You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Spriežot pēc šobrīd pieejamiem dokumentiem un<br />
publikācijām, Bērzmuižas “Latviešu” mājas ir pirmā<br />
ģeogrāfiskā vieta šajā apkaimē, kurā jau 1804. gadā (t.i. –<br />
iegūstot brīvību no dzimtbūšanas) ir konstatēts Milleru<br />
uzvārds, tādēļ visi vēlāk muižas ļaudīm dotie Milleru<br />
uzvārdi, atbilstoši laika tradīcijai un likumam, ir vairāk vai<br />
mazāk saistīti ar šajās mājās dzīvojušo dzimtu. Tādejādi,<br />
kopš 1804. gada mēs varam runāt nevis par saimes<br />
ļaudīm, kurus atpazīst tikai pēc māju piederības, bet par<br />
dokumentāli apstiprinātu dzimtu ar savu uzvārdu. Kamēr<br />
zemnieku kārtas ļaudīm vēl nebija piešķirti uzvārdi (tie<br />
kā obligāti Zemgalē tika ieviesti 1819. gadā), šajās mājās<br />
dzīvojošie tiek saukti pēc māju nosaukuma, bet vēlāk –<br />
par Milleriem.<br />
Senākās dokumentālās liecības, kurās ir pieminētas<br />
“Latviešu” mājas un “Vēju krogs”, ir 1723. gads, kad<br />
“Latviešu” mājas saimnieko Jānis (saimniecība ir ¼ arkla).<br />
Turpat saraksta sadaļā “pirtnieki” ir norādīts “Latvietis<br />
vai Vēja krodzinieks” kā arī “Vilku” Juris. Šis ieraksts<br />
ļauj secināt, ka “Latviešu” mājas un “Vēja” krogs uzturēja<br />
arī pirti. Jāpievērš uzmanība arī ģeogrāfiskai niansei –<br />
“Vēja” krogs atradās gandrīz līdzās “Zariņu” mājām (un<br />
“Zariņu” krogam), kuras arī apdzīvoja Milleru dzimta<br />
– pie vēsturiskā Jelgavas-Līvbērzes-Tukuma ceļa, kurš<br />
tikai pēc jaunās šosejas izbūves 20. gadsimtā kļuva par<br />
maznozīmīgu ceļu. Milleru dzimtas saikne ar “Latviešu”<br />
mājām beidzās 1941. gada 14. jūnijā, kad to iedzīvotāji tika<br />
represēti. Drīz vien – kara laikā arī pati ēka tika iznīcināta<br />
aviācijas uzlidojumu laikā – mūsdienās par tās vēsturisko<br />
vietu liecina tikai liepu aleja un liels laukakmens.<br />
Nākamās dokumentālās liecības, kas dod priekštatu par<br />
“Latviešu” māju iemītniekiem, ir 1728. gada Bērzmuižas<br />
iedzīvotāju saraksts, kurā norādīti “Latviešu” mājas<br />
saimnieks (V paaudze): Jānis (*ap 1685.) ar sievu (*ap<br />
1685. †pirms 1728.) un šādiem pēcnācējiem (VI paaudze):<br />
• Jānis (*1704., 22 gadi).<br />
MILLERU DZIMTA “LATVIEŠU” MĀJĀS<br />
MILLERI-<br />
• Krists (*1709., 17 gadi).<br />
• Trīna (*1714., pameita 14 gadi).<br />
• Ansis (*1716., padēls 12 gadi).<br />
Spriežot pēc šī ieraksta, Trīna un Ansis ir “Latviešu”<br />
saimnieka Jāņa otrās sievas bērni, kas savukārt nozīmē to,<br />
ka Jāņa sieva un abu vecāko dēlu māte (kuras vārds nav<br />
zināms), ir mirusi pirms 1728. gada. Šajā pašā Bērzmuižas<br />
iedzīvotāju sarakstā 1728. gadā ir norādīts “Latvietis” vai<br />
“Vēja” krodznieks (V paaudze): Jānis (*ap 1690.) ar sievu<br />
