Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dzimtas atzara nosaukums ir radies no tās locekļu<br />
dzīvesvietas muižas nosaukuma “Gros Gerhardswalde”,<br />
kas atradās Niederungas novadā, kas robežojās ar<br />
Mārgenu. Mūsdienās tuvākā apdzīvotā vieta ir ciemats<br />
Ohotnoje (Oхотнoe).<br />
Par Gerhardsvalderas līnijas atzara aizsācēju tiek uzskatīts<br />
IX paaudzes pārstāvis Otto Ferdinads Mellers (Otto<br />
Ferdinand Moeller, *1.8.1810. Winge †16.1.1876. Gros<br />
Gerhardswalde), kurš bija zemju īpašnieks un 1844. gadā<br />
iegādājās muižu Lielgerhardsvaldē (Gros Gerhardswalde).<br />
Šī muiža robežojās ar Mārgenas muižu. Gadu vēlāk - 1845.<br />
gada 18. jūlijā Tilzītē viņš apprecējās ar vietējā tirgoņa un<br />
leitnanta Šulca (Schulz) meitu Augusti Johannu Regīnu<br />
Šulcu (Auguste Johanna Regina Schulz, *18.8.1818. Tilsit<br />
†7.6.1890. Gr.Gerhardswalde). Ir zināms, ka Auguste mira<br />
no plaušu karsoņa, bet šajā laulībā piedzima seši bērni (X<br />
paaudze):<br />
• Karls Augusts Heinrihs Mellers (Carl August<br />
Heinrich Moeller, *24.5.1846. Gr.Gerhardswalde<br />
†29.8.1923. Heinrichwalde (Krs.Niederung)).<br />
• Agnese Mellere (Agnes Moeller, *26.11.1845.<br />
Gr.Gerhardswalde †21.8.1865. Gr.Gerhardswalde).<br />
• Otto Mellers (dvīņubrālis) (Otto Moeller,<br />
*2.12.1850. Gr.Gerhardswalde, †26.5.1874.<br />
Gr.Gerhardswalde).<br />
• Alfrēds Mellers (dvīņubrālis) (Alfred Moeller,<br />
*2.12.1850. Gr.Gerhardswalde †6.10.1896. Allenberg<br />
bei Wehlau (mūsdienu Znamenska)).<br />
• Frederike Mellere (Frederice Moeller, *15.9.1855.<br />
Gr.Gerhardswalde †21.10.1914. Konigsberg).<br />
• Ādolfs Mellers (Adolf Moeller, *24.12.1861.<br />
Gr.Gerhardswalde †29.5.1877. Tilsit).<br />
X paaudzes vecākais dēls, Karls Augusts Heinrihs<br />
Mellers (Carl August Heinrich Moeller, *24.5.1846.<br />
Gr.Gerhardswalde †29.8.1923. Heinrichwalde (Krs.<br />
Niederung)) piedalījās 1870.-1871. gada vācu-franču karā<br />
(Feldzug 1870./71.) - viņš dienēja Kirasieru gvardes pulkā<br />
un 1923. gadā mira no gripas. Savukārt par viņa sievu<br />
Erdmurti Jodku (Erdmurthe Jodka, *26.10.1862. Pokraken<br />
(Krs. Tilsit, mūsdienās Ļeņinskoje pilsēta (Ленинскoе))<br />
†Heinrihswalde) ir zināms, ka viņas tēvs Anusis Jodka<br />
(Anusis Jodka) bija muižas īpašnieks Pokrakenas apkaimē,<br />
bet viņas māte - Anike Klastate (Annike Klastat). Līdz<br />
savai nāvei Erdmurte dzīvoja kopā ar meitu Heinrihsvaldē<br />
Marktstrasse 11, kur arī mira. Pēc sava tēva Otto<br />
Ferdinanda Mellera nāves Karls Augustu Heinrihs Mellers<br />
mantoja muižu, ko viņš 1893. gadā pārdeva un ar savu<br />
sievu Erdmurti Jodku un meitu pārcēlās uz Heinrihsvaldi<br />
Attēls 1.<br />
Gerhardsvaldes apkaime.<br />
(Heinrihswalde, mūsdienās Slavska (Славск), kas atrodas<br />
15 km uz dienvidrietumiem no Tilzītes (Sovetskas)).<br />
Spriežot pēc vācu pētījumos norādītā, Karls Augusts<br />
Heinrihs Mellers līdz savai nāvei (viņš mira no gripas)<br />
bija “Privatier”, ar ko vācu valodā apzīmēja personas, kas<br />
