2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

kapos.
• Varis Mārtinsons (*1967.).
XI paaudzes pārstāvis Ainis Apinis (*1932.) salaulājās
ar Pētera Eduarda Pērkona (*13.8.1891. “Pieti” Lizums
†1945.) un Otīlijas Vasils (*13.2.1899. “Smoni”, Sinole,
Lejciems, Gulbenes apr. †1989.) meitu Maigu Valiju
Pērkoni (*16.11.1932. †2019.). Abu laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Madars Apinis (*1971. †2003.).
• Vaida Pērkone (*) (Maigas Valijas Pērkones
meita no nereģistrētas laulības).
XII paaudzes pārstāvis Madars Apinis (*1971. †2003.)
salaulājās ar Janu Okroško (*8.9.1968.) un šajā laulībā
piedzima (XIII paaudze):
• Asnāte Sabīne Apine (*2003.).
X paaudzes pārstāvis Krišjānis Puriņš (*14.2.1853.
Wesselhof “Lejas stirnes” †?) [dažviet norādīts arī kā
Kristjānis] 1879. gada 28. oktobrī salaulājās ar Mariju
Lubūzi (*2.5.1858.) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):
• Anna Puriņš (*26.7.1880. Wesselhof †16.12.1880.),
krustvecāki
• Pēteris Puriņš (*11.1.1882. Wesselhof †?),
krustvecāki
• Kārlis Puriņš (*27.1.1885. Wesselhof †?),
krustvecāki
• Jānis Puriņš (*6.3.1892. Wesselhof †?), krustvecāki
X paaudzes pārstāvis Kārlis Puriņš (*21.8.1856. Wesselhof
“Lejas stirnes” †?) 1877. gadā tika iesaukts militārajā
dienestā. Ir zināms, ka viņš Cēsīs salaulājās ar Mariju
Eicēnu (*18XX.) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):
• Jānis Puriņš (*21.8.1887. Wesselhof †?),
krustvecāki
• Alvīne Puriņš (*6.8.1890. Wesselhof †28.3.1891.),
krustvecāki
• Almīne Puriņš (*26.2.1893. Wesselhof †.),
krustvecāki.
IX paaudzes pārstāvis Ansis Pūce (*pirms 1834.) salaulājās
ar Eddi un šajā laulībā piedzima (X paaudze):
• Kristīne Pūce (*13.12.1866. Wess. Hof),
krustvecāki Veselavas muižas puiss Dāvis Vītols,
muižas meita Liene Mellgail, muižas meita Kristine
Lazdiņ.
šeit domāti Binderi tagadējā Vaives pagastā) un kļuva par
tēvu sešiem bērniem, kuri Cēsu lauku draudzes grāmatā
joprojām ir norādīti ar uzvārdu “Pūce”, nevis “Pūcītis” (XI
paaudze):
• Karlīne (Pūce) Pūcīte (Siliņa) (*21.8.1885.
Vaive), 1905. gada 24. aprīlī Āraišu baznīcā
apprecējās ar Mārci Siliņu (viņa tēvs šeit norādīts
Jānis) un ģimenē auga pieci bērni (XIV paaudze) –
četri dēli un viena meita Emma Siliņa. Plašāku ziņu
pagaidām nav, taču kāzu reģistrā Karlīnes uzvārds
joprojām ir norādīts “Pūce”, nevis “Pūcīte”.
• Mārtiņš (Pūce) Pūcītis (*22.11.1889. Vaive), kā
dzimšanas vieta ir norādīta “K.Pinder”.
• Jānis (Pūce) Pūcītis (*5.6.1893. Vaive), kā
dzimšanas vieta ir norādīta “K.Pinder”.
• Kārlis (Pūce) Pūcītis (*14.4.1895. Vaive), miris
kā zīdainis vai bērns.
• Roberts (Pūce) Pūcītis (*25.11.1897. Vaive,
†25.6.1966. Līgatne),
• Zelma Paulīne (Pūce) Pūcīte (Puriņa)
(*7.8.1900. †12.7.1988.).
