (*6.12.1921.<br />
†12.1940. Liepāja) bērnību un skolas gadus pavada Liepājā,<br />
bet vasaras - Dobeļu dzimtas mājās Gramzdas pagasta<br />
“Sīmaņos” pie vecvecākiem. Beidzis pamatskolu Liepājā<br />
un 1935. gadā iestājas Kazdangas Lauksaimniecības<br />
vidusskolā. 1940. gadā saslimst ar plaušu karsoni un<br />
decembrī mirst. Ziņu par pēcnācējiem nav. Tanī pašā<br />
gadā nomirst arī viņa māte Anna, kas apglabāta Liepājā<br />
Ziemeļu kapos – līdzās vīram un dēlam.<br />
Arī Ermaņa Kalniņa māsa, XII paaudzes pārstāve<br />
Elza Margareta Kalniņa (Putne) (*13.7.1924. Liepāja<br />
†8.3.2003.)bērnību un skolas gadus pavada Liepājā, bet<br />
vasaras pie mātes un tēva radiem laukos Dobeļu dzimtas<br />
mājās Gramzdas pagasta “Sīmaņos”. Vienu vasaru pavadīja<br />
arī ganu gaitās pie tēva māsas Pampāļu pagastā. Pabeidza<br />
Liepājas Raiņa pamatskolu 1937. gadā. Vasaru pavadīja kā<br />
mazā meita pie mātes māsas Olgas Dobeles Mazgramzdas<br />
“Vecvagaros”. Divus gadus mācās Liepājas Komercskolā.<br />
Pēc mātes nāves 1940. gadā sāka strādāt uzņēmumā<br />
“Kurzemes Augļi” par palīgstrādnieci. Īsu laiku strādāja<br />
par pārdevēju konditorejas veikalā pie Viļa Rimkusa.<br />
1943. gadā sāka strādāt Dzelzsceļa darbnīcā par tabeļvedi.<br />
Attēls 396.<br />
Elīna, Adele un Mārcis Šakauski 2014. gadā.<br />
1944. gadā ārlaulībā ar Kārli piedzima dēls Indulis. 1961.<br />
gadā Elza sāka strādāt Liepājas pilsētas slimnīcā par<br />
veļas mazgātāju, pēc tam 1. nodaļā par veļas pārzini un<br />
sanitāri līdz aiziešanai pensijā 1980. gadā. 1950. gadā Elza<br />
Kalniņa apprecējās ar konditoru Andrēju Alfrēdu Putnis<br />
(†1977.). Ģimenē piedzimst dēls Andrējs. Kopumā Elzai<br />
Margaretai Kalniņai bija divi dēli (XIII paaudze):<br />
• Indulis Kalniņš (*13.12.1944. Liepāja †3.7.1998.<br />
Liepāja).<br />
• Andrejs Putnis (*19.10.1951. Liepājā,<br />
†11.9.2001.).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Indulis Kalniņš (*13.12.1944.<br />
Liepāja †3.7.1998. Liepāja) ir miris 1998. gada 3. jūlijā ar<br />
vēzi. Dzīves laikā bija precējies piecas reizes – ar Maiju<br />
(*?), Vijolīti Dārznieci (*5.1939.), nezināma, Margaritu<br />
Marčenko (*7.8.1946.) un Silviju Siksni. Laulībā ar<br />
Vijolīti Dārznieci piedzima (XIV paaudze):<br />
• Uldis Kalniņš (*8.8.1970.), Strādā un studē.<br />
Savukārt laulībā ar Margaritu Marčenko piedzima (XIV<br />
paaudze):<br />
• Eduards Kalniņš (*7.12.1975.).<br />
Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Andrejs Putnis<br />
(*19.10.1951. Liepājā, †11.9.2001.) ir krāsotājs, slimoja ar<br />
plaušu vēzi. Precējies – ar Ainu Ribakovu (*26.1.1958.)<br />
un šajā laulībā piedzima meita (XIV paaudze):<br />
• Laura Putna (Girvaite) (*24.10.1989. Liepāja),<br />
precējusies ar Girvaiti, plašāku ziņu pagaidām nav.<br />
XII paaudzes pārstāve, dvīne Austra Kalniņa (Ose)<br />
(*27.3.1928. †8.1.2003.) bērnību un skolas gadus pavadīja<br />