savas pārticības dēļ varēja atļauties nestrādāt. Ir zināms,<br />
ka Karla Augusta Heinriha Mellera un Erdmutes Jodkas<br />
kāzas notika 1889. gada 11. martā Tilzītē, bet abu laulībā<br />
piedzima meita (XI paaudze):<br />
• Frīda Mellere (Frieda Moeller, *4.1.1890.<br />
Gr.Gerhardswalde †12.1.1965. Gotha).<br />
XI paaudzes pārstāve Frīda Mellere (Frieda Moeller,<br />
*4.1.1890. Gr.Gerhardswalde †12.1.1965. Gotha) līdz II<br />
Pasaules kara beigām viņa bija Heinrihsvaldes pašvaldības<br />
darbiniece (Registratorin auf dem Landratsamt). Kara<br />
bēgļu gaitas viņu atveda Tūringas pavalsts piektajā<br />
lielākajā pilsētā Gothā (Gotha), kas atrodas 20 km no<br />
Erfurtes (Erfurt). Šeit viņa nodzīvoja līdz savai nāvei 1956.<br />
gada 12. janvāri.<br />
Valtera Mellera personīgajā ģimenes arhīvā Eslingenā tika<br />
atrasta fotogrāfija, kas tapusi Kēnigsbergas fotosalonā un<br />
kuras otrā pusē ar roku ir rakstīts “Frida Moeller, unseres<br />
Mutter” – “Mūsu māmiņa Frīda Mellere”. Ņemot vērā<br />
Frīdas dzimšanas gadu (1890. gads), visticamāk, attēlā<br />
ir redzama Frīda Mellere bērnībā ar savu māti Erdmurti<br />
Melleri (dzim. Jodka).<br />
Par pārējo Karla Augusta Mellera brāļu un māsu<br />
dzīvesgājumu ir krietni skopākas ziņas. Ir zināms, ka<br />
Agnese Mellere un Otto Mellers (viņš bija tirgotājs) mira<br />
no plaušu karsoņa, bet Ādolfa Mellera nāves iemesls 15<br />
gadu vecumā nav zināms.<br />
Par X paaudzes pārstāvi Alfrēdu Melleru (Alfred Moeller,<br />
*2.12.1850. Gr.Gerhardswalde †6.10.1896. Allenberg bei<br />
Wehlau) ir zināms, ka viņš bija tirgotājs Krievijas pilsētā<br />
Ostrovā un trīs gadus pirms savas nāves (visticamāk,<br />
turpat, Krievijā) - 1893. gadā apprecējās ar Mariju<br />
Kloškovu (Marie Kloschkow), kura pēc sava pirmā vīra<br />
nāves esot apprecējusies ar kādu francūzi. Alfrēda nāves<br />
vieta ir norādīta Allenberg bei Wehlau, kas ir mūsdienu<br />
Znamenska.<br />
X paaudzes pārstāve Frederike Mellere (Frederice Moeller,<br />
*15.9.1855. Gr.Gerhardswalde †21.10.1914. Konigsberg)<br />
1878. gada 18. februārī savā dzimtajā muižā apprecējās<br />
ar netālu no Strasbūras esošajā Vismāras pilsētiņā<br />
dzimušo Heinrihu Mannu (Heinrich Mann, *11.11.1846.<br />
Attēls 2.<br />
Heinrihsvaldes centrālā iela Friedrichstrase.<br />
20.gs. 20.-<strong>30</strong>. gadi.<br />
Wismar (Krs. Penzlau) †22.3.1892. Jecksterken). Manns<br />
strādāja par karalisko mežzini Vaidgirrenā (Waidgirren),<br />
bet vēlāk – Jeksterkenā (Jecksterken), kas mūsdienās ir<br />
Lietuvas teritorijā esoša neliela apdzīvota vieta Jekšterkiai,<br />
kurai tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Šilgaliai pilsētiņa.<br />
H.Manns 45 gadu vecumā mira no triekas, bet Frederike<br />
pēc vīra nāves pārcēlās uz Tilzīti. Sākoties I Pasaules<br />
karam, Heinrihsvaldi uz dažām dienām okupēja<br />
krievu armija (Gatčinas 270. kājnieku pulks, kas ietilpa<br />
ģenerāļa P.Rannekampfa 1. Armijas sastāvā). 104 Bēgot<br />
no uzbrūkošās krievu armijas, netālu no Gros Lindenau<br />
(tagadējā Озерки) esošā Cēlaubrušas (Zehlaubruch) purva<br />
