30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

XII paaudzes pārstāve Līna Erna Dobele (Lateka)<br />

(*10.10.1921. Liepāja) bērnībā 3 gadus gājusi ganos pie<br />

saimniekiem. Pabeidza Liepājas Blaumaņa pamatskolu,<br />

strādāja par auklīti. No 1940. līdz 1949. gadam strādā<br />

par oficianti tirdzniecības uzņēmumā. 1945. gadā<br />

civillaulībā dzimusi meita Aleksandra. Līna Erna Dobele<br />

7 gadus strādāja Lauksaimniecības mašīnu uzņēmumā<br />

par noliktavas pārzini, bet 1959. gadā sāka strādāt Liepājas<br />

rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs” par noliktavas pārzini, kur<br />

nostrādāja 38 gadus līdz pat aiziešanai pensijā 1994. gadā.<br />

Dzīvo Liepājā. Līna Erna Dobele 1963. gadā salaulājās<br />

ar Liepājas Tirdzniecības ostas darbinieku Albīnu<br />

Latekas (*1908. Lietuva †1976. Liepāja), kurš 1968. gadā<br />

pensionējās. Līnas Ernas Dobeles civillaulībā piedzima<br />

meita (XIII paaudze):<br />

• Aleksandra Dobele (Burve) (*12.12.1945.<br />

Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāve Aleksandra Dobele (Burve)<br />

(*12.12.1945. Liepāja) mācījās Liepājas 5. pamatskolā<br />

un Rēzeknes Pienrūpniecības tehnikumā, pēc<br />

tam - Aizkraukles vidusskolu. Aleksandra strādāja<br />

pienrūpniecībā līdz 1990.-to gadu sākumam, bet tad<br />

strādāja Aizkrauklē metālapstrādes firmā par strādnieci.<br />

Aleksandra apprecējās ar Ilmāru Burvi (*1.9.1948<br />

Paplaka.), kurš mācījās Ludzas celtniecības tehnikumā.<br />

Pēc apprecēšanās abi strādā un dzīvo Aizkrauklē un šajā<br />

laulībā piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Intars Burvis (*28.4.1980. Aizkraukle),<br />

beidza pamatskolu un sāka strādāt Aizkrauklē<br />

metālapstrādes firmā, turpat kur māte. 2001. gadā<br />

pabeidza vakara vidusskolu.<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāve Aleksandra Dobele<br />

(Blūma) (*6.3.1927. Liepāja) bērnību pavadīja Kalvenē<br />

“Vēveru” mājās. Beidza Raiņa pamatskolu Liepājā.<br />

Vācu laikā strādā par izpalīgu “Vēveru” mājās. Pēc<br />

kapitulācijas sāk strādāt algotu darbu, 1946. gadā iestājas<br />

Liepājas Medicīnas māsu skolā. Pēc skolas pabeigšanas<br />

tika nozīmēta darbā Aizputes slimnīcā, kur nostrādāja<br />

visu mūžu par operāciju māsu līdz aiziešanai pensijā<br />

1983. gadā. Aleksandra Dobele 1955. gada 18. jūnijā<br />

apprecējās ar Edgaru Blūmu (*8.8.1929. Aizputē), kurš<br />

bērnībā 5 gadus gājis ganos, beidzis Aizputes pamatskolu.<br />

1946. gadā sāka strādāt Aizputes rūpkombinātā par<br />

kurpnieku, pēc gada sāka strādāt par autoatslēdznieku –<br />

šo darbu veica līdz 1953. gadam, kad tika iegūtas šofera<br />

tiesības. Gadu strādāja Elektrības kantorī, tad 4 gadus<br />

kolhozā “Komunisms”, vēlāk 2,5 gadus ir šoferis Aizputes<br />

būvkantorī, 1 gadu Meliorācija pārvaldē. ATU-16<br />

(Autotransporta uzņēmumā) nostrādā līdz aiziešanai<br />

pensijā 1990. gadā. Abu laulībā piedzima dēls (XII<br />

paaudze):<br />

• Guntars Blūms (*3.3.1958.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Guntars Blūms (*3.3.1958.) ir<br />