Diemžēl, pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurā brīdī un
kāda iemesla dēļ visiem dzimtas locekļiem notika uzvārdu
transformācija no “Pūce” uz “Pūcītis”, jo atšķirībā no
baznīcas grāmatas, visi vēlākie oficiālo iestāžu dokumenti
šīs paaudzes pārstāvjiem ir izsniegti ar uzvārdu “Pūcītis”.
XI paaudzes pārstāvis Roberts Pūcītis (*25.11.1897.
Vaive †25.6.1966. Līgatne) bija kurpnieks un Līgatnes
papīrfabrikas sedlenieks (rūpnīcas iekārtu siksnu šuvējs),
kurš ne tikai rūpējās ar papīrfabrikas zirgiem, bet arī
izgatavoja zirglietas “Ratenieku” mājām. Viņa dzīvesvieta
bija Līgatne, Kalna iela 2 un kā viņa nāves iemesls ir
norādīts kuņģa un aizkuņga vēzis. Dzīves laikā bijis kluss,
bet muzikāls cilvēks – viņš spēlēja vijoli un mandolīnu.
Attēls 737.
Egils Levits ar savu māti Ingeborbu Bargo.
No Līgatnes papīrfabrikas kadru daļas dokumentiem
varam uzzināt, ka laikā no 1907. līdz 1913. gadam viņš
strādājis kā ganuzēns pie saimniekiem Priekuļos, viņam
ir četru klašu izglītība, bet pēc skolas pabeigšanas tēvs
viņu nodeva amatā pie kurpnieka laikā no 1913. līdz
1920. gadam bija kurpnieka māceklis (Ziediņa apavu
un sedlenieku darbnīcā Cēsīs), 1920. gadā kļuva par
kurpnieku un bija sedlenieka zellis, bet 1934. gadā iestājās
darbā Līgatnes papīrfabrikā par sedlenieku. Nav dienējis
nevienā armijā, pārzinājis arī krievu valodu. No darba
aizgājis 1956. gada 20. februārī (kā oficiālais iemesls ir
minēts štatu samazināšana).
Viņš bija precējies ar Eduarda Puriņa un Emīlijas meitu,
mājsaimnieci Hermīni Emmu Puriņu (*24.3.1909.
Priekuļi †Līgatne), kas bija kristīta Cēsu lauku draudzē.
Šajā ģimenē piedzima divi bērni (XII paaudze):
• Astra Skaidrīte Pūcīte (Rags), (*11.6.1935.
Līgatne †20.12.2015. Piebalga (?), pansionāts).
• Juris Mārtiņš Pūcītis (*12.5.1942. Līgatne
†25.12.2001. Nītaurē).
XII paaudzes pārstāve Astra Skaidrīte Pūcīte (Rags),
(*11.6.1935. Līgatne †20.12.2015. Piebalga (?), pansionāts)
dzīvojusi Līgatnē, privātmājā Gaujas krastā. Astra
Skaidrīte Pūcīte bija precējusies ar Imantu Ragu, bet
pēc viņa nāves dzīvoja civillaulībā ar Imantu Jakobiju.
Laulības laikā viņai piedzima meita (XIII paaudze):
• Iveta Rags (Amoliņa) (*1965. Līgatne).
XIII paaudzes pārstāve Iveta Rags (Amoliņa) (*1965.
Līgatne) kļuva par medmāsu, apprecējās ar Aivaru
Amoliņu (*1955.) un pārcēlās uz Rīgu. Ar pārējiem radiem
Iveta Rags nekontaktējas, bet abu laulībā ir dzimuši divi
dēli (XIV paaudze):
• Jānis Amoliņš (*1990.).
• Raimonds Amoliņš (*2008.).
XII paaudzes pārstāvis Juris Mārtiņš Pūcītis (*12.5.1942.
Līgatne †25.12.2001. Nītaurē) bija virpotājs – atslēdznieks
un šoferis. 1972. gadā viņš apprecējās ar Rutu Paulušenko
(*26.4.1949. Svētes pagasts). Ģimene dzīvoja Līgatnē, taču
Attēls 737.