Liepājā. No 1936. gada mācījās Liepājas Raiņa pamatskolā,<br />
tad Liepājas pilsētas Draudzīgā aicinājuma pamatskolā<br />
(vēlākā Liepājas 5. vidusskola), kuru pabeidz 1943. gadā.<br />
Vienu gadu mācījās vakarskolā. Vasaras brīvlaikus pavadīja<br />
Dobeļu dzimtas mājās Mazgramzdas pagasta “Sīmaņos”.<br />
Trīs gadus gāja ganos: “Sīmaņos”, Pumpuru saimniecībā<br />
un Mazgramzdas “Jaunveitos” pie onkuļa Pētera. 1944.<br />
gada vasaru strādāja par mazo meitu Mazgramzdas<br />
”Vecvagaros”. Rudenī, tuvojoties frontei, pārcēlās pie tēva<br />
uz Liepāju. Pēc kara 1945. gada septembrī sāka strādāt<br />
Liepājas Zivju kombinātā par uzskaitītāju-rēķinvedi.<br />
Vēlāk, 1950. gadā kļuva par grāmatvedi, 1960. gadā -<br />
par ekonomisti plānu daļā, bet 1968. gadā - par vecāko<br />
ekonomisti. Papildus strādāšanai mācījusies dažādos<br />
grāmatvedības kursos, Latvijas PSR Tautas saimniecības<br />
speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas kursos<br />
Ekonomikas fakultātē. 1974. gadā sāka strādāt Liepājas<br />
ceļu remontu būvniecības pārvaldē par kasieri, kur 1980.<br />
gadā kļuva par algu grāmatvedi. Sasniedzot pensijas<br />
vecuma, pensionējās, tomēr atsāka strādāt 1984. gadā<br />
Energokontroles uzņēmumā, bet no 1987. gada līdz 1991.<br />
gadam Liepājas starprajonu narkoloģiskajā dispanserā<br />
par garderobisti. Precējusies ar Arvīdu Ilmāru Osi<br />
(*15.1.1932. Tāšu pagasts †16.11.1999.), kurš bija dzimis<br />
kalpu ģimenē un ieguva šofera profesiju. Saskārās ar<br />
smagu slimību un 1968. gadā viņam tika izoperēts žokļa<br />
kaula vēzis. 1995. gadā saslima ar tuberkulozi. Abu laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze):<br />
• Guntis Ošis (*21.1.1962. Liepāja).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Guntis Ošis (*21.1.1962. Liepāja)<br />
beidzis vidusskolu, bet 1984. gadā - Liepājas Pedagoģiskā<br />
890 891<br />
institūta Matemātikas fakultāti. Strādā Talsu rajona<br />
Jaunpagasta Virbu skolā par direktoru un apprecējās ar šīs<br />
skolas darbinieci Sarmīti Celmu (*16.7.1962. Piltenē), kura<br />
arī studēja Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas<br />
fakultātē. Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />
• Didzis Osis (*28.1.1985.).<br />
• Zane Ose (*<strong>30</strong>.8.1988.).<br />
• Gusts Osis (*<strong>30</strong>.5.1991.).<br />
XII paaudzes pārstāvis, dvīnis Visvaldis Kalniņš<br />
(*27.3.1928. †17.4.2018.) bērnību un skolas gadus pavadīja<br />
ģimenē Liepājā. Darba gaitas uzsāk agri – 1939. gada<br />
vasarā kā gans tēva māsas Annas vadītajā saimniecībā<br />
Pampāļu pagasta “Pīpiņos”. Nākošajā gadā strādā Asītē<br />
pie Dinsdurbes muižas saimnieka Rūjas, tad 2 gadus<br />
mātes dzimtajās mājās Mazgramzdas “Sīmaņos”. No<br />
1936. gada mācās Liepājas Raiņa pamatskolā, tad Liepājas<br />
pilsētas 28. janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolā<br />