beidzis Aizputes vidusskolu 1976. gadā. Mācās Rīgas<br />

profesionāli tehniskajā skolā par kinomehāniķi. 1977.<br />

gadā tika iesaukts Padomju armijā un dienēja Maskavā,<br />

Drošības dienesta spēkos, savā profesijā. Pēc armijas 1980.<br />

gadā Rīgā apprecējās ar Silvu Langšteinu (*29.9.1956.<br />

Aizpute). Guntars divus gadus nostrādāja Rīgas Vagonu<br />

rūpnīcā, vēlāk - Remontu celtniecības kantorī par<br />

noliktavas pārzini strādā līdz tā likvidēšanai. Kopš 1993.<br />

gada strādā privātā celtniecības firmā par materiālu<br />

sagādnieku.<br />

Savukārt Silva Langšteina ir beigusi Aizputes vidusskolu,<br />

bet 1981. gadā - Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.<br />

Strādāja tirdzniecībā un turpināja mācīties neklātienē<br />

šajā specialitātē. No 1991. gada līdz 1999. gadam strādā<br />

konditorijas fabrikā “Laimā” par tirdzniecības daļas<br />

vadītāju, tad pāriet strādāt firmā “Wesemann” par<br />

izpilddirektori. Abu laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Mārtiņš Blūms (*15.6.1983. Rīga), mācījies Rīgas<br />

Humanitārajā ģimnāzijā.<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Dobele (Kalniņa)<br />

(*9.7.[21.7.]1888. Mazgramzde †1940.) bija mājsaimniece<br />

un savu dzīvi veltīja bērnu audzināšanai. 1918. gada<br />

23. jūnijā viņa salaulājās ar Pētera Kalniņa un Trīnes<br />

Freimanes dēlu, vēlāko Liepājas labāko desu ražotāja –<br />

Jankovska firmas meistaru Vili Kalniņu (*22.12.1891. [jeb<br />

4.1.1891.] Durbe †25.12.1947.). Abu laulībā piedzima četri<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Ermanis Kalniņš (*6.12.1921. †12.1940. Liepāja).<br />

• Elza Margareta Kalniņa (Putne) (*13.7.1924.<br />

Liepāja †8.3.2003.).<br />

• Austra Kalniņa (Ose) (*27.3.1928. †8.1.2003.).<br />

• Visvaldis Kalniņš (*27.3.1928. †17.4.2018.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ermanis Kalniņš (*6.12.1921.<br />

†12.1940. Liepāja) bērnību un skolas gadus pavada Liepājā,<br />

bet vasaras - Dobeļu dzimtas mājās Gramzdas pagasta<br />

“Sīmaņos” pie vecvecākiem. Beidzis pamatskolu Liepājā<br />

un 1935. gadā iestājas Kazdangas Lauksaimniecības<br />

vidusskolā. 1940. gadā saslimst ar plaušu karsoni un<br />

decembrī mirst. Ziņu par pēcnācējiem nav. Tanī pašā<br />

gadā nomirst arī viņa māte Anna, kas apglabāta Liepājā<br />

Ziemeļu kapos – līdzās vīram un dēlam.<br />

Arī Ermaņa Kalniņa māsa, XII paaudzes pārstāve<br />

Elza Margareta Kalniņa (Putne) (*13.7.1924. Liepāja<br />

†8.3.2003.)bērnību un skolas gadus pavada Liepājā, bet<br />

vasaras pie mātes un tēva radiem laukos Dobeļu dzimtas<br />

mājās Gramzdas pagasta “Sīmaņos”. Vienu vasaru pavadīja<br />

arī ganu gaitās pie tēva māsas Pampāļu pagastā. Pabeidza<br />

Liepājas Raiņa pamatskolu 1937. gadā. Vasaru pavadīja kā<br />

mazā meita pie mātes māsas Olgas Dobeles Mazgramzdas<br />

“Vecvagaros”. Divus gadus mācās Liepājas Komercskolā.<br />

Pēc mātes nāves 1940. gadā sāka strādāt uzņēmumā<br />

“Kurzemes Augļi” par palīgstrādnieci. Īsu laiku strādāja<br />

par pārdevēju konditorejas veikalā pie Viļa Rimkusa.<br />

1943. gadā sāka strādāt Dzelzsceļa darbnīcā par tabeļvedi.<br />

Attēls 396.<br />

Elīna, Adele un Mārcis Šakauski 2014. gadā.<br />

1944. gadā ārlaulībā ar Kārli piedzima dēls Indulis. 1961.<br />

gadā Elza sāka strādāt Liepājas pilsētas slimnīcā par<br />

veļas mazgātāju, pēc tam 1. nodaļā par veļas pārzini un<br />

sanitāri līdz aiziešanai pensijā 1980. gadā. 1950. gadā Elza<br />

Kalniņa apprecējās ar konditoru Andrēju Alfrēdu Putnis<br />

(†1977.). Ģimenē piedzimst dēls Andrējs. Kopumā Elzai<br />

Margaretai Kalniņai bija divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Indulis Kalniņš (*13.12.1944. Liepāja †3.7.1998.<br />