No kreisās: Egila Levita vecvecmāmiņa Karlīne Bargs,
vecmāmiņa Auguste Ermansone, māmiņa Ingeborga,
kam rokās māsa Egitu. Priekšplānā - Egils Levits Pūres
pagasta “Kalniņos” pēc vecvecāku atgriešanās no
Sibīrijas.
laulība tika šķirta un pēc nāves Juris Mārtiņš Pūcītis tika
apglabāts Līgatnes Spriņģu kapos. Viņa laulībā ar Rutu
Paulušenko piedzima (XIII paaudze):
• Rudīte Pūcīte (*4.8.1974. Līgatne).
• Raivis Pūcītis (*3.1.1980. Līgatnē).
XIII paaudzes pārstāve Rudīte Pūcīte (*4.8.1974. Līgatne)
tūrisma konsultatnte Līgatnes dabas takās un ir precējusies
ar Siguldas boulinga zāles administratoru Aleksandrs
Molotoks (*8.2.1972. Līgatne), kurš pēc kāzām pieņēma
sievas uzvārdu. Šajā ģimenē ir bērni (XIV paaudze):
• Armands Pūcītis (*23.12.1992. Līgatne).
• Oskars Pūcītis (*5.11.1994. Līgatne).
XIII paaudzes pārstāvis Raivis Pūcītis (*3.1.1980.
Līgatnē) ir būvnieks, precējies ar Raganas novada domes
grāmatvedi Anitu Liniņu (*1978. Krimuldas novada
Ragana), ģimene dzīvo Raganā un Norvēģijā, kur Raivis
Pūcītis strādā būvniecībā. Šajā ģimenē ir divi bērni (XIV
paaudze):
• Elizabete Pūcīte (*2002.).
• Roberts Pūcītis (*2006.).
XI paaudzes jaunākā pārstāve Zelma Paulīne Pūcīte
(*7.8.1900. Cēsis †12.7.1988.) sākotnēji strādāja pie
dažādiem saimniekiem par kalponi, pēc laulībām kļuva
par mājsaimnieci, bet sākoties padomju kolektivizācijas
politikai kļuva par kolhoznieci. Viņas un skrodera Jūlija
Puriņa (*31.12.1891. †ap 1966.) [kurš bija Hermīnes
Puriņas tēva brālis] laulībā piedzima (XII paaudze):
• Dzidra Ārija Puriņa (Sermuliņa) (*13.10.1926.
†ap 1981. Cēsis).
• Maiga Marija Puriņa (Pučure) (*14.4.1933.
Priekuļi).
XII paaudzes pārstāve Dzidra Ārija Puriņa ((*13.10.1926.
†ap 1981. Cēsis) apprecējās ar Jāni Sermuliņu (*25.6.1923.
Cēsu rajons †2004. Cēsis) un šajā laulībā piedzima (XIII
paaudze):
• Gunta Sermuliņa (Umaņecs) (*1952.).
• Baiba Sermuliņa (*1954.).
XIII paaudzes pārstāve Gunta Sermuliņa (*1952.)
apprecējās ar Anatoliju Umaņecu un šajā laulībā piedzima
Attēls 737.
Egils Levits (pirmajā rindā, 4. no kreisās) Minsteres
Latviešu ģimnāzijas izlaidumā.
Wesselhofas “Mežpaulu” saimē ir norādīts arī Kriša Puriņa
dēls, IX paaudzes pārstāvis Kristjānis Puriņš (*1827.),
kuram revīzijas laikā ir 30 ½ gadi, viņa 27 ½ gadus vecā
sieva Līze (*1831.) un 4 ½ gadus vecā meita, (X paaudze):
• Māriņa Puriņš (*1853.)
Savukārt par X paaudzes Viļuma Pūcīša brāli Kārli
(Pūci) Pūcīti (*19.10.1851. Wesselhof “Mežapauļi”,
†14.1.1921.) ir zināms, ka viņš bija rokpelnis galdnieks,
t.i. – pašnodarbināts amatnieks, kurš vasarās strādāja
arī būvniecības darbos. 1884. gada 1. novembrī Cēsu
baznīcā (lauku draudze) viņš salaulājās ar Mariju Māleri
(*5.8.1862. Cēsu pagasts †pēc 1921.) (no K.Pinden, ar ko
758 759