(*ap 1690.) un pēcnācējiem (VI paaudze):<br />
• Babe (*1711., 17 gadi).<br />
• Ansis (*1719., 9 gadi).<br />
• Kristaps (*1722., 6 gadi).<br />
Tāpat šajā saimniecībā ir norādīts kalps Jānis ar sievu,<br />
dēlu Jēkabu (1/4 gads), meita Līze (15 gadi), kā arī kalps<br />
Kristaps sm. d. [saimnieka dēls?] ar sievu. Visticamāk, no<br />
šī brīža ir jārunā par diviem autonomiem atzariem – pašu<br />
“Latviešu” māju saimnieka, vēlākā Millera līniju un “Vēja”<br />
kroga saimnieka līniju, neizslēdzot varbūtību, ka minētais<br />
“Vēja” kroga saimnieks ir radinieks.<br />
Nākamās ziņas par “Latviešu” mājām ir 1772.-1785. gada<br />
Bērzmuižas saimnieku vakas saraksti, kuros ir norādīts,<br />
ka Kristaps un Jānis (†pirms 1795.) “Latviešu” vai “Vēja<br />
krogus” saimniecībā ir mežsargi, respektīvi, šeit ir atkārtoti<br />
dota norāde uz to, ka “Latviešu” un “Vēju” mājas ir bijusi<br />
vienota saimniecība.<br />
Savukārt 1775. gada sarakstā kā “Vēja” krogā dzīvojošs<br />
amatnieks ir norādīts kalējs Bērtulis, kurš varēja būt kā<br />
ienācējs no citām mājām, tā dzimtas pēctecis.<br />
1795. gada Bērzmuižas māju saraksts, kas sastādīts pēc<br />
zemju pārdales liecina, ka “Latviešu” saimniecībā ar ¼<br />
arkla zemes saimnieko Kristaps, bet “Latviešos” vai “Vēju”<br />
krogā ar 1/8 arkla zemes saimnieko Ansis. Domājams,<br />
Attēli 1001.<br />
“Latviešu” dzīvojamā māja 1939. gadā un liepas, kas stādītas gar kādreizējo “Latviešu” māju piebraucamo ceļu 2018.<br />
gadā.<br />
šeit minētais Kristaps ir jau 1772. gada sarakstā norādītais<br />
mežsargs, bet Ansis ir “Vēja” krogā dzīvojošā mežsarga<br />
Jāņa dēls, kas ļauj izteikt pieļāvumu, ka Jānis ir miris pirms<br />
1795. gada.<br />
Nākamais dokuments, kurā ir atrodamas ziņas par<br />
“Latviešu” mājām ir 1797. gadā Mežamuižas brīvo cilvēku<br />
saraksts, kurā ir norādīts, ka “Latviešu” mājās dzīvo audējs<br />
Kārlis (*1724., 73 gadus vecs), “Latviešu” brīvā meita<br />
Lavīze (*1778., 19 gadus veca), dēls Kārlis (*1797., ½ gadu<br />
vecs). Diemžēl, nav norādīts, vai pusgadu vecais zēns ir<br />
Lavīzes un Kārļa dēls, kā arī nav zināms, vai viņi bija tiešie<br />
dzimtas parstāvji vai ienācēji, jo gadījumā, ja Kārlis būtu<br />
senākā zināma “Latviešu” saimnieka dēls, viņam būtu<br />
jābūt norādītam 1728. gada sarakstā, taču tajā viņš nav<br />
atrodams, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka audējs Kārlis,<br />
būdams amatnieks, ir ienācējs “Latviešu” mājā.<br />
“Latviešu” mājās dzīvojošais Milleru dzimtas atzars<br />
Bērzmužā bija ceturtā ģimene, kas 1804. gadā (vēl krietni<br />
pirms oficiālās dzimtbūšanas atcelšanas) atbrīvojās<br />
no dzimtbūšanas, kļūstot par brīvajiem ļaudīm – kā<br />
saimnieks šajās mājās tiek norādīts jau 1797. gada sarakstā<br />