Liepāja).<br />

• Andrejs Putnis (*19.10.1951. Liepājā,<br />

†11.9.2001.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Indulis Kalniņš (*13.12.1944.<br />

Liepāja †3.7.1998. Liepāja) ir miris 1998. gada 3. jūlijā ar<br />

vēzi. Dzīves laikā bija precējies piecas reizes – ar Maiju<br />

(*?), Vijolīti Dārznieci (*5.1939.), nezināma, Margaritu<br />

Marčenko (*7.8.1946.) un Silviju Siksni. Laulībā ar<br />

Vijolīti Dārznieci piedzima (XIV paaudze):<br />

• Uldis Kalniņš (*8.8.1970.), Strādā un studē.<br />

Savukārt laulībā ar Margaritu Marčenko piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Eduards Kalniņš (*7.12.1975.).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Andrejs Putnis<br />

(*19.10.1951. Liepājā, †11.9.2001.) ir krāsotājs, slimoja ar<br />

plaušu vēzi. Precējies – ar Ainu Ribakovu (*26.1.1958.)<br />

un šajā laulībā piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Laura Putna (Girvaite) (*24.10.1989. Liepāja),<br />

precējusies ar Girvaiti, plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

XII paaudzes pārstāve, dvīne Austra Kalniņa (Ose)<br />

(*27.3.1928. †8.1.2003.) bērnību un skolas gadus pavadīja<br />

Liepājā. No 1936. gada mācījās Liepājas Raiņa pamatskolā,<br />

tad Liepājas pilsētas Draudzīgā aicinājuma pamatskolā<br />

(vēlākā Liepājas 5. vidusskola), kuru pabeidz 1943. gadā.<br />

Vienu gadu mācījās vakarskolā. Vasaras brīvlaikus pavadīja<br />

Dobeļu dzimtas mājās Mazgramzdas pagasta “Sīmaņos”.<br />

Trīs gadus gāja ganos: “Sīmaņos”, Pumpuru saimniecībā<br />

un Mazgramzdas “Jaunveitos” pie onkuļa Pētera. 1944.<br />

gada vasaru strādāja par mazo meitu Mazgramzdas<br />

”Vecvagaros”. Rudenī, tuvojoties frontei, pārcēlās pie tēva<br />

uz Liepāju. Pēc kara 1945. gada septembrī sāka strādāt<br />

Liepājas Zivju kombinātā par uzskaitītāju-rēķinvedi.<br />

Vēlāk, 1950. gadā kļuva par grāmatvedi, 1960. gadā -<br />

par ekonomisti plānu daļā, bet 1968. gadā - par vecāko<br />

ekonomisti. Papildus strādāšanai mācījusies dažādos<br />

grāmatvedības kursos, Latvijas PSR Tautas saimniecības<br />

speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas kursos<br />

Ekonomikas fakultātē. 1974. gadā sāka strādāt Liepājas<br />

ceļu remontu būvniecības pārvaldē par kasieri, kur 1980.<br />

gadā kļuva par algu grāmatvedi. Sasniedzot pensijas<br />

vecuma, pensionējās, tomēr atsāka strādāt 1984. gadā<br />

Energokontroles uzņēmumā, bet no 1987. gada līdz 1991.<br />

gadam Liepājas starprajonu narkoloģiskajā dispanserā<br />

par garderobisti. Precējusies ar Arvīdu Ilmāru Osi<br />

(*15.1.1932. Tāšu pagasts †16.11.1999.), kurš bija dzimis<br />

kalpu ģimenē un ieguva šofera profesiju. Saskārās ar<br />

smagu slimību un 1968. gadā viņam tika izoperēts žokļa<br />

kaula vēzis. 1995. gadā saslima ar tuberkulozi. Abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Guntis Ošis (*21.1.1962. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Guntis Ošis (*21.1.1962. Liepāja)<br />

beidzis vidusskolu, bet 1984. gadā - Liepājas Pedagoģiskā<br />

890 891<br />

institūta Matemātikas fakultāti. Strādā Talsu rajona<br />

Jaunpagasta Virbu skolā par direktoru un apprecējās ar šīs<br />

skolas darbinieci Sarmīti Celmu (*16.7.1962. Piltenē), kura<br />

arī studēja Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas<br />

fakultātē. Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Didzis Osis (*28.1.1985.).<br />