apkaimē (Озёрское болото) 1914. gada 2. septembrī<br />
Frederiki Melleri sašāva kazaki. Smagi ievainotā tika<br />
nogādāta Kēnigsbergas slimnīcā, kur pēc kreisās rokas<br />
amputācijas 21. oktobrī viņa mira.<br />
Ievērības cienīgs ir vēl kāds fakts – līdz laulībām<br />
ar Erdmurti Jodku, Karlam Augustam Heinriham<br />
Melleram bija attiecības ar Johannu Augusti Notceli<br />
(Johanna Auguste Noetzel, *16.4.1849. Neukirch, Niederung<br />
†1944. Ostprussen, bēgļu gaitās), laulībām ar kuru Karls<br />
Augusts Heinrihs Mellers nesaņēma vecāku atļauju, jo<br />
atšķirībā no turīgajiem Melleriem, Johanna Auguste<br />
Notcela bija zemāka sociālā slāņa pārstāve – namdara<br />
Heinriha Gustava Notceļa (Heinrich Gustav Noetzel,<br />
*3.11.1805. †pēc 1874.) un viņa sievas Johannas Elionoras<br />
Langūtes (Johanna Eleonora Languth, *2.3.1824. †) meita.<br />
Neskatoties uz šo aizliegumu, attiecībās ar Karlu Augustu<br />
Heinrihu Melleru piedzima trīs bērni, aizsākot t.s. Melleru<br />
ārlaulības zaru, kura pārstāvji dzīvo mūsdienās gan Vācijā,<br />
gan ASV. Par pašu Johannu Augusti Notceli ir zināms, ka<br />
viņa mira 1944. gada nogalē, bēgļu gaitās Austrumprūsijā.<br />
Bēgļos viņa devās kopā ar savu meitu Helēnu Notceli, taču<br />
sava vecuma dēļ (tobrīd viņai bija 95 gadi), viņa nespēja<br />
turpināt ceļu – viņa apsēdās ceļmalā, kur arī nomira<br />
(viņas kaps nav zināms), bet viņas meita Helēna bija<br />
spiesta turpināt ceļu viena. Par Helēnas turpmāko likteni<br />
pagaidām nav atrastas citas ziņas. Johannas Augustes<br />
Notceles un Karla Augusta Heinriha Mellera attiecības<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Frīdrihs Johans Notcels (Friedrich Johann<br />
Noetzel, *23.6.1880. Gr.Gerhardswalde †7.4.1954.<br />
Berlin),<br />
• Johanna Terēze Notcele (Kēzkampa) (Johanna<br />
Therese Noetzel (Kaesekamp), *31.6.1886.<br />
Gr.Gerhardswalde †1991. Berlin)<br />
• Helēna Notcele (Helene Noetzel, *17.7.1892.<br />
Osseningken) †9.4.1960. Bochum), kura piedzima<br />
laikā, kad viņas tēvs jau bija precējies ar citu sievieti<br />
un audzināja ar viņu laulībā dzimušo meitu.<br />
Attēls 4.<br />
Heinrihsvalde 1941. gads.<br />
Attēls 3.<br />
Frīda Mellere ar savu māti Erdmurti Melleri (Jodku) ap<br />
1891. gadu.<br />
Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Frīdrihs Johans Notcels<br />
(Friedrich Johann Noetzel, *23.6.1880. Gr.Gerhardswalde<br />
†7.4.1954. Berlin) apprecējās ar Luīzi Augusti Kiškati<br />
(Luise Auguste Kischkat (Kißkat) *5.8.1885. Barsden,<br />
Tilsit-Ragnit †19.11.1944. Stargard, Pommern), kas mira<br />
slimnīcā (pl. 3.<strong>30</strong>) pēc bēgļu gaitās traumētās kājas<br />
amputācijas, tādēļ pastāv divas versijas par viņas nāves<br />
iemeslu – kājas apmutācijas izraisītās komplikācijas<br />
vai avio uzlidojums slimnīcai. Luīzes vecāki bija vācu<br />
sabiedrībā integrējušies lietuvieši Benjamins Kiškatis<br />
(Benjamin Kißkatis, *Urrupenen, Kr. Schlossberg) un<br />
Attēls 5.<br />
Tilzītes panorāma 1910. gadā.<br />
92 93
Change language