norādītais “Latviešu” Kristaps (VII paaudze, *1761. †pēc<br />
1811., visticamāk, VI paaudzes Jāņa vai Krista dēls vai<br />
mazdēls), kurš brīvību ieguva 1804. gadā un ap 1811.<br />
gadu savas mājas atdod savam znotam, Zariņu dēlam,<br />
bet pats pāriet dzīvot uz Jelgavu. Šis znots ir Jānis Millers<br />
(VII paaudze), kurš brīvību no dzimtbūšanas ieguva pēc<br />
1825. gada kā desmitais no Bērzmuižais saimniekiem un<br />
1811. gada dvēseļu revīzijā ir minēts kā pārceļotājs no<br />
“Mazzariņu” mājām uz “Latviešiem”, tādejādi pierādot<br />
dzimtas radniecības starp “Zariņu” un “Latviešu” māju<br />
Milleriem.<br />
Tieši Kristaps Millers un viņa pēcnācēji ir norādīti 1811.<br />
gada Dvēseļu revīzijā, no kuras uzzinām, ka Kristapam<br />
Milleram bija vismaz seši dēli un viena meita (VIII<br />
paaudze):<br />
• Anna Millere (*1786.),<br />
• Ansis Millers (*1787.),<br />
• Ģerts Millers (*1789.),<br />
• Jānis Millers (*1792.),<br />
• Kristaps Millers (*1793.), revīzijas laikā bijis 2½<br />
gadus vecs.<br />
• Kaspars Millers (pēc *1797.),<br />
• Fricis Millers (pēc *1797.).<br />
Kā jau minēts iepriekš, saistībā ar “Latviešu” mājām<br />
tiek norādīts arī VIII paaudzes pārstāvis Jānis Millers<br />
(*1792.), kurš bija precējies ar Annu (*1790.) un ir<br />
ienācējs no “Zariņu” mājām - tieši viņš ir Kristapa znots,<br />
kurš kļūst par saimnieku “Latviešos”. Tādā gadījumā ir<br />
jāuzskata, ka Anna ir Kristapa vecākā meita. Par šo laiku<br />
ir atrastas ziņas, kurās ir minētas “Latviešu” mājas ir 1813.<br />
gada 11. jūlijs, kad saistībā ar nodevu paaugstināšanu<br />
kamerālvaldē ierodas vairāku māju saimnieki, kuri te<br />
vēl ir dēvēti pēc māju nosaukumiem, nevis uzvārdiem -<br />
Rente, Stoķis un Latvietis un ziņo, ka viņu un dažu citu<br />
saimnieku siena rieža paaugstināta no 35 kv. kārtīm, kā tas<br />
atzīmēts inventārā, uz 40 kv. kārtīm. Pārvaldnieks Heņķis<br />
ziņo, ka šiem saimniekiem pēc inventāra nākoties 45 kv.<br />
kārtis siena ražas un tie uzdevuši nepatiesas ziņas. Tāpat<br />
ir zināms, ka Jāņa Millera un Annas laulībā piedzima dēli<br />
(IX paaudze):<br />
• Karls Millers norādīts Anša Millera meitas un<br />
dēla kristību ierakstā.<br />
• Ansis Millers (*1814. Bērzmuižas “Latvieši”,<br />
†19.1.1892. Bērzmuižas “Latvieši”).<br />
IX paaudzes pārstāvis Ansis Millers (*1814. Bērzmuižas<br />
“Latvieši”, †19.1.1892. Bērzmuižas “Latvieši”) bija precējies<br />
ar Katrīni (*1820. †11.1.1892. Bērzmuižas “Latvieši”).<br />
Interesanti, ka abi laulātie mira 1892. gada janvārī ar<br />
nedēļas intervālu – vispirms 72 gadu vecumā - Katrīne,<br />
bet pēc nedēļas, 78 gadu vecumā - arī viņas vīrs. Šajā<br />
ģimenē piedzima (X paaudze):<br />