(vēlāk Liepājas 5. vidusskola), kuru pabeidz 1943. gadā.<br />
Noliek iestājeksāmenus Liepājas Valsts tehnikumā. Ir kara<br />
laiks un par vasaras brīvdienām vajag iegūt izziņu, ka ir<br />
strādājis lauku saimniecībā. 1943. un 1944. gada vasaras<br />
nostrādā Gramzdas pagastā pie Friča Lukašēviča par<br />
izpalīgu. Tehnikums tajā laikā ir slēgts, jo tajā iekārtots<br />
kara hospitālis.<br />
Kara laikā lauksaimniekiem bez obligātajām graudu,<br />
gaļas, olu, piena, linu, aitu vilnas u.c. nodevām bija jāpilda<br />
arī klaušas armijas vajadzībām, tādēļ Visvaldis Kalniņš<br />
vairākas reizes vasarā zirgu pajūgā brauc uz Aizvīķu grants<br />
karjeru šķūtīs, bet augusta otrajā pusē bija jābrauc rakt<br />
tranšejas Ventas kreisajā krastā Nīgrandē. Laiks ir silts<br />
un saulains, bet frontes līnija nepārtraukti tuvojas. Darbu<br />
uzrauga vācu karavīri ar karabīnēm – arī darba norma ir<br />
noteikta. Tranšejas rokot, iznāk redzēt divas gaisa kaujas.<br />
Tranšeju rajonā Ventas kreisajā krastā, cik tālu skats rāda,<br />
auga simtgadīgi ozoli. Tos visus vācieši nogrieza ar “kaulu<br />
zāģi”, atstājot apmēram 1 m augstumā tanku aizsprosta<br />
veidošanai.<br />
Pēc kara atsāka mācības Liepājas Valsts tehnikumā.<br />
Iesaistās tautas deju kolektīvā, piedalās Dziesmu un deju<br />
svētkos. 1946. gadā kopā ar deju kolektīvu piedalās arī<br />
PSRS labāko deju kolektīvu skatē Maskavā. Tajā laikā<br />
pasažieru vilciens no Rīgas uz Maskavu brauc 32 stundas.<br />
Pa kupejas logiem var vērot vēl nesenā kara pēdas. Pirms<br />
Maskavas Himkos kā aizmigusi redzama visāda veida<br />
tehnika: Automašīnas, tanki, lielgabali. Tie visi sašauti<br />
un pamesti drupu un tranšeju izārdītajā zemē. Divu<br />
mēnešu garumā 3 deju kolektīvi no Latvijas sniedza<br />
koncertus teātros un uzņēmumu klubos, kur uzstājas visu<br />
PSRS republiku nacionālie kolektīvi. Žūrija Latvijas deju<br />
kolektīvu iekļauj 10 labāko skaitā un no šiem kolektīviem<br />
apvienotā <strong>30</strong>0 dejotāju grupa sniedz noslēguma koncertu<br />
Maskavas Lielajā teātrī. Dejotājus brīdina, ka izrādi vērošot<br />
pats Staļins, bet valdības ložā no vairāk pazīstamajiem<br />
redz tikai Molotovu, Kaganoviču, Vorošilovu u.c.<br />
Pēc tēva nāves 1947. gada 25. decembrī mācības<br />
tehnikumā nācās pārtraukt līdzekļu trūkuma dēļ. 1948.<br />
gadā sāka strādāt Liepājas rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”<br />
- sākumā kā vienkāršs strādnieks, tad velmētājs, velmju<br />
iestādītājs un beidzot maiņas meistars. Darba laikā<br />
pabeidz tehnikumu. Šajā darbā nostrādā 40 gadus līdz<br />
aiziešanai pensijā. Pēc tam 10 gadus nostrādā sporta skolā<br />
par remontu tehniķi.<br />
1950. gada maijā tika Iesaukts Padomju armijā un dienestu<br />
beidza 1953. gada oktobrī vecākā seržanta dienesta pakāpē<br />
mīnmetēju rotā. 1956. gadā tika atkārtoti iesaukts armijā
Change language