• Zane Ose (*<strong>30</strong>.8.1988.).<br />

• Gusts Osis (*<strong>30</strong>.5.1991.).<br />

XII paaudzes pārstāvis, dvīnis Visvaldis Kalniņš<br />

(*27.3.1928. †17.4.2018.) bērnību un skolas gadus pavadīja<br />

ģimenē Liepājā. Darba gaitas uzsāk agri – 1939. gada<br />

vasarā kā gans tēva māsas Annas vadītajā saimniecībā<br />

Pampāļu pagasta “Pīpiņos”. Nākošajā gadā strādā Asītē<br />

pie Dinsdurbes muižas saimnieka Rūjas, tad 2 gadus<br />

mātes dzimtajās mājās Mazgramzdas “Sīmaņos”. No<br />

1936. gada mācās Liepājas Raiņa pamatskolā, tad Liepājas<br />

pilsētas 28. janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolā<br />

(vēlāk Liepājas 5. vidusskola), kuru pabeidz 1943. gadā.<br />

Noliek iestājeksāmenus Liepājas Valsts tehnikumā. Ir kara<br />

laiks un par vasaras brīvdienām vajag iegūt izziņu, ka ir<br />

strādājis lauku saimniecībā. 1943. un 1944. gada vasaras<br />

nostrādā Gramzdas pagastā pie Friča Lukašēviča par<br />

izpalīgu. Tehnikums tajā laikā ir slēgts, jo tajā iekārtots<br />

kara hospitālis.<br />

Kara laikā lauksaimniekiem bez obligātajām graudu,<br />

gaļas, olu, piena, linu, aitu vilnas u.c. nodevām bija jāpilda<br />

arī klaušas armijas vajadzībām, tādēļ Visvaldis Kalniņš<br />

vairākas reizes vasarā zirgu pajūgā brauc uz Aizvīķu grants<br />

karjeru šķūtīs, bet augusta otrajā pusē bija jābrauc rakt<br />

tranšejas Ventas kreisajā krastā Nīgrandē. Laiks ir silts<br />

un saulains, bet frontes līnija nepārtraukti tuvojas. Darbu<br />

uzrauga vācu karavīri ar karabīnēm – arī darba norma ir<br />

noteikta. Tranšejas rokot, iznāk redzēt divas gaisa kaujas.<br />

Tranšeju rajonā Ventas kreisajā krastā, cik tālu skats rāda,<br />

auga simtgadīgi ozoli. Tos visus vācieši nogrieza ar “kaulu<br />

zāģi”, atstājot apmēram 1 m augstumā tanku aizsprosta<br />

veidošanai.<br />

Pēc kara atsāka mācības Liepājas Valsts tehnikumā.<br />

Iesaistās tautas deju kolektīvā, piedalās Dziesmu un deju<br />

svētkos. 1946. gadā kopā ar deju kolektīvu piedalās arī<br />

PSRS labāko deju kolektīvu skatē Maskavā. Tajā laikā<br />

pasažieru vilciens no Rīgas uz Maskavu brauc 32 stundas.<br />

Pa kupejas logiem var vērot vēl nesenā kara pēdas. Pirms<br />

Maskavas Himkos kā aizmigusi redzama visāda veida<br />

tehnika: Automašīnas, tanki, lielgabali. Tie visi sašauti<br />

un pamesti drupu un tranšeju izārdītajā zemē. Divu<br />

mēnešu garumā 3 deju kolektīvi no Latvijas sniedza<br />

koncertus teātros un uzņēmumu klubos, kur uzstājas visu<br />

PSRS republiku nacionālie kolektīvi. Žūrija Latvijas deju<br />

kolektīvu iekļauj 10 labāko skaitā un no šiem kolektīviem<br />

apvienotā <strong>30</strong>0 dejotāju grupa sniedz noslēguma koncertu<br />

Maskavas Lielajā teātrī. Dejotājus brīdina, ka izrādi vērošot<br />

pats Staļins, bet valdības ložā no vairāk pazīstamajiem<br />

redz tikai Molotovu, Kaganoviču, Vorošilovu u.c.<br />

Pēc tēva nāves 1947. gada 25. decembrī mācības<br />

tehnikumā nācās pārtraukt līdzekļu trūkuma dēļ. 1948.<br />

gadā sāka strādāt Liepājas rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”<br />

- sākumā kā vienkāršs strādnieks, tad velmētājs, velmju<br />

iestādītājs un beidzot maiņas meistars. Darba laikā<br />

pabeidz tehnikumu. Šajā darbā nostrādā 40 gadus līdz<br />

aiziešanai pensijā. Pēc tam 10 gadus nostrādā sporta skolā<br />

par remontu tehniķi.<br />

1950. gada maijā tika Iesaukts Padomju armijā un dienestu<br />

beidza 1953. gada oktobrī vecākā seržanta dienesta pakāpē<br />

mīnmetēju rotā. 1956. gadā tika atkārtoti iesaukts armijā

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!