• Juliane Millere (*13.1.1844. Bērzmuižas<br />
“Latvieši”), krustvecāki jaundzimušās tēva māsa<br />
Anna Millere, brālis Karls Millers, saimnieka dēls<br />
Ansis Līkājis.<br />
• Emīlija Millere (*23.8.1848. Bērzmuižas<br />
“Latvieši” †27.8.1848. Bērzmuižas “Latvieši”),<br />
mirusi kā zīdainis četru dienu vecumā. Krustvecāki<br />
saimnieka sieva Anna Millere, saimnieks Jānis<br />
Millers, dēls Kārlis no “Latviešiem”.<br />
• nedzīva meita (*14.5.1851. Bērzmuižas “Latvieši”<br />
†14.5.1851. Bērzmuižas “Latvieši”), dzimusi<br />
nedzīva.<br />
• Kārlis Millers (*13.3.1854. Bērzmuižas “Latvieši”<br />
pēc †1927.), krustvecāki saimnieka brālis Kārlis<br />
Millers, Kaspars Zilberts, saimnieks, Grieta<br />
Zilberts, saimniece.<br />
Par X paaudzes jaunāko dēlu Kārli Milleru (*13.3.1854.<br />
Bērzmuižas “Latvieši” pēc †1927.) ir zināms, ka viņš kļuva<br />
par saimnieku “Latviešu” mājās un 1879. gada 4. novembrī<br />
bija precējies ar Olgu Vilhelmīni Magrietu Jaunsniķeri<br />
(*21.12.1857. [vai 29.12.1856.] Vilhelmīnenhofa<br />
†27.6.1925. Bērze), kas apglabāta Bērzes kapos. Interesanti,<br />
ka baznīcas grāmatā norādītais Olgas dzimšanas datums<br />
būtiski atšķiras no datuma, kas norādīts kapakmenī –<br />
baznīcas grāmatā viņas dzimšanas diena ir norādīta<br />
29.12.1856., t.i. – gandrīz gadu senāk.<br />
Viņas vecāki ir Vilhelmīnenhofas “Jaunsniķeru” māju<br />
saimnieks Jānis Jaunsniķers (*Sīpele), kurš 78 gadu<br />
vecumā mira no tīfa un viņa sieva Jūle Lavīze (*Krimūnas,<br />
iespējams, Jete), kuru ģimenē kopumā bija septiņi bērni (X<br />
paaudze):<br />
• Olga Vilhelmīne Magrieta Jaunsniķere<br />
(*21.12.1857. [vai 29.12.1856.] †27.6.1925.).<br />
• Amālija Jūle Lavīze Jaunsniķere (*29.1.1859.).<br />
• Karls Gotfrīds Jaunsniķers (*1861. †12.11.1925.).<br />
• Roberts Jaunsniķers (*9.3.1864.).<br />
• Ludvigs Jaunsniķers sr. (*29.5.1867.).<br />
• Jānis Alberts Jaunsniķers (*<strong>30</strong>.6.1875.<br />
†5.2.1878.).<br />
• Alma Karolīne Jaunsniķere (*18.8.1877.).<br />
No šīs paaudzes (izņemot Milleru dzimtā ieprecējušos<br />
Olgu) plašākas ziņas ir par divu brāļu pēctečiem. Ir<br />
zināms, ka Ludvigs Jaunsniķers sr. (*29.5.1867.) kļuva<br />
par saimnieku un apprecējās ar 80 gadus ilgu mūžu<br />
nodzīvojušā Džūkstes “Karšes” saimnieka Kristofa<br />
Grundmaņa un Karolīnas Vilhelmīnes meitu Emīliju<br />
Lizeti Grundmani (*13.10.1858. Džūkstes “Karše”<br />
†1931.), kura nodzīvoja 73 gadus, un šajā lualībā piedzima<br />
(paaudze):<br />
• Kaspars Millers<br />
• Anna Millere norādīta Anša Millera meitas<br />
kristību ierakstā.<br />
520 521<br />
• Jūlijs Kristaps Jaunsniķeris (*21.12.1894.<br />
[*2.1.1895.] Sīpeles pagasts †7.1.1965. Lenckirhe,<br />
Švarcvalde).
Change language